Paplašinātā meklēšana

Meklējam Dī.

Atrasts vārdos (48):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (260):

apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
dīkaļa Dīcējs, raudulis.
dīkulis Dīcējs, raudulis.
dīkoņa Dīcējs.
diecības Dīcības, klaušas.
diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
dramzēt Dīdīt, mācīt, vingrināt.
deidīti Dīdīt.
dīdis Dīdītājs.
dīselēties Dīdīties (1).
šaustīties Dīdīties (1).
triņāties Dīdīties, grozīties.
dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
dīšļāt Dīdīties.
trimināties Dīdīties.
dīdaļa Dīdoņa.
dzeidināt Dīdzināt.
skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
dīfenbachija Dīfenbahija.
dīgestīvs Dīgestīvi līdzekļi - līdzekļi, kas veicina sagremošanu.
dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākuma posmā.
diegsts Dīglis, asns.
knita Dīglis, asns.
dieglis Dīglis.
dīgnis Dīglis.
dīgs Dīglis.
pirmdīglis Dīglis.
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība.
blastolīze Dīgļa šūnas vai blastodermas sairšana.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās.
plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis.
dīgļsaknīte Dīgļsakne.
dīgļass Dīgļstumbrs.
haplofāze Dīgļšūnu attīstības fāze, kad kodoli ir haploīdi.
blastoftorija Dīgļšūnu deģenerācija, ko ierosina stipri darbīgi faktori (indes, radioaktīvais izstarojums, alkohols u. c.).
diegti Dīgstā ielikti graudi.
dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
izknidēt Dīgstot izveidot asnus.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
knidēt Dīgstot veidot asnus.
noknīst Dīgstot veidot asnus.
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
dīgums Dīgsts.
germinatio Dīgšana, dīgšanas periods augstāko augu dzīvē.
dīgsme Dīgšana.
izdīgsme Dīgšana.
knišana Dīgšana.
dīdzelība Dīgšanas spēja; dīgtspēja.
līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
zāļoties Dīgt, augt.
paknist Dīgt, parādīties.
knietēt Dīgt, plaukt.
deidzēt Dīgt.
diedzēties Dīgt.
zibēt Dīgt.
dīdzība Dīgtspēja.
dīgstamība Dīgtspēja.
dīgstība Dīgtspēja.
dīglīgs Dīgtspējīgs.
dīgšas Dīgulis - dūrējs sānos.
dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī.
aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā).
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
bezdarbība Dīkdienība, slinkošana.
aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
dīks Dīkdienīgs.
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
lampata Dīkdienis, slaists, plukata.
bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs.
lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis.
bezdarbis Dīkdienis, slaists.
būkšķis Dīkdienis, slaists.
dienaszaglis Dīkdienis, slaists.
klamsteris Dīkdienis, slaists.
klemberis Dīkdienis, slaists.
dīkacis Dīkdienis, sliņķis.
dīkonis Dīkdienis, sliņķis.
slaišķis Dīkdienis, sliņķis.
slaistonis Dīkdienis, sliņķis.
diecenieks Dīkdienis.
duzot Dīkdieņot.
dīkadoņa Dīkdoņa.
Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā.
dieks Dīks, kas stāv dīkā, bez darba.
stāsna Dīkstāve, apstāšanās.
dīkaste Dīkstāve, panīkums.
pimpurot Dīkt, pinkšķēt.
dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi.
colymbetes Dīķenieces.
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta.
galba Dīķgliemežu dzimtas ģints.
lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints.
radix Dīķgliemežu dzimtas ģints.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
mārksne Dīķis linu mērcēšanai.
diņķis Dīķis.
dobe Dīķis.
dubaks Dīķis.
lumpis Dīķis.
produs Dīķis.
pruds Dīķis.
limnephilidae Dīķmaksteņu dzimta.
limnephilus Dīķmaksteņu dzimtas ģints.
potamophylax Dīķmaksteņu dzimtas ģints.
dīķmale Dīķmala.
prodsmale Dīķmala.
pieturniece Dīķnagaine.
dryopidae Dīķnagaiņu dzimta.
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms.
miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks.
hydrochidae Dīķvaboļu dzimta.
Cotoneaster dielsianus Dīlsa klintene.
dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās).
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
atdīrāt Dīrājot atdalīt.
dīrēt Dīrāt (1).
krijāt Dīrāt, mocīt.
ādīt Dīrāt; vilkt nost ādu.
dirāt Dīrāt.
dirināt Dīrāt.
ļūļāt Dīrāt.
lambārts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
lambāts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
lamburts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
lamposts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
lambaza Dīrātājs, bende.
ļūļa Dīrātājs, bende.
ļūlis Dīrātājs, bende.
toriņš Dīrātājs; arī atkritumu savācējs, mēslu izvedējs.
Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē.
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
dīkstele Dīsele (1).
dislis Dīsele.
dišlis Dīsele.
dīstele Dīsele.
dižilkss Dīsele.
dzīstele Dīsele.
tīsele Dīsele.
treilis Dīsele.
antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks.
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece).
ermaks Dīvaina parādība; ērms.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība.
mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties.
jokāti Dīvaini, ērmoti, komoiski.
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
jocīgai Dīvaini, neparasti.
modīgi Dīvaini, savādi.
čudnai Dīvaini; savādi.
dīvainums Dīvainība (1).
paradoksija Dīvainība domās.
kuriozitāte Dīvainība, ačgārnība; kuriozs fakts, kurioza parādība.
ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība.
ermība Dīvainība, savādība; ērmība.
modība Dīvainība, savādība.
jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks.
ērmulis Dīvainis.
ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs.
bizārs Dīvains, ekscentriski savdabīgs.
bizarrs Dīvains, ērmīgs.
ķēmains Dīvains, ērmīgs.
jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks.
šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks.
šizis Dīvains, nenormāls cilvēks.
šizo Dīvains, nenormāls cilvēks.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
jokaiņš Dīvains, neparasts.
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
jocīgs Dīvains, savāds.
modīgs Dīvains, savāds.
sirreāls Dīvains, savāds.
ķeists Dīvains, svešāds.
dīvs Dīvains; arī brīnumains.
čudns Dīvains; savāds.
ērmeklīgs Dīvains.
savādīgs Dīvains.
ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums.
Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka.
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
dīvāngulta Dīvāns, kas pārveidojams par guļvietu.
dīvāntahta Dīvāns, kas pārveidojams par tahtu.
zopā Dīvāns; sofa.
zofā Dīvāns.
vāļa Dīvānveida mēbele; tahta, kušete.
dīvelnieks Dīvelis.
saļara Dīzeļdegviela, solāreļļa.
saļarka Dīzeļdegviela, solāreļļa.
dīzelis Dīzeļdegviela.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
maksimetrs Dīzeļdzinēju degvielas aparatūras pārbaudes ierīce.
diesellokomotīve Dīzeļlokomotīve.
dīzeļdzinējs Dīzeļmotors - iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzelis (1).
dieselmotors Dīzeļmotors.
dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
uzdīžāt Dīžādamies iegūt.
dižāt Dīžāt.
dižoties Dīžāties.
Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece).
Dēlene Ezers Alsungas pagastā, platība - 1,6 ha; Dēļezers; Dēļu ezers; Dīļu ezers.
Duģis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 1,9 ha; Dugu ezers; Duģa ezers; Duģu ezers; Dīču ezers
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs.
Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
dīķerieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Dīķeri" iedzīvotāji.
Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā
Dīvānīja Pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.).
Nāsirīja Pilsēta Irākā, Dīkāras muhāfazas administratīvais centrs, 407300 iedzīvotāju (2003. g.).
Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dīrena pilsēta Nīderlandē (_Dieren_), Gelderlandes provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.); Dīrene
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji.
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
dīvajieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Dīvaja" iedzīvotāji.
Maizīte Upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene.
Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers
dīvulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Dīvules" iedzīvotāji.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dī.