Paplašinātā meklēšana

Meklējam G.

Atrasts vārdos (562):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (9999):

geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
tudot (Gausi) iet, klejot
uretroreja (Gļotu vai strutu) atdalījumi no urīnizvadkanāla
žoicka (Govs) aste
ginekologs [Ginekoloģijas]{s:2061} speciālists.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Alaverdi katedrāle 11. gs. 1. ceturkšņa arhitektūras piemineklis Gruzijā (20 km uz ziemeļrietumiem no Telavi pilsētas Kahetijā); plāna pamatā izstiepts krusts, kura krustpunktā augsts cilindrs ar kupolveida pārsegumu
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas un atveda to uz Grieķiju
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon")
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta
Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants
Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
Abhāzija agrā feodālisma valsts Aizkaukāzā (8. - 10. gs.), cīnījās par virskundzību Gruzijā, bet 975. g. tika iekļauta apvienotajā feodālajā Gruzijā
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos
OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!")
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa")
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
algols ALGOL
Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants
greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji
grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā
Viesturciems apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā
Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ūdeles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Doņikova apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Pudinova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Šaurītes apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Vējpļavas apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Čapkova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tihanovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā
Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā
Muižciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaiķu pagastā
Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Zeimuļi-Puzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā
Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā
Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
Grāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā
Krīzberga apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā
Susta apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā
Vārtāja apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā
Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā
Mazdāma apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā
Smikši apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā
Čalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Grabavščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Kalendari apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Kormiļceva apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Kovaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Kropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Melenki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Meškalova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Mickeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Sakova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Savicki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Spaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Timofejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ģībotkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Baranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
Akmenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Basi apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Birži apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Apšinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Atlaka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Dērvaniene apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Dūliņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Dziļāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Karitoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Krēsle apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kučkauški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kuderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Liepusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Sauleskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Stribas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Susekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Vilnauce apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Žogotkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Dervāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Dreizi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Geikina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Ignašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jeroškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Košeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Litavniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Manuhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Minkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Niperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Pocelujevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Punduri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Račeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Šļahotska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Sļesarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Smuškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Staroščiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Taraputki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tumenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Vipinga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Zemesgols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
Suži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā
Birzīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Straume apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Tērvete apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Viesturi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
Briežuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms
Brunavišķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Krievgaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pīrāgi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Ālande apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Vecgaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Gaiķu pagastā
Maltas Trūpi apdzīvota vieta (vidējciems) Galēnu pagastā
Priedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā
Langstiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā
Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Glūdas pagastā
Cimdenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Bramberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Dorupe apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Skaista apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Strūžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Janopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jupatovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
Sprūževa apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs
Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
Straujenieki apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Gramzdas pagastā
Atkalni apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Kolorādo štatā
Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos
Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā
Boulinggrīna apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Galatina apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Glāsgova apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Glastonberija apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grāftona apdzīvota vieta ASV ("Grafton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Greiema apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Granbi apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandvjū apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnrivera apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnfīlda apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsbērga apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvuda apdzīvota vieta ASV ("Greenwood"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grotona apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grotona apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grovtona apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grovtona apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Ašaghi Aghdžakenta apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Goranbojas rajona dienvidu daļā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē
Sarka apdzīvota vieta Gērnsijā, Sarkas salā
Ričmonda apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas rietumu daļā
Sentsampsona apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas ziemeļaustrumu daļā
Sentmartina apdzīvota vieta Gērsnijā, salas dienvidaustrumu daļā
Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā
Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Ihlokortormiuta apdzīvota vieta Grenlandes ziemeļaustrumos, Skorsbija Zemes dienvidaustrumos
Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā
Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
Phichunda apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba
Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
Baghdati apdzīvota vieta Gruzijā, Imeretijas mharē
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē
Algeti apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē
Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Aškala apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļrietumu daļā
Arša apdzīvota vieta Gruzijā, Mcheta-Mianeti mhares ziemeļrietumu daļā
Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā
Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Ansbertrāna apdzīvota vieta Gvadelupā, Grantēras salas ziemeļrietumu piekrastē, Gvadelupas šauruma krastā
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Riau Salu provinces Riau arhipelāga Galanas salas dienvidu daļā
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā
Beligāra apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Hedforda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Maikvilana apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Balja Kloira apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Uhterārda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē
Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē
Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē
Danmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē; Dūnomra
Kēhrūrua apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistes rietumos
Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā
Bardolīno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
Magunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
Malčezīne apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē
Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas
Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
Basu muiža apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Aksaja apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksay_), Gaņsu dienvidrietumu daļā
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Baima apdzīvota vieta Ķīnā, Guandunas provincē
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
Benderna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Gamprinas pagasta dienvidu daļā
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā
Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā, Gobi Altaja rietumos
Bajanūla apdzīvota vieta Mongolijā, Gobi Altaja aimaka ziemeļu daļā
Bigera apdzīvota vieta Mongolijā, Gobi Altajja aimaka austrumu daļā
Bajantala apdzīvota vieta Mongolijā, Gobisumberas aimaka rietumos
Ninspēta apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
Tvelo apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
Veihena apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
Audepekela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
Hogezanda-Sapemēra apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
Vinshotena apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
Terapela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces dienvidaustrumos
Lēka apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces rietumu daļā
Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē
Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Švandene apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantonā
Elma apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona dienvidaustrumu daļā
Lintāle apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona dienvidrietumu daļā
Nēfelsa apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona ziemeļu daļā
Nīderurnene apdzīvota vieta Šveicē, Glarusas kantona ziemeļu daļā
Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā
Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā
Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē
Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā
Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
Lērbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes salas ziemeļaustrumu daļā
Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski
Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski
Klifdena apdzīvots vieta Īrijā, Golvejas grāfistes rietumos
grūbenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" iedzīvotāji
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērsnijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R)
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
Geastrum limbatum apmalotās zemeszvaigznes "Geastrum coronatum" nosaukuma sinonīms
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls
noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group")
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group")
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol")
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē
Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
zemesactiņa asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Geopora")
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight")
ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass
pontiaks ASV firmas "General Motors" ražoto vieglo automobiļu marka
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
Amerikas balss ASV radiostacija, dibināta 1942. g., raida ārvalstīm 41 valodā (1984. g.), arī latviešu (kopš 1951. g.), radiostacija atrodas Vašingtonā, retranslācijas centri Lielbritānijā, Vācijā, Grieķijā, kā arī Āfrikas un Āzijas valstīs
Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.)
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža
Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām
grandānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Grandāni" iedzīvotāji
atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā
glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
Sosku ezers atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, platība - 1,6 ha; Soskas ezers
Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
Kakumas nacionālais parks atrodas Ganā, izveidots 1992. g., platība - 350 km^2^
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks atrodas Grenlandē, izveidots 1974. g., platība - 972000 km^2^
Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
Klusā okeāna Centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršala salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
bakhanālijas Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
māneklis Augs ("Galium spurium")
PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2
prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias")
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
Zosterops palpebrosa austrumu jeb Gangas briļļputniņš
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
Abhāzija autonoma republika Gruzijas PSR sastāvā (1921.-1991. g.)
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo")
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji
gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
Babjas kalns Babja Gura
covatušīni Bacbi - etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā
plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu
brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā
bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti
garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum")
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km)
krūkļu baltenis balteņu suga ("Gonopteryx rhamni")
kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus")
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
Balta Baltupe Gulbenes novadā
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants
galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji
golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji
Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants
Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants
guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants
Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
mainīgais bambals bambalu suga ("Geotrupes mutator")
lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius")
meža bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorosus")
pavasara bambals bambalu suga ("Geotrupes vernalis")
Daka Bangladešas galvaspilsēta, osta Gangas un Bramaputras deltā, 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji
ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji
gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji
pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda
bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
kranti Beigas! Gals klāt!
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski
grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā
Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai
tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas")
rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa")
apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora")
muršķins Bisīte ("Gyromitra")
kanniņa Bitene ("Geum")
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos
Beizagola ezers Bižas ezers Griškānu pagastā
Bižu ezers Bižas ezers Griškānu pagastā
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā
Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
gārsieši Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania")
Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
sarkankakla garlaciņa brūnkakla gārgale (_Gavia stellata_)
jediji Bubi - tauta, dzīvo Ekvatorīlajā Gvinējā
būleuts Būles loceklis senajā Grieķijā
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
Buļļi Buļļezers, ezers Garkalnes pagastā
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae")
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē)
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis")
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
kagebešņiks cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku)
pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus")
lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus")
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
Velna ezers Čortoks, ezers Grāveru pagastā
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7° ziemeļu platumu un 13° dienvidu platumu
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Centrālā Āzija dabas apgabals Āzijas vidienē, Mongolijā un Ķīnā, platība ~6 mlj km^2^, 2 reljefa joslas ar vidējo augstumu 500 - 1500 m (Gobi, Tarimas līdzenums) un 4000 - 4500 m (Tibetas kalniene), ko šķir vai ietver Tjanšana, Kuņluņa, Karakoruma kalnu sistēmas; krasi kontinentāls klimats; daudz ezeru, tuksnesis, pustuksnesis, stepe
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Barena dabas apgabals Īrijas rietumos, Golvejas līča dienvidu piekrastē
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c)
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile")
sistēmas Gopher vietne dators, kurā instalēts _Gopher_ serveris
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka
Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
gundedzietis Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji
grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue")
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sagittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs, balta 1,7 lieluma zvaigzne
Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā
Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
parastā plakandēle dēļu suga ("Glossiphonia complata")
gatenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
gatenišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
Gateņa Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gateņi" nosaukuma variants
Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Bahaverapasa departaments Gvatemalas ziemeļaustrumos (_Baja Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana
Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji
dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji
aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji
Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā
dubenieki Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņi" iedzīvotāji
Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa x s
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
gigabits Divi 30. pakāpē jeb 1073741824 biti (apzīmējums Gb)
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
Glušonki Divi ezeri Glušonkas purvā - Glušonka I un Glušonka II, Skrudalienas pagastā
kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum")
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji
grieženieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Griezes" iedzīvotāji
glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji
galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums
galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka
gnomiķi Domu un gudrības dzejnieki Grieķijā 6. gs. p. m. ē.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka
augstiņi Drudzenes ("Gentiana")
encians Drudzenes ("Gentiana")
enciāns Drudzenes ("Gentiana")
encijans Drudzenes ("Gentiana")
gencians Drudzenes ("Gentiana")
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
dūkstu drudzenīte drudzenīšu suga ("Gentianella uliginosa")
krustlapu drudzene drudzeņu suga ("Gentiana cruciata"), aizsargājams augs
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
tumšzilā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana pneumonanthe"), aizsargājams augs
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā
Giužas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants
Giuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants
Gyužys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukums latgaliski
Gleizdiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Gleizdinišķi" nosaukuma variants
Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
blauznēji Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
dilumzāle Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
kaķpēdiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
pelējumi Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpeciņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpekiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa (“Gnaphalium uliginosum”)
Dumķu ezers Dumķis, ezers Grundzāles pagastā
Gausenesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants
Gausensciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants
Dūņu ezers Dūņainis, ezers Grundzāles pagastā
Lēpītis Dūņezers, ezers Garkalnes pagastā
Dienku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā
Dunku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol")
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Grobin Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1871.-1904. g.
Gawiesen Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1904.-1919. g.
Gaviezne Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1919.-1927. g.
Kalkuhnen Dzelzceļa stacijas "Grīva" nosaukums 1862.-1920. g.
Kalkuni Dzelzceļa stacijas "Grīva" nosaukums 1920.-1922. g.
Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka
Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka
Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka
Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā
Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka
Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka
pelēkā dzērve dzērve ("Grus grus")
kluicens Dzērve ("Gruscinerea")
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka
Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka
Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka
Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka
Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka
Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem
boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē
gangnams dziesma _Gangnam style_
Dambo astoņkājis dziļjūras dzīvnieks ar lielām tumšām acīm un īsiem strupiem taustekļiem (_Grimpoteuthis_), bieži sastopams guļam jūras dibenā, vai peldam virs tā
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka
Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas
Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre")
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
ložis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae", senāk "Glechoma hederaceum")
runču pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
runča pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
čistaki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
gunderes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
kūdrājas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
kustoņzāle Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ošlapīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
roskodnieki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
santene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētasloži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētaudži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlaipe Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlaipīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlapīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodīts Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodzis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodzīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodzītes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlosīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētložas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlozīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētložņi Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētloznis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētmalloža Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdra Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrajas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdras Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrenāji Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrenes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdri Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām
vetložņi Efeju sētložņas ("Glechoma hederaceae")
Dēla Egejas jūras sala; Senās Grieķijas tirdzniecības (4. - 1. gs. p. m. ē. arī starptautiskās vergu tirdzniecības), reliģijas (atradās Apollona templis) un Dēlas savienības centrs
Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums
Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka
Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka
Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka
Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs
Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa
GSA Eiropas "GNSS" aģentūra
EGF Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
EMVC Eiropas Moderno valodu centrs (Grācā)
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
Ekvatoriālās Gvinejas Republika Ekvatoriālā Gvineja, valsts pilnais nosaukums
GNQ Ekvatoriālā Gvineja, valsts trīsburtu kods
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela
Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft")
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
Enipeja Enipefa - upe Grieķijā
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26)
Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros")
Epīra Epira - Grieķijas perifērija
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni
ērška Ērkšķoga ("Grossularia")
agres Ērkšķogas ("Grossularia")
agristas Ērkšķogas ("Grossularia")
agrozdi Ērkšķogas ("Grossularia")
asakājoga Ērkšķogas ("Grossularia")
asakājogas Ērkšķogas ("Grossularia")
asakkoks Ērkšķogas ("Grossularia")
asakogas Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķājs Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķenāji Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķis Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķogāji Ērkšķogas ("Grossularia")
ēršķogas Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolaji Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolāji Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolenes Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdoļogas Ērkšķogas ("Grossularia")
saēršķi Ērkšķogas ("Grossularia")
štakenes Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķanes Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķenaji Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķenāji Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķeņbēres Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķeni Ērkšķogas ("Grossularia")
vīnogulājs Ērkšķogas ("Grossularia")
izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia divaricata")
Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia hirtella")
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis")
nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia reclinata")
Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
Esekiba Esekibo - upe Gajānā
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
bajikpi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē
bubutubi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants
Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants
Glušoks ezers Aglonas pagastā, platība - 1,9 ha; Glušoka ezers; Glušokas ezers
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
Grižanku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 15,7 ha; Grižanka
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers
Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
Kaļveits ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers
Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
Ceperu ezers ezers Galēnu pagastā, platība — 3,6 ha
Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
Venču ezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10,1 ha
Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
Melnezers ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā
Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers
Glušonka II ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 10,6 ha
Glušonka I ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 16 ha
Zaborovjes ezers ezers Goliševas pagastā, platība - 9 ha
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers
Vudrinkas ezers ezers Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Vudrinka
Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers
Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā
Aumeistera ezers ezers Grundzāles pagastā, platība 1,9 ha
Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru
Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Atitlans ezers Gvatemalā (_Atitlán, Lago de_), Sololas departamentā, dziļums - līdz 340 m
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers
Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos
Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
Bafalo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju dienvidos, noteka uz Greitsleivleiku
Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos
Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
Gulbis ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Gaojouhu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks
Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Kūsītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers
Golodovkas ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1,7 ha; Galadovkas ezers
Bambene ezers Mozambikā, Gazas provinces dienvidu daļā
Lauversmērs ezers Nīderlandes ziemeļos, Frīzlandes un Groningenas provinces ziemeļos
Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Guļbeits ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Aklis ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha
Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers
Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gordojs
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
Rūķis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
Garais ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,5 ha; Garezers
Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
Kadeti firmas _Cadets de Gascogne_ kafejnīcas Rīgā
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
goļārs firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vieglā automašīna
golfiņš firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vieglā automašīna
interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz
agons Fiziska vai cita veida sacensība Senajā Grieķijā
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos
Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos
nauarhs Flotes komandieris, arī kuģa kapteinis senajā Grieķijā
navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
gviānieši Francijas Gviānas iedzīvotāji
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
Franči franču maiznīca Rīgā _Cadets de Gacogne_
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
Sabende Frija, pilsēta Gvinejā
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
gabalaiņi Gabalains
gabalainis Gabalains
gabalaiņš Gabalains
klancains Gabalains
klaucains Gabalains
ķekas Gabalains, kukuržņains
izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju
lams Gabaldarbs, līgumdarbs
grīzte Gabaliem satītas dzijas
gabalgabaliem Gabaliem, pa gabaliem
lomiem Gabaliem, vietām
ķingalēns Gabaliņš
ķingalītis Gabaliņš
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums
drimstala Gabaliņš, kripata
drubažās Gabalos
lampatās Gabalos
druskās Gabalos, pilnīgi
cunis Gabals
gabali Gabals
gabuls Gabals
gobals Gabals
ķeblaks Gabals
ķingalis Gabals
ķingāls Gabals
ķingulis Gabals
klampa Gabals
klauķis Gabals
klumpis Gabals
knocka Gabals
knuģis Gabals
kumpe Gabals
lāms Gabals
lecans Gabals
sklimstēns Gabals
šmatris Gabals
šmetris Gabals
štalpaks Gabals
stiepals Gabals
stubraks Gabals
stuķis Gabals
stuks Gabals
vanks Gabals
kancis Gabals (1); arī dona
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.)
luņģis Gabals (desas)
klancis Gabals (ēdamā), parasti liels
žļugans Gabals (gaļas)
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē
strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.)
klimšķis Gabals (maizes vai gaļas)
nucka Gabals (maizes), ņuka
breite Gabals (piemēram, no auduma)
kampala Gabals no kaut kā
kampals Gabals no kaut kā
kampis Gabals no kaut kā
izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala
štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība)
lieste Gabals, daļa
stipans Gabals, daļa; druska
drubens Gabals, fragments
stiķis Gabals, ielāps
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
kamsa Gabals, kumoss
lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa
klešķi Gabals, kunkulis, pika
picaks Gabals, kunkulis, pika
šmatrs Gabals, ņuka
šmats Gabals, ņuka
ņūkštis Gabals, ņuka (1)
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
čigne Gabals, pika
ķezis Gabals, pika
ķimpa Gabals, pika
ķimpelis Gabals, pika
ķimpīns Gabals, pika
kumpacis Gabals, pika
šmedens Gabals, pika
kamucis Gabals, pika, kamols
kumbāls Gabals, pika, kunkulis
kumpa Gabals, pika, kunkulis
ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla
ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe
gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts
lemstiķis Gabals, skranda
piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals
kusaks Gabals; kumoss
kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens)
gābans Gābiķis
gābša Gābiķis
gābšis Gābiķis
Gabesa Gābisa
Gābesa Gābisa
Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā
GA Gabona, valsts divburtu kods
Gabonas Republika Gabona, valsts Ekvatoriālajā Āfrikā
GAB Gabona, valsts trīsburtu kods
Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
gabonieši Gabonas Republikas iedzīvotāji
Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
gūcinieks Gācinieks
anno Gadā
ano Gadā
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra
augusts Gada astotais mēnesis
gadsgals Gada beigas
certoksnis Gada ceturksnis
ceturknis Gada ceturksnis
kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms
gadusdaļas Gada ceturkšņi
aprīlis Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti
oktobris Gada desmitais mēnesis
septembris Gada devītais mēnesis
decembris Gada divpadsmitais mēnesis
dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā
februāris Gada otrais mēnesis
aizaizcitugada Gadā pēc aiznākošā gada; pēc trīs gadiem
veģetācijas periods Gada periods, kad noris augu augšana un attīstība
maijs Gada piektais mēnesis
jaungads Gada pirmā diena; gada sākums
Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods
janvāris Gada pirmais mēnesis
muharrams Gada pirmais mēnesis musulmaņu kalendārā
jūlijs Gada septītais mēnesis
jūnijs Gada sestais mēnesis
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum")
marts Gada trešais mēnesis
tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis
gadskārta Gadadiena
jubileja Gadadiena; šādas dienas svinēšana
gada gājums Gadagājums (1)
gada gājums Gadagājums (2)
gadapuisis Gadakalps
pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris
gadsdaļas Gadalaiki
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā
gārdāt Gādāt
stāravēt Gādāt
staravīt Gādāt
gādāties Gādāt (1)
gādāties Gādāt (2)
rūpēt Gādāt (ko)
rūpēt Gādāt (par kādu)
skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu)
lēferēt Gādāt (uz kurieni)
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
paļīt Gādāt projām
aizgādāt Gādāt prom; nogādāt, aiztransportēt
ģērbties Gādāt sev drēbes
atgādāt Gādāt šurp
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur)
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā)
līferēt Gādāt, dot projām; arī pārdot
līperēt Gādāt, dot projām; arī pārdot
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei)
vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev)
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
rūpt Gādāt, rūpēt
prācāties Gādāt, rūpēties
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko)
bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko)
gadatirgs Gadatirgus
aizredze Gādība
gāds Gādība
aizgādība Gādība (par kādu, par ko)
rūpes Gādība (par kādu); uzmanība (pret kāda vajadzībām)
gādiņš Gādība, rūpes
apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku)
nodomnīce Gādīgā, rūpīgā
ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks
ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks
ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks
gadējs Gadīgs, gadu vecs
čopīgs Gādīgs, rūpīgs
gadienā Gadījumā
kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana)
akcidences Gadījuma ienākumi
aizbāzeknis Gadījuma izpalīgs, kuru var pasaukt palīgā
piegadīties Gadījuma pēc rasties
gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību
akcidentāls Gadījuma; ar pārejošu raksturu; sekundārs
standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze
moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā
gadījiens Gadījums
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku
kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts
subapdrošinājums Gadījums, kad apdrošinājuma summa zemāka par apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību
pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības
kastelāndarījums Gadījums, kad tirdzniecības uzņēmuma nomnieks saņem tirdzniecības pilnvaru no iznomātāja
casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka
gadienis Gadījums, notikums
gadiens Gadījums, notikums
incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams)
vaira Gadījumu vairumā; pa lielākai daļai; biežāk (salīdzinājumā ar ko citu)
attikties Gadīties
iznākt Gadīties
iztikties Gadīties
misīties Gadīties
piegriezties Gadīties
trāpīties Gadīties
nogadīties Gadīties (parasti nejauši)
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam)
notrāpīties Gadīties, atgadīties
rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur)
nolēkties Gadīties, notikt
nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu)
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu)
amba Gādniece, zīdītāja
gādinieks Gādnieks
japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
junga Gados jauns kalpotājs, kas vēl mācās amatā
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās
klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini)
senele Gados vecāka sieviete
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi)
vecākgājuma Gados vecāki (cilvēki)
opis Gados vecāks vīrietis
tētuks Gados vecāks vīrietis; arī tēvs (2)
tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis
Godrinka Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā
annus Gads
gadus Gads
ziemvasara Gads
gadsimtenis Gadsimts
gadusimtenis Gadsimts
gadusimts Gadsimts
gadsapkārta Gadskārta
dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi
Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu
norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
anniversārijas Gadskārtējas piemiņas dienas, gada svētki
rudenāji Gadskārtējie ražas novākšanas svētki
gadkārtējs Gadskārtējs
eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls
annāles Gadskārtējs izdevums
grabzdi Gadskārtu gredzeni kokā
Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim
sēst Gadu gaitā kļūt mazākam augumā
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
jaunā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma; Gregora kalendārs
gadskaits Gadu skaits
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
gt. Gadu tūkstotis
jēre Gadu veca aita
gadene Gadu veca cūka vai aita; gadenis
gadīgs Gadu vecs
gadnieks Gadu vecs bērns
daplis Gadu vecs jērs
uzpīlis Gadu vecs jērs
gadzīt Gadzināt
pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
gafeltakelāža Gafeltakelējums
pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris
Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums
Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
kāgans Gāgans 2
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
kladzināties Gāgāt, dēderēt
ģidzīt Gāgāt, gāgināt
dedināt Gāgāt, kladzināt
dēdināt Gāgāt, kladzināt
kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss
Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.)
gadzināt Gāgināt
gādzināt Gāgināt
dedēt Gāgināt, kladzināt
gaģināt Gāgināt; gāgāt
Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka
Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā
girl-guide Gaida
aizgaidiem Gaidas, gaidot
aizgaidēm Gaidas, gaidot, nogaidīties
gaidījums Gaidas, pabeigtas gaidas
gaidas Gaidības
gaidums Gaidījums
gaidi Gaidīšana
nogade Gaidīšanas laiks
gaideniski Gaidīšanas režīmā
demēt Gaidīt
dilbt Gaidīt
kāšmariķ Gaidīt
laicīt Gaidīt
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu
gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt
nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt
atgaidīties Gaidīt līdz nogurumama
piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.)
tīkots Gaidīts
gaiguls Gaigala
gaigalava Gaigala ("Bucephala clangula")
gaigaline Gaigala ("Buchepala clangula")
gaidulīte Gaigala, nirpīle
gaigaliņa Gaigala, nirpīle
gaigaliņš Gaigala, nirpīle
gaigalis Gaigala, nirpīle
gaigalīši Gaigala, nirpīle
gaigalītis Gaigala, nirpīle
gaigals Gaigala, nirpīle
gaigulis Gaigala, nirpīle
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski
Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski
Gaiken Gaiķi
Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums
vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji
satiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" iedzīvotāji
vecgaiķenieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji
vecgaiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji
gaillardia Gailardijas
akotainā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia aristata")
skaistā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia pulchella")
gaiduks Gailene, sēne
gaidule Gailene, sēne
cantharellus Gailenes
elknuši Gailenes
gailiņi Gailenes
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos
cantharellaceae Gaileņu dzimta
craterellus Gaileņu dzimtas ģints
pseudocraterellus Gaileņu dzimtas ģints
cūkause gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Gomphus")
pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem
gailēties Gailēt
izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm)
gālēties Gailēt, kvēlot
gailinēt Gailēt, kvēlot, liesmot
gairināt Gailināt
cābulis Gailis
čāburītis Gailis
čīburītis Gailis
čiguris Gailis
gallus Gailis
ķiķeris Gailis
petuhs Gailis
tatans Gailis
tetuks Gailis
kugulis Gailis (retāk vista, cālis)
titāns Gailis, arī jebkurš lielāks putns
dāderis Gailis, kas dāderē
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
gailīši Gailītis
kikergītis Gailītis
Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
zobins Gaiļa astes garā spalva
cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums
cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums
ķiguris Gaiļa epitets
ķigurītis Gaiļa epitets tautas dziesmās
ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis
trese Gaiļa garā astes spalva
Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
cecere Gaiļa sekste
grezna Gaiļa sekste
greznis Gaiļa sekste
metule Gaiļa sekste
grežņis Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva
grezns Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva
gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā)
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaidelīte Gaiļbiksīte ("Primula veris", senāk "Primula officinalis")
gaidelis Gaiļbiksīte ("Primula veris")
elknuši Gaiļbiksītes ("Primula officinalis")
Līkezers Gaiļezers Rīgā
Gaiļu ezers Gaiļezers, ezers Rīgā
gaiļpiesis Gaiļpieši
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga
gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
gaiļabikši Gaiļpieši ("Primula veris"); gaiļbiksītes
delphinium Gaiļpieši jeb delfīnijas
echinochloa Gaiļsāres
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā
atgainīt Gainīt nost; atgaiņāt
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās
atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus)
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā)
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki)
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties
dzanāt Gaiņāt
dzenāt Gaiņāt
voiskāt Gaiņāt
atgaiņāt Gaiņāt nost; atgainīt
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt
dzīdināt Gaiņāt prom; gaiņāties
kautrēt Gaiņāt, dzenāt
vaļāties Gaiņāties (1)
iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji
kremstele Gaisa (vēsmas) rīkle; skrimslis
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis
katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti
luftbalons Gaisa balons
mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē
burzgala Gaisa burbulis, ko izdala norūdzis alus
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā
aviodesants Gaisa desants
aerembolija Gaisa embolija, rodas, gaisam vai gāzei iekļūstot asinsrites sistēmā
aeroembolija Gaisa embolija, rodas, gaisam vai gāzei iekļūstot asinsrites sistēmā
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala
aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu
grāba Gaisa grābslis
ķezēklis Gaisa grābslis, muļķis
liederis Gaisa grābslis, vazaņķis
gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks
perflācija Gaisa iepūšana dobumā vai kanālā
inruktācija Gaisa ierīšana ar troksni
hidropneimogonija Gaisa ievadīšana locītavas dobumā, lai konstatētu izplūdumu vai citu patoloģiju
aerācija Gaisa ievadīšana reakcijas zonā
pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā
pneimomediastins Gaisa ievadīšana videnē rentgenoloģiskas izmeklēšanas nolūkā
dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums
atgaisošana Gaisa izlaišana no tehniskas sistēmas, kurā darbojas šķidrums
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu
adobe Gaisā kaltēts māla ķieģelis
GKS Gaisa kara spēki
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem
eskadra Gaisa kara spēku vienība dažu valstu bruņotajos spēkos
izlūkaviācija Gaisa karaspēka ieroču šķira, kas veic izlūkošanu no gaisa
aeronauts Gaisa kuģotājs
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu
higrogramma Gaisa mitruma grafiks uz lentes
higrometrija Gaisa mitruma mērīšana
higroskops Gaisa mitruma noteikšanas ierīce
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai
aerojonizācija Gaisa molekulu jonizācija
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās orgānos, audos
lidpasts Gaisa pasts
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu)
apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās
rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā
aerogēnisks Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu
aerogēns Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu
aeroreklāma Gaisa reklāma
depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu
šķērsrīkle Gaisa rīkle
aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē
krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu)
kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm
kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu
aerobats Gaisa skrējējs, vieglprātis fantasts
GS Gaisa spēki
skegs Gaisa spilvenu ierobežojoša stinga sānu konstrukcija peldlīdzekļiem uz gaisa spilvena
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā)
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo)
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā)
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu
papildešelons Gaisa transporta operācijās - apakšvienības, ko uz konkrētu zonu pārvieto pēc triecienešelona
aerotransports Gaisa transports
aviotransports Gaisa transports - transports, kurā transportlīdzekļi ir gaisakuģi
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām)
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām)
aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai
advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu
aerohidroterapija Gaisa un ūdens lietošana terapijas nolūkā
elitropneimatoze Gaisa uzkrāšanās makstī
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā
antenna Gaisa vads elektromagnētisko (radio) viļņu raidītājā vai uztvērējā
atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma
aerēmija Gaisa vai gāzes pūslīši asinīs; Kesona slimība
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā
eidiometrija Gaisa vai gāzu analīze ar eidiometra palīdzību
čoks Gaisa vārsts karburatorā; šī vārsta vadības poga
vēsenis Gaisa vēsinātājs, dzesinātājs
gaisots Gaisa, ar gaisu pildīts
aero- Gaisa, gaisa satiksmes (piem., aerogrāfs, aerodroms)
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā)
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.)
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas
alds Gaisagrābslis, vējagrābslis
strebeklis Gaisagrābslis, vējagrābslis
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
kreisēšana Gaisakuģa horizontāls lidojums ar optimāliem lidojuma parametriem (uzplūdes leņķi, degvielas patēriņu u. c.)
paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu
rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu
paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis"
parašutēšana Gaisakuģa nosēšanās pēdējais posms, kad gaisakuģis virzās kā izpletnis un kustības beigās pieskaras zemei
meteoradars Gaisakuģa radiolokācijas ierīce, kas konstatē negaisa zonas un centrus; nodrošina lidojumu negaisa laikā
šimmijs Gaisakuģa šasijas riteņu autosvārstības, kas rodas rites gaitā
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu
špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu
gaiselis Gaiseklis (1)
gaiselis Gaiseknis
gaisers Gaiseknis
gaisīklis Gaiseknis
burzbalas Gaisīgi ūdens burbuļi
gaisme Gaisma
guns Gaisma (parasti mākslīga)
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma
žuburis Gaisma no sveces val lampas
signālgaisma Gaisma, ar ko signalizē (1)
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienas gaisma
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas
uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots
elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva
saaust Gaismai austot kļūt gaišam
gardevue Gaismas aizsargs
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā)
fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā
gāle Gaismas atspīdums
kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts)
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts)
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka)
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija
gaismatdeve Gaismas avota gaismas plūsmas attiecība pret patērēto jaudu
lamberts Gaismas avota vai apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība, kas vienāda ar 3183 nitiem
mirdzeklis Gaismas avots, kas spīd
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls
Fēbs Gaismas dieva Apolona otrs vārds
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu
mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem)
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas
LED Gaismas emisijas diode (angļu "light emitting diode")
spīddiode Gaismas emisijas diode (LED)
lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā
ly Gaismas gads (ārpussistēmas garuma mērvienība; angļu "light-year")
kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
fotoms Gaismas halucinācija
elektroretinogrāfija Gaismas iedarbībā radušos acs tīklenes bioelektrisko potenciālu reģistrēšana ar oscilogrāfu
fotodermatoze Gaismas ierosināta dermatoze
leikopsīns Gaismas ietekmē radusies rodopsīna bezkrāsainā forma
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu
atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā
lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu
gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
anaklāze Gaismas laušana
gaismene Gaismas mūzika
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums
optika Gaismas parādību kopums
apgaismojums Gaismas plūsma, kas krīt uz virsmas laukuma vienību
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm
gaismtehnisks Gaismas plūsmas pārveidošana optiskās ierīcēs
ekstinkcija Gaismas plūsmas vājināšanās atmosfērā gaismas izkliedes un absorbcijas dēļ
levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
fotoeritēma Gaismas radīta eritēma
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļatstarotājs
spoguļatstarotājs Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļreflektors
pseidofotestēzija Gaismas sajūta, kas rodas no citu maņu orgānu kairinājuma
fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens)
bliņķis Gaismas signālierīce (no vācu "blinker"), neliela bāka
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt
aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu
auseknis Gaismas staru parādīšanās, dienas ausma
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece
normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā
heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm
klērobskīrs Gaismas un ēnu izveidojums glezniecībā
scintilācija Gaismas uzliesmojums, kas rodas dažās vielās, ja tās apstaro ar jonizējošu starojumu
fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem
fotoģenēze Gaismas vai fosforescences rašanās, piem., baktērijās
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums
spulga Gaismeklis
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla
lāba Gaismēklis, lukturis, lāpa
kiaroskuro Gaismēna
gaisma Gaismēna (2)
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība
gaišumiņa Gaismiņa
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem
nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī)
vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī)
gaismjutīgi Gaismjutīgs
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai
fotopolimerizācija Gaismjūtīgu polimēru eksponēšana
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā)
luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus
aēr Gaiss
gaisotne Gaiss
lufte Gaiss
lupte Gaiss
aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā
pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle
pneimoretroperitonejs Gaiss retroperitoneālajā telpā
aerendokardija Gaiss sirds dobumā
pneimatokardija Gaiss sirds kambaros
fizohematometra Gaiss un asinis dzemdes dobumā
pneimohemoperikards Gaiss un asinis perikarda dobumā
hemopneimotorakss Gaiss un asinis pleiras dobumā
pneimohemotorakss Gaiss un asinis pleiras dobumā
hemopneimoperikards Gaiss un asinis sirds somiņā
pneimohidroperikards Gaiss un šķidrums perikarda dobumā
hidropneimotorakss Gaiss un šķidrums pleiras dobumā
pneimohidrotorakss Gaiss un šķidrums pleiras dobumā
fizometra Gaiss vai gāze dzemdes dobumā
pneimartroze Gaiss vai gāze locītavā
pneimoperikards Gaiss vai gāze perikarda dobumā
pneimopioperikards Gaiss vai gāze un strutas perikarda dobumā
pneimopiotorakss Gaiss vai gāze un strutas pleiras dobumā
pneimohidrometra Gaiss vai gāze un šķidrums dzemdes dobumā
pneimoderma Gaiss vai gāze zem ādas vai ādā
pneimomediastins Gaiss videnē
atgaiss Gaiss, kas izplūst no pneimodzinēja
hidropiopneimotorakss Gaiss, strutas un šķidrums pleiras dobumā
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa)
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons
anemonols Gaistoša eļļa, ko iegūst no anemonēm; spēcīgs čulgu izraisītājs
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli)
karvons Gaistošs terpēns ķimeņu eļļā
dafnīns Gaistošs un stipri kairinošs glikozīds zalkteņu mizā
hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu)
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
rinofaringocēle Gaisu saturoša cista aizdegunē
kolapss Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana
pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos
viskozīns Gaiša smēreļļa, ko iegūst no naftas mazuta; ar to eļļo tvaikmašīnu cilindrus u. c. mašīnu daļas
lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma
lāpte Gaiša uguns, liesma; lākte
lākte Gaiša uguns, liesma; lākts
balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu
fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
baltals Gaišais alus
baltalus Gaišais alus
ēls Gaišais angļu alus
Gaišezers Gaišais ezers Naujenes pagastā
klajoties Gaišākam (retākam) kļūt
baltacis Gaišākas krāsas tukšais kaņepju grauds
gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā)
švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai)
švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai)
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu
gaišīties Gaiši atspīdēt
gaišbalts Gaiši balts
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa
gaišbrūns Gaiši brūns
dulis Gaiši brūns (duls) zirgs
gaišbērs Gaiši brūns (par zirgu)
gaišdzeltens Gaiši dzeltens
krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu
tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols
kanangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; ilang-ilangeļa
ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa
mālains Gaiši dzeltens; dzeltenbrūns ar iesarkanu nokrāsu; mālu krāsā
bāldzeltens Gaiši dzeltens; dzeltenīgs; gaišs
ūbelis Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi
gaišpelēks Gaiši pelēks
pelgans Gaiši pelēks
bālpelēks Gaiši pelēks; bāli pelēks
bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas
rožains Gaiši sarkans
clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
rozā Gaiši sārts
rozots Gaiši sārts
gaišrozā Gaiši sārts, rožains
palseris Gaiši sirms zirgs
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo
cerīnlillā Gaiši violets (līdzīgs zilo ceriņu ziediem)
cirīnlillā Gaiši violets (līdzīgs zilo ceriņu ziediem)
lila Gaiši violets, ceriņu krāsā
gaišzaļgans Gaiši zaļgans
gaišzaļš Gaiši zaļš
bālganzaļš Gaiši zaļš; bāli zaļš
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa
smalte Gaiši zila indīga krāsviela
gaišzilgans Gaiši zilgans
gaišzils Gaiši zils
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens)
bālganzils Gaiši zils; bāli zils
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt
sereno Gaiši, skaidri
gaišēties Gaišīties
baltmatu Gaišmatains
dzeltenmatains Gaišmatains
dzeltensprogains Gaišmatains
gaišmataiņš Gaišmatains
zeltmatu Gaišmatains
zeltsprogains Gaišmatains
dzeltengalva Gaišmatains cilvēks
dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks
dzeltenmatis Gaišmatis
retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
gaišot Gaišoties
svēdrēties Gaišoties, noskaidroties (par debesīm)
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks
kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus
clairvoyance Gaišredzība, spēja somnambulā vai transa stāvoklī pareģot nākotni
gaišredzīgi Gaišredzīgs
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā
gaišredzis Gaišreģis, pareģis
gaisns Gaišs
klārs Gaišs
blonds Gaišs (par matiem)
dzeltens Gaišs (par matiem)
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu)
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē
apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli)
dārziņš Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
mēnešdārzs Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām
glīgzds Gaišs vai pelēks māls
blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā)
mārks Gaišs, balts
mārķis Gaišs, balts (plankums)
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu)
baltulējs Gaišs, pagaišs
pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks
dzīdrs Gaišs, skaidrs, dzidrs
lūcids Gaišs, skaidrs, redzams
luminozs Gaišs, spožs
acs Gaišs, spožs punkts, laukumiņš; gaismas avots
balts Gaišs; bezkrāsains
bāļsnejs Gaišu sejas krāsu
gaišuma Gaišums
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot)
plaiksna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā
plaisna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā
gaisuma Gaišums, gaisma
hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens
holeprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem
biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns
dzīdrs Gaišzils
gaits Gaita
pahodņaks Gaita
pahodons Gaita
risa Gaita
staiga Gaita
gājums Gaita (2)
solis Gaita (3)
gaite Gaita (6)
aizgaita Gaita cita vietā
disbāzija Gaitas traucējums, klibošana
gaiters Gaitās, peļņā gājējs
koridors Gaitenis
gaitenieks Gaitnieks (2)
Gaiziņš Gaiziņkalns
Gaising-Berg Gaiziņš
gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas
Gēja Gāja, grieķu mitoloģijā - dievu un visas dzīvibas matē, zeme
Gajānas Kooperatīvā Republika Gajāna, valsts Dienvidamerikā
GUY Gajāna, valsts trīsburtu kods
GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
GY Gajānas Kooperatīvā Republika, valsts divburtu kods
gajānieši Gajānas Kooperatīvās Republikas iedzīvotāji
cilvēks Gājēji, kalpi; saime
ļaudis Gājēji, kalpi; saime
nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot
gāteris Gājējs
gaitnieks Gājējs (2)
gājots Gājējs (tikai par zirgu)
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā)
Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
eituve Gājiens
eituvis Gājiens
ēituwis Gājiens
ietiens Gājiens
gājums Gājiens (1)
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās)
kamašvilciens Gājiens ar kājām
maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī)
nogājiens Gājiens projām
dzosgājiens Gājiens tupus, balstot rokas gurnos
atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu
soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā)
izlūkgājiens Gājiens, kurā izlūko (1)
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē)
Gaja Martans Gajomarts
ceļotājputns Gājputns
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti
ietums Gājums
aizgaitne Gājums, gājiens, mazs līkums
galvenieks Galā esošais
iešērēšana Gala ievēršana blokā
šērēšana Gala ievēršana blokā
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā
telocēle Gala smadzeņu dobums
piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam)
galaina Galainis
galaine Galainis
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari
Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru
superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
galaktozūrija Galaktoze urīnā
galaktopiranoze Galaktoze, kuras molekulā ir pirāna gredzens
fukoze Galaktozes derivāts
galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi
galaktonskābe Galaktozes oksidācijas produkts
galaktopeksija Galaktozes saistīšana aknās
neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda
gala mērķis Galamērķis (1)
gala mērķis Galamērķis (2)
metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla; metāla galantērija
galance Galantums
Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis
ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis
Kolonas arhipelāgs Galapagu salas
Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg
Nesomimus trifasciatus Galapagu zobgaļstrazds
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti
galatella Galatellas
galatieši Galatijas iedzīvotāji
līdzēdējs Galda biedrs
cilvēkbiete Galda biete
bacvinis Galda biete (augs)
bacvinis Galda biete (sakne)
cilvēkburkanis Galda burkāns
sekumiņi Galda dakšiņas
galdgals Galda gals
cilvēkkālis Galda kālis
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm
galdklājis Galda klājējs
plānis Galda nazis
galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma)
pribors Galda piederumi
kuvērs Galda piederumi vienai personai
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
halma Galda spēle 2-4 spēlētājiem
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim
nardi Galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram; bekgemons (angļu val. "backgammon")
monopols Galda spēle vairākām personām, kas izgudrota ASV 20. gs. 30. gados
rendzju Galda spēle, kurā jāpārvieto kauliņi
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.)
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu
ping-pongs Galda teniss
pingpongs Galda teniss
piņķene Galda teniss
piņķītis Galda teniss
pinģene Galda teniss; pingpongs
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
drābule Galdauts
galdadrāna Galdauts
galdasauts Galdauts
galddrāna Galdauts
galddrānis Galdauts
galdsega Galdauts
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis
skalds Galdiņš koka traukiem
laiba Galdiņš, ar kuru šķērē, kurā ievērtas dzijas
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus
galt Galdīt - lobīt, lupināt (zirņus, pupas)
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars
cirkls Galdnieka cirkulis
collštoks Galdnieka collmērs
skrūbeņķis Galdnieka darbagalds
kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus
līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas
galdniecība Galdnieka darbnīca
rīsmete Galdnieka instruments paralēlu līniju nopvilkšanai
rīšmete Galdnieka instruments paralēlu līniju novilkšanai
žmija Galdnieka leņķmērs ar kustīgu rokturi
collmērs Galdnieka lineāls
kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā
strīpāns Galdnieka, namdara zīmulis
strīpulis Galdnieka, namdara zīmulis
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
dišlēris Galdnieks
dišļeris Galdnieks
dišlers Galdnieks
dišļērs Galdnieks
galdinieks Galdnieks
stoļars Galdnieks
stoleris Galdnieks
gultnieks Galdnieks, kas gatavo gultas
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari
krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus
sniķeris Galdnieks, kokgriezējs
karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu
galdelis Galds (nievājoši)
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī)
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai
lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts
bārs Galds vai lete, kur gatavo dzērienus
tamburs Galds, galdiņš
Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
skatre Galdsega
ledusgāle Gāle, apledojums
līte Gāle, ledus gabals
līts Gāle, ledus gabals; līte
galega Galegas
austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis")
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums
priģels Galējā robeža
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
galijais Galējais
Praimheds Galējais Antarktīdas kontinenta ziemeļu punkts Antarktīdas pussalā, Bransfīlda šaurumā
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā)
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
berčists Galēji labējās un rasistiskās "Džona Bērča biedrības" loceklis
bezpriģels Galēji nepieņemama situācija
ekstrēms Galējība
bezmērība Galējība, pārmērība, izlēciens, ekscess
galuvējs Galējs
diametrāls Galējs (par pretstatiem)
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums
ultramodernisms Galējs modernisms
sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās
ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā)
ekstrēmists Galēju uzskatu un rīcības metožu piekritējs
galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē
eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā
Galen Galēni
Golan Galēni
Lakstīgalu purvs Galenieku purvs Codes pagastā
Galājais Galenis, ezers Asūnes pagastā
Galējais ezers Galenis, ezers Asūnes pagastā
galisks Galenisks (1)
galisks Galenisks (2)
galēna Galēnisks (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda)
Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski
Vidsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukums līdz 1945. g.
Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski
gribulovieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribulova" iedzīvotāji
indānieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Indāni" iedzīvotāji
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji
maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji
mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji
Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants
soboļevkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Soboļevka" iedzīvotāji
sondorieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji
vāverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji
Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants
Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji
Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski
voverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji
zarjieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zarja" iedzīvotāji
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski
Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
galeola Galeolas
krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem
zilce Galerta receklis (bez gaļas)
aukstāgaļa Galerts
aukstaisgaļa Galerts
blyužgyns Galerts
galete Galerts
kapķiezis Galerts
krecele Galerts
krecelgaļa Galerts
krecelis Galerts
krecenis Galerts
kvašaliņa Galerts
kvašeline Galerts
muzikantgaļa Galerts
šilts Galerts
studenis Galerts
studi Galerts
studīns Galerts
studziņa Galerts
triceklis Galerts
trīceklis Galerts
tricekls Galerts
trīcekls Galerts
trīceknis Galerts
trīculis Galerts
trīsins Galerts
žilte Galerts
kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām
zilcgaļa Galerts no nekvalitatīvas gaļas; gaļas receklis
receklis Galerts, arī želeja
auksteklis Galerts, aukstā gaļa
drebene Galerts, aukstā gaļa
drebenis Galerts, aukstā gaļa; drebene
kvašaline Galerts; kvašeline
krecekļains Galertveida, galertu saturošs
ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi
atborniks Galēvele
Golgowsky Galgauska
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā
pugas Gali, pelavas
galifejs Galifē
galafeikas Galifē bikses
galafejas Galifē bikses
gali Galifē bikses
galifeikas Galifē bikses
galifejas Galifē bikses
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
protokolmašīna Galīgā automāta speciāls gadījums, ko izmanto kā protokola matemātisku modeli
fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās
aizauss Galīga nomale
galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums
dievais Galīgais, beidzamais (piem., nabags)
beidzamais Galīgais, negrozāmais
monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
apkārsties Galīgi pabeigt kāršanu
soldēt Galīgi samaksāt parādus
galgaliski Galīgi, beidzot, galu galā
pārmuļķis Galīgs muļķis, muļķu muļķis
perempcija Galīgs spriedums, strīdus izšķiršana
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu
fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā
Galileja Galilejas jūra - Kinnerets, ezers Izraēlā
Galilejs Galilejs Galileo (1564.-1642. g.) - itāļu astronoms, fiziķis un mehāniķis
Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā
Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā
Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā
gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā
Gaļega Galjego - upe Spānijā
galeona Galjona
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas
gaulois Galliešu: asprātīgs, izlaidīgs
eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu
Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā
Erucastrum gallicum Gallijas pazvēre
Silene gallicia Gallijas plaukšķene
bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu
Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli")
rauriki Gallu cilts pie Reinas, starp Āru un Vogeziem, ap 1. gs. p. m. ē.
karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces
kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti
tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši
tanāts Gallusmiecskābes sāls
hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
leibārsts Galma ārsts
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās
kambarfreilene Galma dāma
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs
virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā
galmenieks Galminieks
kurtizānis Galminieks
kurtizāns Galminieks
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu
pilsgalms Galms
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
galada Galoda
galauda Galoda
galaudiņa Galoda
glūda Galoda
gluna Galoda
gude Galoda
trinica Galoda
trinītava Galoda
trinīte Galoda
trītava Galoda
ulis Galoda
bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai)
gluda Galoda (parasti izkapts asināšanai)
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai)
brūcene Galoda izkapts asināšanai
striņķis Galoda izkapts asināšanai
griežams Galoda vai cits rīks izkapts asināšanai
gudis Galoda, (izkapts) bruceklis
trotiņš Galoda, strīķis
trots Galoda, strīķis
gallons Galons
galone Galons
galonis Galons
galopejs Galops
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls
leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
diplobacilis Galos savienotu baciļu pāris
kalaša Galoša
kalasis Galoša
kaļasis Galoša
kaloša Galoša
kaluša Galoša
kaluska Galoša; kaluša
kalašas Galošas
dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
galināties Galoties, niekoties
galautne Galotne
galokne Galotne
galons Galotne
galūne Galotne
galutne Galotne
golūtne Galotne
viersyune Galotne
ganokle Galotne (1)
gals Galotne (augam)
virsūne Galotne (augam)
noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam
galainis Galotne, virsotne
galvenīce Galotne, virsotne
spicaune Galotne, virsotne
galokņa Galotne; galokne
galoksne Galotne; galokne
galone Galotne; galokne
galote Galotne; galokne
galotnis Galotne; galokne
šņucis Galotne; smaile, priekšgals
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās
apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums
gols Gals
assgals Gals (riteņa) asij
rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps
tulmis Gals, atlikušais gabals
beigugals Gals, beigas, nobeigums
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu
galvgals Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas
galvgals Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas
nogalis Gals, galotne
galviņa Gals, nobeigums
nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu
Galšums Galšūns, ezers Dagdas pagastā
Rabšu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā
Galšūnu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz)
galtonia Galtonijas
baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans")
zaļziedu galtonija galtoniju suga ("Galtonia viridiflora")
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
štrekēšana Galu nostiepšana (novilkšana), dažkārt izmantojot arī blokus, taļļas vai vinčas
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare
arbūzs Galva
baška Galva
bašņa Galva
bauze Galva
čainiks Galva
čaiņiks Galva
čalabāns Galva
čānis Galva
čereps Galva
čumadāns Galva
čurbāns Galva
diņa Galva
dullais Galva
gāla Galva
gāle Galva
ģēvele Galva
globuss Galva
golova Galva
golva Galva
head Galva
kalgans Galva
kastrolis Galva
ķipis Galva
ķirbis Galva
ķivere Galva
ķīveris Galva
knosa Galva
ķobis Galva
kočans Galva
ķocis Galva
koko Galva
kolagans Galva
kolgans Galva
komeļs Galva
kopķins Galva
kopķis Galva
korķis Galva
kotjols Galva
kramenīca Galva
krausene Galva
kremenīca Galva
ķubis Galva
kupols Galva
ļepeņs Galva
makitra Galva
midzenis Galva
pauga Galva
paure Galva
pauris Galva
pauska Galva
peška Galva
plese Galva
pods Galva
repa Galva
ručņaks Galva
smadzeņpods Galva
smaula Galva
smoga Galva
tikva Galva
gaula Galva (bērnu valodā)
poģis Galva (nicināmā nozīmē)
kopfhens Galva (par gudru galvu)
boze Galva (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
knoza Galva 1(1)
knoza Galva 1(5)
hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu
ķobe Galva vai galvas daļa
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma
pauna Galva, pauris, piereskauls
capo Galva, sākums
ļepka Galva; arī cepure
ļopka Galva; arī cepure; ļepka
ļocka Galva; seja, mute
bēniņi Galva; smadzenes
normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs
galvanoterapija Galvaniskās strāvas lietošana ārstēšanā
galvanoķirurģija Galvaniskās strāvas lietošana ķirurģijā
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā
galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists
tangensbusole Galvanometrs, ar kuru elektriskās strāvas stiprumu mēra pēc gredzenveida vada centrā novietotas magnētadatas novirzēm
diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais
psihogalvanometrs Galvanometrs, kas reģistrē elektrodermālas reakcijas uz psihiskiem kairinājumiem; lietots par melu detektoru, jo meli var radīt emocionālu reakciju
galvanotipija Galvanoplastikas nozare, ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
hidroplastika Galvanostēģija
galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
galvvidus Galvas (1) virspuse; galvvirsa
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana
kapilīcijs Galvas apmatojums
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem)
pāpiere Galvas apsējs, kas daļēji nosedza arī pieri
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta
apsietne Galvas apsējs; uzsietnis
apsietnis Galvas apsējs; uzsietnis
ehopulsogrāfija Galvas asinsvadu funkcionālā izmeklēšana
kriece Galvas augšdaļa
prēze Galvas augšdaļa
čamars Galvas augšējā daļa
čegone Galvas augšējā daļa
čegonis Galvas augšējā daļa
krieze Galvas augšējā daļa
pauris Galvas augšējā, virsējā daļa
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa
papiere Galvas daļa zem pieres
mezocefālija Galvas formas raksturošanas termins antropoloģijā: galvas garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās
par galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi)
fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem
kraniogrāfija Galvas kausa un viņa daļu aprakstīšana
čams Galvas kauss
matēdis Galvas kraupa, matēzis
cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru
papiere Galvas lakatiņš, ko apsien nosedzot pieri
autskalis Galvas lakats
bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma
olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā)
kuska Galvas lakats, visbiežāk no zīda
cefalogrāfija Galvas lieluma un formas noteikšanas metode diagrammas veidā
cilindroma Galvas matainās ādas vēzis, kura stroma sastāv no hialīna cilindriem vai hialīnajiem saistaudiem
ševelīra Galvas mati, viņu uzsukājums
epifolikulīts Galvas matu folikulu iekaisums
dekalvācija Galvas matu izkrišana
heterotrihoze Galvas matu, kā arī citu ķermeņa daļu matu dažāda krāsa
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla
dekapitācija Galvas nociršana, atdalīšana no ķermeņa
cefalopātija Galvas patoloģija
gargalvība Galvas platuma attiecība pret tās garumu procentos mazāka par 75
psiloma Galvas plikums
pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība)
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus)
galvpuse Galvas puse
ventrikulogrāfija Galvas rentgenogrāfija pēc cerebrospinālā šķidruma aizstāšanas ar gaisu vai citu kontrastvielu
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
parta Galvas rota zemāku kārtu ungāru jaunavām
encefalalģija Galvas sāpes
košņi Galvas sāpes un spiediens kuņģī, kas ceļas no pārēšanās
heterokrānija Galvas sāpes vienā pusē
migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem
pamice Galvas sega
virsgalvis Galvas segas augšējā daļa
encefalolīts Galvas smadzeņu akmens
encefalotomija Galvas smadzeņu anatomija vai incīzija
encefaloskopija Galvas smadzeņu apskate
horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju
metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis
hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes
encefaloarteriogrāfija Galvas smadzeņu artēriju arteriogrāfija asinsvadu stāvokļa un pārmaiņu pētīšanai
encefalatrofija Galvas smadzeņu atrofija
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas
porencefālija Galvas smadzeņu attīstības defekts, kam raksturīgas cistas vai dobumi smadzeņu virsmā, savienoti ar laterālajiem ventrikuliem
lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums
encefalodisplāzija Galvas smadzeņu attīstības traucējums
encefaloma Galvas smadzeņu audzējs
leikoencefalīts Galvas smadzeņu baltās vielas iekaisums
encefalogramma Galvas smadzeņu biostrāvu pieraksts
encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās
pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums
galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm
papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri
pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju
ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs
decerebrācija Galvas smadzeņu funkciju zudums, kas radies pēc smaga ievainojuma, asiņošanas vai skābekļa trūkuma
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
neencefalons Galvas smadzeņu garoza kopā ar filoģenētiski jaunām smadzenīšu un redzes uzkalna daļām
arhineirons Galvas smadzeņu garozas centrālā motoriskā šūna un tās izaugumi
kefalīts Galvas smadzeņu iekaisums
otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija
encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju
ehoencefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar ultraskaņu
ekscerebrācija Galvas smadzeņu izņemšana, piem., embriotomijā
girektomija Galvas smadzeņu kroku izgriešana
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu
papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts
neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem
makroencefālija Galvas smadzeņu patoloģiska palielināšanās
poliodistrofija Galvas smadzeņu pelēkās vielas atrofija
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums
prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
hemisfēra Galvas smadzeņu puslode
kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām
ārprātība Galvas smadzeņu saslimšana, kas parādās prāta spēju traucējumos
encefalopioze Galvas smadzeņu sastrutojums vai abscess
encefaloskleroze Galvas smadzeņu skleroze
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes
sinencefalocēle Galvas smadzeņu truce ar saaugumiem
notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā
encefaledēma Galvas smadzeņu tūska
encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju
polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
encefalomeningopātija Galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku slimība
meningoencefalīts Galvas smadzeņu un to apvalku iekaisums
meningoencefalopātija Galvas smadzeņu un to apvalku patoloģija
meningeorāfija Galvas smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku sašūšana
ventrikulīts Galvas smadzeņu ventrikulu iekaisums
encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība
encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums
encefalopunktūra Galvas smadzeņu, sevišķi cisternas punkcija
susiņš Galvas suseklis
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem)
cefalotetāns Galvas tetāns, stingumkrampji pēc galvas ievainojuma
cefaledēma Galvas tūska; smadzeņu tūska
encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija
polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums
encefalomielopātija Galvas un muguras smadzeņu slimība
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas
cefaloplēģija Galvas un sejas muskuļu paralīze
spinūzis Galvas uts
arahnoidīts Galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums
tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums
mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve
šķietelis Galvas vidus, matu celiņš
uzbauze Galvas virsa (bērnu runā)
galvasvirss Galvas virsējā, augšējā daļa
cefālisks Galvas-
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā
heterokrānija Galvaskausa asimetrija
čumals Galvaskausa augšējā daļa
smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes
neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes
kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija
encefalocēle Galvaskausa dobums; galvas smadzeņu ventrikuls
kraniognomija Galvaskausa formas pētīšana
mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās
brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss
kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne
autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs
perikrānijs Galvaskausa kaula plēve
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā
kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās
kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums
diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas
osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība
entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem
kraniogramma Galvaskausa kontūru zīmējums
sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija
goniokraniometrija Galvaskausa leņķu mērīšana
kefalometrija Galvaskausa mērīšana
cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā
cefalocentēze Galvaskausa punkcija
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij
kraniopātija Galvaskausa saslimšana
stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu
splanhnocranium Galvaskausa sejas daļa
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi
kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana
kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās
kraniotripēze Galvaskausa trepanācija
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne
kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija
GST Galvaskausa un smadzeņu trauma
kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās
hemikranioze Galvaskausa vai sejas vienas puses palielināšanās uz hiperostozes pamata
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
čereps Galvaskauss
ķaukste Galvaskauss
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā
smadziņkauss Galvaskauss, galva
bauza Galvaskauss, pauris
krams Galvaskauss, pauris
virspilsēta Galvaspilsēta
metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām)
cefalalģija Galvassāpes
heideks Galvassāpes
papiere Galvassāpes no intoksikācijas
papieres Galvassāpes no intoksikācijas
metopodīnija Galvassāpes pieres apvidū
apgalve Galvassega
polene Galvassega no ādas ar apšuvumu
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs)
čurbāns Galvassega, cepure
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai
auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā
uzpieris Galvassegas daļa, kas nosedz pieri
virsgalvis Galvasvirsa
pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli)
GAP Galvenā aptieku pārvalde
paspartū Galvenā atslēga; atslēga, ar ko var atslēgt visas slēdzenes
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds) pārtiek
parohiālbaznīca Galvenā baznīca pretim filiālei jeb blakus baznīcai
iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā)
pamatniša Galvenā darbības joma
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti
ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā)
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai)
vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā)
portāls Galvenā ieeja
paradka Galvenā ieeja ēkā
paradņaks Galvenā ieeja ēkā
paraduha Galvenā ieeja ēkā
pilotiekārta Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā
domus Galvenā istaba, arī visa māja
amida Galvenā jūdu ikdienas lūgšana, ko skaita stāvot kājās
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
gros Galvenā karaspēka masa (bez priekšpulkiem)
štābs Galvenā karaspēka vadības institūcija
lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā)
magistrāle Galvenā līnija
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas
GMP Galvenā muitas pārvalde
dižmuiža Galvenā muiža
riksdālderis Galvenā naudas vienība Zviedrijā 1776. - 1873. g.
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā)
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī)
GPP Galvenā policijas pārvalde
virsredaktūra Galvenā redaktūra
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī)
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē
ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija
pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju
architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos
grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā
arhistratēģija Galvenā virspavēlniecība
žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti
holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa
pamatnācija Galvenā, arī lielākā nācija (kādā teritorijā)
pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana; pamatapstrāde
pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde
centrs Galvenā, arī vadošā daļa (kādā sistēmā)
pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme
primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme
pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa
pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa; arī kodols (9)
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība
pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā)
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets
pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība
pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā)
dominante Galvenā, nozīmīgākā daļa
pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā)
pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa; lielākā daļa
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4)
pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija
pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja
pamatievirze Galvenā, nozīmīgākā ievirze
pamatiezīme Galvenā, nozīmīgākā iezīme
pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība
pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā)
pamatkoncepcija Galvenā, nozīmīgākā koncepcija
pamatmetode Galvenā, nozīmīgākā metode
pamatnodarbošanās Galvenā, nozīmīgākā nodarbošanās
pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā)
pamatnozare Galvenā, nozīmīgākā nozare
pamatoperācija Galvenā, nozīmīgākā operācija
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība; neapstrīdama patiesība
pamatprasība Galvenā, nozīmīgākā prasība
pamatproblēma Galvenā, nozīmīgākā problēma
pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina)
pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija
pamatsistēma Galvenā, nozīmīgākā sistēma
pamatspecialitāte Galvenā, nozīmīgākā specialitāte
pamatstruktūra Galvenā, nozīmīgākā struktūra
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē)
pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence
pamattēze Galvenā, nozīmīgākā tēze
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei)
pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa
pamatsastāvdaļa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā sastāvdaļa
pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa
pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā)
doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle
virslieta Galvenā, svarīgākā lieta
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā)
centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā)
meinstrīms Galvenā, vadošā tendence; vispārpieņemtais
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā)
dominante Galvenā, valdošā ideja; galvenā pazīme
dominējošais Galvenais
galvanais Galvenais
pamata- Galvenais
centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts
virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks
maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām)
šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām)
dižgans Galvenais (vecākais) gans; virsgans
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
archimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās
arhimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās
parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā
virsārsts Galvenais ārsts
protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins)
MHC Galvenais audu saderības komplekss (angļu "major histocompatibility complex")
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs
principāls Galvenais darījuma dalībnieks
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti
Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos)
pamatkatalogs Galvenais failu katalogs, kurā reģistrēti visi parastie faili un to pirmā līmeņa apakškatalogi
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
rentmeistars Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās)
emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns
agonists Galvenais kustinātājs
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai)
pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē)
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju
metrdotels Galvenais oficiants restorānā, viesnīcā
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis)
virspārraugs Galvenais pārraugs
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu
eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī
virsrežisors Galvenais režisors
pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā)
ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā
virsvagaris Galvenais uzraugs
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla)
tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām
normāle Galvenais virziens, galvenais izmērs
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā)
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā)
pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā)
vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā)
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā)
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids
pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms
pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis
pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra
pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements
pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis; gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā)
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents
pamatkritērijs Galvenais, nozīmīgākais kritērijs
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1); arī konstitūcija
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (2)
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls
pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis
pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums
pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums
pamatobjekts Galvenais, nozīmīgākais objekts
pamatpaņēmiens Galvenais, nozīmīgākais paņēmiens
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē)
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā)
pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums
pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē
pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
pamatsortiments Galvenais, nozīmīgākais sortiments
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā)
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā)
pamatuzdevums Galvenais, nozīmīgākais uzdevums
pamatveids Galvenais, nozīmīgākais veids
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens (kā darbībā, attīstībā)
pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem)
pamatžanrs Galvenais, nozīmīgākais žanrs
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais
pamattips Galvenais, raksturīgākais tips
centrālais Galvenais, svarīgākais
noteicošais Galvenais, svarīgākais
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu)
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība
vadošais Galvenais, svarīgākais, pirmais
augstākais Galvenais, vadošais
centrāls Galvenais; nozīmīgākais
pamatvilciens Galvenajās līnijās; pamatos, arī galvenokārt
Bezengi krauja Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis
protagonists Galvenās lomas izpildītājs sengrieķu traģēdijās; galvenais izpildītājs, galvenais dalībnieks
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule)
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas; zināšanu minimums (kādā nozarē)
pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses
pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības
galvenes Galvene
galvene Galvenes
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs)
Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts
ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē)
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums
politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam)
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8)
pamattermini Galveno, nozīmīgāko kādas nozares terminu kopa
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
pamats Galvenokārt
šaržētais Galvenokārt studentu aprindās (korporācijās) persona, kas ieņem izcilu, goda amatu - šaržu
galvenoties Galvenokārt; galvenām kārtām
vairāk Galvenokārt; lielākoties
pārsvars Galvenokārt; vairumā gadījumu
galvans Galvens
galgalis Galvgalis
piegalve Galvgalis
gaugals Galvgalis (gultas, guļvietas)
zeģelains Galviņains (par liniem)
baltaiskāposts Galviņkāposts
kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
galviņveidīgs Galviņveida
cephalopoda Galvkāji
argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās
kefalopodi Galvkaji, kustoņi, pie kuriem pieder tintes zivis
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
tetrabranhiati Galvkāju dzīvnieku kārta
oktopodi Galvkāju gliemji, astoņkāji
dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu
kefalotoraks Galvkrūtis, kopējā vienībā saplūdušās galva un krūtis zirnekļveidīgiem dzīvniekiem un dažiem vēžiem
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu)
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma)
aizgalvot Galvojot pazaudēt
sagalvot Galvojot sasolīt
fideiussio Galvojuma formula senās tiesībās
galvniecība Galvojums
kaucija Galvojums, nodrošinājums
rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija
aizgalvot Galvot
galvāt Galvot
pagalvāt Galvot
uzgalvot Galvot
pagalvot Galvot (1)
galvīt Galvot (2)
galvoties Galvot (2)
rocīt Galvot, izpirkt, atbrīvot
rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt
galvotāja Galvotājs
iegalvis Galvotājs
sponsors Galvotājs vai garantētājs, kas uzņemas atbildību par citu personu
kavents Galvotājs, kas dod kauciju
atriezies Galvu atpakaļ atgāzis
nočūris Galvu nodūris, noskumis, skumīgs
galvveidīgs Galvveida
banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka
galvasvidus Galvvidus
galvvidis Galvvidus
sklasts Galvvidus
vidgalva Galvvidus
galvasvirsa Galvvirsa
galvierdis Galvvirsis
galvvierdis Galvvirsis
gale Gaļa
menca Gaļa
miesa Gaļa
pļuta Gaļa
papa Gaļa (bērnu runā)
papiņa Gaļa (bērnu runā)
pāpiņa Gaļa (bērnu runā)
leļa Gaļa (bērnu valodā)
pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma)
šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem
pepa Gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
meat Gaļa, gaļas ēdiens
košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai)
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem
rodmenis Gaļa, liesums; rodmens
broilers Gaļai nobarots 50-70 dienu vecs putns
kreo- Gaļas
dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās
hempširas Gaļas aitu šķirne
hempšīri Gaļas aitu šķirne
somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli
ķepesls Gaļas atkritumi, ko izmantoja ziepju vārīšanai
ķepesti Gaļas atkritumi, ko izmantoja ziepju vārīšanai
ķepests Gaļas atkritumi, ko izmantoja ziepju vārīšanai
gaļene Gaļas desa
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma; porcijas griež no malas
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu
kūlis Gaļas gabals
čingulis Gaļas gabals ar kaulu
čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas
herefordi Gaļas govju šķirne
čīzburgers Gaļas hamburgers ar siera šķēli
kreotoksīns Gaļas inde jeb ptomaīns, ko rada baktērijas
bleini Gaļas izaugumi gailim zem knābja
pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem
čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas
frikandeles Gaļas ķilķēni zupā
gaļlorpata Gaļas lēveris
gaļlerpa Gaļas lēveris; gaļlorpata
kreofāgisms Gaļas lietošana uzturā
lēsena Gaļas plēve
ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums
rolāds Gaļas rulete
bitka Gaļas sitenis
rulade Gaļas šķēles ar pildījumu
rulmopsis Gaļas tītenis
baltums Gaļas treknums, taukums
rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks
skārnis Gaļas veikals
ruļeds Gaļas veltnis
vidriecis Gaļas viducis; speķis
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm)
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus
dorķina Gaļas vistu šķirne
dorkinga Gaļas vistu šķirne
dorkings Gaļas vistu šķirne
dorkiņš Gaļas vistu šķirne
korniša Gaļas vistu šķirne; Kornvolas vista
kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi
dūmošana Gaļas, desu, zivju apstrādes paņēmiens, tās konservēšana dūmos
žņergata Gaļas, ēdiena atlieka
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs)
karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela
bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi
sarcophagidae Gaļasmušu dzimta
bercaea Gaļasmušu dzimtas ģints
blaesoxipha Gaļasmušu dzimtas ģints
pseudosarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints
sarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints
serotainia Gaļasmušu dzimtas ģints
wohlfahrtia Gaļasmušu dzimtas ģints
gaļēdis Gaļēdājs
spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes
toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri
uncinarioze Gaļēdāju invāzijas slimība, ko ierosina nematode, helmintozes veids
līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem
mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām)
zeltkātene Gaļīga ēdama platnīšu sēne, aug skuju koku mežos
animaligs Gaļīgs
gaļīgi Gaļīgs
gaļīgsnējs Gaļīgs
gaļains Gaļīgs (2)
gaļots Gaļīgs (2)
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām
sarkocēle Gaļīgs sēklinieka audzējs vai pietūkums
pulpozs Gaļīgs, sastāvošs no mīkstuma
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
gāmars Gāma - rīma, lielēdājs
kamasis Gamaša
kamašas Gamašas - īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos
gamasina Gamazīnērces
gamazīni Gamazīnērces
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
GM Gambija, valsts divburtu kods
Gambijas Republika Gambija, valsts Rietumāfrikā
GMB Gambija, valsts trīsburtu kods
Bandžula Gambijas galvaspilsēta, jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs
Batersta Gambijas galvaspilsētas Bandžulas nosaukums līdz 1973. g.
Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
gambieši Gambijas Republikas iedzīvotāji
gambusia Gambūzijas
zigosfēra Gameta, kas savienojas ar citu gametu un veido zigosporu
cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
gametoģenēze Gametu - dzimumšūnu - veidošanās un attīstības process
gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas
gamme Gamma
aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums
agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums
gamuris Gāmurs
gāmuris Gāmurs
gurgulis Gāmurs
kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?"
kažjāc Gan, varbūt, rasi
gan Gana
gans Gana darbs, ganīšana; arī ganības (1)
gani Gana darbs; ganīšana; ganu gaitas; ganīšanas vieta
ganekle Gana rīkste
ganeklis Gana rīkste
ganenīca Gana rīkste
šoicka Gana rīkste
žebenīca Gana rīkste
vicenis Gana rīkste; lokana rīkste
lelele Gana sauciens
ķesa Gana soma
riecekne Gana tarba
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija
GH Gana, valsts divburtu kods
GHA Gana, valsts trīsburtu kods
ganekles Ganāmpulks
ganeklis Ganāmpulks
ganība Ganāmpulks
ganīkla Ganāmpulks (1)
ganīkle Ganāmpulks (1)
ganīklis Ganāmpulks (1)
Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi
Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.)
ganieši Ganas Republikas iedzīvotāji
sedi Ganas sedi - naudas vienība Ganas Republikā, sīknauda - peseva
GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās
atlīdzība Gandarījums
atmaksa Gandarījums
satisfactio Gandarījums
atlīdzināt Gandarīt
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi)
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā
gandra Gandrene
deguns Gandrene ("Geranium")
gandrknābis Gandrene ("Geranium")
geranija Gandrene ("Geranium")
gerānija Gandrene ("Geranium")
mežrozīte Gandrene ("Geranium")
nagliņi Gandrene ("Geranium")
neļķes Gandrene ("Geranium")
geranium Gandrenes
vārnaskājas Gandrenes
ģeranijas Gandrenes ("Geranium")
rānija Gandrenes ("Geranium")
stārķknābis Gandrens
geraniaceae Gandreņu dzimta
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
gerniales Gandreņu rinda
kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu
Bohēmijas gandrene gandreņu suga ("Geranium bohemicum")
pelēkā gandrene gandreņu suga ("Geranium cinereum")
Klārka gandrene gandreņu suga ("Geranium clarkii")
baložu gandrene gandreņu suga ("Geranium columbium")
Dalmācijas gandrene gandreņu suga ("Geranium dalmaticum")
šķeltā gandrene gandreņu suga ("Geranium dissectum")
plašā gandrene gandreņu suga ("Geranium divaricatum")
Endresa gandrene gandreņu suga ("Geranium endresii")
lielsakņu gandrene gandreņu suga ("Geranium machorrhizum")
lieliskā gandrene gandreņu suga ("Geranium magnificum")
malvziedu gandrene gandreņu suga ("Geranium malviflorum")
mīkstā gandrene gandreņu suga ("Geranium molle")
mezglainā gandrene gandreņu suga ("Geranium nodosum")
purva gandrene gandreņu suga ("Geranium palustre")
sarkanbrūnā gandrene gandreņu suga ("Geranium phaeum")
Pireneju gandrene gandreņu suga ("Geranium pyrenaicum")
platvainaglapu gandrene gandreņu suga ("Geranium platypetallum")
pļavu gandrene gandreņu suga ("Geranium pratense")
sīkā gandrene gandreņu suga ("Geranium pusillum")
Renāra gandrene gandreņu suga ("Geranium renardii")
Roberta gandrene gandreņu suga ("Geranium robertianum")
apaļlapainā gandrene gandreņu suga ("Geranium rotundifolium")
asinssārtā gandrene gandreņu suga ("Geranium sanguineum")
Sibīrijas gandrene gandreņu suga ("Geranium sibiricum")
meža gandrene gandreņu suga ("Geranium sylvaticum")
bumbuļu gandrene gandreņu suga ("Geranium tuberosum")
bezmaz Gandrīz
cikai Gandrīz
ču-ču Gandrīz
čuķ-čuķ Gandrīz
čuķčuķ Gandrīz
čutna Gandrīz
drīz Gandrīz
gandrīž Gandrīz
kona Gandrīz
mat Gandrīz
nekon Gandrīz
net Gandrīz
teju Gandrīz
tepat Gandrīz
turpat Gandrīz
apaļīgs Gandrīz apaļš; ieapaļš
ieaugšupēdus Gandrīz augšpēdu
iesklābiņ Gandrīz auļos
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
ieblakus Gandrīz blakus, samērā tuvu
pusčukstus Gandrīz čukstus
ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās
izveicināt Gandrīz ļaut izdoties
subletāls Gandrīz nāvējošs
necik Gandrīz nemaz
nekas Gandrīz nemaz; nemaz
beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts
puspavelti Gandrīz pa velti
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas
paprātīgs Gandrīz prātīgs
iepretī Gandrīz pretī
iepretim Gandrīz pretī
paskaņš Gandrīz skaļš vai skaļi skanēt
pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts
iereizā Gandrīz tajā pašā laikā
kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas
patupus Gandrīz tupus, arī daļēji tupus
pavaļīns Gandrīz vaļējs, ļodzīgs
verdens Gandrīz verdošs
pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus
pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus
kurmēr Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmērt Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmet Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmēt Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmetām Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurmetiņ Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurumēr Gandrīz, apmēram; kaut cik
kurumet Gandrīz, apmēram; kaut cik
palatvisks Gandrīz, daļēji latvisks
cikko Gandrīz, gandrīz
tīra Gandrīz, gluži
itin Gandrīz, pavisam, ļoti
paveikls Gandrīz, puslīdz izveicīgs
tvinat Gandrīz, taisni
rāts Gandrīz, tikko
až Gandrīz; tikpat kā
ažnet Gandrīz; tikpat kā
stērga Gandrs
svētulis Gandrs, stārķis
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā
Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs
gaņa Gane
ganene Gane
ganiene Gane
ganumeita Gane (parasti pusaudze); ganu meita
gāniķis Gāneklis (1)
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
ganglionīts Ganglija (nervu mezgla) iekaisums
ganglioma Ganglija audzējs
ganglijektomija Ganglija izgriešana
gangliocīts Ganglijšūna
aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas
ganglioblokators Gangliju bloķētājs līdzeklis, kas kavē nervu impulsu vadīšanu veģetatīvajos ganglijos
brants Gangrēna
gangrenoze Gangrēnas attīstība
nekrodermatīts Gangrenozs ādas iekaisums
noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības
gangsters Gangsteris
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
ganeklis Ganība
ganēklis Ganība
driva Ganības
ganekla Ganības
ganekles Ganības
ganekļi Ganības
ganība Ganības
ganiene Ganības
ganīkla Ganības (1)
ganīkle Ganības (1)
ganīklis Ganības (1)
jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
ixodes Ganībērces
dvarta Ganību vārti
ganiens Ganījiens
bānīt Ganīt
noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt
atganīt Ganīt cita vietā
atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam
grauzināt Ganīt lopus noganītā vai nopļautā vietā
atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā
trašķīties Gānīties
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties
gankiņa Ganka (2)
Eucaliptus gunnii Ganna eikalipts
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
aizgani Ganos iešana cita vietā
lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
pīnēt Ganot (lopus) vienā vietā turēt
atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku)
alināt Ganot lopus, saukt "aluo"
uzganīt Ganot ļaut nokļūt
nosaganīties Ganot panākt, ka (dzīvnieks) nobarojas
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā
uzganīt Ganot uzbarot
atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties
atganīties Ganoties kaut kur nokļūt
saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem)
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
atsaganīties Ganoties uzbaroties
dasaganīties Ganoties uzbaroties
izaganīties Ganoties uzbaroties
pasaganīties Ganoties uzbaroties
uzganīties Ganoties uzbaroties
gane Gans
ganiķis Gans
ganinieks Gans
ganītājs Gans
ganupuika Gans (parasti pusaudzis)
ganuzēns Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns
gaučo Gans jātnieks Dienvidamerikā
pusgans Gans, kas gana cūkas (arī citus sīklopus)
šeruks Gans, lopu kopējs un barotājs
Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā
gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem
ganceļš Ganu ceļš
olnīca Ganu ceļš; mājlopu ceļš no mājām uz ganībām
pagani Ganu izpalīgi
pagaņi Ganu izpalīgi
zutinīca Ganu kule
lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte
gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
ganmeita Ganumeita
Gandžova Gaņdžou - pilsēta Ķīnā
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka
gaņirka Gaņilka
Gaobaohu Gaojouhu - ezers Ķīnas austrumu daļā
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
noblenzēt Gar acīm nozibēt
kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas
paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest
zemlodu Gar zemi ložņājošs (par stīgojošiem, zemu augošiem augiem)
slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski
varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai)
grezna Garā astes spalva (gailim)
greznis Garā astes spalva (gailim)
liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks
luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga
sielains Gara auguma cilvēks
sielējs Gara auguma cilvēks
sielis Gara auguma cilvēks
streilis Gara auguma cilvēks
veršte Gara auguma cilvēks
ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem
lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās)
ģilka Gara auguma kalsna meitene
klaņķis Gara auguma lempis
šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
torģele Gara auguma meitene
koiza Gara auguma neizskatīga sieviete
koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete
koizika Gara auguma neizskatīga sieviete
škora Gara auguma sieviete
žeicka Gara auguma un tieva sieviete
lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
klemza Gara auguma vārgs cilvēks
klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks
strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks
uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi)
garadiena Garā diena
nooloģija Gara dzīve; dažkārt tā tika dēvēta arī psiholoģija
žoka Gara gana rīkste
šķetra Gara kalsna sieviete
daiga Gara kārts
daigs Gara kārts
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā
maigšis Gara kārts ar ko apmaisīt
čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
šāleja Gara kārts augļu noņemšanai
boštoks Gara kārts laivas vadīšanai
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā
diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana
epifizeonekroze Garā kaula epifīzes aseptiska
epifizionekroze Garā kaula epifīzes aseptiska nekroze
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties
gaiļpiesīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
kresiņas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
lūģīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorska Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorskas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nastorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
naštorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nasturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
našturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
riteņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
ritiņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
trese Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
piegāžam Gara laika pēc
piegāžām Gara laika pēc, skata pēc
nērags Gara laiva ar plakanu dibenu
nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu
garmalka Gara malka
longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē
māša Garā māša - vidējais pirksts
protīmija Gara možums
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
vitučka Gara nošuve
biza Gara nūja
garkoks Gara nūja
šamberjers Gara pātaga, ko lieto cirkā vai manēžā
kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris
šāleja Gara peļķe
pneimatisks Gara pilns
psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas
šķesne Gara rīkste
žaizaks Gara rīkste
žeika Gara rīkste
žicka Gara rīkste
žeiga Gara rīkste vai kārts
stēga Gara rīkste, gara kārts
žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts
žņaika Gara rīkste, tieva kārts
danga Gara rinda
verģele Gara rinda
vērģele Gara rinda
vērza Gara rinda
galvu galvām Garā rindā cits aiz cita
valksne Gara rinda, virtene
verdze Gara rinda; liels bars, daudzums
ļekata Gara runāšana, mēlnesība
šāleja Gara sieviete
žalga Gara sieviete
furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību
somatomīmika Gara stāvokļa attēlošana ķermeņa kustībām
likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā
aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu
longete Gara un šaura komprese; pārsienamā materiāla strēmele
bedlamisms Gara vājība, ārprāts
frenastēnija Gara vājums
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari
arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2)
jesni Gara zāle
cerītis Gara zāle uz ciņa purvainā pļavā
cērpa Gara zāle, sevišķi purvā; zāles cinis
garzeķe Garā zeķe
kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai)
žeiksts Gara, kalsna sieviete
toirene Gara, neglīta sieviete
žeiga Gara, neveikla sieviete
goļa Gara, nodaļās sadalīta perējamā kaste zosīm u. c. putniem
sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai
begans Gara, resna klūga
begona Gara, resna klūga
begonis Gara, resna klūga
begons Gara, resna klūga
begune Gara, resna klūga
beguns Gara, resna klūga
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām)
šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs)
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas
sleida Gara, tieva meitene vai sieviete
jaikstiņa Gara, tieva sieviete
bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai
spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba
garoņi Garaiņi
garaiņas Garaiņi (1)
gareņi Garaiņi (1)
tvaikājs Garaiņi, suta
Garezers Garais ezers Ances pagastā
Dolgoje Garais ezers Indras pagastā
Garzis Garais ezers Indras pagastā
Dolgojes ezers Garais ezers Indras pagastā
Ilģis Garais ezers Rites pagastā
Iļģis Garais ezers Rites pagastā
Ilzas ezers Garais ezers Rites pagastā
Ilzes ezers Garais ezers Rites pagastā
Ilzes ezers Garais ezers Rites pagastā
Garzis Garais ezers Robežnieku pagastā
Ilzas ezers Garais ezers Turku pagastā
Akmeņu ezers Garais ezers uz Lietuvas robežas Rites pagastā
Garenais ezers Garais ezers Vietalvas pagastā
duselis Garais klepus
kāšļi Garais klepus
pertussis Garais klepus
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
dižandrējs Garais pirksts
Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei
jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā)
gar. Garākais; garums
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati
garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
cekulis Garākas spalvas vai mati uz galvas
pārkāpieņi Garāki dziju pārstiepumi audekla rakstos
cekuts Garāki mati uz galvas
pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā
ilgatne Garāks laiks
ķimpulis Garāks spieķis, nūja, virve
ķimpuls Garāks spieķis, nūja, virve
riņķvads Garāks tīkls lielākas ezera vai upes daļas aptveršanai
garā Garām
gare Garām
garēm Garām
gariem Garām
garum Garām
garums Garām
iegarām Garām
sebu Garām 1(1)
secen Garām 1(1)
gariet Garām iet
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt
pasants Garāmgājējs
nogalvot Garantēt
delkrēdere Garantija pret debitora maksātnespēju
skripturatbildība Garantijas atbildības paveids
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim
reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
citronenes Garās bikses
šakri Garās bikses
škafi Garās bikses
škarjata Garās bikses
škeri Garās bikses
puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai)
taljatelles Garas makaronu sloksnītes
šķesta Garas sievietes palama
nazenes Garas slidas
naženes Garas slidas
cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā
ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna
pantaloni Garās treniņtērpa bikses; garās apakšbikses
šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru)
guļtiki Garās virsbikses
pāradaines Garās zeķes (kurām pie skriemeļa 1/2 kortēļa platumā dzipari pāradām adīti)
pātari Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības
pātarojumi Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības
pātarošana Garas, apnicīgas runas; pamācības
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas
žurbini Garas, saskaldītas pagales
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
klingas Garas, tievas kājas (cilvēka)
hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu
garastaiņš Garastains
garastes Garastains
makao Garastainu papagaiļu suga
dūša Garastāvoklis
štimme Garastāvoklis
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums
oma Garastāvoklis, noskaņojums
jušana Garastāvoklis, pašsajūta
filiņš Garastāvoklis; sajūtas
urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis")
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
aegithalidae Garastīšu dzimta
aegithalos Garastīšu dzimtas ģints
Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā
Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu
garāža Garāžroks
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
garbārzdis Garbārdis
garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks
Gardanna Gardāna - pilsēta Francijā ("Gardanne")
Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
feinšmekers Gardēdis
friand Gardēdis
gardēža Gardēdis
gardzobis Gardēdis
gastronoms Gardēdis
gourmet Gardēdis
izlepoņa Gardēdis
kārumēdis Gardēdis
kārumēža Gardēdis
luksis Gardēdis
mieslotājs Gardēdis
našķis Gardēdis
staļģēdīgs Gardēdis
stalgēdis Gardēdis
kreša Gardēdis un liels ēdājs reizē
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis
ēdgardis Gardēdis, kārumnieks
gurmans Gardēdis, kārumnieks
kārumdirša Gardēdis, kārumnieks
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties
gardmēlis Gardēdis, našķis
gardmutis Gardēdis, našķis
gardumlaiža Gardēdis, našķis; kārumnieks
gardumnieks Gardēdis, našķis; kārumnieks
Fothergilla gardenii Gardēna fotergila
gardenia Gardēnijas
jasmīnveida gardēnija gardēniju suga ("Gardenia jasminoides")
gardene Garderobe
ģērbene Garderobe
garderobists Garderobes kalpotājs
garderobjers Garderobists
našķi Gardēži, kārumnieki
gardai Gardi
garži Gardi
stropene Gardibene, platmale
gardiena Gardienis
Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā
Hedychium gardneriarum Gārdnera hedīhija
gardēkšnis Gards kumoss
garžīgs Gards, garšīgs
koķi Gardumi
snakumi Gardumi, saldumi
ņammīgums Gardums
abjedenija Gardums, kārums
gārkstiens Gārdziens
garkstiens Gārdziens, krāciens
gārkstoņa Gārdzoņa
karkulis Gārdzošs klepus
kārkulis Gārdzošs klepus
kurkulis Gārdzošs klepus
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis
ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa
ķirpata Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes
grobe Garena bedre
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa)
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt
iemulda Garena ieleja, ieplaka
vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība
rīpa Garena kaudze
štirka Garena kaudze
garenprofils Garena objekta šķēlums pa asi (garenasi)
pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
mēle Garena skatuve modes demonstrācijām
špala Garena taisnstūrveida uzšuve uz uzplečiem, zīmotnēm
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze
vale Garena, paaugsta sniega kaudze
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija
longitodinālbūve Garenbūve
slīpflauta Garenflauta
snīpjflauta Garenflauta
lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos
rafe Gareniska rieva kramaļģes vāciņā
čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī
ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums
gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu
garaniski Gareniski
garāniski Gareniski
garēm Gareniski
gariskām Gareniski
gariškām Gareniski
gariski Gareniski
gariški Gareniski
garišķi Gareniski
gariskis Gareniski
garums Gareniski
garuniski Gareniski
tūteniski Gareniski
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
šķēpēt Gareniski sagriezt
cīparains Gareniski svītrains
nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis
slaubeniski Gareniski, guliski
garanisks Garenisks
garisks Garenisks
garnisks Garenisks
baraks Garenisks divslīpju zārds
stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
vaga Garenisks padziļinājums zemē
bims Garenisks pastiprinājuma elements lielu konstrukcijas izgriezumu stiprināšanai
garains Garens
garans Garens
garins Garens
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā)
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai
ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele
ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele
ādasstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādsstrēmele; ādstrēmele
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu
kaceklis Garens instruments ar āķveida galu
tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi
šautrs Garens koka gabals
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda
plētenis Garens lakats
melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
laiva Garens mākonis
raķis Garens naudas maks
duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps)
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem
vāla Garens sniega kopums
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai
priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt
gargroda Garens tīrums
šāle Garens trauks
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1)
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai)
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums
slāpsna Garens, šaurs drēbes gabals
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā)
dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā
ķimeņstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē ķimeņu rajonā
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos
šķērsduodecs Garenvirzienā iesiets duodeca formāts
šķērskvarts Garenvirzienā iesiets kvarta formāts
šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
garenstiepnis Garenvirzienā noslogots stienis
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis
plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
aršinauka Garēvele
laidene Garēvele
pugāns Garēvele
garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā
dūkuris Gārgale
gargāle Gārgale
garlaka Gārgale
gārlaka Gārgale
garlaks Gārgale
kroka Gārgale ("Gavia")
kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
pakaļkājis Gārgale (novec. "Columbus cristatus")
gavia Gārgales
dolihocefālija Gargalvība
dolihokefalija Gargalvība
gaviidae Gārgaļu dzimta
melnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia arctica")
brūnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia stellata")
gaviiformes Gārgaļveidīgie
Campanula garganica Gargano pulkstenīte
gārdzēt Gārgt
gārkstēt Gārgt
kārdzēt Gārgt
krākāt Gārgt
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs)
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs)
garkšēt Gārgt, krākt
garkšķēt Gārgt, krākt
garkstēt Gārgt, sēkt, krākt
gargacēt Gārguļot
garai Gari
garļi Gari
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām)
pārstaipi Gari dūrieni (šujot)
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai
cimini Gari mati, apspalvojums; matu, spalvu čuprs
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē
sarkanēji Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sarkanes Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sarkaņi Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt
delgavot Gari runāt, vilkt darbu garumā
jaukalas Gari salmi
jaukulas Gari salmi
jekula Gari salmi
jēkula Gari salmi
jēkuļi Gari salmi
jēlkula Gari salmi
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti
tērzt Gari un plaši izrunāties
izklāstīties Gari un plaši izteikties, izplūst
aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu
filē Gari un šauri mīklas gabali
bazūnēt Gari velkot raudāt
vāžot Gari velkot un monotoni runāt
vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt
botforti Gari zābaki ar platiem stulmu galiem
pātarot Gari, apnicīgi runāt; apnicīgi pamācīt
drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt
riroķi Gari, krokaini svārki
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam)
redengots Gari, plati svārki mājām un jāšanai
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām)
garainis Gari, spoki, rēgi
tīsti Gari, šauri lentveidīgi auti, ko tin ap kāju stilbiem
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi
sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā)
devestitūra Garīdznieka amata atņemšana
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu
ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā
plebanija Garīdznieka ģērbtuve baznīcā
introdukcija Garīdznieka ievešana amatā
clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks
reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
eklēsiasts Garīdznieks
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu)
prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem
oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā
svētmoceklis Garīdznieks, kas dodas mocekļa nāvē, neatsacīdamies no ticības
konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1)
liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu
latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem)
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
pautenieki Garie zvejnieku zābaki
čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai)
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā
džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs
privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju)
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts
antifona Garīga dziesma, ko pārmijus izpilda divi kori vai solists un koris
mentalitāte Garīga individualitāte
eksorcists Garīgā kārta katoļu baznīcā
garīgā seja Garīgā kultūra
garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums
aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu
psihentonija Garīga pārpūle
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem
dievdziesma Garīga satura dziesma
bursaki Garīgā semināra - bursas audzēkņu nosaukums; studenti, kas dzīvoja bursā
klēriķis Garīgā semināra audzēknis
amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli
zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam
sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi
MA Garīgais vecums (angļu "mental age")
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā
hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana
auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus
collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai
manta Garīgas vērtības
bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi)
jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete
kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1)
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas)
bamblis Garīgi atpalicis bērns
aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis
anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis
nepilnīgs Garīgi atpalicis; arī plānprātīgs
dūdis Garīgi ierobežots cilvēks
attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem)
neriktīgs Garīgi nepilnvērtīgs, ar psihiskiem traucējumiem
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu)
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu
šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1)
kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri
spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam
distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam)
jelgava Garīgos rakstos - pilsēta
miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties
psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums
akēdija Garīgs kūtrums, trulums
ademonija Garīgs nemiers, baisma
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai)
Garujuru grāvis Garjuru grāvis Jaunalūksnes pagastā
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām
stirkle Garkājaina, daudz vai ātri skraidoša aita
bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem
leitāns Garkājains cilvēks
garkātis Garkājis
garlielis Garkājis
stilbainis Garkājis
stilbiķis Garkājis
stilbuks Garkājis
stilks Garkājis
stilmuks Garkājis
titilbis Garkājis
stilkājs Garkājis; stilks
tipulidae Garkāju dzimta
tipula Garkāju dzimtas ģints
pholcidae Garkājzirnekļu dzimta
pholcus Garkājzirnekļu dzimtas ģints
kagāns Garkaklains cilvēks
trematodon Garkaklītes
autoservisieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Autoserviss" iedzīvotāji
berģciemieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Berģuciems" (arī "Berģi") iedzīvotāji
lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
remberģieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Remberģi" iedzīvotāji
Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
ziemeļnieki Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeļnieki" iedzīvotāji
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
garkalnieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums
sunīšnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji
upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji
berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
kloķis Garkāta izkapts rokturis
lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās
ķete Garkātains āmurs
rhynchostegium Garknābītes
gārkala Garkūlis
gārkula Garkūlis
garkalas Garkūļi
garkuļi Garkūļi
gārkuļi Garkūļi
garkūlsalmi Garkūļi
garkula Garkūļu salmi
barabans Garkūļu salmu gatavošanas ierīces trumulis
garlaiks Garlaicība (1)
gaļaks Garlaicība; tukšums
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt
garlaicīgai Garlaicīgi
nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt
dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs
tedioso Garlaicīgi; apnicīgi
žāvains Garlaicīgs
sausiņš Garlaicīgs cilvēks
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka
ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks
dirgavot Garlaikoties
gurņot Garlaikoties
vāpsnēt Garlaikoties
žaustīties Garlaikoties
kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia")
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
gerļi Garļi
bītls Garmatains jaunietis
garmatainis Garmatis
garlejs Garmetis
garlis Garmetis
garmeta Garmetis
kaušelis Garmetis
kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
garpirkstis Garnadzis
ganitūra Garnējums
bukate Garnējums, rotājums
bukete Garnējums; rotājums
bukets Garnējums; rotājums
palaemonidae Garneles (viena no vairākām peldvēžu apakškārtas dzimtām)
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
palaemon Garneļu ģints
ganierēt Garnēt
garnierēt Garnēt; izdaiļot; dekorēt
garnīca Garnica - berams mērs, \~3,3 l
kārnis Gārnis
goris Gārnis (putns)
ardeidae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta
ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta
nycticorax Gārņu apakšdzimtas ģints
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
garāt Garot
dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu)
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu)
birgot Garot, dūmot; izplūst
garauza Garoza
garaza Garoza
garoze Garoza
garozis Garoza
Garrosen Garoza
garūza Garoza
gazare Garoza
gorūza Garoza
kamaņa Garoza
kamara Garoza (2)
kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara
gazara Garoza; gazare
gazore Garoza; gazare
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
hemidekortikācija Garozas noņemšana no vienas galvas smadzeņu puslodes
dekrustācija Garozas, kreveles atlobīšanās
Garoza Garoze, Lielupes pieteka
Garozis Garoze, Lielupes pieteka
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā
tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta
vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības
gors Gars
iņģe Gars
brica Gars 2
ķemēks Gars baidētājs
ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra"
džins Gars, dēmons (arābu un persiešu folklorā)
saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi
padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs
mens Gars, prāts
gārce Gārsa
garši Gārsa
īssakne Gārsa
sivēnpienene Gārsa
gāse Gārsa - čemurziežu dzimtas lakstaugs
zirdzenaji Gārsa ("Aegopodium")
šautras Gārsas
aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
Garssen Gārsene
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā
gārsenieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji
gārsinieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji
Gārsine Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" nosaukuma variants
Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums
Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums
Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
phanerognatha Garsmeceri
garšņucis Garsnuķis
jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai
garstilbu Garstulmu
garstulmains Garstulmu
šmuils Garš
gars Garš (1)
garjūgs Garš aizjūgs
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam)
domino Garš apmetnis ar kapuci
toga Garš apmetnis līdz zemei; arī mantija (1), talārs
garaudekls Garš audekls
mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā)
glīms Garš cilvēks
stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis
zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu)
tiņava Garš diegs; gara virve
švidris Garš dzelzs iesms
pareo Garš gurnauts
iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks)
kūlis Garš klucis, ar kura palīdzību tiek nostiprināti jumstiņi lubu jumtos
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā
pamijs Garš labības, siena zārds
raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu
vembele Garš līks cilvēks
uzkreklis Garš linu krekls
bārzda Garš matu kopums pie dzīvnieka apakšžokļa
bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām
surcot Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
surcotte Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
krastājs Garš piekrastes posms
perkolators Garš piltuvveida trauks perkolācijai
ķēķins Garš plecu lakats
gārds Garš sēklis
gārda Garš sēklis; gārds
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm
linkaine Garš sieviešu galvas lakats
sidelis Garš sols ar atzveltni
stiepnis Garš stienis, kas slogots garenvirzienā
framea Garš šķēps ar īsu dzelzs asmeni
slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa
trubīgs Garš un resns
dzedrs Garš un slaids
luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti)
dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs
tīņa Garš valgs
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām
zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā)
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis
bizuls Garš, kalsnējs cilvēks
sklanda Garš, kārns cilvēks
sklandis Garš, kārns cilvēks
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai
lošmaks Garš, liela auguma cilvēks
banāns Garš, neveikls cilvēks
štalmaks Garš, neveikls cilvēks
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps
saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
ulsters Garš, plats vīriešu mētelis (bieži ar jostu)
paltraks Garš, plats virssvārks
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
navaha Garš, savāžams spāņu nazis, ko lieto kā ieroci
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers
snaigs Garš, slaids
snaiks Garš, slaids
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai)
izstīdzējis Garš, slaiks
ādzens Garš, slaiks, taisns
pīķis Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos
celens Garš, šaurs audums
galerija Garš, šaurs balkons gar celtnes fasādi
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām)
sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps
garbizonis Garš, tievs cilvēks
stādaigs Garš, tievs cilvēks
slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete)
laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis
fitiļs Garš, vājš cilvēks
žeikste Garš, vājš cilvēks
lamaži Garš, vecs (novalkāts) mētelis
lamuži Garš, vecs, novalkāts mētelis
garža Garša
smakte Garša
smeķe Garša
smeķis Garša
turme Garša
pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā)
gustus Garša, gaume, nogaršošana
dzira Gārša, mežs
dzire Gārša, mežs, sils
gusto Garša, patika, smalka gaume
gaita Garša, piegarša
smakts Garša; smakte
gustācija Garšas maņa; nogaršošana; uzkožamie
gustometrija Garšas maņas asuma klīniska pārbaude
hipergeizija Garšas maņas pārmērīga jutība
hemihipogeizija Garšas maņas pazemināšanās mēles vienā pusē
alotriogeizija Garšas maņas perversija
hipogeizestēzija Garšas maņas samazināšanās
disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums
parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma
ageizija Garšas maņas zudums
hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē
gustoreceptors Garšas pumpura šūnas; garšas nerva gala aparāts
pēcgarša Garšas sajūta, kas paliek mutē pēc kumosa norīšanas un atšķiras no ēdot uztvertās sajūtas
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms
agēzija Garšas sajūtas trūkums
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai)
gribumzāles Garšaugi, kas veicina seksuālās spējas
bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas
priskas Garšīgi ēdieni
gardīgs Garšīgs
gords Garšīgs
ņammīgs Garšīgs
smardīgs Garšīgs
smeķīgs Garšīgs
nodzēriens Garšīgs dzēriens
breste Garšīgs ēdiens
noēdiens Garšīgs ēdiens
gardums Garšīgs ēdiens, dzēriens
gārds Garšīgs; gards
garstiebrinis Garšķiedrains (par liniem)
garšķiedrains Garšķiedras
izgāzeniski Garšļauku, atgāzeniski
gargāzeniski Garšļaukus
gargāzus Garšļaukus
garguļus Garšļaukus
garšļaukām Garšļaukus
garšļēkām Garšļaukus
garšļēkus Garšļaukus
garšļiekus Garšļaukus
garstīpu Garšļaukus
garžām Garšļaukus
gubiski Garšļaukus
izslauku Garšļaukus
izšļauku Garšļaukus
izšļaukus Garšļaukus
pusšļauķus Garšļaukus
slaidus Garšļaukus
šļaukus Garšļaukus
šļaupeniski Garšļaukus
šļauteniski Garšļaukus
zviļu Garšļaukus
zviļus Garšļaukus
piemeķēties Garšojot pieēsties
iet pie sirds Garšot
gaumēt Garšot (1)
smeķēt Garšot (1)
smeķēt Garšot (2)
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu)
sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
garža Garšviela
garžviela Garšviela
kāpere Garšviela - kaperas ziedpumpuri
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari
acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli
dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā
ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām
pimento Garšviela, salds, sarkans, piparveida augs
turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma
piri-piri Garšviela: nelieli, ļoti asi čili pipari
garšas Garšvielas
garšys Garšvielas
smaršzāles Garšvielas
virca Garšvielas
virči Garšvielas
baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ
koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas
oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās
adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei
gelechiidae Gartaustkožu dzimta
exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints
gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints
recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints
stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā
eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana
aports Garu izsaukšana ar dažādu priekšmetu palīdzību
huldrefolk Garu pulks
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības
sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks
Garādene Garūdene, Ventas pieteka
Kandeļupe Garūdene, Ventas pieteka
Ropju upe Garūdene, Ventas pieteka
Garūdens upe Garūdene, Ventas pieteka
Ropjupe Garūdene, Ventas pieteka
Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
Garule-Vēdere Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā
Gaurelis Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā
Garuļu ezers Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā
mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos
stiepība Garuma maiņa, pagarināšana
galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām
līnijmērs Garuma mērs
hends Garuma mērs Anglijā - 10,16 cm
aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m
mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai
knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām)
aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m
angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra (10^-10^ m)
fatoms Garuma mērvienība - 1,828 m (gk. dziļuma mērīšanai)
versts Garuma mērvienība - 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m
fērlongs Garuma mērvienība - 201,17 m
furlongs Garuma mērvienība - 201,17 m
pusversts Garuma mērvienība - 533,4 m (puse versts) vecajā krievu mērvienību sistēmā
aršina Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 m
sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas)
stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā)
līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā)
decimetrs Garuma mērvienība – metra desmitā daļa; [dm]
centimetrs Garuma mērvienība – metra simtdaļa; [cm]
līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga)
petametrs Garuma mērvienība 10^15^ m (1000000000000000 m jeb kvadriljons (miljons miljardu) metru)
eksametrs Garuma mērvienība 10^18^ m (1000000000000000000 m jeb miljards miljardu metru)
parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm)
ekvatorgrāds Garuma mērvienība, 1/360 daļa no ekvatora garuma = 111,3066 km
meridiāngrāds Garuma mērvienība, 1/360 daļa no meridiāna garuma = 111,1206
femtometrs Garuma mērvienība, 10^-15^ m = 0,001 pm = 0,000001 nm = 0,000000001 mikrometrs = 0,000000000001 mm = 0,000000000000001 m
atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra
zeptometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) metra
joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra
terametrs Garuma mērvienība, kas atbilst tūkstotim miljardu metru; 1 Tm = 1000000000000 m
garenums Garums
ponts Garums
pašmauga Garums, attālums
pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram
kulcierēt Garus baļķus vedot ar divām ragavām, stūrēt aizmugurējās ragavas
garvēdars Garvēderis
romnimarši Garvilnas aitu šķirne
Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
gaserektomija Gasera ganglija izgriešana
garbuze Gaskoņas zupa no dārzājiem un gaļas
gazpacho Gaspačo
gastraļģija Gastralģija
inkretīns Gastrointestināls hormons, kas veicina insulīna sintēzi
gastronoms Gastronomijas (2) speciālists
fotogastroskops Gastroskops ar fotoaparātu kuņģa iekšienes fotografēšanai
gastrovaskulārs Gastrovaskulārā sistēma - dažu zarndobumaiņu gremošanas sistēma
arhigastrula Gastrula primitīvā attīstības stadijā
diskogastrula Gastrula, kas radusies kā telolecitālas olas diskoidālās drostalošanās produkts
amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma
entipija Gastrulācijas metode, kad endoderma atrodas uz ārpusi no ektodermas
arhenterons Gastrulas dobums, kas veido embrija pirmatnējo zarnu
Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā
Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā
Gotthardsberg Gatarta
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
oficīnālijas Gatavas, aptiekās vienmēr dabūjamas zāles
gatavums Gatavība (1)
gatavums Gatavība (4)
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
matūritāte Gatavība, nobriedums, pilnība
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība
pret-a-porter Gatavie apģērbi (franču "gatavs valkāšanai")
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana; rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa
konfekcija Gatavo apģērbu veikals
iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam
atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
atmaisīt Gatavojot rudzu sējai, otrreiz uzart (zemi)
nogrezēt Gatavojot sabojāt
noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā
nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu
patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1)
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili)
gatavāt Gatavot
gatavēt Gatavot
gatavīt Gatavot
munsturēt Gatavot
dadarīt Gatavot (alu) papildus
lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei)
staravīt Gatavot (ēdienu)
strapīt Gatavot (ēdienu)
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu)
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2)
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (1)
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (2)
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos
plikšināt Gatavot (mazus sieriņus)
jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā
vīkšīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2)
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
darīt Gatavot (parasti alu, vīnu)
darīt Gatavot (pārtikas produktus)
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus
struņķot Gatavot (pildīt) putraimdesu
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.)
uzsiet Gatavot (sieru)
kalatēt Gatavot (sviestu)
sasukt Gatavot (sviestu)
sukt Gatavot (sviestu)
taisēt Gatavot (sviestu)
malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu
bultēt Gatavot (zemi) sējai, (to) nemēslojot
kārtņot Gatavot barjeru, kāršu sētu
ķausēties Gatavot biezu ēdienu
cukurot Gatavot cukurā, cukura sīrupā, stipri saldināt ar cukuru
dēt Gatavot desas; pildīt sagatavoto masu, parasti zarnās
kukarēt Gatavot ēdienu
grūbot Gatavot grūbas
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai
picināt Gatavot knapsieriņus
megžt Gatavot nītis
šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu)
lumstot Gatavot skalus, lumstus 1(2)
neit Gatavot sviestu
panīt Gatavot sviestu
sakolčerēt Gatavot sviestu
sviestot Gatavot sviestu
nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu
kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē
ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē
tārbāt Gatavot tārbu
pametināt Gatavot tīklu
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot
liekt Gatavot vīzes
megžt Gatavot zvejas tīklu
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam)
cept Gatavot, darināt, taisīt
mergot Gatavot, ierīkot margas
stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus 1(1)
vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam)
sierot Gatavot, ražot sieru
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību)
tūjāt Gatavot, taisīt
lūkot Gatavot, vākt liepu lūkus
boģažiķ Gatavot, vārīt
vīkšējs Gatavotājs, taisītājs, posējs
gatavāties Gatavoties
gatavīties Gatavoties
prigāties Gatavoties
trausīties Gatavoties
vaikšties Gatavoties
vaikstīties Gatavoties
vīkšēties Gatavoties
vīkšņīties Gatavoties
manīties Gatavoties (1)
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt)
dzirties Gatavoties (ko darīt)
grasīties Gatavoties (ko darīt)
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību)
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3)
vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
dzidrināties Gatavoties (par āboliem)
tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām)
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam)
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas
izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas
čudāt Gatavoties iet, braukt
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt
gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
kankaļāties Gatavoties precēties
padairīties Gatavoties sist
vēzīties Gatavoties sist, atvēzēties sitienam
gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem)
dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu
prāvīties Gatavoties, (ceļā) taisīties
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt)
ielūkot Gatavoties, mēģināt
sirpt Gatavoties, nobriest
ievīkšties Gatavoties, posties (apmeklējumam)
brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu)
bāvīties Gatavoties, taisīties
birāties Gatavoties, taisīties
grasīt Gatavoties, taisīties
vīkšņoties Gatavoties, taisīties
vīkstēties Gatavoties, taisīties
gatavīgs Gatavs
gotavs Gatavs
raids Gatavs
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt
konfekcionārs Gatavu apģērbu ražotājs vai tirgotājs
ready-made Gatavu objektu izmantošana oriģināla mākslas darba veidošanā
štellers Gatera zāģu nostādītājs, regulētājs
gataris Gateris
gaters Gateris
gatava Gatva 1
danga Gatve
dromos Gatve
olnīca Gatve
gāte Gatve (1)
sētstarpgals Gatves gals
Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā
Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums
gaudi Gaudas (3)
vaids Gaudas; žēlabas
gaudenība Gaudenums (1)
gaudenība Gaudenums (2)
Vucinu ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā
Vucānu ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā
tīkāt Gaudīt, vākt, vervēt
atgaudot Gaudojot atsaukt
atgaudoties Gaudojot atsaukties (gaudošanai)
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku)
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
izgaudot Gaudojot iznīcināt (par vēju)
uzgaudot Gaudojot izsaukt, uzaicināt
uzgaudot Gaudojot iztraucēt, pamodināt
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot
sagaudoties Gaudojot sazināties
gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka)
kvelkšis Gaudošana, riešana, skaļa runāšana
gauduļot Gaudot
kvinkt Gaudot (kā suns)
auvēt Gaudot (par vēju)
gaudāt Gaudot (parasti par suni, vilku)
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku)
eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā
jeremiāde Gaudu dziesma, vaimanas
gaudīgs Gaudulīgs
gauda Gaudulīgs cilvēks
Livlaendische Aa Gauja
Vidzemes Aa Gauja
Treyder Aa Gauja
gaujmālis Gaujas apkārtne
Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha
Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha
Zvejnieku atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā
Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha
Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.)
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā
Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera
gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks
GNP Gaujas nacionālais parks
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai
Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē
Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes
Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe
Baltezera kanāls Gaujas-Daugavas kanāls
Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai
Adsel Gaujiena
gaujenieši Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujiena" iedzīvotāji
gaujienieši Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujiena" iedzīvotāji
Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Adzele Gaujienas sens nosaukums
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā
gauma Gaume
smeķis Gaume
gout Gaume, patika
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu)
gauris Gaura 1
gora Gaura 1
gaura Gaura 2(1)
mergus Gauras
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
Griežezers Gauratas ezers Dobeles pagastā
sagina Gaurenītes
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles)
egļi Gauri ("Spergula")
spergula Gauri (1)
eglis Gaurs ("Spergula")
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
melgāle Gauru suga
Lindheimera gaura gauru suga ("Gaura lindheimeri")
melgalve Gauru suga; melgāle
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
bradipepsija Gausa sagremošana kuņģī
bradidiastaltika Gausas vai novēlotas zarnu kustības
negausa Gausas, svētības trūkums
gausdiena Gausdienis
barkšķi Gausi
gauši Gausi
aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu)
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
studzināt Gausi iet
tīpuļot Gausi iet, čāpāt
uzslāpāt Gausi, ar grūtībām uziet
slāpāt Gausi, grūti iet
tardo Gausi, lēni, kūtri
kašāties Gausi, neražīgi strādāt
kasīties Gausi, neražīgi strādāt
kašņāties Gausi, neražīgi strādāt
rušināties Gausi, neražīgi strādāt
nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt
nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt
nūžīgi Gausi, tūļīgi, neveikli
trascinando Gausi, tūļīgi, velkoši
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties
gausēt Gausīt
tardigrada Gauskāji
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
kunktators Gauss cilvēks
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
protrahēts Gauss, ieildzis
torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks
gausinieks Gauss, lēns cilvēks
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku)
tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa
muļļa Gauss, neveikls cilvēks
buzda Gauss, stīvs cilvēks
buzga Gauss, stīvs cilvēks
vilcenīgs Gauss, tāds, kas vilcinās
garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks
ģaubt Gausties
gaudot Gausties
gaust Gausties
žalkāt Gausties
žalkāties Gausties
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
gaugoties Gausties, žēloties
lierēt Gausties, žēloties
ņuņņāties Gausties, žēloties
vaidēt Gausties, žēloties
zūdīt Gausties, žēloties
zūdot Gausties, žēloties
zūdoties Gausties, žēloties
bēdāties Gausties, žēloties (par ko)
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī
činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties
špļaudīties Gausties; šķendēties
gausība Gausums (1)
flegmatisms Gausums, līdzsvarotība, mierīgums
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
blurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās
bļurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās
Sidhārtha Gautamas Budas vārds
gautieria Gautierijas
smaržīgā gautierija gautieriju suga ("Gautieria graveolens")
gauze Gauzis
gaužām Gauži (2); ļoti
traišķīties Gauži raudāt
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt
nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt
gauds Gaužs (1)
Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
nosagavēties Gavējot novājēt
gaveinis Gavēnis
gavenis Gavēnis
gavēns Gavēnis
gavienis Gavēnis
gavins Gavēnis
saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem
skribulis Gavēņa kliņģeris
izgavēnis Gavēņa laika beigas
bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
iegavēnis Gavēņa laika sākums
gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums
abrozija Gavēšana, atturēšanās no ēdiena
pusgavēnis Gavēšanas perioda puse
gavēņot Gavēt
nērēt Gavēt
vilēt Gavēt
uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku
līdzgavēt Gavēt līdzi
snikot Gavēt, ēst zivis
gavialis Gaviāli
gavialidae Gaviālu dzimta
Gawesen Gavieze
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
gaviesnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji
gavieznieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji
jaujenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji
sustenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Susta" iedzīvotāji
vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji
Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski
jubiloso Gavilējoši
giubiloso Gavilējot
gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids
gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids
lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē
gaulot Gavilēt
gauļot Gavilēt
gavelēt Gavilēt
gaviļāt Gavilēt
gaviļot Gavilēt
jūkstēties Gavilēt, trokšņot, trakot
gaviļnieks Gaviļnieki
gaviļnieki Gaviļnieks
ausā Gaviļu interjekcija
aucu Gaviļu, prieka interjekcija
aicu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu
auču Gaviļu, prieka interjekcija; aucu
audžu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu
gavots Gavote
Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā
gazania Gazānijas
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
gazolīns Gāzbenzīns, viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums
siporekss Gāzbetons
pūtums Gāze (dzīvnieka iekšās)
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko
deviens Gāze (lietus), gāziens
žļūga Gāze 1
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu
pneimoserotorakss Gāze un serozs šķidrums pleiras dobumā
pneimoperitonejs Gāze vai gaiss vēderplēves dobumā
koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu
starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās
tantaļu Gāzelēdamies
iemančīt Gāzelēdamies iečāpot
kudļāt Gāzelēdamies iet
kudlot Gāzelēdamies iet
mančīt Gāzelēdamies iet
remžīt Gāzelēdamies iet
kulšēt Gāzelēdamies rikšot
kleināt Gāzelēdamies, ar izliektām kājām iet
ļekurot Gāzelēdamies, neveikli iet, streipuļot
noklāņot Gāzelējoties (grīļojoties) aiziet
aizacilāties Gāzelējoties aiziet
aizagāzties Gāzelējoties aiziet
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.)
guzēties Gāzelējoties iet
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā)
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne
iezvāļāties Gāzelējoties un ar grūtībām iekļūt
ieķeverot Gāzelējoties un grīļojoties ienākt, ieiet
atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt
izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet
kuisīt Gāzelējoties, grīļojoties iet
gazella Gazeles
gāzuļot Gāzelēt
gāstuļāties Gāzelēties
gāzalēties Gāzelēties
gāzuļāties Gāzelēties
gāzuļoties Gāzelēties
šķeberēt Gāzelēties
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem)
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvilnīties Gāzelēties, gulšņāt
zvāļāties Gāzelēties, šūpoties
svalbāties Gāzelēties, valstīties
šautīties Gāzelēties; līgoties
iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet
izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt
šļaupāt Gāzelīgi iet
zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu)
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
Granta gazele gazeļu suga ("Gazella granti")
Tomsona gazele gazeļu suga ("Gazella thomsoni")
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī)
gāziniece Gāzes pistole
gazoviks Gāzes pistole
pomfolihēmija Gāzes pūslīši asinīs
burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā
torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2
BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour")
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry")
GUS Gāzes uzpildes stacija
zemspiediens Gāzes vai tvaika spiediens līdz 0,2 atmosfērām
blakusgāzes Gāzes, ko iegūst reizē ar naftu un izdala naftas pirmapstrādes procesā; asociētās gāzes
izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu)
toniks Gāzēts minerālūdens ar hinīna piedevu
sprikstenis Gāzēts ūdens, zelteris
gazeux Gāzi, ogļskābi saturošs
gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā
šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu)
stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma
eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi
baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai
aizsargmaska Gāzmaska
poruplasts Gāzpildīta plastmasa ar savstarpēji saistītām vaļējām porām
figūrrati Gāzpūtēja vai pneimomotora rotori, līdzīgi zobratiem, kuriem zobu vietā ir tikai divi vai trīs izciļņi
pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma
triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku)
plāt Gāzt (zemē)
apgāzt Gāzt apkārt
cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
žļaukt Gāzt, nogāzt
bracāties Gāzties
gāztīties Gāzties
grozties Gāzties
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt
brukt Gāzties un pārvērsties drupās; grūt
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.)
turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve
turbokompresors Gāzturbīnu dzinēja daļa, kas sastāv no kompresora un tā pievadturbīnas uz vienas vārpstas
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai
deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā
ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam
koronizlāde Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo
konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana
termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā
diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana
adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā
gāzējāds Gāzveida
gāzveidīgs Gāzveida
gāzveidā Gāzveida agregātstāvoklī
gāze Gāzveida indīgā kaujas viela
ģeneratorgāze Gāzveida kurināmais, kuru iegūst gāzģeneratoros, gazificējot cietos vai šķidros kurināmos; sastāvs atkarīgs no kurināmā veida, sastāva un gazifikācijas paņēmiena
aerometrija Gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšana
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā
gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt
Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā
aizgāzt Gāžot (ko), piepildīt (bedri, grāvi u. tml.)
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt)
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko)
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml)
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā)
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem)
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem)
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ)
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā)
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu)
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko)
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.)
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem)
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
zardaštri Gebri - persiešu grupa Irānā
Agmaganas grēda Gegamas grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē
Geigers Geigers Hanss (1882.-1945. g.) - vācu fiziķis
gems Geims, sacensību daļa tenisā
Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis
gēša Geiša
maiko Geišas mācekle
okija Geišas mājvieta
gejisks Gejam raksturīgs; saistīts ar vīriešu homoseksualitāti
Geokčaja Gejčaja, pilsēta Azerbaidžānā
Prišiba Gejtepe, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
gekkonidae Gekoneņi
geckonidae Gekoni
solācija Gela pārvēršanās par solu
Callimico goeldii Geldi kalimiko
kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii")
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
goideli Gēli - tauta Skotijā
Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā
viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti
liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu
likvogels Gels, kas, kļūstot šķidrs, veido solu ar nelielu viskozitāti
hidrogels Gels, kura dispersijas vide ir ūdens
kserogels Gels, kurā ir maz šķidruma
gelseminīns Gelsēmijas alkaloīdu maisījums
Mammillaria guelzowiana Gelzova mamilārija
dubultnieki Geminātas jeb geminētie līdzskaņi, termins, ar ko dažādu valodu rakstībā nosauc divus vienu otram sekojošus vienādu līdzskaņu apzīmējumus
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α
penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji
plejotropija Gēna izpausme vairākās pazīmēs
monotropija Gēna izpausme, kas skar tikai vienu pazīmi
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes
radiomutācija Gēna pārmaiņa, ko izraisa radioaktīvs starojums
promoters Gēna struktūrelements, ar ko sākas attiecīgā gēna teksts
mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons
gentiana Genciānas jeb drudzenes
genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds
gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm
gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību
gentianaceae Genciānu dzimta
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
eustoma Genciānu dzimtas ģints ("Eustoma")
eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum")
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
gentianales Genciānu rinda
genciānaugi Genciānu rindas dzimta ("Gentianaceae")
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā
rubijaugi Genciānu rindas dzimta, liānas ar pretēji izvietotām lapām, \~500 ģinšu, \~7000 sugu
bezstumbra genciāna genciānu suga ("Gentiana actualis")
asklēpiju genciāna genciānu suga ("Gentiana asclepidea")
krustainā genciāna genciānu suga ("Gentiana cruciata")
Daurijas genciāna genciānu suga ("Gentiana dahurica")
dzeltenā genciāna genciānu suga ("Gentiana lutea")
septiņdaivu genciāna genciānu suga ("Gentiana septemfida")
Tibetas genciāna genciānu suga ("Gentiana tibetica")
trīsziedu genciāna genciānu suga ("Gentiana triflora")
Jeļizavetopole Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1804.-1918. g.
Kirovabada Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1935.-1989. g.
Gjandža Gendže - pilsētas nosaukums līdz 1804. g. un 1918.-1935. g.
geneaceae Geneju dzimta
hydnocystis Geneju dzimtas ģints
genetta Genetas
ziemeļu geneta genetu suga ("Genetta genetta")
drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
genosids Genocīds
gena Gēns
ģens Gēns
antionkogēns Gēns, kas nomāc vai kavē audzēja rašanos un attīstību
struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību
mutatorgēns Gēns, kas palielina mutāciju rašanās biežumu citos gēnus
modificētājgēns Gēns, kas pazīmes attīstību tieši neietekmē, bet iedarbojas uz cita gēna izpausmi
supresorgēns Gēns, kura darbība pilnīgi vai daļēji nomāc kāda cita gēna darbību
regulētājgēns Gēns, kura galvenā funkcija ir citu gēnu aktivitātes kontrole, tie kodē attiecīgos represorus vai aktivatorus
iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus
angiotensinogēns Gēns, no kura enzīma renīna klātbūtnē veidojas hormona angiotensīna neaktīvā forma
Ģente Gente, pilsēta Beļģijā
gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības
epistāze Gēnu mijiedarbības veids, kurā kāda gēna dominante vai recesīvā alēle nomāc cita nealēliska gēna darbību
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu
ģenomutācija Gēnu pārveidošanās
genuabura Genua
genuaštagbura Genua
Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā
acinonyx Gepardi - kaķu dzimtas ģints
ģepards Gepards
būneja gerānija ("Geranium")
Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā
gerbera Gerberas
Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes
Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā
geriatrs Geriatrijas speciālists
Gerlahovskištits Gerlaha smaile
ģermānijs Germānijs
germināls Germinatīvs, dīgļa-; attiecīgs uz aizmetni
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā
Gernsi Gērnsija, sala Lamanšā
GGY Gērnsija, teritorijas trīsburtu kods
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss
gerontologs Gerontoloģijas speciālists
gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības
Gerrera Gerrero, štats Meksikā
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
Rhipsalidopsis gaertneri Gertnera ripsalidopsis
Tulipa gesneriana Gesnera tulpe
gesneriaceae Gesnēriju dzimta
gesnērijaugi Gesnēriju dzimta ("Gesneriaceae")
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis")
kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea")
episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia")
kolērija Gesnēriju dzimtas ģints ("Kohleria")
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija
aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās
gestapoviete Gestapo ierēdne
gestapovietis Gestapo ierēdnis
nodiferencēšanās Geštaltterapijas pieņēmums par uztveres norisi
pārsummatīvs Geštaltu veidojošs
Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos
gueux Gēzi
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē
gyalectaceae Gialektu dzimta
dimerella Gialektu dzimtas ģints
gyalecta Gialektu dzimtas ģints
pachyphiale Gialektu dzimtas ģints
gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi")
ghiaur Giaur
ghibellini Gibelīni
hylobatidae Giboni
ģibons Gibons
hylobates Gibonu dzimtas ģints
gibraltārieši Gibraltāra iedzīvotāji
GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss
GI Gibraltārs, teritorijas divburtu kods
GIB Gibraltārs, teritorijas trīsburtu kods
guide Gids
GB Gigabaits (angļu "gigabyte")
zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA)
politēnija Gigantisko hromosomu veidošanās process, kas novērojams dažos diferencētos audos
ģigants Gigants
gigartinales Gigartīnu rinda
phyllophoraceae Gigartīnu rindas dzimta
furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai
fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai
gilaki Gīlāni - tauta Irānā
džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība
Polyscias guilfoylei Gilfoila poliscija
Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
Džilingema Gilingema - pilsēta Anglijā
giļotīna Giljotīna
guillotine Giljotīna
ģiļjotina Giljotīna (1)
ģiļotina Giljotīna (1)
ģilotine Giljotīna (1)
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
gildži Gilzaji - afgāņu cilšu grupa
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem
Gimaraiša Gimarainša, pilsēta Portugālē
gymnadenia Gimnadēnijas
gymnodinium Gimnodīnijas
gymnocalycium Gimnokalīciji
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
ginea Gineja
ģīnee Gineja
ģineja Gineja
ģini Gineja
guineja Gineja
gvineja Gineja
partenoloģija Ginekoloģijas nozare par jaunavām
vakuumekstrakcija Ginekoloģiska operācija, augļa izvadīšana dzemdību laikā ar speciālu aparātu
ginkgoaceae Ginku dzimta
ginkgo Ginku dzimtas ģints
ginkgoatae Ginku klase
ginkgoopsida Ginku klase
ginkgoales Ginku rinda
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
giraffa Giraffa cameleopardalis - žirafe
girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
Sphagnum girgensohnii Girgensona sfagns
gyrodactylus Girodaktili
gitauva Gitava
Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā
gitoksigenīns Gitoksīna un lanatozīda B steroīds aglukons
Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā
Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi)
glabot Glabāt
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā)
cibot Glabāt cibā
glābināt Glabāt ievākto ražu
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes
vaņķēt Glabāt, sargāt
krāt Glabāt; saglabājot vairot
glabējiņa Glabātāja
glabātuve Glabātava
krātnieks Glabātava
rammana Glabātava
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā
glēbējs Glābējs
sother Glābējs
glabasts Glābiņš
glābenis Glābiņš
glābetne Glābiņš
glābienis Glābiņš
glābiens Glābiņš
glābine Glābiņš
glēbiņš Glābiņš
globiņš Glābiņš
paglābe Glābiņš
paglābiņš Glābiņš
glābtiņš Glābiņš, palīdzība, patvērums
dvīga Glābiņš, patvērums
glābene Glābiņš, patvērums, palīdzība
aizglēbt Glābjot aizvest, aiztransportēt
uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā
aizglābt Glābjot, sargājot aizvest, aiztransportēt
ģelbene Glābšana
glēbt Glābt
ratavuot Glābt
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu)
ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt
ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt
atglābt Glābt, izārstēt
paģelbt Glābt, izpestīt
gliebt Glābt, sargāt
glēbties Glābties
gauties Glābties (no kā uzmācīga)
ģelbēties Glābties bēgot
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties
aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību
glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā
gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji
glaciologs Glacioloģijas speciālists
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem
glagola Gladiola
glaģola Gladiola ("Gladiolus")
gladiolus Gladiolas
skaistziedu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus callianthus")
parastā gladiola gladiolu suga ("Gladiolus communis")
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
Itālijas gladiola gladiolu suga ("Gladiolus italicus")
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
glagoļica Glagolica
flatterie Glaimi
lebeze Glaimīga pļāpa
lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši
glaims Glaimīgs
luncīgs Glaimīgs
saldvārdīgs Glaimīgs
glauda Glaimīgums
labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule
vilcīgs Glaimojošs
pielīdīgs Glaimojošs, savtīgi izdabājošs
uzglaimoties Glaimojot gūt panākumus un ieņemt augstāku amatu
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību
glaimāt Glaimot
līst Glaimot
paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus
luķināties Glaimot, labināties
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu)
līpiņa Glaimotāja, lišķe
lipsa Glaimotāja, pļāpa
glāstulītis Glaimotājs
kuslis Glaimotājs
luncka Glaimotājs
luņķis Glaimotājs
staltkāja Glaimotājs
laišķis Glaimotājs, laizītājs
glaiminieks Glaimotājs, lišķis
glaimnieks Glaimotājs, lišķis
labietis Glaimotājs, lišķis
liblaba Glaimotājs, lišķis
lišķmēlis Glaimotājs, lišķis
lišķmutis Glaimotājs, lišķis
lumsteklis Glaimotājs, lišķis
vismēlīte Glaimotājs, lišķis
liberis Glaimotājs, pļāpa, lielībnieks
lipt Glaimoties
glaima Glaims, glaimi, glaimošana
smaida Glaims, glaimošana
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock"
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock"
glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"
glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs
glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību
Glarusa Glarusas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 685 km^2^, 38400 iedzīvotāju (2009. g.)
glasīt Glasīt vēderu - slinkot
glāsma Glāsti
glaudas Glāsti
glaudi Glāsti
glausti Glāsti
paijas Glāsti
žaugas Glāsti
glāsīšana Glāstīšana
čūrināt Glāstīt
glaust Glāstīt
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī)
paijāt Glāstīt (parasti bērnu)
cimdīt Glāstīt kā ar cimdu
žaudzīties Glāstīt vienam otru
peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku
milināt Glāstīt, apmīļot
mīlināt Glāstīt, apmīļot
appincot Glāstīt, glaudīt
glaidēt Glāstīt, glaudīt
glaidīt Glāstīt, glaudīt
glāst Glāstīt, glaudīt
nopincot Glāstīt, glaudīt
slāt Glāstīt, nogludināt
žegnīties Glāstīties
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties
carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem
glāsains Glāstošs
glāsmains Glāstošs
glāsmīgs Glāstošs
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu)
aizpaijāt Glāstot aizdzīt
apglāstīt Glāstot apmīļot
saglāstīt Glāstot iegūt
pārglaust Glāstot izlīdzināt, nogludināt
izglāstīt Glāstot izpaust
aizglāsīt Glāstot nozagt
pārglaust Glāstot pārbraukt (4)
ieglāsīt Glāstot pieradināt pie glāstīšanas
ieglāstīt Glāstot pieradināt pie glāstīšanas
nopakšināt Glāstot viegli iesist
nopakšķināt Glāstot viegli iesist
nopliķināt Glāstot viegli pliķēt
izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku)
glāstiens Glāsts
glāstījums Glāsts
glauda Glāsts
glauds Glāsts
glabāni Glāsts, glāsti
glaudums Glāsts, piekļāvums
rūgtsāls Glaubersāls
glaucium Glaucijas
ragainā glaucija glauciju suga ("Glaucium corniculatum"), Latvijā adventīva
dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos
glaunīgs Glaudīgs, laipns
glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība
glaudāt Glaudīt
glaudēt Glaudīt
brauļāt Glaudīt seju ar roku
paurēties Glaudīt un kasīt pakausi
glāzīt Glaudīt, glāstīt, apmīļot
pļicināt Glaudīt, gludināt
šļaucīt Glaudīt, masēt
nižģināt Glaudīt, plikšķināt
ieglaudīt Glaudot aizpildīt
apglaudīt Glaudot apmīļot
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust
pieglāsīt Glaudot mierināt, uzmundrināt
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1)
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus)
ieglaudīt Glaudot pieradināt pie glaudīšanas
glaukoms Glaukoma
ciklotomija Glaukomas operācija, izdarot griezienu starenē vai pārgriežot to
goniotomija Glaukomas operācija, kurā atver Šlemma kanālu tiešā redzes kontrolē
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
apmīlināt Glaust, glāstīt
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu)
ģaugties Glausties
šļaukties Glausties
luncināties Glausties klāt (parasti par suni)
sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku
aizglaust Glaužot aizbīdīt (aiz kā)
apglaust Glaužot apmīļot
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
pieglaustīt Glaužot pielīdzināt
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus)
glāzs Glāze
škļanka Glāze
stakančiks Glāze
stakans Glāze
stopka Glāze
glāzis Glaze (1)
glāza Glāze (1)
bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo
ūdensglāze Glāze ar ūdeni
čerka Glāze degvīna
čarka Glāze degvīna; graķītis
šņapsts Glāze degvīna; malks degvīna
miksglāze Glāze kokteiļa pagatavošanai, to tikai samaisot
vārglāze Glāzei līdzīgs trauks (kā) vārīšanai
glaža Glāzene
glaze Glāzene
glāze Glāzene
glāzine Glāzene
glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei)
jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot
glazierēt Glazēt
noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt; novāpēt
noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt
fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no šīs masas veidota keramika
stapars Glāzīte
graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena
kraķītis Glāzīte degvīna
krampītis Glāzīte degvīna
nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti
kanka Glāzīte, mēriņš
glāznieks Glāznieki (1, 2)
glāznieki Glāznieks (1)
glazējums Glazūra
paļava Glazūra
vāpējums Glazūra (2)
šķore Glazūra, vāpe
glāzāt Glāžot
glāzot Glāžot
Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka
Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka
Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
gleditsia Gledīčijas
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti
trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās
glaims Gleims - slidens, glums, lipīgs
čočis Glemežvāks
glēmužot Glēmot - lēni, negribīgi ēst
glemrokers Glemroka izpildītājs
glemzis Glemža (1)
glemzis Glemža (2)
glenodinium Glenodīnijas
glenosporoze Glenosporu ierosināta slimība
gloeocystidaceae Gleocistu dzimta
coccomyxa Gleocistu dzimtas ģints
coenococcus Gleocistu dzimtas ģints
gloeocystis Gleocistu dzimtas ģints
palmodictyon Gleocistu dzimtas ģints
sphaerocystis Gleocistu dzimtas ģints
thorakochloris Gleocistu dzimtas ģints
gloeocapsa Gleokapsas
gloeosporium Gleosporijas
trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī
gļetns Glets - ūdeņains; glums, glīzdains; neizcepts, negatavs, pusjēls
gleti Glets 2
gļēvains Glēvains - gļēvs, kūtrs, laisks
glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize
Pirī ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā
Pīrī ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā
Piriču ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā
Pilsezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā
bilde Glezna
lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā
miņardisms Gleznā rūpīga sīkumu izstrādāšana
audekls Glezna uz auduma gabala
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma; siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums
figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks
krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu
pinxit Gleznās paraksts blakus gleznotāja vārdam
penumbra Gleznās pusēna, kas nozūd gaismā
pittura Glezniecība
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju
eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas
minūta Glezniecībā un tēlniecībā mērs, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļu attiecību (galvas garuma 48. daļa)
muralisms Glezniecība uz betona sienām
pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas
lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām
karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis (1)
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pasteļtehnika
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas
enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār
kiaroskuro Glezniecības tehnika, kurai raksturīgs izteikts kontrasts starp gaišo un tumšo
diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu
interjers Glezniecības žanrs, kas attēlo iekštelpu skatus
faksimils Glezniecības, grafikas darba reprodukcija fotomehāniskā iespiedumā
litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna
pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats)
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu)
izzīmēt Gleznojot izveidot
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu)
uzgleznoties Gleznojot izveidoties
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu
monohromija Gleznojuma veids, kurā tiek izmantota tikai viena krāsa
virsglazūra Gleznojums uz glazūras
antemensale Gleznojums vai skulpturāls veidojums altāra priekšpusē
zemglazūra Gleznojums zem glazūras
kamajē Gleznojums, kas imitē cilni un ir izpildīts tikai vienas krāsas dažādos notonējumos
miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas
akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā
alfresko Gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; arī plenērs
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas
alseko Gleznošana uz sausa sienas apmetuma
pictura Gleznošana, glezna
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks
ķellēt Gleznot
pervēt Gleznot
akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām
uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot
nogleznojums Gleznota gleznas kopija
uzstatnis Gleznotāja stats, statīvs
mālētājs Gleznotājs
pictor Gleznotājs
pindzelētājs Gleznotājs
pittore Gleznotājs
animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā
megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts
Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem
pictus Gleznots
pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem)
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs)
gleznība Gleznums
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot
glicerīnskābe Glicerīna oksidācijas produkts; muskuļu kontrakciju fosfātu cikla starpprodukts
oleīns Glicerīna oleīnskābes esteris
glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos)
ķebla Glīda, saķepusi viela
glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
gliemezis Gliemene (1)
bezzobis Gliemene, kurai nav slēdzējzobu
bivalvia Gliemenes
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula
goļa Gliemenes, gliemeža vāks vai mājiņa
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
hipurīti Gliemeņu ģints, kas ārējā formā ļoti līdzīgas koraļļiem
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu
ostracoda Gliemeņvēži
cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints
cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints
hygrophorus Gliemezenes
dēle Gliemezis
gliemenis Gliemezis
gliemēsls Gliemezis
gliemēsts Gliemezis
gliemēzis Gliemezis
gļiemis Gliemezis
gliemūsts Gliemezis
glomēzis Gliemezis
glomis Gliemezis
lēle Gliemezis
lēlis Gliemezis
zence Gliemezis
zencis Gliemezis
gluminis Gliemēzis
ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu
glieme Gliemezis, gliemene
gliemēza Gliemezis, gliemežvāks
vēžuklis Gliemezis, gliemežvāks
ķigulis Gliemezis, tā čaula (mājiņa)
lumakello Gliemežains marmors, kas laistās dažādās krāsās
lēļi Gliemeži
vēderkājgliemji gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda")
gastropoda Gliemeži jeb vēderkāji
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi
sciomyzidae Gliemežmušu dzimta
colobaea Gliemežmušu dzimtas ģints
lēlboņdža Gliemežnīca
lēldoze Gliemežnīca
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca
konhoidāls Gliemežnīcai līdzīgs
globoīdpārvads Gliemežpārvads ar globoidālo gliemezi
vairogvērpēji Gliemežtauriņi
limacoididae Gliemežtauriņu dzimta
cochlidion Gliemežtauriņu dzimtas ģints
līmakogrāfija Gliemežu apraksts
gliemežnīca Gliemežu čaula
kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula
limnaeidae Gliemežu dzimta
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
agrolimax Gliemežu klases ģints
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta
ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta
acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta
armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints
acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
aciculidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae")
valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae")
acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints
amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
drilidae Gliemežvaboļu dzimta
bucina Gliemežvāka veidā izliekts romiešu pūšams instruments, no kura attīstījusies bazūne
čumuls Gliemežvāks
kārpa Gliemežvāks
kaupis Gliemežvāks
sence Gliemežvāks
vēžbundziņa Gliemežvāks
lēlpodiņš Gliemežvāks, gliemežnīca
gliemežveidīgs Gliemežveida (1)
mīkstonis Gliemis
mīkstulis Gliemis
gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā
mīkstmieši Gliemji
mollusca Gliemji, mīkstmieši jeb moluski
pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki
ķidiņi Gliemju čaulas
konhilijas Gliemju čaulas (ķiguļi), dažkārt (agrāk) arī gliemji
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
ķausis Gliemju vāciņš, arī gliemis
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka
glikaimija Glikēmija
lioglikogēns Glikogēna daļa, kas labi šķīst ūdenī
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
hipoglikogenolīze Glikogēna nepietiekama šķelšana
glikogenolīze Glikogēna noārdīšanās process audos
hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās)
glikoholanerēze Glikoholskābes pastiprināta izdale ar žulti
glikociamīns Glikokola un guanidīna reakcijas produkts, kas, transmetilējot ar metionīnu, pārvēršas par kreatīnu
glikokolls Glikokols
dioli Glikoli - divvērtīgie acikliskie alifātiskie spirti
hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
oksietiķskābe Glikolskābe
glikonejs Glikona pants - grieķu dzejnieka Glikona vārdā nosaukta panta forma
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību
mucīns Glikoproteīns siekalās un gļotās
ķekarcukurs Glikoze
vīnogcukurs Glikoze
dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts
melitoptiālisms Glikozes izdalīšanās ar siekalām
aglikons Glikozīda bezcukura sastāvdaļa
glukozīdi Glikozīdi
rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella"
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī
korelborīns Glikozīds dažādās ziemziežu sugās; iedarbības ziņā līdzīgs digitālam
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu
kolocintīns Glikozīds kolokvinta augļos
tusilagīns Glikozīds māllēpju lapās
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā
koniferīns Glikozīds, atrodams kambija sulā, sparģeļos, cukurbietēs u. c.
sinalbīns Glikozīds, kas atrodas balto sinepju sēklās
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos
fruktozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido fruktozi
ramnozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido ramnozi
ketozīds Glikozīds, kas hidrolizēts dod ketozi
stevioglikozīds Glikozīds, ko iegūst no stēvijas
cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē
linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe
monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu
ribozīds Glikozīds, kura hidrolīzē veidojas riboze
laktozīds Glikozīds, kurā ogļhidrāta atlikums ir laktoze
gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām
gaulterīns Glikozīns, ko satur lielziedu vīgriezes droga
gļīvains Glīmains, saglīzdējis
Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Baltijas–Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram
miksoglioma Glioma ar gļotaino deģenerāciju
ganglioglioma Glioma, kurā ir daudz ganglijšūnu
gliosarkoma Glioma, kurā ir vārpstveida šūnas
gliptotēka Gliptikas darbu vai skulptūru krājums
intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem
glisers Gliseris
glishrūrija Glishrīns urīnā
uzpuce Glīta apģērbšanās, izgreznošanās; uzpošanās
caca Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene
tīrulīte Glīta, tīrīga meitene
ģīmis Glītākā, rādāmā puse
gļitēt Glitēt
glīši Glīti
glītai Glīti
nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties
pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post
uzskūties Glīti noskūties
sasapucēties Glīti saģērbties, saposties
sasarošties Glīti saģērbties, saposties
budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba
sarošt Glīti, arī grezni saģērbt
glaunai Glīti; skaisti
daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets)
gleits Glīts
glīšs Glīts
naigls Glīts
bučulītis Glīts jauneklis
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml)
gnets Glīts, izskatīgs
čekls Glīts, jauks, patīkams
provīgs Glīts, košs, iznesīgs
knasts Glīts, smalks
adrets Glīts, veikls, izveicīgs
smuks Glīts; skaists
smukums Glītums; skaistums
potamogeton Glīvenes
gārdas Glīvenes ("Potamogeton")
glīvas Glīvenes ("Potamogeton")
glīves Glīvenes ("Potamogeton")
samazāles Glīvenes ("Potamogeton")
upespuķe Glīvenes ("Potamogeton")
potamogetonaceae Glīveņu dzimta
glīzde Glīzda
duņka Glīzdaina maize
gļecka Glīzdaina maize
glezis Glīzdaina maize
kļecka Glīzdaina maize
klešķe Glīzdaina maize
ķiebla Glīzdaina masa
glitums Glīzdaina vieta maizē
gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa
zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
gleķains Glīzdains
glentains Glīzdains
klešķains Glīzdains
saglīdis Glīzdains
žļegains Glīzdains
žļegans Glīzdains
glīzdens Glīzdains (1)
glīzdens Glīzdains (2)
gļeckains Glīzdains (par maizi)
glemīgs Glīzdains (par maizi)
gleņķains Glīzdains (par maizi)
gleņķaiņš Glīzdains (par maizi)
gleņķains Glīzdains (par zemi, augsni)
gleņķaiņš Glīzdains (par zemi, augsni)
klinčains Glīzdains, slikti izcepis
dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi
glīstēt Glīzdēt 1
gļīvēt Glīzdēt 1
glīzns Glīznains
GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo"
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System")
GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System")
GPS Globālā pozicionēšanas sistēma
sākumlapa Globālā tīmekļa "WWW" dokuments, kas tiek uzskatīts par ieiešanas punktu kādā saistītu dokumentu kopā
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs
rāpulis Globālā tīmekļa kataloģizēšanas programma, kas sekojot hipersaitēm, veic dokumentu meklēšanu un izguvi; zirneklis
grāmatzīme Globālā tīmekļa pārlūkprogrammā paredzēta iespēja saglabāt norādi uz visbiežāk izmantojamajiem globālā tīmekļa resursiem, kas nodrošina tiem ātru un ērtu piekļuvi
spoguļvietne Globālā tīmekļa vietne, kas ir reprodukcija jau eksistējošai tīmekļa vietnei
mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos
internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls
GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt")
WWW Globālais tīmeklis (angļu "World Wide Web")
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
ceļvedis Globālās pozicionēšanas sistēma
vadātājs Globālās pozicionēšanas sistēma automašīnā
globālists Globalizācijas atbalstītājs
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications")
mondiāls Globāls, pasaules-, vispasaules-
holeglobīns Globīna savienojums ar vaļēju dzelzs porfirīna gredzenu; žults pigmenta veidošanās starpprodukts
globodera Globodera 1
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
globulinēmija Globulīns asinīs
piroglobulīns Globulins asins serumā, kas sildot sarecē
fibrinoglobulīns Globulīns fibrinogēna sastāvā
mioglobulīns Globulīns muskuļu serumā
amandīns Globulīns saldo mandeļu kodolos
paraglobulīns Globulins serumā un asins šūnās, limfā un dažādos saistaudos
globulinūrija Globulīns urīnā
kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām
hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs
protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis
apoferitīns Globulīnu tipa proteīns tievās zarnas gļotādas šūnās; piesaistot dzelzi, veido feritīnu
globs Globuss
glodena Glodene
lodene Glodene
lozens Glodene
nāciris Glodene
ņācirksne Glodene
nācirste Glodene
skožnis Glodene
glotene Glodene ("Anguis fragilis")
glotens Glodene ("Anguis fragilis")
lodens Glodens
glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
gloeosporidiella Gloeosporidiella ribis - gleosporiju sugas "Gloeosporium ribis" nosaukuma sinonīms
glochidijs Glohīdija
siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem
gloxinia Gloksīnijas
platlapu gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia latifolia")
krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem
gloma Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis
glomene Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis
gloriosa Gloriozas
gloriozi Gloriozs
Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana")
glosa Glosas
glosārs Glosu krājums, vārdnīca
glīda Glūda
glīgzda Glūda
glīme Glūda
glīsis Glūda
glīzda Glūda
glīzds Glūda
gļūda Glūda
glūzds Glūda
Pfalzgrafen Glūda
spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa
glūds Glūda 1, gaišas krāsas plastisks māls
splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos
ledusspogulis Gluda ledus virsma; ledus kārta ar gludu virsmu
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu
sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā
kotons Gluda, plāna kokvilnas drēbe ar dažādas krāsas rakstiem; katūns
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
satens Gluda, spīdīga drēbe, savāds atlass
Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā
glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni)
SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum")
cinkpaksis Gludais paksis
honēšana Gludapstrāde ar honu
leiastēnija Gludās muskulatūras astēnija
leiodistonija Gludās muskulatūras distonija
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot
Vintergrava Glūdas upes grava Cēsīs
gluddzelzs Gludeklis
pletdzelzis Gludeklis
pletdzelzs Gludeklis
pletīzars Gludeklis
pletīzeris Gludeklis
pletmašiņa Gludeklis
pletmašīna Gludeklis
pletmašīns Gludeklis
prasa Gludeklis
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns
bults Gludekļa dzelzs
gludeņi Gludeni
gludins Gludens
glomīte Gludēvele
gludene Gludēvele
glumēvele Gludēvele
šliktene Gludēvele
šļiktene Gludēvele
slitēvele Gludēvele
cochlicopidae Gludgliemežu dzimta
cochlicopa Gludgliemežu dzimtas ģints
glumi Gludi
sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu)
nolaucēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts
nolauķēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
gludai Gludi, arī līdzeni
mioepitēlijs Gludie muskuļaudi, kas cēlušies no epitēlija
rentapakaļas Gludie svārki
ambrogals Gludiespieduma paņēmiens
pucēvele Gludināmā ēvele
pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu)
glīdēt Gludināt
glietēt Gludināt
glumināt Gludināt
glužināt Gludināt
pletēt Gludināt
plettēt Gludināt
prasavāt Gludināt
izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt
buhtēt Gludināt (parasti bikses)
sabuktēt Gludināt bikses
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna
laucīt Gludināt, braucīt, laitīt
daprasavāt Gludināt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu
gližināt Gludināt, līdzināt
plicināt Gludināt, padarīt gludu
digdierēt Gludināt, presēt (audumu)
plītēt Gludinot dauzīt (veļu)
iegludināt Gludinot ieveidot
atprasavāt Gludinot izveidot (bikšu vīles)
izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm)
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.)
homalia Gludlapes
glodens Gluds
līdzans Gluds
gludens Gluds (1); gandrīz gluds
velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam
gāls Gluds kā ledus
šļūteres Gluds ledus, kur slidināties
gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm
spilkans Gluds un spīdīgs
spilks Gluds un spīdīgs
glužiņi Gluds, bez nelīdzenumiem
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām)
lidens Gluds, gludens
plutains Gluds, kails
liedains Gluds, līdzens
plīns Gluds, līdzens (ledus, miza, āda u. c.)
zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem)
bītlene Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli
bitlovka Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli
glaudens Gluds, piekļāvīgs
glaumens Gluds, slidens
glieds Gluds, slidens
klīns Gluds, slidens
šļūgans Gluds, slidens
sklaids Gluds, slidens (par ledu)
gloms Gluds, slidens, glums
glošs Gluds, slidens, glums
spoguļparkets Gluds, spīdīgs parkets
moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%
glužs Gluds, tīrs
glaums Gluds; mīksts; glums
atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu
aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija
algrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; aluminogrāfija
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
zonitidae Gludspolīšu dzimta
retinella Gludspolīšu dzimtas ģints
vitrea Gludspolīšu dzimtas ģints
zonitoides Gludspolīšu dzimtas ģints
glaumums Gludums, spožums, glumums
phalacridae Gludvaboļu dzimta
balaenidae Gludvaļi
balaena Gludvaļu dzimtas ģints
capera Gludvaļu dzimtas ģints
pundurvalis Gludvaļu dzimtas suga ("Capera marginata"), garums - līdz 6,7 m
Suņepu ezers Gluhoje ezers Riebiņu pagastā
galaktozīds Glukolipoīds, kurā ir galaktoze
hialomukoīds Glukoproteīns stiklķermeņa šķidrumā
hitonskābe Glukozamīnam tuva viela hitīnā
glikorahija Glukoze muguras smadzeņu šķidrumā
glikoptialisms Glukoze siekalās
glukofuranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir furāna gredzens
glukopiranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir pirāna gredzens
glikotakse Glukozes izvietojums un saistīšanās ķermeņa audos vielu maiņas procesā
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai
glikopeksija Glukozes vai glikogēna uzkrāšana
glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam
glukuronūrija Glukuronskābe urīnā
glukuronīds Glukuronskābes savienojums
gliemaža Glumā zarna
glumenīca Gluma, neizcepusi, jēla maize
gļeve Gluma, slidena masa
glote Gluma, slidena masa
glumēns Glumas gļotas vai dubļi
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos)
glumekli Glumeklis
glumenīca Glumenieks
glumiķis Glumenieks
glumnieks Glumenieks
lābis Glumenieks
pendere Glumenieks
glaumēt Glumēt
glimēt Glumēt
glotēt Glumēt
glumot Glumēt
glust Glumēt
glumt Glumēt (1)
glumt Glumēt (2)
gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām
glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu
glems Glums
glods Glums
glumains Glums
glumi Glums
glumīgs Glums
glumjš Glums
glīvains Glums, gļotains
gļits Glums, jēls
glīznains Glums, jēls
glīdens Glums, lipīgs
glīds Glums, lipīgs
recekļains Glums, lipīgs
glits Glums, mīksts (ceļš)
glemīgs Glums; arī gļotains
lodens Glums; tāds, kas labi lien
glumība Glumums
blīnēt Glūnēt
cūrēt Glūnēt
glīnēt Glūnēt
glūņāt Glūnēt
ķīnēt Glūnēt
kluknēt Glūnēt
lūsināties Glūnēt
lūsnēt Glūnēt
lūsnīties Glūnēt
uņģinēt Glūnēt
žūrēties Glūnēt
izcīrēt Glūnēt lai noķertu
lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt
kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot
glūrēt Glūnēt, lūrēt
vaņķēt Glūnēt, uzglūnēt
tīkāt Glūnēt, vērot, tēmēt
čolēt Glūnēt; lūrēt
žūrmanis Glūnētājs
uņģine Glūnētājs, spiegs
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm)
noglūnēt Glūnoši noskatīties
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem)
saglūnēt Glūnot sasniegt
uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt
glūna Glūņa
glūneklis Glūņa
glūniķis Glūņa
glūnis Glūņa
lūrmanis Glūņa
zveiracis Glūņa
gūģis Glūņa, mēglis
glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens
glupēns Glupiķis
Ferma ezers Glušaks, ezers Asūnes pagastā
Glušaka ezers Glušaks, ezers Kastuļinas pagastā
Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā
Glušaks Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
Mamonu ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
Gluhoje ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
Glušaku ezers Glušika ezers Bebrenes pagastā
Ezernieku ezers Glušņaks, ezers Ņukšu pagastā
Glušoka Glušoka ezers - Glušoks, ezers Aglonas pagastā
Glušokas ezers Glušoks, ezers Aglonas pagastā
Glušoka ezers Glušoks, ezers Aglonas pagastā
Glušanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glučanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glušņas ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glučanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai
glutamāns Glutamīnskābes sāls
glutamāts Glutamīnskābes sāls
glutationēmija Glutations asinīs
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs
glūgzdēt Glūzdēt
glūgzdināt Glūzdēt
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
višķim Gluži
tui Gluži (it kā), gandrīz (it kā)
ikls Gluži tumšs
īls Gluži tumšs
visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši
justument Gluži, tieši
tīr Gluži, vienīgi
gļāmāt Gļēmāt - lēni, negribīgi ēst
gļeti Gļets
šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve
ļenkariski Gļēvi, ļogani
bābiski Gļēvi, pavirši, muļķīgi
gļēms Gļēvs
gļēvinošs Gļēvs
glēvs Gļēvs
jēls Gļēvs
glīze Gļēvs cilvēks
miekšis Gļēvs cilvēks
miekšķis Gļēvs cilvēks
miešķis Gļēvs cilvēks
žerbelis Gļēvs cilvēks
gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist
plauks Gļēvs cilvēks, plukata
glīzis Gļēvs cilvēks; glīze 1
ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita
tolis Gļēvs puisis
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks
glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa
dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks
šļemperīgs Gļēvs, izlaidīgs
glēvains Gļēvs, kūtrs, laisks
ļanka Gļēvs, ļengans cilvēks
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks
pienpuika Gļēvs, neizdarīgs, neizveicīgs jaunietis
jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu)
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks
ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu)
čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības
bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli)
glēvis Gļēvs, slinks cilvēks
litauris Gļēvs, slinks cilvēks
gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis
slokains Gļēvs, šļaugans, vaļīgs, bezspēcīgs
ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks
slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks
jēlis Gļēvs, vājš cilvēks
netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks
larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks
lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks
lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks
ķēls Gļēvs, vārgs, jēls
lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks
gļēvība Gļēvulība
glēvulība Gļēvulība
memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība
ļepība Gļēvulība, izlutinājums
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks
pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs
ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis
hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis
mīkstnējs Gļēvulīgs, vārīgs
atļubenis Gļēvulis
čauga Gļēvulis
glēvulis Gļēvulis
losis Gļēvulis
lupata Gļēvulis
ļurkabikse Gļēvulis
mačalka Gļēvulis
memmis Gļēvulis
mērglis Gļēvulis
mīkstais Gļēvulis
ņerga Gļēvulis
ņuņņa Gļēvulis
pupalellis Gļēvulis
pupazīža Gļēvulis
salaga Gļēvulis
sēne Gļēvulis
sūcējtārpi Gļēvulis
trusis Gļēvulis
vafele Gļēvulis
vieglmiesa Gļēvulis
baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības
galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks
mazdūšelis Gļēvulis, bailulis
ļēļāgs Gļēvulis, lempis
lēlaks Gļēvulis, lempis
ļēļēks Gļēvulis, lempis; ļēļāgs
ļepis Gļēvulis, raudulis
diegadvēsele Gļēvulis, vārgulis
ļekabiksa Gļēvulis, vārgulis
ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks
drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona
jēradvēselība Gļēvums
Maļutka Gļinovka, Daugavas pieteka
gļica Gļiza
glotāda Gļotāda
lumis Gļotāda
MM Gļotāda (angļu "mucous membrane")
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus
jēlums Gļotādas bojājums; čūla
blenadenīts Gļotādas dziedzeru iekaisums
epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija
mukozīts Gļotādas iekaisums
mukozektomija Gļotādas izgriešana, piem., lokzarnas iekaisuma gadījumā
demukozācija Gļotādas noņemšana
kutizācija Gļotādas pārveidošana par pamatādu
ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas
pahimukoza Gļotādas sabiezēšana
aftoze Gļotādas saslimšana ar čūlu veidošanos
atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu
miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi
glots Gļotaina viela
glumeklis Gļotaina viela, gļotas
debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
glumiķis Gļotainais, glumais
glotāt Gļotainam kļūt
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
glēma Gļotainas nogulsnes
miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem
limacella Gļotaines
mukosangvinolents Gļotaini asiņains
proktoreja Gļotaini izdalījumi no tūpļa
blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss
pļēmi Gļotaini netīrumi
gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
mukopurulents Gļotaini strutains
krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām
gliemains Gļotains
glitains Gļotains
glomains Gļotains
gļomains Gļotains
glotains Gļotains
gļotaiņš Gļotains
gļotīgs Gļotains
glumains Gļotains
ļekmains Gļotains
miksomatozs Gļotains
glemains Gļotains (1)
glemains Gļotains (2)
glumiķis Gļotains dzīvnieks, molusks
mucilaginozs Gļotains farmaceitisks līdzeklis
jēlmete Gļotains priekšmets
krepecis Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna
šņergļi Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna
gļemains Gļotains, ar gļotām nosegts
trunains Gļotains, satrūdējis
sliekains Gļotains, valkans no gļotām
nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā)
glema Gļotas
gļema Gļotas
glēme Gļotas
gliema Gļotas
glita Gļotas
glomas Gļotas
gļomas Gļotas
glotas Gļotas
gļotis Gļotas
gluma Gļotas
glumatas Gļotas
glume Gļotas
glumtas Gļotas
glumumi Gļotas
gļumums Gļotas
kļemes Gļotas
ļēmas Gļotas
miksa Gļotas
šlīme Gļotas
gleme Gļotas (1)
glemi Gļotas (1)
krapačāt Gļotas (spļaudekļus) atklepot (atkārtoti)
krēpuļi Gļotas no deguna
mukocēle Gļotas saturoša retences cista
okta Gļotas uz zivju zvīņām
gļota Gļotas, kas klāj zušus
atkrepas Gļotas, krēpas (klepojot)
pisākli Gļotas, krēpas; sperma
krēpala Gļotas, siekalas, spļaudekļi
gļiemēt Gļotēt, glumēt
phlegmacium Gļotgalves
myxomycota Gļotsēnes
myxophyta Gļotsēnes
sporokarps Gļotsēņu augļķermenis
etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem
arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
mucilago Gļotsēņu nodalījuma ģints
miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes")
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis
bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi
bursotomija Gļotsomiņas atvēršana
brusīts Gļotsomiņas iekaisums
bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija
bursektomija Gļotsomiņas izgriešana
bursopātija Gļotsomiņas saslimšana
dermosinovīts Gļotsomiņas un ādas iekaisums
myxosporidia Gļotsporaiņi
myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints
blenūrija Gļotu atdalīšanās ar urīnu
miksadenīts Gļotu dziedzeru iekaisums
krāpas Gļotu izdalījumi, spļaudekļi
miksioze Gļotu izdalīšanās
kolporeja Gļotu izdalīšanās no maksts
faringoreja Gļotu izdalīšanās no rīkles
pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma
amiksoreja Gļotu sekrēcijas trūkums
miksastēnija Gļotu sekrēcijas trūkums
mukolīze Gļotu šķīdināšana
blennorreia Gļotu tecēšana
amiksija Gļotu trūkums
blefaroblenoreja Gļotu un strutu atdalīšanās no acs spraugas
arhoreja Gļotu un strutu izdalīšanās no tūpļa
miksopoēze Gļotu veidošanās
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem
oftalmoreja Gļotu, strutu vai asins izdalīšanās no acs
purpuļi Gļotveidīgi izdalījumi no deguna
cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos
sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus")
Alyssum gmelinii Gmelina alise
Švābišgminde Gminde - pilsēta Vācijā
Švēbišgminde Gminde - pilsēta Vācijā
Švābu Gminde Gminde, pilsēta Vācijā
ortogneisi Gneisi, kas radušies magmatiskiem iežiem pārkristalizējoties un pārveidojoties
paragneisi Gneisi, kas rodas, nogulumu iežiem pārveidojoties
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
gnetaceae Gnetu dzimta
gnetaugi Gnetu dzimta ("Gnetaceae")
gnetales Gnetu rinda
gnieze Gnēze
gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
žņībeklis Gnībeklis
gņīda Gnīda
gnīde Gnīda
knīda Gnīda (1)
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs
gnīdlaidis Gnīdlaiža
gnome Gnoma
gnomoniaceae Gnomoniju dzimta
gnomonia Gnomoniju dzimtas ģints
gnomoniella Gnomoniju dzimtas ģints
mamiania Gnomoniju dzimtas ģints
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika
gnostiķis Gnosticisma piekritējs
demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam)
plēroma Gnostiķiem gaismas jūra, dievības miteklis
aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem
abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus
elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu
gnoseoloģija Gnozeoloģija
gnoseoloģisks Gnozeoloģisks
connochaetes Gnu
gņutāties Gnutāties
gūba Goba
gobis Goba 1(2)
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka
ulmus Gobas
gobelēnaudums Gobelēna audums
gobju Gobju zeme - gobas 2(2) zeme
vīksnaugs Gobu dzimta ("Ulmaceae")
celtis Gobu dzimtas ģints
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās
ulmaceae Gobu jeb vīksnu dzimta
gobājs Gobu mežs, audze
gobiens Gobu mežs, audze; gobājs
apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību
abolīcija Goda atjaunošana
goddaļa Goda daļa
salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu
Goda leģions Goda leģiona ordenis
Légion dʽHonneur Goda leģions; Goda leģiona ordenis
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu
titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas)
honor Goda personificējums
godpilsonis Goda pilsonis
vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem
predikāts Goda vai amata tituls
gočpendel Goda Vārds!
godvieta Goda vieta
ģieda Goda, kauna sajūta
ģiedums Goda, kauna sajūta
reputabls Godājams, cienījams
iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā)
prīze Godalga
honorēt Godalgot
gandāt Godāt
celt godā Godāt
lincēt Godāt un svinēt
dzirt Godāt, cienīt
godīt Godāt, cienīt
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt
titulēt Godāt, dēvēt
apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem
izgodāt Godāti, cienīgi pacienāt
kundzināt Godbijīgi uzrunāt kādu ar "kungs" vai "kundze"
sumīgs Godbijīgs
reverence Godbijīgs sveicinājums, ceļus ieliecot
devots Godbijīgs, padevīgs, dievbijīgs
godcienība Goddevība
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā)
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2)
godcienīgs Goddevīgs
godetia Godēcijas
lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
Godeļupe Godele, ietek Usmas ezerā
godēt Godēties
godastība Godība
gods Godības, dzīres
aparas Godības, nobeidzot aršanu
nošķirības Godības, nošķirot bērnu no mātes krūts
izgode Godības, viesības
izgodes Godības, viesības
godīgai Godīgi
pa godam Godīgi, pieklājīgi
ķītrs Godīgs
zolīds Godīgs
betušnijs Godīgs cilvēks
bzdelovatijs Godīgs cilvēks
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs
skaidrs Godīgs, arī patiess
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs
godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs
skaidrsirdīgs Godīgs, patiess
labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā
taisns Godīgs; arī patiess
ģiedīgs Godīgs; derīgs, labs, jauks
godaprāts Godīgums (1)
bezviltība Godīgums, atklātība bez viltus
godsirdība Godīgums, cienīgums
ķītrība Godīgums, tikumiskums
cēlības Godināšana, ceļot kādu gaisā
godīt Godināt
padievināt Godināt kā dievu, dievināt
dot godu Godināt, parādīt cieņu
sumināt Godināt; arī cildināt
4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis
godkārība Godkāre
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko)
godkārs Godkārīgs
godkāris Godkārīgs cilvēks
godmīlis Godkārīgs cilvēks
Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības
godsirdīgs Godprātīgs
gode Gods
gūds Gods
h. Gods
GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri")
Dracaena godseffiana Godsefa dracēna
godlaupīgs Godu aizskarošs
pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs
Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori
Goianija Gojanija
gojim Gojs
karts Gokarts
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam
cheiranthus Goldlaki
heirante Goldlaks
diktiokinēze Goldži aparāta dalīšanās mitozē
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās
nikerbokeri Golfa bikses, pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas bikses
draiveris Golfa nūja
zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu
zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu
kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
golferis Golfa spēlētājs
gulfstrāva Golfa straume
gulfstream Golfa straume
pro Golfa treneris
Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
guli Goli - tauta Libērijas rietumos
goliathus Goliātvabole - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji
Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski
svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji
zarečieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
zarečjieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
gaulnettya Golnetijas
Galadovkas ezers Golodovkas ezers Medumu pagastā
gouls Gols
gaultheria Goltjēras
Gulošā goltjēra goltjēru suga ("Gaultheria procumbens")
golnetija Goltjēru un pernetiju hibrīds ("x Gaulnettya"), zileņu dzimtas dekoratīvs augs
Goluba-Dobžiņa Golub-Dobžiņa - pilsēta Polijā
Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā
gomphaceae Gomfu dzimta
gomižka Gomīza (1)
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu
gonatozygaceae Gonatozigu dzimta
genicularia Gonatozigu dzimtas ģints
gonatozygon Gonatozigu dzimtas ģints
gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks
Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica")
krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria")
gonocīti Gonīdijas
goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms
gonokokēmija Gonokoki asinīs; gonosepse, gonosepticēmija
gonofāgs Gonokoku bakteriofāgs
balanoblenoreja Gonokoku ierosināts balanīts ar bagātīgu strutu atdalīšanos
blennorreia Gonoreja
blenorāģija Gonoreja
čainiks Gonoreja
čaiņiks Gonoreja
gonorreja Gonoreja
triperis Gonoreja
gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms
Gordinka Gordinkas ezers - Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā
gordisks Gordiskais mezgls - Gordija mezgls
Gordojs Gordojas ezers Šķaunes pagastā
Kuļbovas ezers Goreloje, ezers Piedrujas pagastā
Rosa gorinkensis Gorenku roze
Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
Astrabadas līcis Gorgānas līcis Kaspijas jūrā
gorgo Gorgona
gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers
Guera Gori - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
gorilla Gorillas
žļogas Gorīšanās, staipīšanās
drepelēt Gorīties
murzāties Gorīties
sluncināties Gorīties
žorīties Gorīties
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties
gurņāties Gorīties, staipīties
izžorīties Gorīties, staipīties
šlaukāties Gorīties, staipīties
svaigstīties Gorīties, staipīties
žļogāties Gorīties, staipīties
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot
kraipīties Gorīties, šķobīties
gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties
GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis)
Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
gardavajs Gorodovojs
gardavojs Gorodovojs
aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atgorīties Goroties atnākt
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā)
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels
gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids
gošķene Gostene
Gostiņa Gostiņi
Trentelberg Gostiņi
Trentelberģis Gostiņi
Tretelberģis Gostiņi
Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
gotoni Goti
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus
gosniņa Gotiņa
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem
gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi
austrumgoti Gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai
Gavaine Govainis, Auces pieteka
Govaine Govainis, Auces pieteka
Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka
Purviņu-Goviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
Gaviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
Goveņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab
leska Govij pielipusi mēslu pika
apbaurot Govīm barā baurot kādā vietā
gojes Govis
gotas Govis
rīrināt Govis rietināt ar izsaucienu: rīru, rīro!
dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām
ležas Govju barotava kūtī
govgans Govju gans
laidarniece Govju kopēja
kūtsmeita Govju kopēja un slaucēja
govmeita Govju kopēja, slaucēja
goklēvs Govju kūts
govkūts Govju kūts
govskūts Govju kūts
govstallis Govju kūts
modernīca Govju kūts pārzine un piena pārstrādes vadītāja
meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts
pļeka Govju mēslu čupa
pļocka Govju mēslu čupa
pļoka Govju mēslu čupa
mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama)
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla
stengales Govju siekalu stīgas
pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy")
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
gojpurne Govpurne
cow Govs
goja Govs
gole Govs
gotene Govs
gove Govs
kocala Govs
mūdaļa Govs
mūgosniņa Govs
mūmiņa Govs
nūža Govs
rambule Govs
tprušeņa Govs
tprutala Govs
sīkala Govs (ar sīkiem raibumiem)
mūja Govs (bērnu valodā)
tprušiņa Govs (mīlīgi)
gotēns Govs (parasti jauna)
pauča Govs (toles) vārds
govsāda Govs āda
augstradze Govs ar augstiem, stāviem ragiem
bolga Govs ar baltu galvu
cielava Govs ar baltu galvu
cīrole Govs ar baltu galvu
baltsāne Govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu
aube Govs ar gaišas krāsas galvu
mička Govs ar gaišu galvu vārds
zemala Govs ar īsām kājām
zemgule Govs ar īsām kājām
zemlūze Govs ar īsām kājām
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds
pipaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti
pipkaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti
zīmala Govs ar kādu zīmi pierē
zīmele Govs ar kādu zīmi pierē
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds
baltradze Govs ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs
cekule Govs ar pagaru apmatojuma kušķi starp ragiem
pupziede Govs ar pupu zieda krāsas apmatojumu
raibaļa Govs ar raibu apmatojumu
stāvradzis Govs ar stāviem ragiem
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
mustala Govs ar tumšu purnu
zvaigala Govs ar zvaigzni pierē
zvaigaļa Govs ar zvaigzni pierē
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē
doļa Govs bez ragiem
dole Govs bez ragiem
pole Govs bez ragiem
smaule Govs bez ragiem
šmaule Govs bez ragiem
tole Govs bez ragiem
maula Govs bez ragiem, tole
maule Govs bez ragiem, tole
briedaļa Govs brieža spalvā (gaiši brūnganpelēkā krāsā)
briedala Govs brieža spalvā (sirma)
kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku
cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja
graula Govs mēsli
graulis Govs mēsli
graule Govs mēslu apaļā čupa
pļeda Govs mēslu plācenis
pļenika Govs mēslu plācenis
saplaka Govs mēslu plācenis
grene Govs mēslu plācenis, pļecka
kreņa Govs mēslu pļecka
leķe Govs mēslu pļeka
ģerlas Govs mūļas
paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu
govapiens Govs piens
govaspiens Govs piens
govpiens Govs piens
leka Govs pļecka
plenika Govs pļecka
plocka Govs pļecka, bieza plūstoša masa
ķelva Govs pļeka
ļapa Govs pļeka
kambaris Govs pupu nodalījums tesmenī
virsmūla Govs purna augšējā daļa
pursa Govs purns
robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās
Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri
ceturksnis Govs tesmeņa ceturtā daļa
zeboīds Govs un zebu krustojums
badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties
badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties
lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē
laucīte Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē
laukala Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce
laukaļa Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce
laukaža Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce
lauķe Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce
spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva
arkale Govs vārds
austre Govs vārds
gomeļa Govs vārds
gomele Govs vārds
irbala Govs vārds
kronala Govs vārds
kronaļa Govs vārds
kronale Govs vārds
kronuļa Govs vārds
krustala Govs vārds
krustaļa Govs vārds
maile Govs vārds
mežala Govs vārds
naudala Govs vārds
ocka Govs vārds
pieķe Govs vārds
pūpala Govs vārds
puraliņa Govs vārds
rāmaļa Govs vārds
rieča Govs vārds
rietaļa Govs vārds
rietaliņa Govs vārds
rīgala Govs vārds
spīdaļa Govs vārds
stāvradze Govs vārds
treštala Govs vārds
ziemala Govs vārds
zile Govs vārds
dolkata Govs vārds vai iesauka
jurika Govs vārds, "zemkājīte"
ālavīca Govs, aita, cūka, kam gadu nav teļa, jēra, sivēna
badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties
ķūtaļa Govs, govs vārds
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu
atdiene Govs, kas atnesusies jau otrā gadā
adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte
īdaļa Govs, kas bieži īd
dūkņa Govs, kas bieži mauj
dīka Govs, kas bieži mauro
launadzīte Govs, kas dzimusi launaga laikā
cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu
jaunpiengove Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies
jaunpiengovs Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies
dīkuļa Govs, kas klusu mauj
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt
spertaļa Govs, kas mēdz spert
badīkle Govs, kas mīl badīties
semilše Govs, kas nav kļuvusi slaucama
žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd
žausteve Govs, kas prasās pie buļļa
spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties
sperdaļa Govs, kas speras
žaukle Govs, kas trako
ādaine Govs, ko jau otrajā gadā slauc
adiene Govs, ko jau otrajā gadā slauc
otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies
sperška Govs, kura slaucot spārdās
puorslaucine Govs, kura vienu gadu nav slaucama
pļūtene Govs, kurai ir caureja
ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā
rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
goča Govs, tele
goče Govs, tele
haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
kārtainis Govslopu kuņģa daļa
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts)
gotena Govspeka
mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus")
govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām
iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2)
nogrābāt Grābājot notraipīt
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1)
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1)
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2)
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā
grabāt Grābāt
grābāt Grābāties
grebeze Grabaža
klembests Grabaža
ricka Grabaža
graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta
grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta
klamesteris Grabaža (2)
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
daikari Grabažas
grabaža Grabažas
laužņas Grabažas
merji Grabažas
panars Grabažas
rabas Grabažas
ridas Grabažas
risas Grabažas
supatas Grabažas
krabatas Grabažas, krāmi, paunas
purpatas Grabažas, krāmi, paunas
garbažas Grabažas, krāmi, rīki
krabažas Grabažas, kravažas
ķeldraki Grabažas, mantas, rīki
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas
čamurici Grabažas, nieki
ķelsis Grabažas, nieki
lūžņāji Grabažas, nieki
karķis Grabažas, skrandas
krempeles Grabažas, vecas lietas
abaža Grabažas, veci krāmi
bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas
grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
grābeģis Grābeklis
grābeķis Grābeklis
grābiķis Grābeklis
grābleķis Grābeklis
grābliķis Grābeklis
grāblis Grābeklis
grābslis Grābeklis
kaseklis Grābeklis
kaška Grābeklis
kaslis Grābeklis
skrāpeklis Grābeklis
ķēpis Grābeklis (mīklas minot)
grabekls Grabeklis 2
vāneklis Grābeklis ar pieciem gariem zariem
erodium Grābeklītes
vārneļi Grābeklītes
varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari
sieksta Grābekļa galva
grābeķkāts Grābekļa kāts
dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti
dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti
aulakogēns Grābenam līdzīga ieplaka platformās; dziļumā vairāki km, garums - vairāki simti km, platums - desmitiem km; veidojas visbiežāk platformu attīstības sākuma stadijās
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
krabēt Grabēt
skrabšēt Grabēt
varkšēt Grabēt
varkšķēt Grabēt
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt
krabināt Grabināt
grabinēties Grabināties
krabināties Grabināties
kribināties Grabināties
krubināties Grabināties
skribinēties Grabināties (parasti par peli)
skripšķināties Grabināties, čirkstēt
uzgrabināt Grabinot atrast
uzgrabināt Grabinot pamodināt
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu)
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur)
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā)
atgramstīt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā)
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
aizgrābt Grābjot aizvirzīt
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu)
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā)
atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā)
nosagrābties Grābjot nogurt
sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku)
atgrābt Grābjot noņemt daļu (no kā)
pārgrābt Grābjot pārdalīt
pārgrābties Grābjot pārpūlēties
piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi)
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi)
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus)
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas)
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
nosagrābties Grābjot tikt noņemtam (par kādu daļu)
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību)
dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību)
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko)
skraboņa Graboņa, čirkstoņa
iekļirkstēties Graboši iešķindēties
kļirkstēt Graboši šķindēt
klebecis Grabošs kabatas nazis
kleburis Grabošs kabatas nazis
aizblākšķināt Grabot attālināties
aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārgrabēt Grabot pārbraukt
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties
Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
grābšļāt Grābstīt (1)
grābāties Grābstīties (1)
grābļāties Grābstīties (1)
grābstīt Grābstīties (1)
gramstīties Grābstīties (1)
gramstīties Grābstīties (2)
ņagāties Grābstīties ar rokām
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt
grabelēt Grābstīties, grabināties
gribstināt Grābstīties, karstīties
kampstīties Grābstīties, knakstīties
dervelēt Grābstīties, ķerstīties
aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā); iegrābāt
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2)
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt
nogrābstīt Grābstot nolīdzināt
nogrābstīt Grābstot notīrīt
nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā
uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1)
piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1)
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2)
sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu)
piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū)
apgrābstīt Grābstoties notraipīt
nogrābstīt Grābstoties notraipīt
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
ķerstala Grābsts, kas ķerstās gar meitām
grābulis Grābsts, tāds, kas grābstās
grābšķi Grābšķis
kasīt Grābt (parasti sienu)
kast Grābt (parasti sienu)
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna
kasinēt Grābt (siena smalkumus)
šuplēt Grābt ar liekšķeri
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
čelbt Grābt saslaucītos mēslus
pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna
lāpstāt Grābt, bērt ar lāpstu
lāpstēt Grābt, bērt ar lāpstu
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri
greibt Grābt, kampt
grabstīt Grābt, kasīt (ar grābekli)
tvangāt Grābt, ķert, turēt
dagrābt Grābt, raust (ko) papildus
kamsāt Grābt, spiest
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte)
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar)
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs
žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta
žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta
skrabals Grabulis, zvārgulis
žvadzeklis Grabulis, zvārgulis
silfīda Gracioza, slaida jaunava
grazioso Graciozi, vijīgi, piemīlīgi
dailīgs Graciozs, skaists (visādā ziņā)
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
grāfiene Grāfa sieva vai meita
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs
krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna
graphidiaceae Grafīdiju dzimta
graphis Grafīdiju dzimtas ģints
phaeographis Grafīdiju dzimtas ģints
graphidiales Grafīdiju rinda
comtesse Grāfiene
contessa Grāfiene
grapine Grāfiene
kontense Grāfiene
pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās
akvatipija Grafikas augstspieduma tehnika, kurā novilkumu iespiež ūdenī šķīdinātās krāsās
lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki
lavī Grafikas dobspieduma tehnika, līdzīga akvatintai, radusies 18. gs. Francijā; laviss
rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. pusē
GIF Grafikas interfeisa formāts
GKS Grafikas kodola sistēma - datorgrafikas standarts
standarts GKS grafikas kodola sistēma (angļu "Graphics Kernel System")
kodināšana Grafikas metode attēla iegūšanai uz metāla plāksnes ar skābes palīdzību
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas)
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu; grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs
skrečbords Grafikas tehnikas veids - ģipša kartons
lapošana Grafikas vai teksta lappuses attēlošana displeja ekrānā
priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta
J-līkne Grafiks, kas attēlo naudas devalvācijas varbūtējo ietekmi uz maksājumu bilanci
hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā
rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati
rastrgrafika Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem)
graphiolaceae Grafiolu dzimta
graphiola Grafiolu dzimtas ģints
mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa
apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā
laringogrāfija Grafiska balsenes kustību reģistrācija
iemiesojums Grafiska ikona, kas attēlo reālu personu kibertelpā
apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū
fonomiogrāfija Grafiska muskuļu kontrakcijas skaņu reģistrācija
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla
GUI Grafiskā saskarne (angļu "Graphical User Interface")
skotomagrāfija Grafiska skotomas lieluma un formas attēlošana
rotājums Grafiskā un tipogrāfiskā nozīmē dekoratīvas piedevas: ornaments, viņetes u. c. pie burta nepiederīgs materiāls
atzīme Grafiska zīme
ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai
iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums
minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā
lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai
iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā)
brahiogramma Grafiski reģistrēts augšdelma artērijas pulss
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko)
oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība
spektrogramma Grafisks (kā) spektra attēls
koagulogramma Grafisks asinsreces laika attēlojums novērojumu sērijā
tukšumzīme Grafisks atstarpes rakstzīmes attēlojums
logaritmografisks Grafisks attēlojums logaritmiskā mērogā
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem
pneimogramma Grafisks elpošanas kustību attēls
spirogramma Grafisks elpošanas kustību pieraksts
intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne
vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums
fonomiogramma Grafisks muskuļu kontrakcijas skaņu attēls
spraits Grafisks objekts (pikseļu kopums), kas pārvietojas pa datora ekrānu
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu
uroritmogrāfija Grafisks pieraksts, kas rāda urīna izplūšanas ritmu pa urīnvadu atverēm
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu
vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības
tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
aizpildījums Grafisku objektu, piem., četrstūru, riņķu vai poligonu aizpildīšana ar krāsu
comitātus Grāfiste
shire Grāfiste
simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
Klēra grāfiste Īrijas rietumos, no Golvejas līča līdz Šenonas grīvlīcim un Šenonai; Klora
Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.)
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.)
Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.)
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.)
Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.)
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.)
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.)
Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.)
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.)
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.)
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.)
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.)
Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.)
Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.)
county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV
lordleitnants Grāfistes galva un tiesas izpildītājs (Anglijā)
kaunte Grāfistes nosaukums Anglijā (angļu "county")
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā)
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā
grafitoze Grafīta pneimokonioze
grafitti Grafiti - uzraksti un zīmējumi, kas uzkrāsoti (gk. ar aerosola krāsām) uz dažādām virsmām
grafitists Grafiti izpildītājs, grafiti mākslinieks
aerosolmāksla Grafiti zīmēšana
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli
grafologs Grafoloģijas speciālists
comte Grāfs
conte Grāfs
graps Grāfs
ranstīt Graizelēt
graizas Graizes
graīži Graizes
graizs Graizes
grižs Graizes
noraki Graizes un asas sāpes pakrūtē
norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu
noraga Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu
noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2)
graizalēt Graizīt
griezelēt Graizīt
graižļāt Graizīt 1(1)
graižņāt Graizīt 1(1)
šķērēt Graizīt, arī smalcināt
cirpaļāt Graizīt, cirpt
drumsēt Graizīt, šķēlēt
drumstēt Graizīt, šķēlēt
piegraizīt Graizot (ko), piegružot (ar to)
nograizīt Graizot atdalīt (daudz vai visu); nogriezt
iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā)
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
pārgraizīt Graizot pārdalīt
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu)
izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.)
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi
sagraizalēt Graizot sadalīt, sasmalcināt
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt
izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas
piegraizīt Graizot sasmalcināt (pietiekai, daudz)
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam)
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus
nanograms Grama mijardā daļa
mikrograms Grama miljonā daļa
gamma Grama miljonā daļa; mikrograms
bībele Grāmata
gračene Grāmata
grāģene Grāmata
graķene Grāmata
grampene Grāmata
griča Grāmata
grifele Grāmata
grifūzis Grāmata
griķene Grāmata
griļķene Grāmata
grimpele Grāmata
grimpene Grāmata
grinčene Grāmata
gripele Grāmata
gripene Grāmata
kņīga Grāmata
kņiška Grāmata
knīze Grāmata
knižene Grāmata
knīzene Grāmata
kņizene Grāmata
kņižene Grāmata
knižka Grāmata
talmuds Grāmata
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve
miniatūrizdevums Grāmata ar augstumu līdz 10 cm
fotoalbums Grāmata ar fotoattēliem
ziņģgrāmata Grāmata ar laicīgu dziesmu tekstiem
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu
poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācību grāmata
reskontro Grāmata norēķiniem ar dažādām personām vai firmām
foliants Grāmata pusloksnes formātā
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā
aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums
paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam)
autonims Grāmata, kas izdota ar autora īsto vārdu
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta; grāmata, kas dziļi ietekmē
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes
audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā
liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa
kitāb Grāmata, sevišķi korāns
pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai
klauzūra Grāmatas apkalums aiztaisīšanai
uzvāks Grāmatas apvāks
virsgriezums Grāmatas augšējā griezuma krāsojums vai zeltījums
augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums
lappāris Grāmatas divas pretējās lappuses, īpaši grāmatvedības grāmatās
oktodecs Grāmatas formāts ar 18 lapām jeb 36 lapaspusēm loksnē
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa
šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās
sēdecs Grāmatas formāts, kam loksnē 16 lapas, t. i. 32 lappuses ar 4 locījumiem
nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene
nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2)
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
ekslibris Grāmatas īpašumzīme; grāmatzīme (1)
šmuctituls Grāmatās īss titula apzīmējums uz lapas pirms galvenā titula
oriģināliesējums Grāmatas izdevēja iesējums
edicija Grāmatas izdevums, sevišķi runājot par kādu kritiski pārbaudītu avota pirmizdevumu vai pārspiedumu
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta
oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi
ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru
aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums
priekškalkulācija Grāmatas vai cita iespiedumdarba maksas aprēķins, ko dod pirms pasūtinājuma saņemšanas
špickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lapas puse ar nepilnu salikumu
spickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lappuse ar nepilnu salikumu
palīggrāmatas Grāmatas vai reģistrs, kas paredzēts virsgrāmatas kontu atsevišķu darbību iegrāmatošanai
parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu
erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi
krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos)
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam
armamentārijs Grāmatas, žurnāli, medikamenti, instrumenti, laboratorijas iekārtas, kas atrodas ārsta rīcībā viņa aroda pienākumu pildīšanai
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās
grammatika Gramatika
duālis Gramatikā - divskaitlis
elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?"
diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi
neutrum Gramatikā vidējā dzimte (lat. "nekatrs" ne viens, ne otrs)
gramatiķis Gramatikas (1) speciālists
grammatika Gramatikas mācību grāmata
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru
locīšana Gramatiska darbība - vārdu formas mainīšana locījumos vai personās
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību
gramēma Gramatiskā līmeņa mazākā vienība
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta
fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas; arī galotne (vārdam)
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
grampene Grāmatnīca
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals
karstaknis Grāmatnieks - viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām
grēmaklis Grāmatnieks (4)
gremoklis Grāmatnieks (4)
grammatophyllum Gramatofilas
grāmatrijole Grāmatplaukts
škapstiņš Grāmatplaukts
astotdaļcicero Grāmatrūpniecībā 1,5 tipografiska punkta biezums
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus
bordīra Grāmatrūpniecībā apmale
aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala
divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu
elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums
ektipografija Grāmatrūpniecībā izciliespiedums aklo grāmatām u. c. iespieduma darbiem
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu
citoplate Grāmatrūpniecībā mašīna rotācijas plātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai
bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu
īrisiespiedums Grāmatrūpniecībā saules spektram līdzīgs iespiedums dažādās krāsu noskaņās
citohromija Grāmatrūpniecībā vairākkrāsu iespieduma paņēmiens
dubultiespiedums Grāmatrūpniecībā: (a) iespiedums ar divām krāsām; (b) iespieduma formas (klišejas) pozitīvs un negatīvs iespiedums
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu
grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs
bokalderis Grāmattirgotājs
bokalders Grāmattirgotājs
skavojums Grāmatu diegšana stiepļu šujamās mašīnās ar stiepļu skavām
GDB Grāmatu draugu biedrība
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare
tiflotipogrāfija Grāmatu iespiešana akliem ar izciļņu burtiem
apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus
grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai
bibliofobs Grāmatu nīdējs
librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot
šļanka Grāmatu plaukts skolas solā
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne)
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.)
špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma
špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām
iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos
punktētāja Grāmatu sietuvēs strādniece lokšņu uzadatošanai
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru
perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā
kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai
sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā
skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai
formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem
pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam
finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās
krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas
piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos
liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči
ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā
kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi
atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot
kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums
briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts
subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem
GTA Grāmatu tirdzniecības apvienība
repozitārijs Grāmatu vai arhīva krātuve
edicija Grāmatu vai nošu iespiedumdarbs
bokalderis Grāmatu veikals
bokalders Grāmatu veikals
grāmatnīca Grāmatu veikals
librairie Grāmatu veikals, grāmatnīca
biblioklepts Grāmatu zaglis
bibliologs Grāmatu zinātnes speciālists
apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs
apgādnieks Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs
buhaltērija Grāmatvedība
grāmatvešana Grāmatvedība
lēsvedība Grāmatvedība
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti
reports Grāmatvedībā - summas pārnesums citā lappusē
bukaltereja Grāmatvedība; rēķini, uzskaite
aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā
memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā)
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas
foliēšana Grāmatvedības grāmatu divu pretējo lappušu numurēšana ar vienu un to pašu numuru
nomenklatūra Grāmatvedības kontu uzskaitījums uzņēmumā vai iestādē
depo Grāmatvedības koppārskats uzskaites informācijas apkopošanai
virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem
reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas
saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām
pārnesums Grāmatvedības uzskaitē kopējās summas pārnešana uz nākamo lappusi vai saldo atlikuma pārlikšana citā kontā
žurnālorders Grāmatvedības uzskaites reģistra specifiska forma, kuru mūsdienās reti izmanto
ārpusbilance Grāmatvedības uzskaites sistēma jeb tādu grāmatvedības kontu atlikumu apkopojums, kuri pēc grāmatvedības likumiem un standartiem nav jāatspoguļo bilancē
būchhalters Grāmatvedis
bugalters Grāmatvedis
buhalteris Grāmatvedis
buhalters Grāmatvedis
bukalteris Grāmatvedis
bukazīns Grāmatžurnāls
graba Gramba
grebļa Gramba
pagrava Gramba
rečka Gramba
rencis Gramba
kulka Gramba uz ceļa
greble Gramba, bedre uz ceļa
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā
grumba Gramba; arī nelīdzenums
grambaiņš Grambains
grambulains Grambains
grambulaiņš Grambains
grambuļains Grambains
maulains Grambains
vagains Grambains
kolkains Grambains, bedrains
kolkaiņš Grambains, bedrains
kulkains Grambains, bedrains
ankravains Grambains, izbraukāts
grumbains Grambains; arī nelīdzens
vēzes Grambas, ratu sliedes
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu
sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
graculicutes Gramnegatīvās baktērijas
pseudomonas Gramnegatīvas ūdeņražbaktērijas
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam
neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints
branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints
paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints
ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā
neisērijas Gramnegatīvu diplokoku ģints
alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam
morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu
grammofons Gramofons
granafons Gramofons
granipons Gramofons
nocardia Grampozitīvo baktēriju aktinomicēšu rindas ģints
firmicutes Grampozitīvo baktēriju nodalījums, pie kura pieder klostrīdijas
sporosarcina Grampozitīvu aerobu koku baktēriju ģints
actinoplanes Grampozitīvu baktēriju aktinomicēšu ģints
bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi
peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
gramms Grams
gramšļi Gramslis
gramsts Gramstaļa
gramšķīgs Gramstīgs
blūzgāt Gramstīties
gramdīt Gramstīties
lāpāt Gramstīties
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1)
atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt
gramšķis Gramšķi
gramšļi Gramšķi, pabiras; pārpalikumi no ēdiena
žņegi Gramšļi, atlikumi, struņķi
gramslis Gramšļi, gramšķi
Gramsden Gramzda
jānaišnieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji
raudenieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Raudas" iedzīvotāji
Gramsden Gramzdas pagasta bijušais nosaukums
Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka
Nertera granadensis Granadas nertera
granafifka Granapipka - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne
granats Granāta
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
grenadine Granātābolu sīrups
granāts Granātkoka auglis
punica Granātkoki
granātābele Granātkoks
granāts Granātkoks
punicaceae Granātkoku dzimta
granātābols Granāts 1(2)
demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids
grandīklis Grandeklis
grandiozums Grandiozitāte
bargotīgs Grandiozs, lielisks
granda Grandoņa
nograndēt Grandot noskanēt
nograndīt Grandot noskanēt
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
granītporfīrs Granīts ar porfīrveida struktūru
granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem
Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos
Gazella granti Granta gazele
čarkstis Grantaina zeme
grantiens Grantaina zeme
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
grantainis Grantains
grantinis Grantains
žvika Grantains tīrums
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
grentīt Grantēt
nograntēt Grantēt un pabeigt grantēt
grantijs Granti saturošs
grantmālainis Grantmālains
grauzi Grants
grante Grants 1
grente Grants 1
čers Grants ar smiltīm
berma Grants karjers
novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai
zviedres Grants, rupja smilts, oļi
grantsbedre Grantskarjers
gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku
kokomelasma Granulāra ādas melanoze
mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē
hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos
sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt
lobocīts Granulocīts ar segmentētu kodolu
granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana
hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs
granulopeksija Granulu fiksācija
degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos
Grabste Grāpste, Tebras pieteka
Grābste Grāpste, Tebras pieteka
Ilmade Grāpste, Tebras pieteka
grašs Grasis
skatiks Grasis
groat Grasis (Anglijā)
deneška Grasis, puskapeika
denežiņa Grasis, puskapeika; deneška
vasīties Grasīties
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt
gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās)
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
gro Graša nosaukums Francijā
grošens Graša nosaukums vācu zemēs
Geistershof Graši
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā
groši Grašu nosaukums slāvu zemēs
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
plaugzna Grauda apvalks
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību
čauliņš Grauda plānais apvalks
granoplazma Graudaina citoplazma
granuloplazma Graudaina citoplazma
zvirgzde Graudaina zeme
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
zvirgt Graudainam kļūt
graudaiņš Graudains
graudaini Graudains (1)
zirnains Graudains (1)
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā
kolīgs Graudains, kodolains
stiebraugi Graudaugi
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss)
kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā)
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
cystoderma Graudcepurītes
graudeņi Graudenis
graudenis Graudeņi
graudot Graudēt, trokšņot
grūds Graudi
juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām
pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
graudniece Graudnieka sieva
graudenieks Graudnieks
grūdnieks Graudnieks
graudniekgājums Graudnieku kārta
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
sitophilus Graudsmecernieki
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms
graušļi Graudu atbiras
poraņči Graudu atbiras, atvētījumi
pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa
nobara Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
nobars Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
noskrotas Graudu atkritumi
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals
vāsms Graudu čupa
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
žaude Graudu kalte
vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā
papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana
žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas
pukauka Graudu šķirošanas mašīna
puktelis Graudu šķirošanas mašīna
viškotājs Graudu šķirotājs rijā
mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens
trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna
četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri
osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri
četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri
šņudži Graudu vētīšanas atkritumi
žņegas Graudu vētīšanas atkritumi
žņudzi Graudu vētīšanas atkritumi
deguns Graudu, augļu tievākais gals
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
graudveidīgs Graudveida
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata
graminejas Graudzāles
stiebrzāle Graudzāles
zelme Graudzāles
poaceae Graudzāļu dzimta
gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros
skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts
vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts
arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
poales Graudzāļu rinda
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
iegraut Graujot 1(1) ielauzt
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons)
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
krausts Grausts
sgrausts Grausts
skrausts Grausts
graust Graut 2(1)
pogroms Grautiņš
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm)
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu)
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
graudēt Grauzdēt
gruzdināt Grauzdēt
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus)
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet)
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt
spradzināt Grauzdēt, cept
grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt
pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus)
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
tosts Grauzdēta maizes šķēle
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
grāzds Grauzds 2
Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
rodentia Grauzēji
micropterigidae Grauzējkožu dzimta
micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints
grauzulis Grauzējs
grauzeklis Grauzējs dzīvnieks
grauzeklis Grauzējs zobs
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās
myocastor Grauzēju kārtas ģints
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles
vilgrauzis Grauzējuts
vilngrauzis Grauzējuts
columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints
mallophaga Grauzējutu kārta
grauzelēt Grauzīt
graušļāt Grauzt
grubžināt Grauzt
skribinēt Grauzt
graužļāt Grauzt (atkārtoti)
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni)
ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem)
ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst
žanglēt Grauzt, kost
gružināt Grauzt, krimst
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu)
kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt
grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt
žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti
krempt Grauzt; krimst, skrubināt
kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem
kramt Grauž
kremslis Graužamā kaite zirgam
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to)
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu
nograuzt Graužot atdalīt nost
iegrauzt Graužot iebojāt
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties
izgrauzt Graužot iznīcināt
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pārgrauzt Graužot pārdalīt
piegrauzties Graužot pietuvoties
pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu)
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem)
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
uzkrimst Graužot, kremtot atklāt
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē)
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
grauza Grava
grova Grava
liekiņa Grava
rēde Grava
reņģe Grava
vanga Grava
dauba Grava, aiza
daube Grava, aiza
kravis Grava, aiza
groba Grava, aiza, ieleja
leņķe Grava, leja
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
pagrava Gravas nogāze
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka
gravmale Gravas, grāvja mala
sculpsit Gravēja, uzraksts gravīrā pirms vai pēc gravētāja vārda
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu)
izgravēt Gravējot izveidot
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam)
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs)
blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
gravētājs Gravējuma veidotājs
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā
Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
grāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
Groveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants
Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski
kovaļovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļova" iedzīvotāji
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
slabadieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Slabada" iedzīvotāji
slobodieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums
Lielie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants
Mazie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants
Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski
vāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji
voverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji
Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā
akmeņgravētājs Gravētājs, kas nodarbojas ar gravēšanu akmenī
aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt
štihelis Gravieru grebjamais rīks
gravūra Gravīra
oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors
pusjumtiņš Gravis
grāvs Grāvis
sone Grāvis
sors Grāvis
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi
aizsarggrāvis Grāvis, kas paredzēts aizsardzībai
raķis Grāvis, strauts
sore Grāvis; sone
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība
jūtis Grāvja krasti
grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne
grāvmale Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne
grāvjmala Grāvja mala; grāvmala
kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus
ļekme Grāvju un mārku dibenā izmircis pliens un glīzds
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai)
grāvmāle Grāvmala
grāvmalis Grāvmala
pagrāve Grāvmala
gravāt Grāvot
kanavracis Grāvracis
Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā
Vecsudmalu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā
Vecsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā
Gravu dzirnavezers Gravu dīķis, ūdenskrātuve Pūres pagastā
ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās
pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs
grašot Gražot
gražātājs Gražotājs
grašoties Gražoties
gražāties Gražoties
grišoties Gražoties
kaitavot Gražoties
ņerkšīties Gražoties, tiepties
ņerkšties Gražoties, tiepties
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre
grābslis Grebeklis
grebelēt Grebināt (1)
grebžģināt Grebināt (1)
grebļains Grebjains
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
atgrebt Grebjot atdalīt
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu)
uzgrebt Grebjot izgatavot
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu)
izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam)
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu)
griezenis Greblis
skrabiņš Greblis
skribene Greblis
skrībene Greblis
grebuklis Greblis (1)
grebulis Greblis (1)
grebžģis Greblis (1)
gribstins Greblis (1)
skripste Greblis (koka karošu izgatavošanai)
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
skrabstiņš Greblis, cirtnis
Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
skrapstiņš Greblis, kalts
kašuks Greblis, koka grebjamais rīks
kašukls Greblis, koka grebjamais rīks; kašuks (1)
Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā
Grūbeļu kalns Grebļa kalns Seces pagastā
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
greblēt Grebt
grebzdināt Grebt
krebināt Grebt
grabt Grebt (1)
gribstināt Grebt (1)
griebt Grebt (1)
grebīt Grebt, dobt
gremt Grebt, izdobt
skrabt Grebt, kasīt
grabināt Grebt, kasīt, dobt
skrabstīt Grebt, kasīt, izdobt
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
apgrēcīgs Grēcīgs
kritīgs Grēcīgs, maldīgs
grēcenīca Grēciniece
grēcinīca Grēciniece
grēcenieks Grēcinieks
grēcnieks Grēcinieks; grēcenieks
grečka Greča
klāds Grēda
tāpele Grēda
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu)
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
rīte Grēda, iela
tiere Grēda, kaudze
stāpele Grēda, krautne
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
grēdveidīgs Grēdveida
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās)
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints
gaika Gredzens
gradzans Gredzens
gradzens Gredzens
gradzins Gredzens
grecele Gredzens
gredzenis Gredzens
gredzēns Gredzens
gredzons Gredzens
iekars Gredzens
rinkis Gredzens
sobačka Gredzens
sobaka Gredzens
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai)
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla
gredzins Gredzens (rotas lieta)
klocriņķis Gredzens ar paaugstinājumu virspusē
aizsarggredzens Gredzens, kas paredzēts aizsardzībai
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai)
krikoīdektomija Gredzenskrimšļa izgriešana
krikotomija Gredzenskrimšļa pārgriešana
gredzenteņš Gredzentiņš
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
gyroweisia Gredzenvācelītes
gredzenots Gredzenveida
gredzenveidīgs Gredzenveida
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai
anulocīts Gredzenveida eritrocīts, kurā maz pigmenta
gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas)
ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu
Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
gregarina Gregarīnas
gregarinia Gregarīnas
monocystis Gregarīnu klases ģints
Grēgorija Gregora
Thunbergia gregorii Gregorī tunbergija
gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs
musica plana Grēgorija korāļi, ko rakstīja ar notīm, kas ar izskatu neapzīmēja ritmu
metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados
korāļnotis Gregorisko korāļu nošu raksts pirms mensurālraksta ieviešanas
greiļaties Greičot
greiļot Greičot
greiderists Greidera vadītājs
greders Greiders
greideris Greiders
grūds Greids
Grejamstauna Greiemstauna - pilsēta DĀR
grendžeri Greindžeri
grenšeri Greindžeri
grenžeri Greindžeri
sulenis Greipfrūta auglis
greifrukts Greipfrūts
greipfrukts Greipfrūts
grepfrukts Greipfrūts
grepfruts Greipfrūts
sulenieks Greipfrūts
Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas
Skromaņu Greitas kalns Greitas kalns, pilskalns Ambeļu pagastā
Greitbēra Greitbēra ezers - Greitbērleiks
Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā
Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_)
Greitsleivs Greitsleiva ezers - Greitsleivleiks
Lielais Vergu ezers Greitsleivleiks, ezers Kanādā
Ūza Greitūza
Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā
Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās
loksartroze Greiza locītava
sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu
koss Greizacis
šķielētājs Greizacis
sveiracis Greizacis
zveiracis Greizacis
zveiris Greizacis
blīnis Greizacis, pusakls cilvēks
loksoftalms Greizacis, šķielētājs
Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
greidi Greizi
greizai Greizi
greiži Greizi
bemberis Greizi izaudzis bērzs
krobiķis Greizi izaudzis zarains koks
nožmīkstēt Greizi noskatīties
žveirēt Greizi skatīties
greičoties Greizi šūpoties
greiļot Greizi virzīties, kustēties
greiliski Greizi, kreiliski
pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri
griezi Greizi, šķībi
greipot Greizi, šķībi iet
kloža Greizkājis, streipuļotājs
kložkāja Greizkājis, streipuļotājs
plagiochilaceae Greizkausīšu dzimta
plagiochila Greizkausītes
graizs Greizs
greits Greizs
greizns Greizs
sagreizis Greizs
sariezies Greizs
šļumps Greizs
pļeņica Greizs, līki saaudzis koks
kležs Greizs, līks
greilis Greizs, līks cilvēks
greinis Greizs, līks cilvēks
sašķiebts Greizs, slīps
klaivs Greizs, šķībs
kleivs Greizs, šķībs
gailestība Greizsirdība
greizprātība Greizsirdība
gailestīgs Greizsirdīgs
greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs
greiznis Greizums, greizi
Carex grayi Greja grīslis
streločņiks Grēkāzis; vismazāk vainīgais (starp vainīgajiem kādā pārkāpumā, noziegumā)
grēkāt Grēkot
nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi
spavede Grēksūdze
bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai
atlaidenis Grēku atlaišana
atlaidnis Grēku atlaišana
gandare Grēku izpirkšana
balka Grēku nasta
quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam
atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā)
absolūcija Grēku piedošana, atlaišana
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā)
grēkplūdi Grēku plūdi
pēnitence Grēku, pārkāpumu nožēlošana
dzēres Grēmas
ēdoklis Grēmas
ēdokslis Grēmas
ēdoksnis Grēmas
ģēla Grēmas
ģēle Grēmas
ģēles Grēmas
ģēlis Grēmas
ģēlons Grēmas
ģēls Grēmas
grāmis Grēmas
grāms Grēmas
greimanis Grēmas
grēmeklis Grēmas
grēmene Grēmas
grēmeņi Grēmas
grēms Grēmas
gremzda Grēmas
griemelis Grēmas
jēlas Grēmas
jēlons Grēmas
jēls Grēmas
rēdmenis Grēmas
rēmenes Grēmas
rēmens Grēmas
rēmes Grēmas
rēmins Grēmas
riemenes Grēmas
vērmeles Grēmas
vermeles Grēmas
žēles Grēmas
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā
rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas
jāls Grēmas; jēls 2
boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas)
vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla
pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam
grimbulis Gremdējamais akmens pie tīkla
kabe Gremdējamais akmens pie tīkla
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās)
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē)
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās)
autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās
gremdināt Gremdēt
grimdināt Gremdēt
grimdīt Gremdēt
topēt Gremdēt (bumbu volejbolā)
topīt Gremdēt (bumbu volejbolā)
mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā)
sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem)
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē)
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints
grēmins Grēmens
sagremokslis Gremojamais kumoss
izgremot Gremojot izvadīt ārā
iegremot Gremojot norīt
ēdoklis Gremoklis
ēdokslis Gremoklis
grāmukle Gremoklis
gremokslis Gremoklis
gremūkslis Gremoklis
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām)
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām
pankreozimīns Gremošanas trakta hormons, kas veicina aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrēciju
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu
mutes dobums Gremošanas trakta sastāvdaļa (_cavum oris_)
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem)
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība
indigestija Gremošanas traucējums
apgrēmēt Gremošanas traucējumu iestāšanās
eipeptisks Gremošanu veicinošs
gremāt Gremot
grēmāt Gremot
gremžāt Gremot
žurnīt Gremot
kodinēt Gremot, zelēt
zengalot Gremot, zelēt, grauzt
gremoklis Gremotāju aizmugurējie zobi
ēdūksnis Gremotāju dzīvnieku atgremojumi
plēslis Gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa, mieksturis
kārtaklis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem
kārtaks Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem
kārtākslis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem; kārtakslis
piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks
grembzdi Gremzda 1(1)
gremzds Gremzda 1(1)
gramasls Gremzda 1(2)
gramzdalains Gremzdelains
gramzdot Gremzdēt
gremzdulis Gremzdgrauzis
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
scolytidae Gremzdgraužu dzimta
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
grepuči Gremzdi
gremzdēt Gremzdot
gremzdīt Gremzdot
gremzt Gremzdot
gremt Gremzties
gremties Gremzties
nogremsties Gremžoties noteikt, pateikt
nogremzties Gremžoties noteikt, pateikt
GD Grenāda, valsts divburtu kods
GRD Grenāda, valsts trīsburtu kods
Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.)
grenādieši Grenādas iedzīvotāji
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Grendsen Grenči
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
Grendze Grendzes ezers - ezers Medumu pagastā, platība - 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers
Rebežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā
Robežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
GL Grenlande, teritorijas divburtu kods
GRL Grenlande, teritorijas trīsburtu kods
Austrumgrenlande Grenlandes austrumu daļa
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup")
Somniosus microcephalus Grenlandes haizivs
grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
Pagophilus groenlandica Grenlandes ronis
Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra
Ledum groenlandicum Grenlandes vaivariņš
Balaena mysticetus Grenlandes valis
groenlandia Grenlandijas
blīvā grenlandija grenlandiju suga ("Groenlandia densa")
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā
grevillea Grevileja
raupjā grevileja grevileju suga ("Grevillea robusta")
grēva Grēvis
grēve Grēvis
grēviņš Grēvis
idoteidae Grēvju dzimta
idotea Grēvju dzimtas ģints
saduria Grēvju dzimtas ģints
gredzelis Grezelis
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa
agrafe Grezna sprādze, aizdare
villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai
truzuļi Greznas rotaslietas
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
notērpt Grezni apģērbt
izpucēt Grezni apģērbt; izgreznot, izrotāt
izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties
uzštātēties Grezni apģērbties, izrotāties
rošt Grezni ģērbt
rošties Grezni ģērbties
štātēties Grezni ģērbties; greznoties, rotāties
iepost Grezni saģērbt
ierost Grezni saģērbt
ierust Grezni saģērbt
ieposties Grezni saģērbties
ierosties Grezni saģērbties
ierotāties Grezni saģērbties
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
propilajs Grezni vārti uz Atēnu akropoli
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi
ekipāža Grezni, viegli atsperu rati
greza Greznība
sibaritisms Greznība, bezdarbība un baudkārība
luksuss Greznība, greznums
rotājošs Greznojošs, dekoratīvs
adornando Greznojot, rotājot
adornato Greznojot, rotājot
greznums Greznojums (2)
pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu
starptituls Greznos izdevumos grāmatas atsevišķās daļas atdala ar atsevišķām lapām un uzrakstiem
dekorēšana Greznošana, rotāšana
puce Greznošanās
karogot Greznot ar karogu, karogiem
linšot Greznot lentēm
skaistināt Greznot, daiļot
godāt Greznot, izcelt
adornēt Greznot, izrotāt
prišot Greznot, rotāt
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas)
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu)
graznoties Greznoties
gražņoties Greznoties
krošķoties Greznoties
skaistoties Greznoties
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu)
parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
elkoties Greznoties, krāsoties, spoguļoties
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš
plizierēties Greznoties, pušķoties
posīties Greznoties, pušķoties
pošīties Greznoties, pušķoties
knotēties Greznoties, rotāties
prišoties Greznoties, rotāties
gražņāties Greznoties; gražņoties
grazns Grezns
grezens Grezns
mandras Grezns
štāts Grezns apģērbs
štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās
baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka
vikala Grezns karavānserāls bagātiem tirgoņiem
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma
ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs
šambierēts Grezns, raibs, sarežģīts
šemarots Grezns, raibs, sarežģīts
šemurots Grezns, raibs, sarežģīts
šimarots Grezns, raibs, sarežģīts
eklatants Grezns, spožs, uzkritīgs, skaļš
grezna Greznuma (rotas) lietas
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta
graznums Greznums
lukss Greznums, grezna dzīve, izšķērdība
stāte Greznums, greznība
mandrums Greznums, košums
grežņa Greznums, krāšņums, dārglietas
štāte Greznums; greznošanās
raksturs Griba
gribe Griba 1
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba
spēlētgriba Griba spēlēt (1)
spēlētgriba Griba spēlēt (3)
spēlētgriba Griba spēlēt (4)
spēlētgriba Griba spēlēt (Z)
strādātgriba Griba strādāt
ticētgriba Griba ticēt
dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot
fonts Griba; patika; vēlēšanās
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
švārki Grības 1
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas
atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā
ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana
gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums
centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi
negriba Gribas, rosmes trūkums
patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā)
bidzēt Gribēt (bērnu valodā)
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās)
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt
aizgribēt Gribēt aiziet prom
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot
piegribēt Gribēt vairāk, nekā spēj
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta
omāt Gribēt, varēt
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
prasīties Gribēties
WAN2TLK? Gribi parunāties? (angļu "want to talk?"; īsziņās)
Gribiņš Gribiņu ezers Beļavas pagastā
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai
grīde Grīda
grīds Grīda
viteņi Grīda virs laivas ribām
vīteņi Grīda virs laivas ribām
dubultgrīda Grīda, ko veido divas, kārtas
klīns Grīda, zeme, klons
skrubis Grīdas beržamais
tillis Grīdas dēlītis laivā
grīdsega Grīdas paklājs
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni koka dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bomervasks Grīdas vasks
leiferis Grīdceliņš
grīddrēbe Grīdsega
grīdinieks Grīdsega
namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu
relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas; gumijas linolejs
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos
kvarters Grīdums
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka
jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām)
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi
pentēra Grieķiem kara kuģis, kuram bija 5 rindas airētāju
Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu
propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās
mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu
Hellas Grieķija
anagnosts Grieķijā un Romā mācīts vergs, kas lasīja priekšā; lektors
GR Grieķija, valsts divburtu kods
Grieķijas Republika Grieķija, valsts Eiropas dienvidos
GRC Grieķija, valsts trīsburtu kods
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju
atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji
Periploca graeca Grieķijas periploka
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs, atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.)
krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji
pentadrahma Grieķijas sudraba 5 drahmu monēta
EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera")
Balkānu antante Grieķijas, Rumānijas, Dienvidslāvijas un Turcijas savienība, dibināta 1934. g., Atēnās, mērķis - garantēt Balkānos spēku samēru, kāds bija izveidojies pēc 1. pasaules kara, beidza pastāvēt 2. pasaules kara sākumā
helenizēt Grieķiskot
krētiks Grieķu (un romiešu) metrikā piecu moru pēda; krētiskais pantmērs
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ)
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ)
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ)
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω)
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε)
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ)
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π)
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ)
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu
eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments
akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi
ipsilanti Grieķu brīvības cīnītāji 19. gs. 1. pusē
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks
Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni
ditriglifs Grieķu doriskā antablementā 2 triglifu iekārtojums starp 2 kolonnu asīm
mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm
Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process
Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu
plotīnisms Grieķu filozofiskā skola, jaunplatonisma paveids
proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu
krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani
klīne Grieķu gulta, ko lietoja arī sēdēšanai pie galda
aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas
hellenizācija Grieķu kultūras iespiešanās apkārtējo zemju kultūrā; austrumu un rietumu kultūru saplūšana
Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
medimns Grieķu labības (beramais) mērs; atiskais medimns vienāds ar 52 l
geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.)
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
itifalliks Grieķu lirikas pantmērs
kolometrija Grieķu metrikā garāku strofu iedalīšana īsākās daļās jeb locekļos (kolos)
prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa
katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās
paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm
logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām
moloss Grieķu metriskā pēda, kas sastāv no 3 gariem balsieniem
Bronts Grieķu mitoloģijā - "pērkons", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām
Sterops Grieķu mitoloģijā - "zibens", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
Args Grieķu mitoloģijā - "zibeņraidis", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā
Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā
Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva
Pentesileja Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, dieva Arēja un Otreras meita
Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu
abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt
Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki)
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva
Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
Partenopajs Grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfas Atalantes dēls
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls
Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas
erīnijas grieķu mitoloģijā - atriebības, lāsta un soda dievietes, kuras dzemdējusi Gaja, uzsūkdama kastrētā Urāna asinis; eimenīdas
satīri Grieķu mitoloģijā - auglības dēmoni, kas kopā ar silēniem ietilpst dieva Dionīsa pavadoņu pulkā
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja
Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva
Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā
Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus
Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte
Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām
Hēmera Grieķu mitoloģijā - dienas personifikācija
Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība
Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Dafnīds Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja un kādas nimfas dēls bukoliskās dzejas aizsācējs
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām
Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa
Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne)
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis
Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju
Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija
Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
Euterpe Grieķu mitoloģijā - dzejas un mūzikas mūza, iztēlota ar divis stabulēm
Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam
Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Pilāds Grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Strofija dēls
Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā
Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu
Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
Hiants Grieķu mitoloģijā - hiādu brālis
Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus
Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs
Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita
Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām
Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību
Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums
Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs
Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā
Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām
Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva
Kerineja Grieķu mitoloģijā - kalns Arkādijā
Flegijs Grieķu mitoloģijā - kara dieva Araja dēls, cilts vadonis Boiotijā
gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi
Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu
Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons
Polibs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Edipa audžutēvs
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas
Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Argo Grieķu mitoloģijā - kuģis, ar kuru 50 argonauti devās uz Kolhīdu pēc zeltvilnas aunādas
agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri
Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu
Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs
Eirinoms Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons pazemes valstībā, briesmonis, kas aprija nomirušo miesas
Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls
Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus
Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā
Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais
Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa
Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā
Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām
Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte
Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm
Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
Melisa Grieķu mitoloģijā - nimfa, bišu aizgādne un pavēlniece un visu bišu ciltsmāte
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas
Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni
Kalliroja grieķu mitoloģijā - nimfa, upes dieva Aheloja meita, Ganimēda māte
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem
Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā
Eirinome Grieķu mitoloģijā - okeanīda, triju haritu (romiešu grāciju) māte
Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls
Pelopīdi Grieķu mitoloģijā - Pelopa pēcnācēji
Pitejs Grieķu mitoloģijā - Pelopa un Hipodamejas dēls
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
titāni Grieķu mitoloģijā - pirmās paaudzes dievi, kurus radīja debesu dievs Urāns un zemes dieviete Gaja
Ponts Grieķu mitoloģijā - pirmatnējo ūdeņu dievība, ko radījusi zemes dieviete Gaja
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs
Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs
pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu
Arīons Grieķu mitoloģijā - runājošs zirgs ar tumšām krēpēm, kas bija Poseidona un Dēmetras atvase
Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni
epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi
Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
hiperboreji Grieķu mitoloģijā - tauta, kas dzīvoja galējos ziemeļos, "aiz Boreja"
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā
Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi
Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība
Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis
Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs
Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni
Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies
Fīnejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks un pareģis
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi
Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls
Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā
Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls
Trojs Grieķu mitoloģijā - Trojas dibinātājs un pirmais valdnieks
Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs
Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs
Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma
Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns)
Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi
Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu
Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls
Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus
Higieja Grieķu mitoloģijā - veselības personifikācija, ārstniecības dieva Asklēpija meita
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām
Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu
Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita
Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
Args Grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, kuģa "Argo" būvētājs
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu
Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs
Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru
Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis
seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls
naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu
Nikte Grieķu mitoloģijā nakts dieviete
limnades Grieķu mitoloģijā nāras, kas dzīvo ezeros un dīķos
leimoniades Grieķu mitoloģijā pļavu nāras
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
Haoss Grieķu mitoloģijā un Hēsioda poēmā "Teogonija" - pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas
potamidas Grieķu mitoloģijā upju nāras
Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs
didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība
Hellēns Grieķu nācijas (hellēņu) mītiskais pirmtēvs, kuram bija trīs dēli Aiols, Dors un Ksūts, no kuriem cēlušās lielākās grieķu ciltis
ditonus Grieķu nosaukums lielās tercas intervālam (2 veselu toņu atstatums)
mitogrāfi Grieķu rakstnieki, kas kopoja mītus vai arī tos skaidroja
daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks
pirronisms Grieķu skeptiskā filozofa Pirrona un viņa piekritēju mācība
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
mnā Grieķu svara vienība mina
pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
dromos Grieķu teātra skatuves vidējā daļa
hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā
ozo Grieķu tradicionāls anīsa degvīns; ouzo
kotils Grieķu trauks dzeršanai vai smelšanai
kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes
Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis
euthytona Grieķu un romiešu lielgabals
Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem
lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija
perispomenon Grieķu valodā ikviens vārds, kam cirkumflekss ir uz pēdējā balsiena
filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums
Himēns Grieķu vedību dievs
gemista Grieķu virtuves ēdiens: ar rīsiem un gaļu pildīti tomāti vai pipari
tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls
gr. Grieķu-; grieķu valoda
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts
grec Grieķu, grieķis
augšgrīda Griesti
grieste Griesti
griests Griesti
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.)
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās
kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete
balka Griestu sija
vārde Griestu sija
vārds Griestu sija
vērbalka Griestu sija
vērbaļķe Griestu sija
vērbaļķis Griestu sija
uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres
vērbalkstarpa Griestu siju starpa
vērbaļķstarpa Griestu siju starpa
dekstrotorsija Griešana, vīšana uz labo pusi
apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam)
ezodeviācija Griešanās iekšup
grīzulis Griešanās kaite
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
savalgs Grievalgs
paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai
griediņš Grieze
griezes Grieze
griežņa Grieze
grieznis Grieze ("Crex crex")
grieza Grieze 1
griezna Grieze 1, putns
griezne Grieze 1, putns
griezeklis Grieze 3(1)
megachilidae Griezējbišu dzimta
chelostoma Griezējbišu dzimtas ģints
coelioxys Griezējbišu dzimtas ģints
megachile Griezējbišu dzimtas ģints
osmia Griezējbišu dzimtas ģints
iegriešanās Griezējinstrumenta iedziļināšanās apstrādājamā ķermeņa materiālā apstrādes procesa sākumposmā, līdz griezējasmens sāk veidot apstrādāto virsmu
griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei
stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai
grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa
mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu
skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida
labiotoms Griezējmaigles
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave
phytotomidae Griezējputnu dzimta
phytotoma Griezējputnu dzimtas ģints
grieztava Griezene
griezauka Griezene (5)
griezavas Griezene (5)
griezulis Griezene (5)
funaria Griezenes
funariaceae Griezeņu dzimta
entosthodon Griezeņu dzimtas ģints
physcomitrium Griezeņu dzimtas ģints
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
sectio Grieziens
toms Grieziens
oftalmotomija Grieziens acābolā
pankreatotomija Grieziens aizkuņģa dziedzerī, gk., lai izņemtu audzēju vai akmeni
hepatotomija Grieziens aknās
kraniamfiktomija Grieziens apkārt galvaskausam; dekompresijas metode
dakriocistostomija Grieziens asaru maisā, lai radītu drenāžu
rinotomija Grieziens degunā
duodenotomija Grieziens divpadsmitpirkstu
histerotrahelotomija Grieziens dzemdes kaklā
trahelotomija Grieziens dzemdes kaklā
mastotomija Grieziens krūts dziedzerī
glosotomija Grieziens mēlē
pelviotomija Grieziens nieres bļodiņā
perikardiotomija Grieziens perikardā
blefarotomija Grieziens plakstiņā
pneimotomija Grieziens plaušā
prostatolitotomija Grieziens prostata akmens izņemšanai
kardiotomija Grieziens sirds muskulatūrā
iridosklerotomija Grieziens sklērē un varavīksnenes malā glaukomas gadījumos
ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu
hidrodiktiotomija Grieziens tīklenē tūskas ārstēšanai
cistotomija Grieziens urīnpūslī
incīzija Grieziens, iegriezums, pārgriešana
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
graizes Griezīgas sāpes (vēderā)
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
nelāgs Griezīgs, ass (par skaņu)
skudrs Griezīgs, ass, durstīgs
nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu)
skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu)
skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu); skarbs (6)
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
griežņi Grieznis
rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei
fasongrieznis Grieznis ar saliktas konfigurācijas profilam atbilstošas formas griezējasmeni
stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai
durzaklis Grieznis, urbeklis, svārpsts
griežamais Griezonis
griezoņa Griezonis
griezons Griezonis
greizonis Griezonis (aitu slimība)
milīt Griezt
riņķināt Griezt
skust Griezt
šnibīt Griezt
šņicerēt Griezt
smelt Griezt (ar asu nazi)
ļuļīt Griezt (ar neasu nazi)
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot)
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot
dagriezt Griezt (ko) papildus
raicīt Griezt (maizi)
cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas)
škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
jemt Griezt (par asmeni)
zniebt Griezt (par griezi)
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni

G citās vārdnīcās:

MLVV