Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvaldīt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (79):
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
- ievilkt nagus ārēji apvaldīt naidīgu attieksmi.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- apvaldīts Divd. --> apvaldīt.
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
- pataisīt rāmu ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- kvēla Kaisle; neapvaldītas jūtas.
- kvēle Kaisle; neapvaldītas jūtas.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- tiks Lēns, līdzsvarots, apvaldīts (par cilvēku, tā raksturu).
- negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
- pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts.
- feroce mežonīgi, aukaini, neapvaldīti.
- ļaut nerviem vaļu neapvaldīt nervozitāti.
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- neapvaldīti Neapvaldīts (2).
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nepiejaucēts Nepieradināts; neapvaldīts.
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- saņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē).
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
- amerīgs Rijīgs, neapvaldīts.
- strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- nervi kā striķi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- tērauda (biežāk dzelzs) nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- (kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
- kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
- pakluss Samērā mazrunīgs; arī samērā noslēgts, apvaldīts.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izbrēkt skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt
- brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
- buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs.
- orģiastisks Tāds, kam ir orģijas iedaba; tāds, kas rodas spontāni un pauž neapvaldītas emocijas, dziļu ekspresiju.
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts.
- skaļš Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties; neapvaldīts.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji, spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts; apvaldīts.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- kautrs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- jambasts Troksnis, neapvaldīta jautrība un trakošana.
- klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
- aprīt bez sāls vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- dzīvu apēst (arī aprīt) vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- apēst bez sāls vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- noēst bez sāls vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- apēst dzīvu vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā, nesaudzējot pat dzīvību.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme.
- strebuļains Vienmēr steidzīgs; pārsteidzīgs, neapvaldīts.
apvaldīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV