Paplašinātā meklēšana
Meklējam dora.
Atrasts vārdos (29):
- dora:1
- dorabi:1
- dorada:1
- Andora:1
- Nādora:1
- doralis:1
- Amadora:1
- Kovdora:1
- Pandora:1
- Algodora:1
- Ekvadora:1
- Mogadora:1
- adorabls:1
- eldorada:1
- Eldorado:1
- odorants:1
- leptodora:1
- Prijedora:1
- Salvadora:1
- Bandorana:1
- dorafobija:1
- odoramenta:1
- pildorados:1
- Ajosteodora:1
- Aušiljadora:1
- dezodorants:1
- Sansalvadora:1
- dezodorators:1
- polipeptidorahija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (208):
- termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- AND Andora, valsts trīsburtu kods.
- andorieši Andoras Firstistes iedzīvotāji.
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta (_Andora la Vella_).
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
- Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami.
- smaržīgā avene aveņu suga ("Rubus odoratus")
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- smaržīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula odorata")
- Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
- smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
- smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
- Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
- deziķis Dezodorants.
- dezis Dezodorants.
- dezītis Dezodorants.
- EC Ekvadora, valsts divburtu kods.
- ECU Ekvadora, valsts trīsburtu kods.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- sucre Ekvadoras naudas vienība 1884.-2002. g.
- sukre Ekvadoras naudas vienība līdz 2000. g., vienāda ar 100 sentavo.
- ekvadorieši Ekvadoras pamatiedzīvotāji, gk. metisi, mulati, indiāņi (pārsvarā kečvi), kā arī baltās rases pārstāvji un nēģeri; runā spāņu val., ticīgie - katoļi.
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- eldorada Eldorado.
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
- Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos
- Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā
- Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
- termidoristi Francijas republikas 1794. g. 27. jūlija (9. termidora) apvērsuma organizētāji un uzvarētāji, kas gāza Robespjēru.
- Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
- hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne.
- sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- andoji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- aviširi Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- kuraraji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- roamaini Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- smaržīgā jāņoga jāņogu suga ("Ribes odoratum")
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
- Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m
- zeltainā jūraskarūsa jūraskarūsu suga ("Sparus aurata"); dorada
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
- Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes.
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
- Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne.
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
- pievilkšana kokmateriālu transportēšana mežaudzē līdz tehnoloģiskajam koridoram
- gaisa trase kontrolēta gaisa telpa vai tās daļa koridora veidā, kurā ir nodrošināta aeronavigācijas līdzekļu izmantošana
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi.
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
- kanēļspirts Kosmētikas sastāvdaļa, sintētiska viela, aromātviela, smaržviela, izmanto sintētiskās smaržās, dezodorantos, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora")
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- labradors Labradoras retrīvers - suņu šķirne.
- Viola labradorica Labradoras vijolīte.
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij
- Asperula odorata madaru ģints sugas "Galium odoratum" sinonīms nosaukums, jo senāk tā bija pieskaitīta miešķu ģintij
- labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m
- smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata")
- smaržīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum odoratum")
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki.
- tabaka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum").
- tabāka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum").
- tabakzāle Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum").
- Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
- odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu.
- smaržīgā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum odoratum")
- Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
- Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Loha Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Loja"), Andos 2200 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, 129000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Esmeraldasa Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Esmeraldas"), provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 103000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ivarra Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Ibarra"), Andos 2225 vjl., pie Panamerikas autoceļa, Imbavuras provinces administratīvais centrs, 139700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bona Pilsēta Francijā ("Beaune"), Burgundijas reģiona Kotdoras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dižona Pilsēta Francijā ("Dijon"), Burgundijas reģiona un Kotdoras departamenta administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentdžonsa Pilsēta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provinces administratīvais centrs, 100600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Nāzūra Pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora.
- Amadora Pilsēta Portugālē ("Amadora"), Lisabonas piepilsēta, 175100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nueva Sansalvadora pilsēta Salvadorā ("Nueva San Salvador"), Sansalvadoras piepilsēta, 161500 iedzīvotāju (2005. g.)
- anīsa piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe odora")
- Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
- quartinho Portugāles 16.-18. gs. 1/4 moidora ("moedo de ouro") monēta.
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Avalonas pussala pussala Kanādā (_Avalon Peninsula_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidos, Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumos
- pseidorahītiskā acidotiskā osteopātija reti sastopami osteopātiski un acidotiski vielmaiņas traucējumi ar pseidorahītu un raksturīgu fenotipu (iespējams, pārmantots enzīmu defekts)
- smaržīgā rezēda rezēdu suga ("Reseda odorata"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
- Ņūfaundlenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Newfoundland"), Kanādā, netālu no Labradoras pussalas, platība - 111400 kvadrātkilometru, 514000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bafina sala sala Kanādas ziemeļaustrumos (_Baffin Island_; _Qikiqtaaluk_), Bafina līcis un Deivisa šaurums to atdala no Grenlandes, Hudzona šaurums no Labradoras pussalas, Foksa baseins un Būtijas līcis no Kanādās kontinentālās daļas, un Lenkasteras šaurums no Devonas salas
- Puna sala Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Ekvadoras teritorija
- Akpatoka sala Ungavas līcī (_Akpatok Island_), Labradoras jūras Hudzona šauruma dienvidos, Kanādas teritorija
- SV Salvadora, valsts divburtu kods.
- Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador").
- SLV Salvadora, valsts trīsburtu kods.
- Sansalvadora Salvadoras galvaspilsēta (sp. val. "San Salvador"), departamenta administratīvais centrs, atrodas vulkāna piekājē 682 m vjl., 543000 iedzīvotāju (2007. g.).
- SVC Salvadoras kolons; Salvadoras Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
- Pandora Saturna pavadonis ("Pandora"), vidējais attālums no planētas - 141700 km, izmēri - 84 km
- svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata").
- mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata").
- smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata").
- bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- māreņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- māriņa Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- māriņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- mezika Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- mieziķi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- mieziķis Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- možiki Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- palagzde Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- palagzdes Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
- parastā smaržzāle smaržzāļu suga ("Anthoxanthum odoratum")
- Baija štats Brazīlijas austrumos, Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.)
- aleuti Tauta, dzīvo Aleutu salās un Aļaskas pussalā (ASV), kā arī Komandora salās (Krievijā); runā aleutu valodā.
- salvadorieši Tauta, Salvadoras pamatiedzīvotāji, dzīvo arī ASV, Hondurasā; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- Sorbus teodorii Teodora pīlādzis.
- ilangilangs tropu koku suga ("Cananga odorata"), no kura aromātiskajiem ziediem iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
- Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu
- Aleksisa upe Kanādā (_Alexis River_), Labradoras pussalas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Lagranda Upe Kanādā ("La Grande Riviere"), Labradoras pussalā, garums - \~1000 km, augštecē tek caur vairākiem ezeriem, ietek Džeimsa līcī.
- Koksoaka Upe Kanādā ("Riviere Koksoak"), Labradoras pussalā, garums - 1062 km, ietek Ungavas līcī, augštecē to sauc par Kaniapisko.
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Labradoras pussalas rietumu daļā, iztek no Bjenvila ezera, ietek Hudzon līcī
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provinces ziemeļaustrumu daļā, Labradoras pussalā, ietek Ungavas līcī
- Kaniapisko Upe Kanādā, Labradoras pussalā, Koksoakas augšteces nosaukums.
- Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
- kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
- Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai.
- smaržīgā vijolīte vijolīšu suga ("Viola odorata"), tautas medicīnā lieto par sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli
- Galapagu salas vulkānisku salu grupa Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. "Islas Galapagos"), Ekvadoras province, atrodas \~1000 km rietumiem no Dienvidamerikas, platība - 7800 kvadrātkilometru, 18500 iedzīvotāju (2006. g.), kalnains reljefs, augstums - līdz 1707 m
- smaržīgā zalktene zalkteņu suga ("Daphne odorata")
- karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
- Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags
- Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā)
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
- Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama.
- siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dora.