Paplašinātā meklēšana

Meklējam gnu.

Atrasts vārdos (40):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (188):

atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Connochates gnou baltastes gnu
dižā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum magnum")
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem
bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu
īgnoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
īgņoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
kreņķēt būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas
rūcējs cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī
miekšēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
miekšķēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
apmauds Dusmas, īgnums
erras Dusmas, īgnums
elaeagnaceae Eleagnu dzimta
eleagnaceae Eleagnu dzimta
eleagnaugi Eleagnu dzimta ("Eleagnaceae")
šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi
eleagnales Eleagnu rinda
šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia")
Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos
kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra")
asais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus pungens")
čemuru eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus umbellata")
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu
hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu
skāba grimase grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums
ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus")
melnais gulbis gulbju suga ("Cygnus atratus")
mazais gulbis gulbju suga ("Cygnus columbianus")
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums
līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu)
makņāt Iet pa muklāju, staignu vietu
makņīt Iet pa muklāju, staignu vietu
lamzāt Iet pa staignu, slapju vietu
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
gremžība Īgnums
īdrums Īgnums
īgme Īgnums
īgne Īgnums
nīdrība Īgnums pret kaut ko
nīdrums Īgnums pret kaut ko
īgas Īgnums, nepatika, dusmas
vaidus Īgnums, nepatika, ķilda
riebonis īgnums, piedauzība
grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums
izmīcīties ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu)
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību)
īgnēties izraisīt dusmas, īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam
īgnēt izraisīt īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam
izkorkšēties Izrunāties, paužot īgnumu, neapmierinātību
izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu)
intrazonalitāte kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem
riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu
atkust kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju)
magnusovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Magnusova" iedzīvotāji
ķeskāties Lamāties; bārties; paust neapmierinātību, īgnumu
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija
Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu
ī lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti
velgs Mitrums, drēgnums
žulga Mitrums, drēgnums
dzieds Mitrums, drēgnums istabā
skāba dūša neapmierinātība, īgnums
sunk Negribīgi, ar nepatiku, īgnumu
nepacietība Neiecietība, arī īgnums
disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem
atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
īgnēt padarīt īgnu
atmiekšēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
atmiekšķēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
stridzināt padarīt mitru, staignu
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu)
anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos
lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā
merka pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums
mērka pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums
Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni
lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs
kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas
naista Riebums, īgnums
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku
kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti
kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
kā ķērne saka par nelaipnu, īgnu, nerunīgu cilvēku
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
dzestrs savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu
smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium")
bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum")
brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum")
Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii")
mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum")
Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii")
rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama
spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama
Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii")
šaurlapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum angustifolium")
gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama
Baltijas sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum balticum")
garsmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum cuspidatum")
īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax")
struplapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum flexuosum")
Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama
lielais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum majus")
strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama
skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama
krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium")
smalkais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum tenellum")
centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale")
jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama
Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum")
purva sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum palustre")
kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum")
blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama
spurainais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum squarrosum")
gludais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum teres")
grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum")
Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama
platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum")
sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum")
sphagnidae Sfagnu apakšklase
cuspidata Sfagnu ģints sekcija
palustria Sfagnu ģints sekcija
polyclada Sfagnu ģints sekcija
rigida Sfagnu ģints sekcija
subsecunda Sfagnu ģints sekcija
squarrosa Sfagnu iedalījuma klase
frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs
sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
steigums Staignums
stiegums Staignums
lipīgs stipri sajūtams (par drēgnumu)
straglums Stragnums
eleagns šīs dzimtas ģints ("Elaeagnus")
dzeltenplankuma panterputniņš šīs ģints suga ("Pardalotus xanthopygnus")
Actinophrys sol šīs ģints suga, kas atrasta Daugavas planktonā un sfagnu sūnās Rīgas apkaimē un Jūrmalā
Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām
ņurdīgs tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu
nenovēlīgs tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba; arī skaudīgs
iecietīgs tāds, kas izturas ar saudzību, bez īgnuma, bez protesta (pret ko)
kaitelīgs tāds, kas veicina dusmas, īgnumu
līkšņains tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu)
pikts tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2)
spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.)
Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
dzīvnieku valsts viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti \~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā \~17 tūkstoši; fauna
mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu)
miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus")
precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius")
kārkliņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķele Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķelene Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķēlene Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķelītis Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļnica Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļnīces Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļpuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
rudinspuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
vītoloņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam
Connochates taurinus zilganais gnu
sgn Zīme (latīņu "signum")
gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas

gnu citās vārdnīcās:

MLVV

gnu

LLVV

gnu