Paplašinātā meklēšana
Meklējam Slau.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (96):
- Slava Slau - pilsēta Lielbritānijā.
- pilnpiene Slaucama govs.
- slauce Slaucene - trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu.
- slaucens Slaucene - trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu.
- slaucīte Slaucene - trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu.
- stipenis Slaucene, ķipis.
- slauca Slaucene.
- slaucenis Slaucene.
- slaucis Slaucene.
- slaucītis Slaucene.
- slauktava Slaucene.
- slaukteve Slaucene.
- slauktevis Slaucene.
- slauktive Slaucene.
- slauktuva Slaucene.
- slaucīties Slaucīt (1) sevi, sava ķermeņa daļas.
- slaucīties Slaucīt (2) sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
- vejot Slaucīt (ar slotu).
- mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
- atslaucīt Slaucīt nost (sānis).
- aizslaucīt Slaucīt prom.
- atslaucīt Slaucīt šurp.
- daslaucīt Slaucīt un pabeigt slaucīt.
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
- viškāt Slaucīt, tīrīt.
- krejot Slaucīt.
- miezti Slaucīt.
- vicāt Slaucīt.
- mezātājs Slaucītājs.
- slaucis Slaucītājs.
- slauķis Slaucītājs.
- izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī.
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- aizslaukt Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
- atslaukt Slaucot atvirzīt (citā traukā).
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
- cirkāt Slaucot izspest pienu maigi un nelielā daudzumā.
- izslaukt Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
- noslaukt Slaucot notecināt (daļu vai visu pienu no krūts); slaucot iztukšot (krūti).
- ieslaukt Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas.
- uzslaukt Slaucot uzvirzīt (piena strūklu uz kā, kam virsū).
- slauksna Slaugzna.
- slauksnis Slaugzna.
- noslauks Slaukāmā drāna.
- noslaukdrēbe Slaukāmā drēbe, slauķis.
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- apslaucīt Slaukot (ar slotu), pavirzīt zem kā.
- pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt.
- atslaucīt Slaukot atvirzīt nost (sānis).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
- saslaucīt Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
- piezeļķēt Slaukot nosmērēt, pieziest slaukāmo materiālu.
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
- apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
- noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
- pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- daslaucīt Slaukot pievirzīties (pie kā).
- saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušā šķidrumu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- slaucības Slaukšana.
- stakans Slaukšanas aparāta caurule, kurā iestiprināta pupu gumija.
- šlanga Slaukšanas aparāta cauruļveida vads.
- saslaukt Slaukt tā, ka veidojas (putas).
- daslaukt Slaukt un pabeigt slaukt.
- pārslaukt Slaukt vēlreiz, no jauna.
- čūrināt Slaukt; tecināt kādu šķidrumu.
- čūlāt Slaukt.
- čūrāt Slaukt.
- slaucināt Slaukt.
- kontrolslaukums Slaukums, pēc kura aprēķina piena dzīvnieka produktivitāti noteiktā periodā.
- slaucienis Slaukums.
- noslauka Slauķis, slaukāmā drāna.
- slaukāmais Slauķis; drāna vai rīks slaucīšanai.
- šļaune Slaune - govs ar baltu raibumu sānos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Slau.