Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bo.
Atrasts vārdos (479):
- Bo:1
- Boe:1
- Boo:1
- Boai:1
- Boči:1
- Boču:1
- Bode:1
- Boga:1
- Bogo:1
- Bogs:1
- Boke:1
- Boki:1
- Boķi:1
- Bolu:1
- Boļa:1
- Boļi:1
- Boma:1
- Bona:1
- Bora:1
- Bori:1
- Born:1
- Bors:1
- Bose:1
- Bova:1
- Bovē:1
- Bovī:1
- Boza:1
- Boaka:1
- Boass:1
- Bobai:1
- Bobjo:1
- Bobra:1
- Bobry:1
- Bodba:1
- Bodva:1
- Bodži:1
- Boedo:1
- Boēža:1
- Bohņa:1
- Boila:1
- Boina:1
- Boise:1
- Bojas:1
- Bojen:1
- Bojme:1
- Bokša:1
- Bokši:1
- Bolča:1
- Boles:1
- Boluo:1
- Bolvi:1
- Bolwa:1
- Bonao:1
- Bondī:1
- Bonna:1
- Bonni:1
- Borba:1
- Borch:1
- Bordo:1
- Borķi:1
- Borna:1
- Borne:1
- Borno:1
- Borša:1
- Borta:1
- Bosna:1
- Boves:1
- He-Bo:1
- Boaana:1
- Boanna:1
- Bobiņī:1
- Bobova:1
- Bobrka:1
- Bočaru:1
- Bočeru:1
- Bočika:1
- Bočolo:1
- Bočupe:1
- Bofora:1
- Bogdan:1
- Bogene:1
- Bogora:1
- Bogosa:1
- Bogota:1
- Bohola:1
- Bohova:1
- Bohuma:1
- Bojāno:1
- Bojāri:1
- Bojoma:1
- Bojori:1
- Bokani:1
- Bokāni:1
- Bokāro:1
- Bokoni:1
- Bokova:1
- Bokowo:1
- Boksts:1
- Bokšas:1
- Bokšys:1
- Bokūra:1
- Bolons:1
- Boloņa:1
- Bolsta:1
- Bolupe:1
- Boluži:1
- Bomona:1
- Bonema:1
- Bootes:1
- Borama:1
- Borčka:1
- Borejs:1
- Borena:1
- Borēna:1
- Boreņi:1
- Boriņi:1
- Bormio:1
- Borneo:1
- Boroja:1
- Borova:1
- Borovī:1
- Borski:1
- Borupa:1
- Borzja:1
- Borzna:1
- Bosals:1
- Bosāso:1
- Bosuta:1
- Bošana:1
- Botevs:1
- Botoke:1
- Botoks:1
- Botori:1
- Bovāla:1
- Boveca:1
- Bovena:1
- Bovens:1
- Boajana:1
- Bobieši:1
- Bobrava:1
- Bobriki:1
- Bobrova:1
- Bodaiba:1
- Bodaibo:1
- Bodajka:1
- Bodmina:1
- Bodroga:1
- Bodruma:1
- Boforta:1
- Bogarts:1
- Bogdāni:1
- Bogdans:1
- Bogdoni:1
- Bogdūls:1
- Bogense:1
- Bogmaļi:1
- Boholca:1
- Boholte:1
- Boikona:1
- Boisuna:1
- Bojarka:1
- Bojnice:1
- Bojuori:1
- Bokuoni:1
- Bolbeka:1
- Bolbiši:1
- Bolbyši:1
- Bolcāno:1
- Boldači:1
- Boldāni:1
- Boldera:1
- Bolgara:1
- Bolhova:1
- Bolinao:1
- Bolkova:1
- Bollate:1
- Bolmens:1
- Bolnēsa:1
- Bolnisi:1
- Bolowsk:1
- Bolsēna:1
- Boltāni:1
- Boltona:1
- Boļowsk:1
- Boļšaja:1
- Bombeja:1
- Bombizi:1
- Bomonta:1
- Boncani:1
- Boncāni:1
- Bondari:1
- Bondēno:1
- Bonriki:1
- Bontoka:1
- Bonvila:1
- Boņhāda:1
- Boparda:1
- Borauga:1
- Borbaļi:1
- Bordova:1
- Boreādi:1
- Borgera:1
- Borgeto:1
- Borkene:1
- Borkova:1
- Borkulo:1
- Borkuma:1
- Bormann:1
- Bormaņi:1
- Bormida:1
- Borovie:1
- Borovka:1
- Borowka:1
- Borseka:1
- Borsele:1
- Borsipa:1
- Boržomi:1
- Bosanga:1
- Bosfors:1
- Bostade:1
- Bostāna:1
- Bostens:1
- Bostona:1
- Botropa:1
- Boubīns:1
- Boumora:1
- Bozauka:1
- Boavista:1
- Boboiobs:1
- Bobolice:1
- Boboševa:1
- Bočezers:1
- Bodhgaja:1
- Bodrovka:1
- Boevulfs:1
- Bogalūsa:1
- Bogatiņa:1
- Bogdanci:1
- Bogdoula:1
- Bogduoni:1
- Boghedas:1
- Bogomoli:1
- Bogotola:1
- Bogovina:1
- Bogučara:1
- Boharbuī:1
- Bohēmija:1
- Bohumīna:1
- Bojabata:1
- Bojanovo:1
- Bokenema:1
- Bokovaja:1
- Boksmēra:1
- Bokstela:1
- Bolaņosa:1
- Bolderaa:1
- Boldiuni:1
- Boldyuni:1
- Boldvina:1
- Bolehiva:1
- Bolhrada:1
- Bolivara:1
- Bolīvija:1
- Bolivuda:1
- Bologoje:1
- Bolohova:1
- Bolūževa:1
- Bolūžova:1
- Boļarova:1
- Boļevaca:1
- Bombizas:1
- Bombizys:1
- Bonaduca:1
- Borchhof:1
- Borchowo:1
- Bordenas:1
- Bordinga:1
- Bordmena:1
- Bordžija:1
- Bordžomi:1
- Boreksti:1
- Borglūna:1
- Borishof:1
- Borisova:1
- Borysowo:1
- Borkuici:1
- Borlenge:1
- Bornmuta:1
- Borodina:1
- Borohors:1
- Borovaja:1
- Borovani:1
- Boroviči:1
- Borovije:1
- Borovina:1
- Borovoje:1
- Borovska:1
- Borščiva:1
- Bortnīki:1
- Borvinka:1
- Botngora:1
- Botošani:1
- Botsvāna:1
- Boumonta:1
- Bovalīno:1
- Bovalona:1
- Bovolone:1
- Alt-Born:1
- Boagijoma:1
- Bobingene:1
- Bobovdola:1
- Bobrineca:1
- Bobriņeca:1
- Bobrovica:1
- Bobruiska:1
- Bodžnūrda:1
- Bogazkeja:1
- Bogdošans:1
- Bogučarka:1
- Boguhvala:1
- Boguslava:1
- Bohaivans:1
- Bohaivaņs:1
- Bohdaneča:1
- Bohuslava:1
- Bojkovice:1
- Boksberga:1
- Boksberha:1
- Boksholma:1
- Bolanjosa:1
- Boldaunas:1
- Bolderāja:1
- Bolivlera:1
- Bollywood:1
- Bolotnoje:1
- Bolsvarda:1
- Boltmuiža:1
- Bolupnīki:1
- Bolusheds:1
- Bolvadina:1
- Boļševika:1
- Boļšojika:1
- Boļtiņais:1
- Bomledama:1
- Bondovoso:1
- Bonifacow:1
- Bonndorfa:1
- Bordigēra:1
- Borislava:1
- Borisovka:1
- Borispiļa:1
- Boristena:1
- Borjholma:1
- Borkowitz:1
- Bornheima:1
- Bornholma:1
- Bornskaja:1
- Borongana:1
- Borovinka:1
- Borovočka:1
- Boskovice:1
- Botsfjūra:1
- Bozdogana:1
- Bobrovicja:1
- Bodenezers:1
- Bodzentina:1
- Bogoduhova:1
- Bogorodska:1
- Bohoduhiva:1
- Bohušovice:1
- Boičinovci:1
- Boiseveina:1
- Bojarskaja:1
- Bokaratona:1
- Boldumsaza:1
- Bollebigda:1
- Bolovskaja:1
- Boltakrūgs:1
- Boltiņkijs:1
- Bolupnieki:1
- Boļšojousa:1
- Boļšojtapa:1
- Bonanšablē:1
- Bondarevka:1
- Bondariški:1
- Bondarovka:1
- Bondjužska:1
- Bonibridža:1
- Bonifacova:1
- Bopfingene:1
- Borghārene:1
- Borghorsta:1
- Borhaurali:1
- Borkoldojs:1
- Borkovskis:1
- Bornsminde:1
- Borobudura:1
- Borobudurs:1
- Borūdžerda:1
- Boskoreāle:1
- Botevgrada:1
- Bobodjulasa:1
- Bobodjulaso:1
- Bodhidharma:1
- Bodžonegoro:1
- Bogazlijana:1
- Bogdanoviča:1
- Bogorodicka:1
- Boicenburga:1
- Bointonbīča:1
- Boisisitija:1
- Bokaliktags:1
- Boldersleva:1
- Boleslaveca:1
- Boļšojaņuja:1
- Boļšojurana:1
- Boļšojuzeņa:1
- Bonaventura:1
- Bondariškas:1
- Bondariškys:1
- Bondarišķis:1
- Bongaigaona:1
- Bordaskrūgs:1
- Bordesholma:1
- Borgafjords:1
- Borgardnesa:1
- Borgerhauta:1
- Borgomanēro:1
- Borgosēzija:1
- Borisokeina:1
- Borkovskaja:1
- Bormanskaja:1
- Bornsmuende:1
- Borohrādeka:1
- Bosilegrada:1
- Bowsenborch:1
- Bobo-Dehkons:1
- Bodenverdere:1
- Bognorīdžisa:1
- Bokefjerdens:1
- Boldersitija:1
- Boltaiskrūgs:1
- Bolungarvika:1
- Boļšojaltima:1
- Boļšojciviļa:1
- Boļšojinzera:1
- Boļšojirgiza:1
- Boļšojjugana:1
- Boļšojkameņa:1
- Boļšojkineļa:1
- Boļšojkušuma:1
- Boļšojpelima:1
- Boļšojsalima:1
- Boulenodžals:1
- Boulinggrīna:1
- Bognorrīdžisa:1
- Boksitogorska:1
- Bolinamalārda:1
- Boļšojtokmaka:1
- Borgenštreiha:1
- Borisogļebska:1
- Boršodnādašda:1
- Bovenkarspela:1
- Bogušova-Gorce:1
- Bolintina-Vale:1
- Boļšojillimaha:1
- Boļšojjeņiseja:1
- Bonitaspringsa:1
- Angusa-Bordena:1
- Bīlderupa-Bova:1
- Boēnanvermanduā:1
- Bokovoantracita:1
- Boļšojčeremšana:1
- Boļšojjegorlika:1
- Boļšojzeļenčuka:1
- Borgholchauzene:1
- Bobasēna-Rozhila:1
- Boldešti-Skejeni:1
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1762):
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
- batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
- Bolivara apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boulinggrīna apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā
- Artisija apdzīvota vieta Bostvānā (_Artisia_), Khatlenas distrikta ziemeļu daļā
- Beecha apdzīvota vieta Botsvanā, Ziemeļu distrikta ziemeļu daļā
- Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
- Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
- Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā
- Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
- Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī
- Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā
- Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
- Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā
- Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
- Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
- Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
- Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
- Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
- Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā
- Baga apdzīvota vieta Nigērijā (_Baga_), Borno štata ziemeļaustrumos
- Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
- Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
- Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē
- Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Romanshorna apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā, Bodenezera dienvidrietumu krastā
- Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts
- borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
- villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
- Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
- Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
- Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
- Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski
- borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
- Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
- Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski
- Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants
- ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
- baraviks Baravika ("Boletus edulis")
- varbeka Baravika ("Boletus edulis")
- rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji
- beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales")
- čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- bečuāņi bečuāni - tauta Botsvānā, DĀR un Zimbabvē
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
- bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi
- bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati
- barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
- melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
- boačūska Boa (1)
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
- bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
- bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
- sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara
- zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
- Bobodjulasa Bobodjulaso - pilsēta Burkinfaso
- Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka
- Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā
- bobslejkamanas Bobs - ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
- Bočaru Bočaru ezers - Bečeru ezers Ņukšu pagastā
- Bočeru Bočeru ezers - Bečeru ezers Ņukšu pagastā
- Boču Boču ezers - Bočezers Ances pagastā
- Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā
- borde Bode - veikals, tirgotava
- Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings
- body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai
- bodhisatva Bodisatva
- bodnieks Bodnieki
- bodnieki Bodnieks
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces
- bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
- Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
- boguris Bogars
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
- Bogdošans Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā
- Bogdoula Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā
- Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas
- Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
- Bogučara Bogučarka - upe Krievijā
- Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
- Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
- Geranium bohemicum Bohēmijas gandrene
- bohēmieši Bohēmijas iedzīvotāji Čehijā
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- ekskomunikācija Boikota veids, plānveida atturēšanās no sociālās attieksmes ar kādu personu vai personu grupu
- boilija Boila - speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi
- Boisisitija Boise - pilsēta ASV
- jūkā Bojā
- radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus
- bellboja Boja ar zvanu, kurš zvana viļņu iedarbības rezultātā
- beigas Bojā eja, sabrukums; arī nāve
- kapracis Bojā ejas izraisītājs
- robežboja Boja, ar ko apzīmē (kā) robežu
- nevēstie Bojā, panīkumā
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
- klūbēšana Bojāeja
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.)
- gals Bojāeja, sabrukums; arī nāve
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem)
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
- pašnovērsties Bojājuma likvidēšanās bez ārējas iejaukšanās
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce
- pļenga Bojājums (ādā); čulga
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam)
- tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri
- mikrotrauma Bojājums, ko izraisa neliels, parasti atkārtots mehānisks kairinājums
- neglītums Bojājums, vaina
- defektēšana Bojājumu meklēšanas process agregātos un detaļās, lai noteiktu to tehnisko stāvokli un derīgumu turpmākai ekspluatācijai
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
- sliktošana Bojāšana
- apnaiskāt Bojāt
- bāņēt Bojāt
- cūkāt Bojāt
- gant Bojāt
- ķezēt Bojāt
- ķēzt Bojāt
- naiskāt Bojāt
- nerrot Bojāt
- peizēt Bojāt
- porķīt Bojāt
- purgāt Bojāt
- pušerēt Bojāt
- skādēt Bojāt
- smidzināt Bojāt
- maitāt Bojāt (1)
- maitāt Bojāt (2)
- maitāt Bojāt (3)
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus)
- ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.)
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
- cūkot Bojāt (parasti tīšām)
- spert gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
- murķīt Bojāt apstākļu sakritības rezultātā
- murķīt Bojāt mērcējot vai nosmērējot
- noāmarot Bojāt sitot ar āmuru
- pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas
- mužot Bojāt, dauzīt
- gadināt Bojāt, iebojāt
- bendēt Bojāt, iznīcināt (augus)
- ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem)
- ieskādēt Bojāt, maitāt
- noskādēt Bojāt, maitāt
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
- dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri
- nobrakarēt Bojāt, sadauzīt
- apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
- čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri
- ņidre Bojāta koka serde
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts
- bojājums Bojāta vieta
- bendētājs Bojātājs
- ķarzaklis Bojātājs, postītājs
- redintegrācija Bojātas daļas atjaunošana
- endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti
- apkalēties Bojāties
- gandēties Bojāties
- izpostīties Bojāties
- iet bojā Bojāties
- plīkt Bojāties
- pušierēties Bojāties
- tērēties Bojāties
- vainoties Bojāties
- maitāties Bojāties (1)
- maitāties Bojāties (2)
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
- lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu)
- prapult Bojāties, iet bojā
- prult Bojāties, iet bojā
- iekurtēt Bojāties, izčākstēt
- pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
- jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā
- ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam
- gunēt Bojāties, pelēt
- dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem)
- plēkšēt Bojāties, pūt
- saplekt Bojāties, sākt pelēt
- šķenst Bojāties, vārguļot
- ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku)
- smirst Bojāties; kļūt smirdīgam
- reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās
- designācija Bojāto preču saraksts
- salūzis Bojāts
- defektīvs Bojāts (priekšmets)
- smakojs Bojāts un smirdīgs (ēdiens)
- stindīgs Bojāts, bojājies
- maitains Bojāts, iepuvis
- izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts
- deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots)
- tērēts Bojāts; tāds, kam ir funkciju traucējumi
- pleroze Bojātu audu atjaunošanās pēc slimības
- citotēze Bojātu šūnu atjaunošanās process
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
- Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
- Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
- Salix bockii Boka kārkls
- Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā
- Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā
- Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā
- svings Boksā - sānisks sitiens no distances
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu
- boksers Bokseris
- buksieris Bokseris
- lieldūrnieks Bokseris
- bumbieris Bokseru treniņu maiss
- bauksits Boksīts
- Bolaņosa Bolanjosa - upe Meksikā
- Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers
- Bolča Bolderāja
- Bolderaa Bolderāja
- Silikatka Bolderāja, Rīgas mikrorajons
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- bolderjāņi Bolderjānis
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- polāniski Boliski
- olīt Bolīt
- valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti)
- valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties
- bolīties Bolīt acis
- valkšķēt Bolīt, pārgriezt acis
- bolivians Boliviano
- BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Bolīvija, valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā
- BO Bolīvija, valsts divburtu kods
- BOL Bolīvija, valsts trīsburtu kods
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
- Fuchsia boliviana Bolīvijas fuksija
- Mandevilla boliviensis Bolīvijas mandevila
- boliviano Bolīvijas naudas vienība; vienā boliviano ir 100 sentavo
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē
- Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā
- Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
- bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
- pabolīties Bolot acis, paskatīties
- Baltezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā
- Baltais ezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā
- Baltaru ezers Boltaru ezers Višķu pagastā
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē
- Balvupe Bolupe, tās nosaukuma variants
- Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
- Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
- Sore Bolupes lejteces atzarojums
- Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā
- lielinieks Boļševiks
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā)
- lielniecisms Boļševisms
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
- lieliniecisks Boļševistisks
- Čeremšana Boļšojčeremšana - upe Krievijā
- Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka
- Lielā Jugana Boļšojjugana, upe Krievijā
- Kineļa Boļšojkineļa - upe Krievijā
- Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā
- Bieļenkoje Boļtiņais - ezers Ezernieku pagastā
- Beļenkoje Boļtiņais – ezers Ezernieku pagastā
- Boltiņkijs Boļtiņais ezers Ezernieku pagastā
- Baltais Boļtiņais, ezers Ezernieku pagastā
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt
- bumbot Bombardēt
- brachininae Bombardiervaboļu apakšdzimta
- brachinus Bombardiervaboļu apakšdzimtas ģints
- velme Bomis
- šķīnis Bomis stellēs ap kuru satin uzausto audumu
- dalba Bomis, svereklis
- dalbs Bomis, svereklis
- ceļbomis Bomis, uz kura stellēs tinas uzaustais audums
- bullītis Bomis, uz kura uztin linu audeklu
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
- klošārs Bomzis, bezpajumtnieks (angļu "clauchard")
- bonpo Bon cilvēki - bon mācības sekotāji
- bonapartists Bonapartisma piekritējs
- Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
- Bondarišķis Bondarišku ezers Andzeļu pagastā
- Lazauska ezers Bondaru ezers Čornajas pagastā
- bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds
- bomerēt Bonēt
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- bonzai Bonsai - japāņu pundurkociņi; šo kociņu audzēšanas māksla
- Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis
- Dicranum bonjeanii Bonžana divzobe
- borejs Bora - stiprs, auksts ziemeļu vējš
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
- borani Bora savienojumi ar ūdeņradi
- borīdi Bora un metālu savienojumi, grūti kūst, ir izturīgi pret karstumu un mehānisku iedarbību
- tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda
- boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs
- Dauguļu ezers Borauga, ezers Andzeļu pagastā
- kubonīts Borazons - bora nitrīda alotropija; elbors
- elbors Borazons - bora nitrīda alotropija; kubonīts
- bordinghauzs Bordiņmāja, pansija
- bordings Bordiņmāja, pansija
- bordiņš Bordiņmāja, pansija
- Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
- borgis Borgiss
- Harmrarnes šaurums Borholmas šaurums Baltijas jūrā
- bore Boris - urbis, parasti metāla, akmens urbšanai
- Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
- Lielborne Borne, Daugavas pieteka
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas
- izoborneols Borneola stereoizomers; dabā nav atrodams, bet borneolu iegūstot rodas kā blakusprodukts
- Hamrarnes šaurums Bornholmas šaurums Baltijas jūrā
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Borobudurs Borobadūras templis ("Borobudur")
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
- bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
- boros Boros schneideri - Šneidera mizmīlis
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- Baraukas pilskalns Borovkas pilskalns
- perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
- borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu
- borags Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts)
- borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe
- brīvborts Borta virsūdens daļa
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi
- bosminidae Bosminu dzimta
- bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā
- BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods
- BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods
- BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
- bastons Bostons (audums)
- BW Bostvāna, valsts divburtu kods
- BWA Bostvāna, valsts trīsburtu kods
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- boča Botānika (mācību priekšmets)
- bočene Botānika (mācību priekšmets)
- bota Botānika (mācību priekšmets)
- botene Botānika (mācību priekšmets)
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
- dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos
- meristēms Botānikā pirmatnēji dīgļa audi
- prolepsis Botānikā priekšlaicīga izplaukšana
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos
- simpodija Botānikā vasas uzbūves veids
- zigomorfisms Botānikā ziedi ar divpusēju simmetriju
- etnobotānika Botānikas daļa, kas vāc un sistematizē tautā izplatītās ziņas par augiem
- mikētoloģija Botānikas daļa, mācība par sēnēm
- brioloģija Botānikas nozare par sūnām
- algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes
- pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes
- karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības
- fitopaleontoloģija Botānikas nozare, kas pētī izmirušo augu fosilās atliekas; tas pats, kas paleobotānika
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu
- lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus
- palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas
- botāniķis Botānikas speciālists
- paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
- buihadi Botlihi - tautības pašnosaukums
- botrydium Botrīdiju dzimtas aļģu ģints
- botrydiales Botrīdiju rinda
- bothriocephalus Botriocefali - lenteņu klases ģints
- Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
- robotprogrammatūra Bots - automatizēta programmatūra tiešsaistes tērzēšanas procesiem vai globālā tīmekļa kataloģizēšanai
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu; Bečuanalenda
- botsvānieši Botsvānas Republikas pamatiedzīvotāji
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos
- Nerine bowdenii Boudena nerīne
- Bomonta Boumonta - pilsēta ASV
- BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes")
- Begonia boweri Bovera begonija
- bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis
- Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem
- mangale Boze; sitamais
- mangalis Boze; sitamais
- ķuģis Bozīte
- virbens Bozīte, nūjiņa
- bokāties Bozties, sabozties
- izpurties Bozties, sabozties
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- gludā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea glabra")
- Peru bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea peruviana")
- izcilā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea spectabilis")
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas
- Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants
- Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
- Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
- Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki
- govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus")
- ūdensvērsis Dumpis ("Botaurus stellaris", senāk "Ardea stellaris")
- bunkšķis Dumpis ("Botaurus stellaris")
- lielais dumpis dumpju suga ("Botaurus stellaris")
- Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka
- botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales")
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē
- kancionāls Dziesmu grāmata, sevišķi Bohemijas brāļu draudzē
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- pirtskurīši Ēdama sēne "Boletus variegatus"
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
- pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
- Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0)
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā
- Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
- Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers
- Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
- Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
- Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers
- Bolons ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals
- Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
- Bagraškels ezers Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Baghrash Köl"), plašā Austrumtjanšana ieplakā 1030 m vjl., platība - 1380 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 16 m; Bostens
- Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers
- Bakans ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers
- Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
- Bočezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha; Boču ezers
- Turnetresks ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
- bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna
- izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
- govju mīža govju beka ("Boletus bovinus")
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
- Flegijs Grieķu mitoloģijā - kara dieva Araja dēls, cilts vadonis Boiotijā
- Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
- hiperboreji Grieķu mitoloģijā - tauta, kas dzīvoja galējos ziemeļos, "aiz Boreja"
- Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
- Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
- hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja
- gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra
- Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
- Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
- čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss)
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas
- čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
- padome "IAB" interneta darbības padome (angļu "Internet Activities Board")
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante)
- žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae")
- tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni
- Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais")
- Bostonas latviešu kopiena izveidojās 1881. g., 1900. g. Bostonā dzīvoja \~400 latviešu, 1914. g. - \~3000, 1930. g. - \~8000, 1960. gados - \~5000 un 1990. gados - \~2500 latviešu
- Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē
- Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums
- bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji
- Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Bokefjerdens jūras līcis Botnijas līča ziemeļrietumos, Zviedrijas piekrastē
- Butuanas līcis jūras līcis Filipīnās, Boholas jūras austrumos, Mindanao salas ziemeļu izvirzījuma rietumu piekrastē
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Maradu līcis jūras līcis Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, dienvidos no Bangi Dienvidu šauruma
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Paitanas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumos, Malaizijas teritorija
- Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
- Olandshavs jūras šaurums Baltijas jūras ziemeļu daļā, kas to savieno ar Botnijas līci, starp Zviedriju un Ālandu salām
- Kanigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, Austrumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, starp Leites un Boholas salu
- Taņonas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, atdala Sebu un Negrosas salu, savieno Visaju un Boholas jūru
- Surigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Leites un Dinagatas salu, savieno Boholas jūru ar Leites līci
- Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
- Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
- Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km
- Bangi Dienvidu šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas (Borneo) salu dienvidos un Balambananas un Bangi salu ziemeļos, savieno Dienvidķīnas jūru ar Sulu jūru
- Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
- Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu
- Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
- Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
- govsmīža kāda beku suga ("Boletus luteus")
- Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
- Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka
- Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m
- Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
- Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
- Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani)
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
- Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs
- Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
- Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
- Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
- Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
- midzene Kameņu suga "Bombus muscorum", kas ierīko migu sūnās
- lauka kamene kameņu suga ("Bombus agrorum")
- lielacu kamene kameņu suga ("Bombus confusus"), Latvijā aizsargājama
- akmeņu kamene kameņu suga ("Bombus lapidarius")
- melnā kamene kameņu suga ("Bombus lucorum")
- augļu kamene kameņu suga ("Bombus pomorum"), Latvijā aizsargājama
- Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
- Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae")
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
- bozavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozava" iedzīvotāji
- Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums
- Bokšas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukuma variants
- Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski
- bāzavieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bāzava" (tagad - "Bozova") iedzīvotāji
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku
- Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača
- Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Clostridium botulinum klostrīdiju suga, Botulisma nūjiņa
- Kočavamba Kočabamba - pilsēta Bolīvijā
- Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
- Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
- bojārieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
- Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants
- Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski
- Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski
- bornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borne" iedzīvotāji
- borovojieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borovoje" iedzīvotāji
- Bogdoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants
- Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski
- bogdānieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bodāni" iedzīvotāji
- Bogdoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants
- Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski
- Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski
- Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums
- Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski
- Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants
- Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski
- baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji
- borovcieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
- Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai
- frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija
- supratekamība Kvantu šķidruma (sk. Bozes šķidrums) stāvoklis, kurā šķidrums bez berzes izplūst caur kapilāriem
- Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai
- paparde Ķekarpaparde ("Botrychium")
- papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
- trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
- botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium")
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
- zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
- vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
- Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
- brigantiji Ķeltu vindeliku cilts Bodenes ezera austrumos
- Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka
- Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
- Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
- platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
- Ļaodunas līcis Liaodunas līcis Bohai jūras ziemeļos
- Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- Lielais Borovinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Lielais Borvinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Vanaga ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Vanagu ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā un Baltkrievijā
- tībungs Lielais dumpis ("Botaurus stellaris")
- Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā
- Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža)
- Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika
- govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
- Barauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukuma variants
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_
- bobīšānieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
- bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
- Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski
- Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski
- Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski
- Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski
- bondarevieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bondareva" iedzīvotāji
- Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski
- Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants
- boldānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" iedzīvotāji
- Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
- Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
- Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski
- Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski
- Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants
- vētra ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.)
- auka ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
- bozēnieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" iedzīvotāji
- Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski
- bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji
- Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
- Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka
- Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
- Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
- Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
- govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem
- Bolovatskas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Borvinka ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Borvinkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Bolovatkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
- HotBot meklētājprogramma _HotBot_
- Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
- pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus")
- zaļdzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius titubans")
- dzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius vittellinus")
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem
- Šneidera mizmīlis mizmīļu suga ("Boros schneideri")
- sueldo Monēta Bolīvijā, 1/8 peso
- slaidā moskītzāle moskītzāļu suga ("Bouteloua gracilis")
- Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
- Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
- Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos
- Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
- Batanai nacionālais parks nacionālais parks Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu daļā
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
- Augstā piekraste nacionālais parks Zviedrijā (_Höga Kusten_), Vesternorlandes lēnē, Botnijas līča piekrastē
- bugenvilejas Naktsziežu dzimtas ģints ("Bougainvillea"), kāpelējoši krūmi no Dienvidamerikas, audzē puķu podos
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
- Brimēra apvērsums Napoleona Bonaparta valsts apvērsums 1799. gada 18.-19. brimērā (9.-10. XI)
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
- pula Naudas vienība Bostvānas Republikā, sīknauda - tebe
- NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados
- aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
- Bavala neliela sala Indonēzijā, Rietumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu piekrastē, Karimatas šauruma dienvidaustrumu daļā
- Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
- Ertholmene nelielu salu grupa Baltijas jūrā, \~20 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, Dānijas teritorija
- Balabalananu salas nelielu salu grupa Indonēzijā, Makasaras šaurumā, dienvidaustrumos no Kalimantānas (Borneo) salas
- Tērtlailendas nelielu salu grupa Sulu jūras dienvidrietumu daļā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, dienvidrietumos Malaizijas teritorija, ziemeļaustrumos - Filipīnu
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Borta Obervarta - pilsēta Austrijā ("Borta")
- Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km
- Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā
- Ālandu salas Olande, arhipelāgs Botnijas līča dienvidos
- odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Boki Otrie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus")
- boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā
- WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association")
- WBA Pasaules Boksa asociācija, nodibināta 1921. gadā (angļu "World Boxing Association")
- WBO Pasaules Boksa organizācija, nodibināta 1988. gadā (angļu "World Box Organization")
- WBC Pasaules Boksa padome, nodibināta 1963. gadā (angļu "World Boxing Council")
- Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai
- Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā
- būmers pēckara periodā (1945–1960) dzimušo cilvēku paaudzes (_Baby Boomers_) pārstāvis
- ziemeļbasuti Pedi - tauta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, arī Zimbabves dienvidos un Bostvānas austrumos
- paeglene Pelēcīga sēne ("Boletus variegatus")
- Pelnupīte Pelnupe, Bolupes pieteka
- Perdija Pērdeja, Bolupes lejteces posms
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
- pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea")
- melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
- Ain Būsīfa pilsēta Alžīrijā (_Aïn Boucif_), Midījas vilājā
- Borgera pilsēta ASV (_Borger_), Teksasas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjūta pilsēta ASV (_Butte_, arī _Butte-Silver Bow_), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bērnī pilsēta ASV ("Boerne"), Teksasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogalūsa pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bointonbīča pilsēta ASV ("Boynton Beach"), Floridas štatā, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boise pilsēta ASV ("Boise"), Aidaho štata administratīvais centrs, 216200 iedzīvotāju (2014. g.); Boisisitija
- Bolivara pilsēta ASV ("Bolivar"), Misūri štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bonema pilsēta ASV ("Bonham"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bonitaspringsa pilsēta ASV ("Bonita Springs"), Floridas štatā, 49300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būna pilsēta ASV ("Boone"), Aiovas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būna pilsēta ASV ("Boone"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bordmena pilsēta ASV ("Bordman"), Ohaio štatā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Božersitija pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boldersitija pilsēta ASV ("Boulder City"), Nevadas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boldera pilsēta ASV ("Boulder"), Kolorādo štatā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bovī pilsēta ASV ("Bowie"), Mērilendas štatā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boulinggrīna pilsēta ASV ("Bowling Green"), Kentuki štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boulinggrīna pilsēta ASV ("Bowling Green"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bozmena pilsēta ASV ("Bozeman"), Montānas štatā, 41660 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjutsilverbova pilsēta ASV ("Butte-Silver Bow"), Montānas štatā, 33980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Bagura pilsēta Bangladešā (_Bogra_), Rādžšāhī provincē, 150100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vareme pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borglūna pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Abapo pilsēta Bolīvijā (_Abapó_), Santakrusas departamentā 450 m vjl., 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačakači pilsēta Bolīvijā (_Achacachi_), Lapasas departamentā
- Aikile pilsēta Bolīvijā (_Aiquile_), Kočabambas departamentā
- Apolo pilsēta Bolīvijā (_Apolo_), Lapasas departamentā
- Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
- Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
- Atoča pilsēta Bolīvijā (_Atocha_), Potosi departamentā
- Kočabamba pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Elalto pilsēta Bolīvijā ("El Alto"), Lapasas piepilsēta, 903100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Sakaba pilsēta Bolīvijā ("Sacaba"), Kočabambas departamentā, 141500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Santakrusa pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tariha pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Trinidada pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta administratīvais centrs
- Bauresa pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta austrumu daļā
- Beljavista pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta austrumu daļā, Rioblanko upes labajā krastā
- Triha pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Oruro pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 216700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Potosi pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka)
- Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bugojno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Busovača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goražde pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grude pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koņica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubuški pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Odžaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orašje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Posušje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mostara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
- Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Serove pilsēta Botsvanā ("Serowe"), Centrālā distrikta administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mahalapje pilsēta Botsvanā, Centrālajā distriktā, 39700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Selebi-Phikve pilsēta Botsvanā, Centrālajā distriktā, 49800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Močhudi pilsēta Botsvanā, Khatlenas distrikta administratīvais centrs, 37000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Molepolole pilsēta Botsvanā, Kvenenas distrikta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kaņe pilsēta Botsvanā, Nvakeces distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Frānsistauna pilsēta Botsvanā, Ziemeļaustrumu distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mauna pilsēta Botsvanā, Ziemeļrietumu distrikta administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Lobace pilsēta Botsvānas dienvidaustrumos ("Lobatse"), Dienvidaustrumu distriktā, 29100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā
- Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
- Boavista pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Karuara pilsēta Brazīlijā ("Caruaru"), Pernambuku štata rietumu daļā, Borboremas plato, 278000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Korumba pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boļarova pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Botevgrada pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobodjulaso pilsēta Burkinafaso ("Bobo-Dioulasso"), 436000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bosanga pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bora pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta
- Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas
- Allinge-Sanvīga pilsēta Dānijā (_Allinge-Sandvig_), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.)
- Renne pilsēta Dānijā ("Renne"), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Okirkebī pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neksē pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salas austrumu piekrastē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā
- Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda
- Klaksvika pilsēta Fēru salās, Borojas salas rietumu daļā, 4630 iedzīvotāju (2004. g.)
- Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
- Gindulmana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas dienvidaustrumu daļā
- Tagbilarana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas dienvidrietumu piekrastē
- Karmena pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas vidusdaļā
- Tubigona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Talibona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas ziemeļu piekrastē
- Dumagete pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salas austrumos, Boholas jūras krastā
- Argao pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
- Karakara pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
- Sikihora pilsēta Filipīnās, tāda paša nosaukuma Boholas jūras salas rietumu daļā
- Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bobiņī pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Buā Kolomba pilsēta Francijā ("Bois-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bondī pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Buloņa-Bijankūra pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju
- Burganbresa pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lebuska pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ptibūra pilsēta Gvadelupā ("Petit-Bourg"), Francijas aizjūras reģionā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kamsara pilsēta Gvinejā, Bokes reģionā, 61500 iedzīvotāju (1999. g.)
- Amarnātha pilsēta Indijā (_Amarnāth_), Mahārāštras štatā, Mumbajas (Bombejas) piepilsēta
- Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā
- Bogora pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga
- Baru pilsēta Indonēzijā, Austrumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Bandžarmasina pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pontianaka pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 531400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Benkajana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas štata ziemeļrietumu daļā
- Samarinda pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Balikpapana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barabai pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Dienvidkalimantānas provincē
- Bandžarbaru pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidos, Dienvidkalimantānas provincē
- Batakana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas un Dienvidkalimantānas provinces dienvidos, Javas jūras krastā
- Bodžnūrda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Bojnūrd"), Ziemeļhorasānas ostāna administratīvais centrs, 199800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Boila pilsēta Īrijā (_Boyle_), Roskomonas grāfistē, 1460 iedzīvotāju (2011. g.)
- Borgomanēro pilsēta Itālijā (_Borgomanero_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgosēzija pilsēta Itālijā (_Borgosesia_), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bruniko pilsēta Itālijā (_Brunico_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobjo pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bojāno pilsēta Itālijā ("Bojano"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bollate pilsēta Itālijā ("Bollate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolsēna pilsēta Itālijā ("Bolsena"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bondēno pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bordigēra pilsēta Itālijā ("Bordighera"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgaro Torinēze pilsēta Itālijā ("Borgaro Torinese"), Turīnas reģiona Pjemontas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgeto pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bordžija pilsēta Itālijā ("Borgia"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boza pilsēta Itālijā ("Bosa"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boskoreāle pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Butronjo pilsēta Itālijā ("Botrungo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bovalīno pilsēta Itālijā ("Bovalino"), Kalabrija reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boves pilsēta Itālijā ("Boves"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bovolone pilsēta Itālijā ("Bovolone"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bočolo pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bresanone pilsēta Itālijā ("Bressanone"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Budrio pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelmadžore pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastenāzo pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjūza pilsēta Itālijā ("Chiusa"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krevalkore pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glorenča pilsēta Itālijā ("Glorenza"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Imola pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laivesa pilsēta Itālijā ("Laives"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marcaboto pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medicīna pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Merāno pilsēta Itālijā ("Merano"), Trentīno-Alto Adidže reģiona Bolcāno provincē, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Molinella pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monterenčio pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjānoro pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boloņa pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolcāno pilsēta Itālijas ziemeļos (_Bolzano_), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tunha pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kartahena pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cartagena"), Bolivaras departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 871300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Soača pilsēta Kolumbijas Republikā, Bogotas piepilsēta, 426600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šimanovska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Civiļska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
- Borovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris
- Kirova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, Bolvas krastos, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buguruslana pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.)
- Spaska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
- Bednodemjanovska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
- Pohvistņeva pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pugačova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavodoukovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
- Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
- Bogučara pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Cjiņhuandao pilsēta Ķīnā ("Qinhuangdao"), Hebei provincē, Bohai jūras piekrastē, 549100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bošana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo
- Tangu pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča
- Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
- Bognorrīdžisa pilsēta Lielbritānijā (_Bognor Regis_), Anglijas dienvidos, Rietumsaseksas grāfistes Erunas distriktā, Lamanša krastā
- Bognorīdžisa pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būtla pilsēta Lielbritānijā ("Bootle"), Anglijā, Mērsisaidas konurbācijā, osta, 77600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kudata pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Maradu līča rietumu krastā
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Belurana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Labukas līča krastā
- Keninau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kotabeluda pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Ranau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Sandakana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Papara pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Lahaddatu pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu piekrastē
- Bareo pilsēta Malaizijā, Saravakas štata austrumos, Kalimantānas (Borneo) salā
- Belaga pilsēta Malaizijā, Saravakas štatā, Kalimantās (Borneo) salā
- Bolsvarda pilsēta Nīderlandē (_Bolsward_), Frīzlandes provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgera pilsēta Nīderlandē (_Borger_), Drentes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksmēra pilsēta Nīderlandē (_Boxmeer_), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bokstela pilsēta Nīderlandē (_Boxtel_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boholca pilsēta Nīderlandē ("Bocholtz"), Limburgas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būkela pilsēta Nīderlandē ("Boekel"), Ziemeļbrabantes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Būlenslāma pilsēta Nīderlandē ("Boelenslaan"), Frīzlandes provincē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borkulo pilsēta Nīderlandē ("Borculo"), Gelderlandes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borghārene pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borna pilsēta Nīderlandē ("Born"), Limburgas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borne pilsēta Nīderlandē ("Borne"), Overeiselas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borsele pilsēta Nīderlandē ("Borssele"), Zēlandes provincē, 1460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terbūra pilsēta Nīderlandē ("Ten Boer"), Groningenas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maiduguri pilsēta Nigērijā ("Maiduguri"), Borno štata administratīvais centrs, 521000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bama pilsēta Nigērijā, Borno štata austrumu daļā
- Askira pilsēta Nigērijā, Borno štata dienvidu daļā
- Bonni pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Bonny"), Nigēras deltā, naftas izvedosta Biafras līča krastā
- Būdē pilsēta Norvēģijā ("Bodø"), Nūrlannes filkes administratīvais centrs, 50200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kveta pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Boleslaveca pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Borba pilsēta Portugālē ("Borba"), Evoras apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fleminzi pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dorohoja pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 24300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bučeča pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Štefenešti pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Seveni pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Darabani pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Keleraši pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boļevaca pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kladova pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Majdanpeka pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Negotina pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bora pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boveca pilsēta Slovēnijā ("Bovec"), Goriškas reģionā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kemi pilsēta Somijā (_Kemi_), Lapzemes reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tornio pilsēta Somijā (_Tornio_), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rauma pilsēta Somijā (somu val. _Rauma_, zviedru val. _Raumo_), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pori pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. _Pori_), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bundrī pilsēta Šveicē ("Boudry"), Neišateles kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burga-Senpjēre pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Benī Hijāra pilsēta Tunisijā, Nābulas vilājā, Bona raga pussalas dienvidu piekrastē
- Menzelburgība pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bodruma pilsēta Turcijā ("Bodrum"), Muglas ilā, 36400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bojabata pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolu pilsēta Turcijā ("Bolu"), ila administratīvais centrs, 131300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolvadina pilsēta Turcijā ("Bolvadin"), Afjonkarahisaras ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bora pilsēta Turcijā ("Bor"), Nīgdes ilā, 40500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozdžāda pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozjazi pilsēta Turcijā ("Bozyazi"), Mersinas ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozkira pilsēta Turcijā ("Bozkir"), Konjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozkurta pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozkurta pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Kastamonu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozova pilsēta Turcijā ("Bozova"), Šanliurfas ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boztepe pilsēta Turcijā ("Boztepe"), Kiršehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerede pilsēta Turcijā ("Gerede"), Bolu ilā, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kibrisdžika pilsēta Turcijā ("Kibriscik"), Bolu ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mengena pilsēta Turcijā ("Mengen"), Bolu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mudurnu pilsēta Turcijā ("Mudurnu"), Bolu ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sebena pilsēta Turcijā ("Seben"), Bolu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dertdivana pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gejnika pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jeničāga pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
- Bodajka pilsēta Ungārijā ("Bodajk"), Fejēras meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enča pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miškolca pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Onga pilsēta Ungārijā ("Onga"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Putnoka pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serenča pilsēta Ungārijā ("Szerencs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tokaja pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendrē pilsēta Ungārijā, Boršoas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pālhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sajosentpētera pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārošpataka pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šātoraljaūjheja pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkevešda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Genca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudabāņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šajobāboņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Cigānda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abaujsānto pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boršodnādašda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkeresteša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emēda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņēklāhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sikso pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alšožolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēčāta pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Felsēžolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Edelēņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazincbarcika pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Hesenes federālajā zemē, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bobingene pilsēta Vācijā ("Bobingen"), Bavārijas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bokenema pilsēta Vācijā ("Bockenem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bodenverdere pilsēta Vācijā ("Bodenwerder"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bogene pilsēta Vācijā ("Bogen"), Bavārijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boicenburga pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bonna pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
- Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bopfingene pilsēta Vācijā ("Bopfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boparda pilsēta Vācijā ("Boppard"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borgenštreiha pilsēta Vācijā ("Borgentreich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borgholchauzene pilsēta Vācijā ("Borgholzhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borna pilsēta Vācijā ("Borna"), Saksijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bornheima pilsēta Vācijā ("Bornheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boksberga pilsēta Vācijā ("Boxberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lindava pilsēta Vācijā ("Lindau am Bodensee"), Bavārijas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ošerslēbene pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vanclēbene-Berde pilsēta Vācijā ("Wanzleben-Boerde"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vatenšeide pilsēta Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē līdz 1975. g., kad iekļauta Bohumas pilsētas sastāvā, kā tās rajons, 72700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sjudadbolivara pilsēta Venecuēlā, Bolivaras štata administratīvais centrs, 313000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sjudadgvajāna pilsēta Venecuēlā, Bolivaras štatā, 704000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sundsvalla pilsēta Zviedrijā (_Sundsvall_), Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lūleo pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hudiksvalla pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve
- Haparanda pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pīteo pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos, Botnijas līča piekrastē, 22900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m
- Boki Pirmie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
- šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus")
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
- bobijs Policista apzīmējums Anglijā, pēc Roberta (Bobija) Pīla vārda, kurš 1828 realizēja Anglijā policijas likumus
- Popo ezers Poopo ezers Bolīvijā
- quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta
- botorieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Botori" iedzīvotāji
- Lomi-Bortnīki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi-Bortnieki" nosaukuma variants
- Bondariškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukuma variants
- Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski
- Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
- Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
- bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
- Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
- Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē
- BWP Pula; Bostvānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tebe
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos
- svinpelēkais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista plumbea"), augļķermenis 1,5-2 cm diametrā, aug pļavās, gaišos mežos, krūmājos
- pūpēdītis Pūpēžu dzimtas ģints ("Bovista"), \~8 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no kurām 3 sastopamas reti
- grebēze Purva beka ("Boletus bovinus")
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
- Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
- Hūrnslandete pussala Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos, iesniedzas Botnijas līcī
- Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka
- Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
- Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
- Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
- borisieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Borisi" iedzīvotāji
- Bokoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants
- Bokuoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski
- Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski
- Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski
- Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants
- Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
- Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
- Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants
- Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants
- Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski
- Bokoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants
- Bokuoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski
- Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
- bortniecieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bortnieki" iedzīvotāji
- bolderājieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bolderāja" iedzīvotāji
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
- Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- bornsmindieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Bornsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei
- Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija
- Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā
- Grēse sala Baltijas jūras Botnijas līcī, Zviedrijas teritorija, ietilpst Upsālas lēne
- Bjērkēna sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā
- Raipaluoto sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā
- Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Hailuoto sala Baltijas jūras Botnijas līča ziemeļaustrumos, Somijas teritorija, Ziemeļpohjanmā reģionā
- Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta
- Adi sala Bandas jūras austrumos (_Adi_), Jaungvinejas salas Bomberai pussalas dienvidu piekrastē, Indonēzijas Rietumpapua provinces teritorija
- Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai
- Kūnoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Borojas salas
- Sikihora sala Filipīnās, Boholas jūras rietumu daļā, Centrālās Visajas reģiona teritorija
- Panaona sala Filipīnās, Boholas jūras ziemeļaustrumos, Austrumu Visajas reģionā
- Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, Centrālās Visajas reģionā, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
- Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
- Bastimentosa sala Karību jūras dienvidos, Panamas piekrastē, Bokasa del Toro provinces teritorija
- Džambonana sala Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Borkuma sala Ziemeļjūrā, Vācijas piekrastē (_Borkum_), lielākā no Austrumfrīzu salām, platība - 30,74 kvadrātkilometri, 5660 iedzīvotāju (2008. g.)
- bozovieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" iedzīvotāji
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
- medoks Sarkanais Bordo vīns
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra
- Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas
- Aršeji sausgultne Čadā (_Archeī, Ouadi_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumos, Ennedi plato dienvidrietumu malā
- Bao sausgultne Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā
- miniji sena aioliešu cilts, kas no Tesalijas pārnākusi dzīvoja Boiotijā ap Orchomenu
- Hatusasa sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā
- boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
- apsene Sēne, apšu beka ("Boletus rufus")
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
- feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa
- tebe Sīknauda Bostvānas Republikā, 0,01 pula
- Bojoru Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
- Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.)
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte
- gurķene skarblapju dzimtas ģints ("Borago"), 3-7 sugas, Latvijā 1 suga
- Sclerotinia fuckeliana sklerocīniju dzimtas sugas "Botryotinia fuckeliana" nosaukuma sinonīms
- bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas
- FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
- IBF Starptautiskā boksa federācija (angļu "International Boxe Federation")
- IAB Starptautiskā Grāmatvežu asociācija (angļu "International Association of Bookkeepers")
- ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu
- IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board")
- ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis
- VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
- bonītis stiprs alkoholiskais dzēriens _Bonaparte_
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
- bolonka Suņu šķirne - Boloņas zīda suns
- aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus")
- aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus")
- sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus")
- Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m
- Bornholmas šaurums šaurums Baltijas jūrā starp Bornholmas salu un Skandināvijas pussalas dienvidiem, platums — \~35 km, dziļums centrālajā daļā — līdz 70 m, atsevišķos sēkļos pie ieejas un izejas 12-17 m; Hamrarnes šaurums
- Sēdrakvarkens Šaurums starp Olandes salām un Skandināvijas pussalu, savieno Botnijas līci ar Baltijas jūru, platums - \~40 km, dziļums - līdz 244 m
- mēslene šīs dzimtas ģints ("Bolbitius")
- zīdaste šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vērsis šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki
- bosmina šīs dzimtas ģints ("Bosmina"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- botrīdija šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas
- beka šīs dzimtas lielākā ģints ("Boletus"), no kuras Latvijā konstatēts 10 sugu
- ciedru zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla cedrorum")
- parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja
- Sibīrijas zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla japonica")
- Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi
- Botryotinia fuckeliana šīs ģints suga, kuras anamorfa ir "Botrytis cinerea"
- Bosmina maritima šīs ģints sugas "Bosmina longispina" nosaukuma variants
- beka šīs rindas dzimta ("Boletaceae"), 17 ģintis, 250 sugas, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- botrīdija šīs rindas dzimta ("Botrydiaceae")
- Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka
- Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka
- Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
- Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu
- Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu
- Borno Štats Nigērijā ("Borno"), administratīvais centrs - Maiduguri, platība - 70898 kvadrātkilometri, 4151200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
- Bolivara Štats Venecuēlas dienvidaustrumos ("Bolivar"), administratīvais centrs - Sjudadbolivara, platība - 238000 kvadrātkilometru, 1620400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Amazonasa štats Venecuēlas dienvidos (_Amazonasa_), robežojas ar Bolivara štatu, kā arī ar Brazīliju un Kolumbiju
- Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.)
- EBS Šveices elektroniskā birža ("Swiss Electronic Bourse")
- Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
- šoni tauta ("Shona") Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā; valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus; mašoni
- bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
- pedi tauta DĀR, Zimbabvē, Botsvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- hadzapi tauta, dzīvo Āfrikas dienvidu daļā, gk. Bostvānā, valoda pieder pie nilotu saimes bušmeņu grupas
- bolīvieši tauta, dzīvo Bolīvijā (~45% iedzīvotāju), Andu austrumu nogāzēs, valoda - spāņu, ticīgie - katoļi
- bečuāni tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani
- bapedi tauta, dzīvo DĀR, Zimbabvē un Bostvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; pedi
- galesi tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji
- nationes Tautību grupas, kas 12. gs. sākumā izveidojās Boloņas skolā un vēlāk ieguva korporāciju formu
- Čenresi Tibetiešu vārds, kas apzīmē Avalokitešvaru, lielo Bodhisatvu, kurš ir Tibetas patrons un kura reinkarnācija ir dalailama
- Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
- tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu
- kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā
- Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
- vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
- Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
- borotjbisti Ukraiņu politiskās partijas 1918.-20. g. biedri; nosaukums pēc avīzes "Borotjba"
- Kvando upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē
- Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
- Okavango upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando
- Kolvila upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā
- Brēgencerahe upe Austrijā, Forarlbergā, ietek Bodenezerā
- Apere upe Bolīvijā (_Apere, Rio_), Mamores kreisā krasta pieteka
- Itonamasa upe Bolīvijā ("Rio Itonamas"), Gvapores kreisā krasta pieteka
- Ortona upe Bolīvijā ("Rio Orthon"), Pando departamentā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
- Rapulo upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka
- Benisito upe Bolīvijā, Jatas kreisā krasta pieteka
- Beni upe Bolīvijā, Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Ičilo upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Jakuma upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Jata upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
- Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā
- Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
- Vrbasa upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km
- Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
- Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
- Šaše upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Tundža upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
- Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna
- Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Gvapore upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salas austrumu daļā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī
- Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
- Mahakama upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu
- Belajana upe Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Austrumkalimantānas provincē, Telenas labā krasta pieteka
- Bālha upe Irānā, Ardabīlas ostāna austrumos, robežupe ar Azerbaidānu, kur saucas - Bolgarčaja
- Sefīdrūda upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai
- Tvērau upe Islandes Rietumu Zemē, ietek Borgafjordā
- Marta upe Itālijā, Lacio reģiona ziemeļos, iztek no Bolsēnas ezera, ietek Tirēnu jūrā
- Kapuasa upe Kalimantānas salas rietumos (indonēziešu val. "Sungai Kapuas"), Indonēzijā, garums - 1040 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Natunas jūrā, kuģojama 902 km
- Andersona upe Kanādā (_Anderson River_), Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālas daļas ziemeļos. ietek Boforta jūras Liverpūles līcī
- Sautsaskačevana upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova
- Makenzi upe Kanādas ziemeļrietumos (angļu val. "Mackenzie River"), garums - 1738 km, iztek no Greitsleivleika (Lielā Vergu ezera), ietek Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūrā
- Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
- Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
- Laba upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai
- Karasuka upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas
- Kutuluka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Malijkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Karalika upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka
- Sestra upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Boļšojkušuma upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Kameļika upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Malijjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai
- Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
- Luanhe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī
- Eivona upe Lielbritānijā, Anglijā, izteka austrumos no Bristoles, ietek Lamanšā (Angļu kanālā) uz austrumiem no Bornmutas
- Barama upe Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, sākas Tamanas grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Labuka upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Labukas līcī
- Kinabatanana upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
- Segama upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
- Suguta upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
- Bolanjosa upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
- Logene upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V
- Desagvadera upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā
- Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
- Bašeu upe Rumānijā, Botošani žudecā, Prutas labā krasta pieteka
- Miletina upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
- Sihna upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
- Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
- Bodroga upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km
- Ondava upe Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 146 km
- Ahtevenjoki upe Somijā (_Ahtāvānjoki_), iztek no Lapajervi ezera, ietek Baltijas jūras Botnijas līcī
- Simojoki upe Somijā (_Simojoki_), Lapzemes dienvidu daļā, Simojervi ezera noteka uz Botnijas līci
- Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci
- Perhonjoki upe Somijā, Viduspohjanā un Pohjanā, ietek Botnijas līcī
- Ījoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, ietek Botnijas līcī
- Kokemeenjoki upe Somijas dienvidrietumos (_Kokemaenjoki_), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori
- Muonio upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī
- Muonioelvena upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī
- Tornionjoki upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī
- Boedo upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Latorica upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km
- Bode upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km
- Argene upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā
- Šustene upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā
- Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā
- Aro upe Venecuēlā (_Aro, Rio_), Bolivara štatā, Orinoko labā krasta pieteka
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
- Pītelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Ranelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līča Bokefjerdena līcī
- Bišelvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Obielvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Ērelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Legdelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Erelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos, ietek Botnijas līcī
- Jīde upe Zviedrijā, Vesterbotenas un Vesternorlandes lēnē, ietek Botnijas līcī pie Husumas
- Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
- Dālelvena upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Pīte upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī
- Lūlelvena upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī
- Torne upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī
- Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī
- Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu
- Lielbornes dzirnavezers uzpludināts uz Bornes upes Salienas pagastā, platība — 2 ha
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga
- māņmizvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Bothrideridae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju
- Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
- Buorbali Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Borbaļi" nosaukums latgaliski
- Vārmene Vārniene, Bolupes pieteka
- Vārniena Vārniene, Bolupes pieteka
- Vornīne Vārniene, Bolupes pieteka
- Vuornīne Vārniene, Bolupes pieteka
- balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā)
- Venecuēlas Bolivara Republika Venecuēla, valsts pilnais nosaukums ("Republica Bolivariana de Venezuela")
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta
- bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks
- Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
- Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
- Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
- orkāns vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskā ciklona paveids
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
- Bordo vīni vieglie vīni, kas ražoti Bordo apgabalā Francijā
- araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- božolē viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā
- bokānieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" iedzīvotāji
- Viļkicka Viļkicka šaurums - atrodas starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~104 km, mazākais platums - 55 km, dziļums - līdz 210 m
- sausie vīni vīni, kuros viss cukurs pārraudzēts – rīslingi, Bordo, Burgundas u. c. vīni
- Asanakess virsotne Bolīvijā (_Azanaques, Cerro_), Oruro departamentā, dienvidaustrumos no Poopo ezera, augstuns - 5102 m
- Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m
- Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m
- Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m
- Adala-Šuhgelmeers virsotne Kaukāzā, Bogosas grēdā, Krievijas Dagestānas Republikā, augstums 4151 m
- Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m
- Atasbogdūls virsotne Mongolijā (_Atas Bogd uul_), Gobi Altaja aimaka dienvidos, Aizaltaja Gobi kalnienē, augstums - 2695 m
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m
- Bagabogdūls virsotne Mongolijā (_Baga Bogd uul_), Uvurhangaja aimakā, Gobi Altaja kalnos, augstums - 3590 m
- boings Vispārīgs apzīmējums amerikāņu lidmašīnām, kas ražotas Viljama E. Boinga (Boeing, 1881-1956) dibinātajā uzņēmumā
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži
- Bugenvila Vulkāniska sala Klusajā okeānā (fr. val. "Bougainville"), lielākā no Zālamana salām, platība - 8800 kvadrātkilometru, 175000 iedzīvotāju (2000. g.), augstākā virsotne - 2743 m
- Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos
- Bjureklubs zemesrags Botnijas līča rietumos, Zviedrijas Vesterbotenas lēnes teritorija
- Dūeode zemesrags Dānijā, Bornholmas salas dienvidaustrumos
- Sempanmanajau rags zemesrags Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Batērsta rags zemesrags Kanādā, Ziemeļritumu Teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos, iesniedzas Boforta jūrā
- Baru rags zemesrags Kolumbijā, Bolivara departamenta ziemeļrietumos, iesniedzas Karību jūrā
- Sīdebī rags zemesrags Somijā, Pohjanmā reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča austrumu piekrastē
- dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs
- BBS ziņojuma dēļa sistēma (angļu "Bulletin Board System")
- sistēma BBS ziņojuma dēļa sistēma (angļu "Bulletin Board System")
- botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
- akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bo.