Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ū.

Atrasts vārdos (105):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1050):

prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā
Prinosini apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Augustiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bartkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Cauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kazanova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ludvikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Misjūni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Odigjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pankjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pukjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pukjaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Saksoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Silavi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Skerškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stigeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stoli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Užingorska apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Užinkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Valeiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Vilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Zapoļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā
Lemešovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā
Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
Borovka apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
Adamova apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā
Karisa apdzīvota vieta Somijā (_Karis_, _Karjaa_), Ūsimā reģionā
Nummela apdzīvota vieta Somijā (_Nummela_), Ūsimā reģionā
Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
Erstfelde apdzīvota vieta Šveicē, Ūrī kantonā
Zilenene apdzīvota vieta Šveicē, Ūrī kantonā
Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
ūsaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ūsaiķi" iedzīvotāji
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji
ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji
jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena
ūdiknieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdiki" iedzīvotāji
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Baringtona kalns kalns Austrālijas dienvidaustrumos, Jaundienvidvelsas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas austrumos, augstums - 1556 m
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants
Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē
adamovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" ("Adamovo") iedzīvotāji
aišpūrieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpūri" ("Aišpuri") iedzīvotāji
Aišpūri Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski
augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji
Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski
Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants
Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants
Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski
bancānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" iedzīvotāji
Baņciniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukuma variants
Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski
banciņiskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Banciņiškas" iedzīvotāji
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji
barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji
barkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji
bartkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji
bartkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji
Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants
Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
borovcieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski
caunieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" iedzīvotāji
Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants
Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski
dunckieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Duncki" iedzīvotāji
dunskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski
kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants
Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski
lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums
ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski
muļķieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Muļķi" iedzīvotāji
odigāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji
odigānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji
Odiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants
Odiģēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants
Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
rimšānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšāni" iedzīvotāji
saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji
Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski
Skierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants
Šķierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants
Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants
Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski
stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji
Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski
tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji
Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski
ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši" iedzīvotāji
užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji
užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants
Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants
Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants
Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants
Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
Zirgu māte latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā
Vesterbotena Lēne Zviedrijā, platība - 55186 kvadrātkilometri, 259200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Ūmeo
Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (_Australian Alps_), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā
Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži
akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju
Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants
chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
Homutova pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
Verneržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.)
Rumburka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.)
Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
Hržibska pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
Krupka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.)
Hoštka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
Varnsdorfa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.)
Bīlina pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.)
Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršebenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
Kadaņa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.)
Louni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrouteka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
Žateca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.)
Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
Hroba pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.)
Jirkova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.)
Mikulašovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Kriri pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Habaršovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
Litvīnova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūštēka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.)
Koštaņi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Terezīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
Trmice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
Vejprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
Libohovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
Loma pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
Vīsluni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.)
Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Jiržikova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlumeca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.)
Meziborži pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.)
Oseka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Dečīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.)
Teplice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.)
Postoloprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.)
Jilove pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.)
Libočani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.)
Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
Ledvice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.)
Šluknova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.)
Podboržani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
Maštova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.)
Dubi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.)
Štēti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.)
Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.)
Duhcova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
Lovosice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.)
Blšani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.)
Litomeržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.)
Mosta pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
Navana pilsēta Īrijā (_Navan_), Mītas grāfistes administratīvais centrs, 2860 iedzīvotāju (2011. g.); Ūiva
Matāutu pilsēta Klusā okeāna Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijas "Volisa un Futuna" administratīvais centrs, 1130 iedzīvotāju (2008. g.)
Visocka pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa
Gūla pilsēta Lielbritānijā (_Goole_), Anglijā, Ūzas labajā krastā
Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi
Selbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas krastos
Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā
Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.)
Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lohja pilsēta Somijā (_Lohja_, _Lojo_), Ūsimā reģionā, 39700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lovīsa pilsēta Somijā (_Loviisa_), Ūsimā reģionā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Raseborga pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kerava pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jervenpē pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Siuntio pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaunianena pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karkila pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
Porvo pilsēta Somijas dienvidos (_Porvo_), Somu līča krastā, Ūsimā reģionā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hivinkē pilsēta Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā, 45700 iedzīvotāju (2014. g.)
Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.)
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
ūdrānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdri" iedzīvotāji
Austrumūsimā reģions Somijas dienvidos (somu _Itā-Uusimaa_, zviedru _Östra Nyland_), Somu līča piekrastē, robežojas ar Ūsimā, Peijethemes un KImenlākso reģionu; pastāvēja no 1997. g. līdz 2011. g.
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji
ūlupieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupi" iedzīvotāji
Ūlupi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupji" bijušais nosaukums
Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
Volina sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča
Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai
Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā
Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski
Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski
sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre
ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Tartakas dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
Tartaku dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
Tartaka dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m
ūdrinieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdriņi" iedzīvotāji
ūbelis Ūbele
streptopelia Ūbeles
ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks
ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks
ūbelēt Ūbelēt, dūdot kā ūbele
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
Ūbēres ezers Ūbēris, ezers Liezēres pagastā
Uberu Uberu ezers - Ūbēris Liezēres pagastā
palaidne Ūda
uida Ūda
ūds Ūda (1)
unda Ūda (1)
unna Ūda (1); unda
kapūne Ūdas
undāķis Ūdas āķis
unnāķis Ūdas āķis
ģīna Ūdas aukla
norka Ūdele
ūdelene Ūdele ("Mustela")
ūdala Ūdele 1
ūdelne Ūdele 1
mustela Ūdeles
ūdeļāda Ūdeles āda (parasti kažokāda)
ūdele Ūdeļāda
čurgulains Ūdenī iedarbībā kļuvis caurumains (izrūsējis)
hidatofīti Ūdenī iegrimušie ūdensaugi
java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
mīkle Ūdenī iejauta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
baltuška Ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē)
čalkāt Ūdeni maisīt
pavilnīt Ūdeni maisīt, jaukt
ubaģine Ūdenī mērcēta rupjmaize (kā ēdiens)
lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.)
pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā
pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā
neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi
pīlēties Ūdenī plunčāties
hidrāti Ūdeni saturoši neorganisko un organisko vielu produkti, kas veidojas hidratācijā
izpludināt Ūdenī slapināt
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas
ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā
mazgulis Ūdeni uzsūcošs izstrādājums, arī dabas materiāls (kā) mazgāšanai
karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt
ūdensbruka Ūdenim līdzīga šķidruma sakrāšanās sēklas vadu un pautu plēvēs
callitrichaceae Ūdenīšu dzimta
callitriche Ūdenītes
akva Ūdens
aqua Ūdens
hydor Ūdens
hydro- Ūdens
odens Ūdens
ūdenis Ūdens
ūdesneņš Ūdens
ūdesniņš Ūdens
ūdinis Ūdens
ūdins Ūdens
zosalus Ūdens (mīklas minot)
ūdensaizvade Ūdens aizvadīšana
lemiķis Ūdens aizvars, slūžas pirms aizsprostojuma
rāvūdens Ūdens ar augstu dzelzs saturu
pirtsūdens Ūdens ar ko mazgājas pirtī
vīnūdens Ūdens ar vīnu
dihidrols Ūdens asociēta forma (H2O)2
dehidrizācija Ūdens atdalīšana no minerāliem, iežiem un augsnes
rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu
akvaparks Ūdens atrakciju parks
ūdensparks Ūdens atrakciju parks; akvaparks
dehidrātēšana Ūdens atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma
kuma Ūdens bedre
buržgaliņa Ūdens burbulis
burzgulis Ūdens burbulis
čurums Ūdens caurlaidīgs trauks, priekšmets
triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni
ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
ūdenscirslis Ūdens cirslis
hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs
notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes
pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu
pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1)
monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula
batimetrija Ūdens dziļuma mērīšana
ūdmalas Ūdens dzirnavas
patmales Ūdens dzirnavas, vējdzirnavas
ķigari Ūdens dzīvnieciņi
ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.)
hidropeksija Ūdens fiksācija, saistīšana
jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos
depis Ūdens gars
ūdensgars Ūdens gars
ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā
depšis Ūdens gars; depis
depucis Ūdens gars; depis
depučis Ūdens gars; depis
ūdensgāzma Ūdens gāzma
tvaikūdens Ūdens gāzveida stāvoklī
prētikine Ūdens gundega
ūdensņemšana Ūdens iegūšana (no kādas vietas) kādām vajadzībām
lieminis Ūdens izmērcēta vieta zemes virskārtā
kulka Ūdens izskalota bedre
lāmis Ūdens izskalota vieta uz tīruma
lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām)
hidropēnija Ūdens iztrūkums organismā
plass Ūdens klajums (parasti blakus ūdenstilpei)
svilpenājs Ūdens kosa
katarrakta Ūdens krāce upē, kur ūdens pa samērā slīpu un nelīdzenu klinšainu un akmeņainu gultni strauji aumaļo lejup; katarakta 2
akvarels Ūdens krāsu glezniecības veids; akvarelis
grūba Ūdens kritums
grūbe Ūdens kritums
ūdenskrūze Ūdens krūze
dzersle Ūdens krūze, ko ņem līdzi uz pļavu sienu novācot
gargujete Ūdens krūze, pudele ar garu, tievu kaklu
ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
hidroenerģija Ūdens kustības enerģija
belute Ūdens lāma, peļķe
ūdenslāse Ūdens lāse
nimfēja Ūdens lilija
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi
atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc tā paaugstināšanās)
pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā
applūdināšana Ūdens līmeņa paaugstināšana, lai applūdināmā teritorijā izveidotos vaļēja ūdens virsa
uzplūdi Ūdens līmeņa paaugstināšanās (virs parastā līmeņa)
ūdensmalks Ūdens malks
ūdensmasa Ūdens masa
ūdensmāte Ūdens māte
ūdensmeita Ūdens meita
Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars
ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem
upesmētra Ūdens mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmuca Ūdens muca
waterproof Ūdens necaurlaidīga drēbe vai mētelis
aizūdens Ūdens no aizas
akūdens Ūdens no akas
vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus
ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas)
noskreja Ūdens notecēšanas vieta; pati notecēšana; novadgrāvis
ūdeņskatis Ūdens noteicējs (atradējs)
ūdensnoteka Ūdens noteka
derivācija Ūdens novadīšana sānis no upes galvenās gultnes
hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei
reofobi Ūdens organismi, kam nepatīk straumes un kas dzīvo stāvošos ūdeņos
perifitons Ūdens organismi, kas mājo uz citiem dzīviem organismiem vai nedzīvās dabas priekšmetiem
hidroakumulācija Ūdens pārsūknēšana un uzkrāšana augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai
notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē
advekcija Ūdens pārvietošanās ūdenstilpēs kā horizontālā, tā vertikālā virzienā
ūdenspaņčka Ūdens peļķe
ūdenspencele Ūdens peļķe
ūdenspiegāde Ūdens piegāde patērētājam
ūdenspadeve Ūdens piegāde patērētājam; ūdenspiegāde
žļanga Ūdens piepildīta peļķe uz ceļa
ūdenspile Ūdens pile
čīkala Ūdens piliens
ūdenspiliens Ūdens piliens
ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.)
straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē)
ūdenspulkstenis Ūdens pulkstenis
klepsidra Ūdens pulkstenis - trauks, kurā pil ūdens un tā līmenis celdamies norāda pagājušo laiku
stikāns Ūdens putns garām kājām un knābi
dūķeris Ūdens putns, arī nira, gaigala
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga
ūdeņturis Ūdens rezervuārs
ūdensrežīms Ūdens režīms
hidroperikardijs Ūdens sakrāšanās sirds plēvē
noskreja Ūdens sanesta smilts, piemēram, palos pļavā
ūdenssaturs Ūdens saturs (piemēram, vidē, vielā)
spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes
acūdens Ūdens sejas mazgāšanai
dupuris Ūdens sesks, ūdele
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums
pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs
poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu
ūdensspainis Ūdens spainis
tūkstošplūksnis Ūdens spilve
ūdensspogulis Ūdens spogulis
vedere Ūdens straume
vedernica Ūdens straume
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis
caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei
piesūce Ūdens strāva aiz kuģa, kas rodas no tā, ka kuģim ejot uz priekšu, tā platākā daļa izspiež ūdeni uz sāniem un aiz tā rodas tukšums
šlākata Ūdens strūkla
stira Ūdens strūkla
ūdensstrūkla Ūdens strūkla
šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna
ūdenssūknēšana Ūdens sūknēšana
ūdenssūknētava Ūdens sūknētava
ūdenssūknis Ūdens sūknis
leķēšana Ūdens sūkšanās peldlīdzekļa korpusā pa nepietiekami blīvām salaidumu vietām
ūdensšalts Ūdens šalts
aizsargvadnis Ūdens šķēlējs
laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā
termoklīns Ūdens temperatūras lēcienslānis ar lieliem vertikāliem temperatūras gradientiem, parasti atrodas zem ūdens virsējā slāņa apmēram 30-50 m dziļumā
caurplūdums Ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā
žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni
ūdenstransportlīdzeklis Ūdens transporta līdzeklis
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto, piemēram, ar velkoni
celtuve Ūdens transportlīdzeklis pārcelšanai (piemēram, pār upi vai ezeru); prāmis
slūpe Ūdens transportlīdzeklis, kam ir šāds takelējums
plosts Ūdens transportlīdzeklis, ko veido, sasaistot, parasti vienā kārtā, kādus kokmateriālus
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu
ūdenstrauks Ūdens trauks
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām)
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert
ūdensturbīna Ūdens turbīna
ūdenstvaiks Ūdens tvaiks
ūdenstvertne Ūdens tvertne
impluvijs Ūdens tvertne ātrijā
piscina Ūdens tvertne seno romiešu termās un pirmkristīgo baptistērijos, vēlāk arī svēto trauku mazgāšanai paredzētā iekārta baznīcu altāru dienvidu sienā
ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā
dzirdīšana Ūdens un šķidru barības līdzekļu (piena, dziru, brāgas) pasniegšana dzīvniekiem
elkši Ūdens usnes, bidroharitacēju dzimtas viendīgļlapis, diezgan parasts ūdens augs ar alojei līdzīgām biezām zobenveidīgām, apmalē dzeloņainām lapām spēcīgā rozetē, biežāk sastopams ezermalās un aizaugušos ūdeņos
afūzija Ūdens uzliešana uz kristāmā galvas kristību procesā
atbulda Ūdens uzplūdi, kas rodas, upei pārplūstot
kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu
magistrāle Ūdens vada galvenā caurule
smidzināšana Ūdens vai šķīdumu izsmidzināšana sīku pilienu veidā
ūdeņvedis Ūdens vedējs
ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā
tromba Ūdens viesulis; trombs 2
straumulis Ūdens virpulis
straumuls Ūdens virpulis
vārpats Ūdens virpulis
vieksts Ūdens virpulis
virpats Ūdens virpulis upē
mirdzeklis Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens
mirgs Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens
atvars Ūdens virpulis, kas rodas šādā vietā
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā
blīgzna Ūdens virs ledus
ūdensvirsa Ūdens virsa
ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis
ūdensvirsma Ūdens virsma
pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu
taisnvadnis Ūdens virsmai gandrīz perpendikulārs vadnis
neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu
vieksis Ūdens virulis
ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim
šabraks Ūdens zābaki
stāvaiņi Ūdens zābaki
glīve Ūdens ziedi, zaļās gļotas virs ūdens (aļģes); gļotas; dūņas; krāsas
apūdeņojums Ūdens, ar ko apūdeņo
kaldardancis Ūdens, ar ko skalota piesta pēc sagrūsto kaņepju izņemšanas (lietots piena vietā putras aizdaram)
lietēšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, laistīšana
laistīšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, lietēšana
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu
siltūdens Ūdens, kam ir samērā augsta temperatūra; silts ūdens
etiķūdens Ūdens, kam pievienots etiķis
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā
sateka Ūdens, kas pieplūst upei, sevišķi pavasarī
ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā
kristālūdens Ūdens, kas saistīts kristāla sastāvā kristālhidrātu veidā
sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies
sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies
sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies
kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki; ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas
traukūdens Ūdens, kurā ir mazgāti trauki; ūdens trauku mazgāšanai
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sālu
kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi
nomazgas Ūdens, kurā mazgāti trauki, samazgas
strūga Ūdens, lietus, plašāk - šķidruma šalts
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals
aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens
gārle Ūdensaugs
ūdenszāle Ūdensaugs
peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī
bambulis Ūdensaugs, kas vasarā zied baltiem un dzelteniem ziediem
ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām
damijas Ūdensblusu apakškārtas sīki saldūdens vēžveidīgie
ūdensšļukums Ūdensbruka
kuģojamība Ūdensceļa piemērotība kuģošanai
gātis Ūdensceļš niedrājā
dīrīns Ūdenscirslis
ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava
hidropatija Ūdensdziedniecība
hidroterapija Ūdensdziedniecība
ūdensārstniecība Ūdensdziedniecība
ūdensterapija Ūdensdziedniecība
ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni
ūdendzirnas Ūdensdzirnavas
ūdendzirnavas Ūdensdzirnavas
ūdensdzirnas Ūdensdzirnavas
šice Ūdensdzirnavu slūžu aizvars
ūdensādere Ūdensdzīsla
spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
hydracarina Ūdensērces
hydrachinellae Ūdensērces
hydrachnellae Ūdensērces
limnesia Ūdensērču grupas ģints
megapus Ūdensērču grupas ģints
piona Ūdensērču grupas ģints
viona Ūdensērču grupas ģints
brachypoda Ūdensērču ģints
hydrobates Ūdensērču ģints
asellidae Ūdensēzelīšu dzimta
asellus Ūdensēzelīšu dzimtas ģints
hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā
Ariels Ūdensgars kabalas demonoloģijā
batrachium Ūdensgundegas - gundegu dzimtas ģints
eichhornia Ūdenshiacintes
hygrohypnum Ūdenshipni
fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē
dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
regulētājūdenskrātuve Ūdenskrātuve noteces regulēšanai lejpus hidroelektrostacijām
Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers
Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis
Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha
dardaks Ūdenskritums
gātis Ūdenskritums
gāza Ūdenskritums
gāžas Ūdenskritums
ķērča Ūdenskritums
krāces Ūdenskritums
ūdensgāza Ūdenskritums
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
Sarpfoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 21 m
Vammafoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 31 m
Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m
Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m
Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā
Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā
ķērcis Ūdenskritums, krāces
ķērksis Ūdenskritums, krāces
ķērkslis Ūdenskritums, krāces
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu
ūdenslape Ūdenslapis
ūdenslapjaugi Ūdenslapji
hydrophyllaceae Ūdenslapju dzimta
nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus
ūdenslīšana Ūdenslīdēja darbība ūdenī
bubere Ūdenslilija
dziļumnulle Ūdenslīmenis, uz kuru attiecina jūras dziļuma mērījumus un no kura skaita kartēs norādītos dziļumus
hydrometridae Ūdensmērītāji
gerridae Ūdensmērītāju dzimta
gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints
hydrophilidae Ūdensmīļu dzimta
hydrophilus Ūdensmīļu dzimtas ģints
hydrous Ūdensmīļu dzimtas ģints
dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis"
ūdensmotobraucējs Ūdensmotosportists
šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena
teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piemēram, telts celšanai, par apmetni
garenšotte Ūdensnecaurlaidīga starpsiena peldlīdzekļa garenvirzienā
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos)
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem)
WT Ūdensnecaurlaidīgs (angļu "watertight")
hidronefroze Ūdensniere - šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem
ūdenspārgāzne Ūdenspārgāze
blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
ūdenspīpis Ūdenspīpe
kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē
ūdeņplūdi Ūdensplūdi
ūdensbumba Ūdenspolo
vaterpolo Ūdenspolo
waterpolo Ūdenspolo
niri Ūdensputni, kas nirst, pīles
nirulis Ūdensputns
ezerputns Ūdensputns, kas dzīvo ezerā
filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids
iztece Ūdensrijēja kompleksa noslēgums, vieta, kur pazemes ūdenstece beidzas un avota veidā ūdens iztek atkal virszemē
aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta
ezarroze Ūdensroze
ezerroze Ūdensroze
laiksna Ūdensroze ("Nymphaea")
laiskanica Ūdensroze ("Nymphaea")
lēpas Ūdensroze ("Nymphaea")
ūdensrozes Ūdensroze ("Nymphaea")
ūdenslilija Ūdensroze (1)
plaiksna Ūdensroze; plaiksne
laiksnes Ūdensrozes
nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints
pleiksne Ūdensrozes lapa
nymphaeaceae Ūdensrožu dzimta
nymphaeales Ūdensrožu dzimta
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas
hidropss Ūdenssērga, šķidruma (transsudāta) uzkrāšanās audos vai ķermeņa iekšējos dobumos
planorbidae Ūdensspolīšu dzimta
choanomphalus Ūdensspolīšu dzimtas ģints
planorbis Ūdensspolīšu dzimtas ģints
segmentina Ūdensspolīšu dzimtas ģints
burāšana Ūdenssporta veids - braukšana ar jahtām
vindsērfings Ūdenssporta veids - burāšana ar vējdēli
tālburāšana Ūdenssporta veids - garo distanču burāšana (parasti jūrā)
akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu
veikbords Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis
veiks Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis; veikbords
cinclidae Ūdensstrazdu dzimta
cinclus Ūdensstrazdu dzimtas ģints
ūdenspumpis Ūdenssūknis
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso
pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks
pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā
orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts
Racupīte Ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Indzera ezerā, tek caur Buliņa ezeru
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km
Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža
Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
Bebrīšupe Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, Auziņu ezera noteka uz Mazezeru
Stante Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, ietek Lādes ezerā
Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte
Divkša Ūdenstece Ludzas novada Nirzas pagastā, savieno Leidiukšņa un Nirzas ezeru
Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica
Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5 km
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka
Orbupe Ūdenstece Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte
Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte
Lemzere Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezera dienvidu galā
Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā
Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe
Isla Ūdenstece Talsu novada Laidzes pagastā, ietek Laidzes ezera dienvidu galā
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
Pīle Ūdenstece Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, Tauna notece uz Inesi
Darvdedžgrāvis Ūdenstece Ventspils novada dienvidu daļā, ietek Baltijas jūrā
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe
Aungrāvis Ūdenstece Ventspils novada Piltenes pagastā, ietek Vecventā uz dienvidiem no Piltenes, garums - \~5 km
Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā
Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema
Pelcene Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Lakšezerā; Palcenes grāvis
Ostupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 6 km
Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe
Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā
augšbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa augšpus aizsprosta
lejasbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa lejpus aizsprosta
bjefs Ūdensteces posms starp divām hidrotehniskajām būvēm (aizsprostiem, slūžām) vai abās būves pusēs
pediastrum Ūdenstīkliņi
hydrodictyaceae Ūdenstīkliņu dzimta
euastropsis Ūdenstīkliņu dzimtas ģints
hydrodictyon Ūdenstīkliņu dzimtas ģints
sorastrum Ūdenstīkliņu dzimtas ģints
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu
ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss
krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi
krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā
piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā
ūdensmala Ūdenstilpes mala
virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis
termoabrāzija Ūdenstilpju krasta noārdīšanās ūdens un gaisa temperatūras maiņas un viļņu mehāniskā iedarbībā, mūžīgā sasaluma rajonos
abrāzija Ūdenstilpju krastu noārdīšanās, ko rada viļņi un sanēšu plūsmas
eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu
rallijs Ūdenstūrisma sacensību veids
ūdensgušņas Ūdensusnes
ūdenssūnas Ūdensusnes
ūdensvabule Ūdensvabole
virpuļi Ūdensvaboles
dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas
dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana
akvedukts Ūdensvads
siloahs Ūdensvads Jeruzalemē
Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
myosoton Ūdensvirzas
malachium Ūdensvirzu ģints "Myosoton" nosaukuma sinonīms
ūdensvista Ūdensvistiņa
ormaniņš Ūdensvistiņa; ceru vistiņa
astaši Ūdenszābaki
štogs Ūdenszābaks
ērskis Ūdenszāle ("Glyceria")
paldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
saldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
ūdenszāles Ūdenszāle ("Glyceria")
glyceria Ūdenszāles
ūdensdzinums Ūdenszars
lemna Ūdensziedi
lemnācejas Ūdensziedi
lemnaceae Ūdensziedu dzimta
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
filigrāns Ūdenszīme uz papīra; papīrs ar ūdenszīmi
dupuris Ūdensžurka
ūdenspele Ūdensžurka
ūdiņpele Ūdensžurka
ūdinsžurka Ūdensžurka
urvilka Ūdensžurka
ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius")
slāpuksnis Ūdeņaina augsne
pļurza Ūdeņaina smilts zeme
čulga Ūdeņaina tulzna
puzuris Ūdeņaina tulzna
čulka Ūdeņaina tulzna; čulga
sutonis Ūdeņaina zeme
žulga Ūdeņaina zeme
plancka Ūdeņaina zupa
gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu
herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis)
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums
glīzdas Ūdeņaini kartupeļi
glīgzds Ūdeņains
ūdeļains Ūdeņains
ūdenains Ūdeņains
ūdeņojs Ūdeņains
ūdeņots Ūdeņains
ūdesnijs Ūdeņains
ūdiņainis Ūdeņains
ūdinains Ūdeņains
ūdišņājs Ūdeņains
upains Ūdeņains
žļagans Ūdeņains
šļāgans Ūdeņains (par kartupeļiem)
šļacēns Ūdeņains (parasti par kartupeļiem)
šļagans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem)
šļegans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem)
glits Ūdeņains (vārīts kartupelis)
baunis Ūdeņains kartupelis
gleze Ūdeņains kartupelis
glats Ūdeņains, saglīzdējis, glets 2
slapjuksnējs Ūdeņains, slapjš
zlags Ūdeņains, žulgans
mikrogonīdijas Ūdeņaugiem ķermenīši, kas pielīdzināmi sēklu ķermenīšiem un apaugļo citas šūniņas
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē
ūdenszeme Ūdeņnaina zeme
hidrogens Ūdeņradis
hydrogenium Ūdeņradis
acetilācija Ūdeņraža aizvietošana ar acetilu organiskajos savienojumos
metilēšana Ūdeņraža atoma aizstāšana ar metilgrupu
dehidrogenizācija Ūdeņraža atomu atšķelšana no organiska savienojuma
dehidrēšana Ūdeņraža atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma
dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu
pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7
skābums Ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumos
H Ūdeņraža ķīmiskais simbols
sulfomonopārskābe Ūdeņraža peroksīds, kurā 1 ūdeņradis atvietots ar sulfogrupu
karoskābe Ūdeņraža peroksīds, kurā 1 ūdeņradis atvietots ar sulfogrupu; sulfomonopārskābe
hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē
hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē
deitērijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli 2
hizons Ūdeņraža trīsatomu molekula
hidrīds Ūdeņraža un metāla savienojums
sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst
sateka Ūdeņu kopā saplūšanas vieta
satekonis Ūdeņu kopā saplūšanas vieta
satekons Ūdeņu kopā saplūšanas vieta
kaķumētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
strumpmētaras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdeņmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upesmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upsmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upsmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
valkmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica"), tautas medicīnā lapas lieto pret zarnu gāzēm
venčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
vinčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
vīncems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
vīnčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
saprobitāte Ūdeņu piesārņotība ar organiskām vielām
aerenhīma Ūdeņu un purvu augu irdenie audi, kuru šūnstarpās ir gaiss
Pelvīks Ūdeņu un purvu dievs
ūdrāda Ūdra āda (parasti kažokāda)
Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Ūdriņi Ūdriņu ezers - Udrijas ezers Ezernieku pagastā
glaudānieši Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudāni" iedzīvotāji
glaudāniški Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudāni" iedzīvotāji
glaudāniškieši Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudāni" iedzīvotāji
lemešovkieši Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji
Uodgāni Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski
Valaiņi Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukuma variants
Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski
duporis Ūdrs
ūderis Ūdrs
ūdre Ūdrs
ūdris Ūdrs
ūdrups Ūdrs
ūdrēns Ūdru mazulis
Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka
kakliņš Ūdu mazā aukliņa, kuras galā piesien āķus
Odzienas strauts Ūdzeņa, Dubnas pieteka
Odzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka
Ūdzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka
Odziņa Ūdzins, Ičas pieteka
Ugliņas Ugliņas ezers - Ūgliņs Aulejas pagastā
Ogliņa ezers Ūgliņs, ezers Aulejas pagastā
Ugļu ezers Ūgliņs, ezers Aulejas pagastā
ū-ināt Ūjināt
ujināt Ūjināt (1)
ūvināt Ūjināt (1)
ulināt Ūjināt, saukt
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
paūjināt Ūjinot pasaukt (kādu)
pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sauināt Ūjinot sasaukt
saujināt Ūjinot sasaukt
sauināties Ūjinot sasaukties
saujināties Ūjinot sasaukties
saūjināties Ūjinot sazināties
saūvināties Ūjinot, ūvinot sazināties
ūkiņš Ūka, rīkles gals
uvulīts Ūkas iekaisums
uvulektomija Ūkas izgriešana
stafilotomija Ūkas nogriešana
uvuloptoze Ūkas pagarinājums, atslābums, noslīdējums
uvulotomija Ūkas pārgriešana (nogriešana)
stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne
ūkne Ūkņa 1
ūkņas Ūkšas
ūkšot Ūkšēt
ūkšķēt Ūkšināt
ūka Ūkšis
ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā
Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums
Laklana upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas
Flindersa upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī
Klonkari upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
Kezelūzana upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe
Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā
Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
Dērventa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas kreisā krasta pieteka
Vorfa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas labā krasta pieteka
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka
Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km
ūpot Ūpēt
būsis Ūpis
ūbiķis Ūpis
ūps Ūpis
upsis Ūpis
ūpēns Ūpju mazulis
Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.)
Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte
cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
ostainis Ūsainis, tāds, kam ir ūsas
uncains Ūsains
uncaiņš Ūsains
ūsaiņš Ūsains
ūstains Ūsains
vuncains Ūsains
ūsainis Ūsains cilvēks
ūsainis Ūsains dzīvnieks
monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints
osas Ūsas
ošķi Ūsas
osteļi Ūsas
osti Ūsas
puņķubremze Ūsas
uncas Ūsas
unsas Ūsas
unse Ūsas
unste Ūsas
unsti Ūsas
usas Ūsas
ūsi Ūsas
ūšķi Ūsas
ūstas Ūsas
ūsti Ūsas
vunckas Ūsas
usainis Ūsiņš
Ūziņš Ūsiņš
Ūsenis Ūsiņš (2)
Ūsinis Ūsiņš (2)
Ūsītis Ūsiņš (2)
balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā
Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
okcions Ūtrupe
torģelis Ūtrupe
ūtraps Ūtrupe
ūtrupis Ūtrupe
ūtrups Ūtrupe
izūtrupēt Ūtrupē izpārdot
izūtrupētājs Ūtrupes vadītājs
ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs
aizklaudzināt Ūtrupēt
ūtrupot Ūtrupēt
okcionārs Ūtrupnieks
ūtrupētājs Ūtrupnieks
ūzmants Ūzbante
Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā
ūdrandnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrande" iedzīvotāji
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
Latgale Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" daļa
ūgrinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" iedzīvotāji
stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem
Ūdeni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeņi" nosaukums latgaliski
Ūdičova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūtičova" nosaukuma variants

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ū.