Paplašinātā meklēšana
Meklējam kauc.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (25):
- apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- noļirkšķēt Atskanēt ķērkstošai, kaucošai skaņai.
- čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce.
- kavents Galvotājs, kas dod kauciju.
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi.
- izkaukāties Ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni.
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- nokaucināt Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
- izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
- čimpa Kāds, kas gaudo, kauc un raud.
- kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
- auris Kāds, kurš kauc, kliedz.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- kaucināt Panākt, ka kauc (1).
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudāt Radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru).
- auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā.
- auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
- kaukoņa Tas, kas kauc; raudulīgs cilvēks.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kauc.