Paplašinātā meklēšana
Meklējam doņa.
Atrasts vārdos (50):
- doņa:1
- Adoņa:1
- ēdoņa:1
- ārdoņa:1
- dīdoņa:1
- radoņa:1
- urdoņa:1
- dārdoņa:1
- dīkdoņa:1
- dimdoņa:1
- dindoņa:1
- Dordoņa:1
- Gārdoņa:1
- gaudoņa:1
- kaldoņa:1
- klīdoņa:1
- kņadoņa:1
- kņudoņa:1
- kuldoņa:1
- maldoņa:1
- muldoņa:1
- murdoņa:1
- ņaudoņa:1
- ņurdoņa:1
- svīdoņa:1
- šķīdoņa:1
- šļūdoņa:1
- tirdoņa:1
- vērdoņa:1
- ziedoņa:1
- blandoņa:1
- dīkadoņa:1
- glimdoņa:1
- gļimdoņa:1
- grandoņa:1
- klaidoņa:1
- klandoņa:1
- Ņīradoņa:1
- skandoņa:1
- smirdoņa:1
- spaidoņa:1
- spardoņa:1
- spārdoņa:1
- strīdoņa:1
- šķaidoņa:1
- šķindoņa:1
- lielēdoņa:1
- palaidoņa:1
- skraidoņa:1
- žvargzdoņa:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (145):
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
- vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
- šlenderis Blandoņa, klaidonis.
- braikšķis Brīkšķis, dārdoņa.
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
- rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis.
- dārdūņe Dārdoņa.
- dimza Dārdoņa.
- dārde Dārds, dārdoņa.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
- dīdaļa Dīdoņa.
- dīkadoņa Dīkdoņa.
- dima Dimdoņa.
- dimda Dimdoņa.
- dindoņa Dimdoņa.
- dingas Dimdoņa.
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
- sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
- galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā.
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
- klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
- Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa.
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
- granda Grandoņa.
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- apojovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Jupitera.
- perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram.
- pluduris Kāds, kurš līderīgi uzvedas, blandoņa.
- Juncus leersii kamolu doņa "Juncus conglomeratus" nosaukuma sinonīms.
- legāts Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā).
- kļera Klaidonis, blandoņa.
- plemperis Klaidonis, blandoņa.
- zemetaks Klaidonis, blandoņa.
- ģeņģeris KLaidonis, blandoņa.
- klaids Klaiņojums; klaidoņa gaitas.
- klaudzis Klaudzieni, dārdoņa.
- kņadiena Kņadoņa.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- rūcoņa Krākoņa, dārdoņa, rīboņa.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes.
- šmirda Lamuvārds - smaka, smirdoņa.
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels.
- eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā.
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- aposelēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim.
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.
- bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
- trepačs Muldoņa; pļāpa.
- bļurga Muldoņa.
- murmuls Muldoņa.
- svēplis Muldoņa.
- murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis.
- dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
- mefīte Nešpetna smirdoņa, kas paceļas no ūdeņiem un zemes.
- meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.
- ņaudas Ņaudēšana, ņaudoņa.
- ņauras Ņaudoņa.
- kurnas Ņurdoņa, kurnoņa.
- kurnoņa Ņurdoņa, neapmierinātība.
- tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums.
- blaužgoņa Paukšķis, baukšķis, dārdoņa, pļāpāšana.
- eskortpakalpojums Pavadoņa nodrošināšana.
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē.
- lords protektors pavaldoņa tituls Anglijā 16.-17. gs.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- graudienis Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- grausmas Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- grausme Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- Beržeraka Pilsēta Francijā ("Bergerac"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Perigē Pilsēta Francijā ("Périgueux"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas.
- jonosfēra Planētas vai pavadoņa atmosfēras jonizētā daļa.
- bļemba Pļāpa, muldoņa.
- bļemma Pļāpa, muldoņa.
- melsienis Pļāpa, muldoņa.
- dirsējs Pļāpa; muldoņa.
- bļera Pļāpātājs, muldoņa.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- Juncus lampocarpus posmainā doņa "Juncus articulatus" nosaukuma sinonīms.
- ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas.
- ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi.
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka ("Aare") Šveicē, garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
- galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā.
- rībinis rībiens, dārdoņa.
- rībiņš Rībiens, dārdoņa.
- draboņa Rīboņa, dārdoņa.
- rība Rīboņa, dārdoņa.
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- tvanks Sastāvējusies smaka, smirdoņa.
- aposaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saturna.
- perisaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saturnam.
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne.
- smirde Smaka, smirdoņa; smirda.
- smirda Smaka, smirdoņa.
- voņa Smaka; smirdoņa.
- smirdums smirdoņa, maita, smaka.
- smakoņa Smirdoņa.
- kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds).
- šveplis Snaudoņa, miega pūznis.
- barankoss sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē; vulkāngrava.
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā.
- dzinkstoņa Šķindoņa.
- šķindējums Šķindoņa.
- glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni.
- leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
- grantskalniņi Šļūdoņa veidoti nelieli osi vai gala morēnu pauguri.
- harismātisks Tāds autoritātes vai vadonības paveids, kas dibinās vadoņa personiskajās īpašībās.
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- blauza Troksnis, dārdoņa.
- urgoņa Troksnis, murdoņa.
- kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
- kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji.
- Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā.
- Nabesna Upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu.
- Vezēra Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Ila Upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Zarafšona Upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km).
- harismātiska vara vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harismātiska autoritāte.
- firns Vecs, blīvs, rupjgraudains sniegs ar ledus kristāliem, kas veido pārejas formu starp sniegu un šļūdoņa ledu.
- Angumuā Vēsturiska province Francijas rietumos ("Angoumois"), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
- baranko Vulkāngrava - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- Juncus glaucus zilganā doņa "Juncus inflexus" nosaukuma sinonīms.
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa doņa.