Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaula.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (539):

progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija.
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
spina Ass kaula izaugums jeb paugurs.
kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem.
kokcigektomija Astes kaula izoperēšana.
kokcigotomija Astes kaula izoperēšana.
stropeņš Astes kaula posms.
osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai.
eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma.
klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana.
klavikulotomija Atslēgas kaula pārgriešana.
MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
bazitemporāls Attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu.
biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
antrostomija Atveres izveidošana kaula dobuma drenāžai.
sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
endosteoma Audzējs kaula dobumā.
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa.
osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem.
osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem.
glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
dentīnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
dentlnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi.
lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
patellektomija Ceļa kaula izgriešana.
patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
osteocistoma Cistisks kaula audzējs.
tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā).
metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija.
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā.
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā.
sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū.
sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū.
sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū.
iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū.
ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum.
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas.
skleroblastēma Embrionālie audi, no kuriem veidojas kaulaudi.
bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
epifiziolīze Epifīzes atdalīšanās no kaula ķermeņa.
mūladhāra ezoterismā čakra, kas atrodas mugurkaula pamatnē un ir kundalini atrašanās vieta.
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm.
ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums.
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve.
autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs.
perikrānijs Galvaskausa kaula plēve.
entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana.
epifizionekroze Garā kaula epifīzes aseptiska nekroze.
epifizeonekroze Garā kaula epifīzes aseptiska.
melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm.
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
gūžgals Gūžas kaula izvirzījums; vieta (ķermenī) ap šo izvirzījumu.
gūžugals Gūžas kaula izvirzījums.
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm.
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma.
ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras.
osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi.
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums.
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne.
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne.
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne.
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā.
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū.
akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula.
asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums.
asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums.
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma.
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
sternogoniometrs Ierīce krūšu kaula leņķa mērīšanai.
rahiometrs Ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai.
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā.
osteotribe Instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai.
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
osteohondrofīts Izaugums, kurā ir kaulaudi un skrimšļaudi.
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā.
kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem.
spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai.
osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs.
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula.
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums.
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze.
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā.
apozicionāla augšana kaula augšana no periosta.
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas.
angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā.
ports kaula locītavas.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
periostīts kaula plēves iekaisums.
osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem.
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi.
koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna.
patoloģiska osifikācija kaulaudu attīstīšanās anomālā vietā vai nenormāla kaula veidošanās.
osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem.
osteoģenēze Kaulaudu veidošanās; osifikācija; kaula histoģenēze.
osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums.
osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna.
zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu.
matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela.
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās.
porainā kaulviela kaulviela, no kuras sastāv kaula iekšējā daļa.
blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis.
deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis.
išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos.
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula.
ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī.
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā.
klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū.
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts.
krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula.
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
hierolistēze Krustu kaula izmežģījums.
sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli.
sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums.
sakrektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana.
sarkektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana.
thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums.
torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi.
krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks.
LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border").
sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana.
sternālā biopsija krūšu kaula smadzeņu punktāta izmeklēšana.
ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums.
kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums.
sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts.
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju.
sekvestrotomija Ķirurģiska nedzīvo un atdalījušos kaulaudu (sekvestru) izņemšana.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla.
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē.
skafoidīts Laivkaula iekaisums.
knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana.
metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra.
aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros.
cinca Liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem.
ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
drūkns Lielkaulains, tukls.
lielkaulīgs Lielkaulains.
dreberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
drēberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains.
osteolipoma Lipoma, kurā ir kaulaudi.
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu.
heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija.
amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava.
artrosteīts Locītavas kaula daļu iekaisums.
osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana.
zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls.
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu.
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas.
rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu.
baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls.
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms.
kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla.
skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
pelvospondilīts Mugurkaula iegurņdaļas iekaisums.
hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.
spondilosindēze Mugurkaula imobilizācijas operācija.
kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris.
lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
rahiokampse Mugurkaula izliekums.
rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā.
pleirocentrs Mugurkaula laterālais elements.
disks mugurkaula skrimslis.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka.
cerebrospināls Mugurkaula smadzeņu, uz mugurkaula smadzenēm attiecīgs.
spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība.
hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība.
spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma.
heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums.
ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula.
sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā.
centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība.
lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis.
smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
ksif- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
ksifo- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
pterigo- Norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu.
pterig- Norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu.
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas.
hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses.
eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums.
osteodentinoma Odontoma, kas sastāv no kaula un dentīna.
iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas.
sekvestrs Orgāna vai kaula atmirusī daļa.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai.
kaulrades šūnas osteoblasti - šūnas, kas veido kaulaudus un piedalās to attīstības procesos.
kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos.
hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai.
ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu.
epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
kalkaneīts Papēža kaula iekaisums.
kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
ektostoze Pārkaulošanās zem skrimšļa perihondrija vai kaula periosta.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi.
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
kaulviela Paši blīvākie un izturīgākie saistaudi; kaulaudi.
osteohondrodisplāzija Patoloģiska kaula un skrimšļa attīstība.
entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas.
stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu.
hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē.
koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā.
frontīts Piereskaula dobuma gļotādas iekaisums.
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
osteoplastika Plastiska kaula operācija.
spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu.
karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā.
kleisagra Podagriskas sāpes atslēgas kaula locītavās.
ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls.
peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā.
spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot.
miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula.
kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū.
sternalģija Sāpes krūšu kaula apvidū.
kalkanodīnija Sāpes papēdī vai papēža kaula apvidū.
paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze.
osteohondrosarkoma Sarkoma, kurā ir kaulaudu un skrimšļaudu elementi.
spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu.
aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums.
akrodonts Savienojumā "akrodonti zobi" - zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem.
koosifikācija Savienošanās, kas notiek, dažādiem audiem pārveidojoties par kaulaudiem.
osteoklāzija Sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju.
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts.
etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana.
etmoīdektomija Sietiņkaula šūnu izgriešana.
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki.
krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
krumstalas Skrimslis pie kaula.
hondroepifīze Skrimslis, kas vēlāk attīstās par kaula epifīzi.
hondrofīts Skrimšļa izaugums kaula locītavas virsmā.
osteoplastiskā traheopātija skrimšļaudu un kaulaudu veidošanās trahejas gļotādā.
noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis.
mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām.
sfenoidīts Spārnkaula dobuma iekaisums.
sfenoidotomija Spārnkaula sinusa atvēršana.
retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats.
psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
maisveida membrāna spieķakaula un elkoņa kaula distālās locītavas sinoviālā somiņa.
rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā.
barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā.
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi.
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
epifīze Stobrkaula gals.
metafizīts Stobrkaula metafīzes iekaisums.
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna.
kaulenītis Suņa epitets; kaulastiņa.
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
zobenzivs Šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skrumstala Šķemba no kaula.
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā.
antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā.
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē.
kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu.
asternāls Tāds, kam nav krūšu kaula; kas nav savienots ar krūšu kaulu.
retroklavikulārs Tāds, kas atrodas aiz atslēgas kaula.
aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
retrosternāls Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
ekstraperiosteāls Tāds, kas atrodas ārpus kaula plēves vai nav saistīts ar to.
ekstramedulārs Tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm.
parasakrāls Tāds, kas atrodas blakus krustu kaulam.
paravertebrals Tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam.
paravertebrāls Tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam.
parokcipitāls Tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam.
parasternals Tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā.
parasternāls Tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā.
subvertebrāls Tāds, kas atrodas mugurkaula priekšpuse.
intrasellārs Tāds, kas atrodas spārnkaula turku seglos.
interfrontāls Tāds, kas atrodas starp abām pieres kaula pusēm.
interkokcigeāls Tāds, kas atrodas starp astes kaula segmentiem.
intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
interklinoīds Tāds, kas atrodas starp spārnkaula mazo spārnu pauguriem.
suprasternals Tāds, kas atrodas virs (augšpus) krūšu kaula.
episternāls Tāds, kas atrodas virs krūšu kaula.
epispināls Tāds, kas atrodas virs mugurkaula vai muguras smadzenēm.
okulozigomātisks Tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu.
mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru.
petrookcipitāls Tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu.
karotikoklinoīds Tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu.
intraosāls Tāds, kas attiecas uz kaula (grieķu "osteon") iekšieni, kaula stobru.
merostotisks Tāds, kas attiecas uz kaula daļu.
medulārs Tāds, kas attiecas uz kaula smadzenēm, ar tām saistīts.
sakrovertebrāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem.
sakrospināls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem.
kvartisternals Tāds, kas attiecas uz krūšu kaula segmentu pret ceturto ribstarpu telpu.
parietoskvamozs Tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu.
išiokapsulārs Tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam).
osteoīds Tāds, kas līdzīgs kaulam; kaulveida-; jauni, vēl nepārkaļķoti kaulaudi.
osteogēns Tāds, kas rodas no kaula; tāds, kas veido kaulu.
osteokartilaginozs Tāds, kas sastāv no kaula un skrimšļa; tāds, kas attiecas uz kaulu un skrimsli.
katagmatisks Tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu.
rektokokcigopeksija Taisnās zarnas piešūšana pie astes kaula, lai novērstu tās izkrišanu.
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam.
euknēmia Tipiska eiropieša liela kaula trīspusīga forma, rases pazīme.
darapti Trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji.
segli Turku segli - bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas hipofīze.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
liekkauls Uzaugums kaulam.
augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas).
kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris.
kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks.
kolsterīgs Vājš, kaulains.
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot.
kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs.
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
astragalektomija Velteņkaula izgriešana.
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus".
palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa.
pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula.
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā.
metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
lineāra osteotomija vienkārša kaula pārciršana.
lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski.
riba viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam
žokļapuža Vieta (pazodē) zem žokļa kaula.
nervu punkts vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam.
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
panosteīts Visu kaula daļu iekaisums.
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
Cymbidium eburneum ziloņkaula cimbīdija.
pušķžauņi Zivju grupa ar žaunām nevis parastā ķemmes veidā, bet pušķa veidā ar garu caurules veida purnu un kaula plātņu rindām ādai.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
odontosteofīts Zoba kaulains izaugums.
tekodontija Zobu sakņu novietojums īpašos žokļa kaula dobumos - alveolās.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaula.