Paplašinātā meklēšana
Meklējam izkliedēt.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (106):
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
- plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
- pusizklaidus daļēji, pa pusei izkliedēti.
- izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
- koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
- koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode.
- izkaisīts Divd. --> izkaisīt; izkliedēts.
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
- kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos.
- izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
- dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi.
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
- migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
- uzņēmuma tīkls ģeogrāfiski izkliedēts datoru tīkls, kas atrodas kādas organizācijas jurisdikcijā, un parasti tajā ir iekļauti dažādu firmu ražotie dažādi datoru tīkli vai datoru sistēmas.
- emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā.
- difuzometrs Ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
- izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
- izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
- klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
- krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- izklīdināties Izklīst, izkliedēties.
- izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1).
- izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu).
- kupels Lampas daļa - gaismas izkliedētājs.
- difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
- izmētāt Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās.
- izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu.
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
- izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
- daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- klīdums Plaši izkliedēts (kā) kopums.
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
- armētie plasti polimērkompozītmateriāli, kas sastāv no polimēra un tajā izkliedētiem stiprinātājiem.
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas.
- noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
- izkliede Process --> izkliedēt (4).
- difūzija Psihisko procesu neorganizētība; izkliedētība.
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
- izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem).
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- izkliedēties Refl. --> izkliedēt (1).
- izkliedēties Refl. --> izkliedēt (4).
- izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
- saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
- juraki Samojedu (2) cilts, kas dzīvo izkliedēti starp Arhangeļsku un Jeņiseju.
- tavgujieši Samojedu (2) cilts, kas izkliedēti dzīvo starp Jeņiseju un Hatangas līci.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- skaitļotāju tīkls skaitļotāju komplekss, ko veido teritoriāli izkliedēti datori.
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju.
- izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- suspendēts stāvoklis stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- izdzanāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
- izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
- izšķiest Šķiežot izkliedēt.
- izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs.
- apiknomorfisks Tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos.
- summārā radiācija tiešo un izkliedēto Saules staru radiācija, kas sasniegusi Zemi.
- izstaigalēt Tikt izkliedētam (par parādībām dabā).
- klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
izkliedēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV