Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaut kā.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (11):
- bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā)
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas
- kaut kā
- kaut kā interesēs
- ne ēnas (no kaut kā, no kāda)
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā)
- pārcirst kā ar cirvi (kaut ko)
- pazīt kā savu cepuri (kaut ko)
- stāvēt pie kaut kā šūpuļa
- turēt augstu (kaut kā) karogu
- turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā)
Atrasts skaidrojumos (371):
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā.
- aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
- aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā.
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā.
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- aizvirst Aizkrist aiz kaut kā.
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā).
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
- aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā.
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā.
- aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā.
- iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
- aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā.
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
- aizmurdīt Ar pūlēm aizbāzt aiz kaut kā.
- apvensties Ar pūlēm parāpot zem kaut kā.
- kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud.
- mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā.
- atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu.
- aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
- paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
- patilpt Atrast vietu zem kaut kā.
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
- laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko.
- pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko.
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena.
- mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
- aizbalstīt Bāzt, aizbāzt aiz kaut kā.
- ar sausām kājām bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli.
- (ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
- apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā.
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
- atskalēties Būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā.
- badakāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
- badkāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
- vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
- biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
- šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā.
- kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē.
- terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
- iecerēšana Domāšana par kaut kā īstenošanu, veikšanu, iegūšanu; tā paredzēšana.
- aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā.
- atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē).
- aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
- rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- aizkrampt Enerģiski satvert aiz kaut kā.
- smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
- aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- kampala Gabals no kaut kā.
- kampals Gabals no kaut kā.
- kampis Gabals no kaut kā.
- kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija.
- heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm.
- aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
- sasmigt iedurties (aiz kaut kā).
- aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
- aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā.
- falovka Iegūt no kaut kā labumu.
- grieztuve Iekārta kaut kā sagriešanai, sadalīšanai griežot.
- udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
- aizspiednis Ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles.
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- aiztupināt Iesprostot aiz kaut kā.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- aizciest Ilgāku laiku bez kaut kā iztikt.
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā).
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā.
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- piecas minūtes pirms divpadsmitiem īsi pirms kaut kā izšķiroša, pēdējā brīdī.
- izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties.
- patrakt Izmisīgi pēc kaut kā tiekties.
- aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
- applēsties Izstiepties zem kaut kā.
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
- juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
- demistifikācija kāda vai kaut kā atbrīvošana no mistikas, mistifikācijas.
- uzlabotājs kāds, kurš vairo kaut kā kvalitāti vai vispārējo stāvokli
- padairēties Kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā).
- pasēst Kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties.
- milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- kaskā Kas zin kā; kaut kā.
- aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
- braukšana kaut kā (piem., pirksta) virzīšana, vilkšana pa virsmu
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- tīrīšana kaut kā atbrīvošana no piemaisījumiem, nevajadzīgā
- surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums.
- idealizācija kaut kā attēlošana par labāku, nekā tas ir īstenībā.
- sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs.
- apgūšana kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana
- apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}.
- pigāties kaut kā kulties, tikt cauri.
- kaut kā interesēs kaut kā labā.
- celmu lauzējs kaut kā liela aizsācējs, dibinātājs, pamatlicējs.
- grozīšana kaut kā mainīšana, labošana
- aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
- slēberēt kaut kā nosist laiku.
- minimizācija kaut kā novešana līdz vismazākajiem izmēriem, līdz minimumam.
- aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
- pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
- kā nebūt [nebūt] kaut kā.
- kauč kā kaut kā.
- kaut kādi kaut kā.
- kā nebūt kaut kā.
- kāds tur kaut kāds.
- kauč kāds kaut kāds.
- quidam Kaut kas, kaut kāds.
- iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē.
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
- aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā.
- aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
- vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- aizķemmēt Ķemmēt aiz kaut kā.
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
- aizbīdināt Lēni, ar pūlēm (aiz kaut kā) aizbīdīt.
- nemērs Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.
- šļedrabas Liels daudzums (kaut kā).
- šmataks Liels gabals (no kaut kā).
- špukts Lieto ātras kustības raksturošanai, izvirzoties no kaut kā.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- aizlecināt likt aizlēkt aiz kaut kā.
- aizguldināt Likt gulēt aiz kaut kā.
- abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
- klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
- kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
- bīdnys Ļoti (pārāk) daudz kaut kā.
- grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
- pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā.
- izmazgāt Mazgājot no kaut kā atbrīvot.
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- kā nekā Mazliet, zināmā mērā; kaut kā.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- lietošana mērķtiecīga kaut kā iesaistīšana savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- nav ne vēsts nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (no meklētā, bijušā, gaidāmā, solītā).
- šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā.
- kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā.
- ar dievu uz pusēm ne visai labi, ar grūtībām, kaut kā.
- uz pusrata ne visai labi, kaut kā; šā tā.
- aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
- aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
- skrimstala neliels gabals (kaut kā).
- nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
- tīrīšana nevajadzīgā, liekā noņemšana (no kaut kā)
- piesiets kā pie poļu vezuma nevarēt tikt vaļā no kaut kā paša uzsākta.
- patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
- dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
- aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt.
- uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā.
- atjaukt Nojaukt kaut kā daļu.
- apmuities Nokļūt zem kaut kā.
- aizgubt Noliekties aiz kaut kā.
- aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā.
- aizstatīt Nolikt aiz kaut kā.
- aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā.
- hip- Norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā.
- aiz Norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos.
- aizslīcināt Noslīcināt aiz kaut kā.
- svērt svaru kausos noteikt kaut kā vērtību.
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
- aiztupēt Notupties aiz kaut kā.
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
- pavietāt Novietot zem (kaut kā).
- nokacēt Nozagt (no kaut kā noņemot).
- apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā.
- atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
- aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā.
- aplīst Palīst zem kaut kā.
- apbēgt Pamukt zem kaut kā.
- ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
- appeldēt Papeldēt zem kaut kā.
- apripināties Paripot zem kaut kā.
- saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja.
- paglaust Paslēpt zem kaut kā.
- apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā.
- skrapāties pastāvīgi pēc kaut kā tiekties.
- apgrūst Pastumt zem kaut kā.
- pačuknīt Pastumt zem kaut kā.
- pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt.
- uz ātru roku pavirši, kaut kā
- nagot Pēc kaut kā censties.
- gūties Pēc kaut kā dzīties.
- kacēt Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
- kacerēt Pēc kaut kā sniegties.
- ķizināties Pēc kaut kā tiekties, tīkot.
- gražoties Pēc kaut kā tīkot, tiekties.
- iztīkāt Pēc kaut kā tīkot.
- aizglausties Pieglausties aiz kaut kā.
- ielauzt ribas kādam piekaut kādu; asi nopelt.
- pataisīt ribas mīkstas kādam piekaut kādu.
- uzgandēt Piemēslot, nosmērēt, noķēpāt uz kaut kā.
- netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni.
- apciesties Pierast pie kaut kā, norūdīties.
- apjūkt Pierast pie kaut kā.
- pījiūkt Pierast pie kaut kā.
- aizstiprināt Piestiprināt aiz kaut kā.
- pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
- avanposts Pirmā vieta kaut kādā ziņā.
- uzklīdināt Plānā kārtā, retināti uz kaut kā izkaisīt.
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
- aizčurēt Plūst aiz kaut kā.
- aizmirstība Prasmju, iemaņu zaudēšana, arī atradināsanās no kaut kā.
- estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas.
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
- uz pusratā Puslīdz; kaut kā.
- dzīšana raidīšana projām, atbrīvošanās no kaut kā
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
- parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā.
- lietojums rezultāts kaut kā mērķtiecīgai iesaistīšanai savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
- apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
- krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
- velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
- dieva tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu.
- dievam tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu.
- kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
- būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
- kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz.
- vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga.
- kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama.
- kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
- ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
- baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
- meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts.
- saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
- pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz.
- ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
- auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
- nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
- ne raga, ne naga saka, ja no kaut kā nav nekāda labuma.
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
- pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
- piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties.
- manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti.
- kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
- dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
- nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
- pagumt Salīkt (zem kaut kā).
- -mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
- aizgreibt Satvert aiz kaut kā.
- kādi Savienojumā "kaut kādi": kaut kā.
- kāžīgi Savienojumā "kaut kāžīgi" - kaut kā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā.
- pasiet Siet zem (pirms) kaut kā.
- goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst.
- aizgumzīt Slepus aizbāzt aiz kaut kā.
- aizglaust Slepus bāzt aiz kaut kā.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā).
- nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme.
- aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā.
- atspļauties Spļaujot atbrīvoties no kaut kā.
- aizspļaudīt Spļaut aiz kaut kā.
- aizsprēgāt Sprēgājot, dzirkstot aizlidot (aiz kaut kā).
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
- iesaistīšanās Stāvoklis, kas raksturo ieinteresētību, piedalīšanos kaut kādā darbībā vai attiecībās.
- paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot.
- padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt.
- pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta.
- aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
- aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
- kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
- šā (un) tā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā.
- kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds.
- akatnieks Tāds, kam pēc kaut kā ir kāre.
- akatns Tāds, kas kāro pēc kaut kā, kam ir stipra tieksme.
- ilgulis Tāds, kas pēc kaut kā ilgojas, tvīkst.
- konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
- identificēšana Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana.
- identifikācija Tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana; sazīmēšana.
- bridžas Tauva, tīkls kaut kā izvilkšanai.
- aiztecināt Tecināt aiz kaut kā.
- satīkot Tiekties (pēc kaut kā) pieauguma.
- tiekavāt Tiekties (pēc kaut kā).
- tiekavot Tiekties (pēc kaut kā).
- precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas.
- selektīva abstrakcija tikai vienas detaļas (visbiežāk kaut kā negatīva) ievērošana, ignorējot pārējo kontekstu.
- aizvīkstīt Tinot, vīstot aizbāzt aiz kaut kā.
- pabalzīt Tīstot pabāzt zem kaut kā.
- uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
- disbalanss traucējumi kaut kā funkcionēšanā, sakaros (piemēram, disbalanss ekonomikā).
- aizturēties Turēties pie kaut kā.
- uzgānīt Uz kaut kā sasmuļļāt, sasmērēt.
- puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
- drāgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
- drēgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
- mieloties Uzcienāt sevi, radīt sev kaut kādu labumu.
- deponēt uzkrāt kaut kādas vielas (par cilvēka organismu).
- turēt roku uz pulsa uzmanīgi, ar dziļu ieinteresētību sekot kaut kā norisei.
- vdogonku Uzreiz pēc kaut kā.
- uztupstīties Uztupties (atkārtoti) uz kaut kā.
- aizlaistīt Vairākkārt aizliet aiz kaut kā.
- grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
- snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties.
- iebāž kā strauss galvu smiltīs vairīties no kaut kā nepatīkama, izliekoties to neredzam.
- stāvēt kūmās veicināt kaut kā rašanos un pastāvēšanu.
- stāvēt pie kaut kā šūpuļa veicināt kaut kā rašanos, veidošanos.
- aizvemt vemjot piesārņot aiz kaut kā.
- iepriekšpasūtīšana Vienošanās par kaut kā rezervēšanu.
- uzderēt Vienoties par kaut kā piegādi.
- aizstaipīt Vilkt aiz kaut kā.
- pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav.
- paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā).
- uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt.
- mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai.
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
- pajozt Zem kaut kā apjozt.
- pavāzt Zem kaut kā paslēpt.
- apakša Zem kaut kā.
- aiztraipīt Ziest vai pilināt aiz kaut kā.
- pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaut kā.