Paplašinātā meklēšana
Meklējam ciets.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (63):
- (aiz)laist ciet (govi)
- (tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- acetilēta ciete
- acetilēta oksidēta ciete
- acis iet (biežāk krīt, līp) ciet
- acis krīt (arī līp, iet) ciet
- acis līp (arī krīt, ciet)
- aiziet ciet
- aizsist ciet
- cietes ekvivalents
- cietes piens
- cietes sīrups
- ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams
- ciets agregātstāvoklis
- ciets kā akmens
- ciets kā daglis
- ciets kā drāte
- ciets kā krams
- ciets ķermenis
- ciets līdzskanis
- ciets pakausis
- ciets pakausis (kādam)
- ciets pauris
- ciets rieksts
- ciets šķīdums
- ciets ūdens
- ciets vēders
- ciets zīmulis
- deguns ir ciet
- dziesma ir ciet (kādam)
- dzīvnieku ciete
- elpa sitas ciet
- govs aiziet ciet
- govs iet ciet
- govs stāv (arī ir) ciet
- iet ciet
- jemt ciet
- jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis
- ķert rokā (arī ciet)
- klapēt ciet
- klopēt ciet
- laist ciet govi
- likt elpu ciet
- maksāt ragā (arī ciet)
- modificētā ciete
- mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet
- mute ir ciet
- Muti ciet! arī Turi muti!
- ņem (arī rauj) elpu ciet
- ņemt ciet
- ņemt elpu ciet
- oksidētā ciete
- rīsu ciete
- saņemt ciet
- saut ciet
- šīberis aizkrīt (ciet)
- šīberis ciet
- sit (arī ņem, rauj) elpu ciet
- stāvēt (arī būt) ciet
- turēt ausis ciet
- Turi muti! arī Muti ciet!
Atrasts skaidrojumos (234):
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
- Lithospermum officinale ārstniecības cietsēkle.
- skabrs Ass, ciets, nežēlīgs; skarbs.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- bložs Blīvs, ciets, kompakts.
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi.
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem.
- sērksns ciets (par sniegu).
- stropols ciets mēsls, parasti zirga.
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus.
- konkrements ciets veidojums kāda orgāna dobumā vai audos.
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
- tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense").
- ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale").
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
- paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms.
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
- kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
- govs stāv (arī ir) ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- grīns Grods, stingrs, ciets.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- cimbulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis.
- cimpulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis.
- peska Kas ciets, sakaltis.
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
- stags Kaut kas blīvs, ciets.
- gremēklis Kaut kas ciets, ko grūti sakošļāt.
- stripenis Kaut kas īss, ciets.
- stripens Kaut kas īss, ciets.
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi.
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
- leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā.
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis.
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
- medaga Lietaskoks; ciets koks, no kā pagatavo dažādus rīkus.
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- labdabīgā fibrozā mezotelioma lokalizēts pleiras audzējs, ciets, iekapsulējies un dažkārt vaskularizēts.
- grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs.
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
- kā kauls ļoti ciets (parasti koks).
- kā galoda ļoti ciets (tiešā un pārnestā nozīmē).
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
- kā no dzelzs ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
- kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis.
- kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā krams ļoti ciets, stīvs.
- ciets kā krams ļoti ciets.
- kā klons ļoti ciets.
- ciets kā akmens ļoti ciets.
- cietumciets Ļoti ciets.
- granītciets Ļoti ciets.
- kā grīda ļoti gluds, ciets.
- kā mūris ļoti stiprs; ļoti ciets; nejūtīgs.
- cietnējs Mazliet ciets.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
- inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
- stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu).
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
- skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs.
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
- kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
- nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs.
- ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs.
- kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
- Ābels Nevainīgs cietsirdības upuris.
- spietato Nežēlīgi, cietsirdīgi; nesaudzīgi.
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
- koržiks Paciets plācenītis.
- cietans Paciets.
- cietens Paciets.
- pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt.
- pārciets Pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
- landsknehts Pērkams, cietsirdīgs karotājs.
- gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes.
- Pagariņu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
- Rogotu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
- Rogučkas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
- Rogunas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
- Rogurnas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
- Rogovas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
- pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
- rēns rupjš, ciets.
- auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
- sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
- dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
- sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams.
- iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām.
- pumperniķelis Salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- sars Samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem).
- superciets Sevišķi ciets.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- ciets kā drāte sīksts, ciets (parasti par nekvalitatīviem pārtikas produktiem).
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā.
- čeigrs Skarbs, rupjš, cietsirdīgs, bargs, strups, nelaipns.
- skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts.
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
- iekša Stingrs, arī ciets raksturs.
- raupjš Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu).
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
- parensts Stiprs, ciets.
- stereo- Svešvārdu salikteņos ciets, stingrs, masīvs.
- šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
- lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
- kazinis Tāds, kam ir ass, ciets apmatojums (par aitu).
- rupjstiebrains Tāds, kam ir ciets stiebrs (par lakstaugiem).
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem); ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
- nēburāgs Tāds, kas ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un cilvēkiem.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām); ciets, koksnains.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
- necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
- zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- cietaļa Tāds, kurš bieži lieto vārdu "ciets".
- pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē.
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- kaušu zāles Tīruma cietsēkle ("Lithospermum arvense").
- Lithospermum arvense tīruma cietsēkle.
- diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs.
- pusciets Vidēji ciets.
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
- konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs.
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- lauvu bedre vieta, kur dzīvo, uzturas nesaticīgi, ļauni, cietsirdīgi cilvēki; to kopums.
- zemiene Virsma, ciets pamats, uz kā kas atrodas.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēraudcietums Vispārināta īpašība --> tēraudciets, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
- mezosfēra Zemes iekšējās uzbūves slānis, kas atrodas ap kodolu aptuveni 350-2880 km dziļumā, tas ir karsts, taču spiediena dēļ ciets.
ciets citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV