Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ū.

Atrasts vārdos (104):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1050):

Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Augustiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Bancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Bartkeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Cauņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Dunski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Kazanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Ludvikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Misjūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Odigjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Pankjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Pukjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Pukjaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Rakuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Saksoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Silavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Skerškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stigeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Užingorska Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Užinkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Valeiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Vilmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Zapoļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
Lemešovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
Borovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā.
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
Adamova Apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā.
Karisa apdzīvota vieta Somijā (_Karis_, _Karjaa_), Ūsimā reģionā.
Nummela apdzīvota vieta Somijā (_Nummela_), Ūsimā reģionā.
Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
Ūžuļu sola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūžuļu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
ūsaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ūsaiķi" iedzīvotāji.
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
Uķis Ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis.
Iudrineits Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers.
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers.
Ūbēris Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers.
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers.
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers.
Utičovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,8 ha; Ūdičovas ezers.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji.
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji.
ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji.
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji.
jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena.
ūdiknieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdiki" iedzīvotāji.
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants.
Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
adamovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" ("Adamovo") iedzīvotāji.
aišpūrieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpūri" ("Aišpuri") iedzīvotāji.
Aišpūri Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa.
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji.
Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski.
Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants.
Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants.
Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski.
bancānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" iedzīvotāji.
Baņciniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukuma variants.
Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski.
banciņiskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Banciņiškas" iedzīvotāji.
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji.
barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
barkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
bartkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
bartkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants.
Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
borovcieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski.
caunieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" iedzīvotāji.
Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants.
Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski.
dunckieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Duncki" iedzīvotāji.
dunskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants.
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji.
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants.
Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji.
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji.
muļķieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Muļķi" iedzīvotāji.
odigāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji.
odigānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji.
Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
Odiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants.
Odiģēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants.
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants.
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
rimšānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšāni" iedzīvotāji.
saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji.
Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
Skierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants.
Šķierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants.
Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski.
stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji.
Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji.
Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants.
Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants.
Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski.
ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši" iedzīvotāji.
užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji.
užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji.
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants.
Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji.
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants.
Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants.
Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
Zirgu māte latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā.
Vesterbotena Lēne Zviedrijā, platība - 55186 kvadrātkilometri, 259200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Ūmeo.
Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Australian Alps"), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju.
Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants.
chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja.
Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja.
Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā.
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
Homutova Pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
Verneržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.).
Rumburka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.).
Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
Hržibska Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
Krupka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.).
Hoštka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
Varnsdorfa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.).
Bīlina Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.).
Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršebenice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
Kadaņa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.).
Louni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
Vrouteka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
Žateca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.).
Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
Hroba Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.).
Jirkova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.).
Mikulašovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
Kriri Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Habaršovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
Litvīnova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūštēka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.).
Koštaņi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Terezīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
Trmice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
Vejprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
Libohovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
Loma Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
Vīsluni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.).
Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
Jiržikova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hlumeca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.).
Meziborži Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.).
Oseka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Dečīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.).
Teplice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.).
Postoloprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.).
Jilove Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.).
Libočani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.).
Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
Ledvice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.).
Šluknova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.).
Podboržani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
Maštova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.).
Dubi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.).
Štēti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.).
Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.).
Duhcova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
Lovosice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.).
Blšani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.).
Litomeržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.).
Mosta Pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
Navana pilsēta Īrijā (_Navan_), Mītas grāfistes administratīvais centrs, 2860 iedzīvotāju (2011. g.); Ūiva.
Matāutu Pilsēta Klusā okeāna Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijas "Volisa un Futuna" administratīvais centrs, 1130 iedzīvotāju (2008. g.).
Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.).
Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lohja pilsēta Somijā (_Lohja_, _Lojo_), Ūsimā reģionā, 39700 iedzīvotāju (2014. g.).
Lovīsa pilsēta Somijā (_Loviisa_), Ūsimā reģionā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Raseborga Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kerava Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jervenpē Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
Siuntio Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaunianena Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Karkila Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
Porvo pilsēta Somijas dienvidos (_Porvo_), Somu līča krastā, Ūsimā reģionā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hivinkē Pilsēta Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā, 45700 iedzīvotāju (2014. g.).
Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.).
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
ūdrānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdri" iedzīvotāji.
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji.
ūlupieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupi" iedzīvotāji.
Ūlupi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupji" bijušais nosaukums.
Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km.
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
Volina Sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča.
Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai.
Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha.
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji.
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā.
Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski.
Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski.
sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji.
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
Tartakas dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā.
Tartaku dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā.
Tartaka dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā.
Hambers Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā ("Humber"), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m.
ūdrinieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdriņi" iedzīvotāji.
ūbelis Ūbele.
ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks.
ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks.
streptopelia Ūbeles.
ūbelēt Ūbelēt, dūdot kā ūbele.
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele.
Ubera ezers Ūbēris, ezers Liezēres pagastā.
Ubēra ezers Ūbēris, ezers Liezēres pagastā.
Ūbēres ezers Ūbēris, ezers Liezēres pagastā.
Uberu Uberu ezers - Ūbēris Liezēres pagastā.
unna Ūda (1); unda.
ūds Ūda (1).
unda Ūda (1).
palaidne Ūda.
uida Ūda.
undāķis Ūdas āķis.
unnāķis Ūdas āķis.
ģīna Ūdas aukla.
kapūne Ūdas.
ūdelene Ūdele ("Mustela").
ūdala Ūdele 1.
ūdelne Ūdele 1.
norka Ūdele.
ūdeļāda Ūdeles āda (parasti kažokāda).
mustela Ūdeles.
ūdele Ūdeļāda.
čurgulains Ūdenī iedarbībā kļuvis caurumains (izrūsējis).
hidatofīti Ūdenī iegrimušie ūdensaugi.
java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai.
javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība.
jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība.
mīkle Ūdenī iejauta rudzu miltu masa ādu miecēšanai.
baltuška Ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
pavilnīt Ūdeni maisīt, jaukt.
čalkāt Ūdeni maisīt.
ubaģine Ūdenī mērcēta rupjmaize (kā ēdiens).
lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.).
pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā.
pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā.
neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi.
pīlēties Ūdenī plunčāties.
hidrāti Ūdeni saturoši neorganisko un organisko vielu produkti, kas veidojas hidratācijā.
izpludināt Ūdenī slapināt.
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs.
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins.
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā.
mazgulis Ūdeni uzsūcošs izstrādājums, arī dabas materiāls (kā) mazgāšanai.
karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt.
ūdensbruka Ūdenim līdzīga šķidruma sakrāšanās sēklas vadu un pautu plēvēs.
callitrichaceae Ūdenīšu dzimta.
callitriche Ūdenītes.
zosalus Ūdens (mīklas minot).
ūdensaizvade Ūdens aizvadīšana.
lemiķis Ūdens aizvars, slūžas pirms aizsprostojuma.
rāvūdens Ūdens ar augstu dzelzs saturu.
pirtsūdens Ūdens ar ko mazgājas pirtī.
vīnūdens Ūdens ar vīnu.
dihidrols Ūdens asociēta forma (H2O)2.
dehidrizācija Ūdens atdalīšana no minerāliem, iežiem un augsnes.
rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
ūdensparks Ūdens atrakciju parks; akvaparks.
akvaparks Ūdens atrakciju parks.
dehidrātēšana Ūdens atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.
kuma Ūdens bedre.
buržgaliņa Ūdens burbulis.
burzgulis Ūdens burbulis.
čurums Ūdens caurlaidīgs trauks, priekšmets.
triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni.
ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
ūdenscirslis Ūdens cirslis.
hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs.
notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula.
batimetrija Ūdens dziļuma mērīšana.
patmales Ūdens dzirnavas, vējdzirnavas.
ūdmalas Ūdens dzirnavas.
ķigari Ūdens dzīvnieciņi.
ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
hidropeksija Ūdens fiksācija, saistīšana.
jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos.
ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
depšis Ūdens gars; depis.
depucis Ūdens gars; depis.
depučis Ūdens gars; depis.
depis Ūdens gars.
ūdensgars Ūdens gars.
ūdensgāzma Ūdens gāzma.
tvaikūdens Ūdens gāzveida stāvoklī.
prētikine Ūdens gundega.
ūdensņemšana Ūdens iegūšana (no kādas vietas) kādām vajadzībām.
lieminis Ūdens izmērcēta vieta zemes virskārtā.
kulka Ūdens izskalota bedre.
lāmis Ūdens izskalota vieta uz tīruma.
lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām).
hidropēnija Ūdens iztrūkums organismā.
plass Ūdens klajums (parasti blakus ūdenstilpei).
svilpenājs Ūdens kosa.
katarrakta Ūdens krāce upē, kur ūdens pa samērā slīpu un nelīdzenu klinšainu un akmeņainu gultni strauji aumaļo lejup; katarakta 2.
akvarels Ūdens krāsu glezniecības veids; akvarelis.
grūba Ūdens kritums.
grūbe Ūdens kritums.
dzersle Ūdens krūze, ko ņem līdzi uz pļavu sienu novācot.
gargujete Ūdens krūze, pudele ar garu, tievu kaklu.
ūdenskrūze Ūdens krūze.
ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā.
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
belute Ūdens lāma, peļķe.
ūdenslāse Ūdens lāse.
nimfēja Ūdens lilija.
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc tā paaugstināšanās).
pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
applūdināšana Ūdens līmeņa paaugstināšana, lai applūdināmā teritorijā izveidotos vaļēja ūdens virsa.
uzplūdi Ūdens līmeņa paaugstināšanās (virs parastā līmeņa).
ūdensmalks Ūdens malks.
ūdensmasa Ūdens masa.
ūdensmāte Ūdens māte.
Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars.
ūdensmeita Ūdens meita.
ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
upesmētra Ūdens mētra ("Mentha aquatica").
ūdensmuca Ūdens muca.
waterproof Ūdens necaurlaidīga drēbe vai mētelis.
aizūdens Ūdens no aizas.
akūdens Ūdens no akas.
vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus.
ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
noskreja Ūdens notecēšanas vieta; pati notecēšana; novadgrāvis.
ūdeņskatis Ūdens noteicējs (atradējs).
ūdensnoteka Ūdens noteka.
derivācija Ūdens novadīšana sānis no upes galvenās gultnes.
hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei.
reofobi Ūdens organismi, kam nepatīk straumes un kas dzīvo stāvošos ūdeņos.
perifitons Ūdens organismi, kas mājo uz citiem dzīviem organismiem vai nedzīvās dabas priekšmetiem.
hidroakumulācija Ūdens pārsūknēšana un uzkrāšana augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai.
notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
advekcija Ūdens pārvietošanās ūdenstilpēs kā horizontālā, tā vertikālā virzienā.
ūdenspaņčka Ūdens peļķe.
ūdenspencele Ūdens peļķe.
ūdenspadeve Ūdens piegāde patērētājam; ūdenspiegāde.
ūdenspiegāde Ūdens piegāde patērētājam.
žļanga Ūdens piepildīta peļķe uz ceļa.
ūdenspile Ūdens pile.
čīkala Ūdens piliens.
ūdenspiliens Ūdens piliens.
ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
klepsidra Ūdens pulkstenis - trauks, kurā pil ūdens un tā līmenis celdamies norāda pagājušo laiku.
ūdenspulkstenis Ūdens pulkstenis.
stikāns Ūdens putns garām kājām un knābi.
dūķeris Ūdens putns, arī nira, gaigala.
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga.
ūdeņturis Ūdens rezervuārs.
ūdensrežīms Ūdens režīms.
hidroperikardijs Ūdens sakrāšanās sirds plēvē.
noskreja Ūdens sanesta smilts, piemēram, palos pļavā.
ūdenssaturs Ūdens saturs (piemēram, vidē, vielā).
spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
acūdens Ūdens sejas mazgāšanai.
dupuris Ūdens sesks, ūdele.
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu.
ūdensspainis Ūdens spainis.
tūkstošplūksnis Ūdens spilve.
ūdensspogulis Ūdens spogulis.
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
vedere Ūdens straume.
vedernica Ūdens straume.
piesūce Ūdens strāva aiz kuģa, kas rodas no tā, ka kuģim ejot uz priekšu, tā platākā daļa izspiež ūdeni uz sāniem un aiz tā rodas tukšums.
šlākata Ūdens strūkla.
stira Ūdens strūkla.
ūdensstrūkla Ūdens strūkla.
šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna.
ūdenssūknēšana Ūdens sūknēšana.
ūdenssūknētava Ūdens sūknētava.
ūdenssūknis Ūdens sūknis.
leķēšana Ūdens sūkšanās peldlīdzekļa korpusā pa nepietiekami blīvām salaidumu vietām.
ūdensšalts Ūdens šalts.
aizsargvadnis Ūdens šķēlējs.
laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
termoklīns Ūdens temperatūras lēcienslānis ar lieliem vertikāliem temperatūras gradientiem, parasti atrodas zem ūdens virsējā slāņa apmēram 30-50 m dziļumā.
caurplūdums Ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā.
žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
ūdenstransportlīdzeklis Ūdens transporta līdzeklis.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto, piemēram, ar velkoni.
celtuve Ūdens transportlīdzeklis pārcelšanai (piemēram, pār upi vai ezeru); prāmis.
prāmis Ūdens transportlīdzeklis sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem.
slūpe Ūdens transportlīdzeklis, kam ir šāds takelējums.
plosts Ūdens transportlīdzeklis, ko veido, sasaistot, parasti vienā kārtā, kādus kokmateriālus.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
ūdenstrauks Ūdens trauks.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
ūdensturbīna Ūdens turbīna.
ūdenstvaiks Ūdens tvaiks.
impluvijs Ūdens tvertne ātrijā.
piscina Ūdens tvertne seno romiešu termās un pirmkristīgo baptistērijos, vēlāk arī svēto trauku mazgāšanai paredzētā iekārta baznīcu altāru dienvidu sienā.
ūdenstvertne Ūdens tvertne.
ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā.
dzirdīšana Ūdens un šķidru barības līdzekļu (piena, dziru, brāgas) pasniegšana dzīvniekiem.
elkši Ūdens usnes, bidroharitacēju dzimtas viendīgļlapis, diezgan parasts ūdens augs ar alojei līdzīgām biezām zobenveidīgām, apmalē dzeloņainām lapām spēcīgā rozetē, biežāk sastopams ezermalās un aizaugušos ūdeņos.
afūzija Ūdens uzliešana uz kristāmā galvas kristību procesā.
atbulda Ūdens uzplūdi, kas rodas, upei pārplūstot.
kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
magistrāle Ūdens vada galvenā caurule.
smidzināšana Ūdens vai šķīdumu izsmidzināšana sīku pilienu veidā.
ūdeņvedis Ūdens vedējs.
ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā.
tromba Ūdens viesulis; trombs 2.
mirdzeklis Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens.
mirgs Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens.
virpats Ūdens virpulis upē.
atvars Ūdens virpulis, kas rodas šādā vietā.
straumulis Ūdens virpulis.
straumuls Ūdens virpulis.
vārpats Ūdens virpulis.
vieksts Ūdens virpulis.
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
blīgzna Ūdens virs ledus.
ūdensvirsa Ūdens virsa.
ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdensvirsma Ūdens virsma.
pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu.
taisnvadnis Ūdens virsmai gandrīz perpendikulārs vadnis.
neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
vieksis Ūdens virulis.
ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim.
šabraks Ūdens zābaki.
stāvaiņi Ūdens zābaki.
glīve Ūdens ziedi, zaļās gļotas virs ūdens (aļģes); gļotas; dūņas; krāsas.
apūdeņojums Ūdens, ar ko apūdeņo.
kaldardancis Ūdens, ar ko skalota piesta pēc sagrūsto kaņepju izņemšanas (lietots piena vietā putras aizdaram).
lietēšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, laistīšana.
laistīšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, lietēšana.
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
siltūdens Ūdens, kam ir samērā augsta temperatūra; silts ūdens.
etiķūdens Ūdens, kam pievienots etiķis.
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
sateka Ūdens, kas pieplūst upei, sevišķi pavasarī.
ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā.
kristālūdens Ūdens, kas saistīts kristāla sastāvā kristālhidrātu veidā.
sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu.
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki; ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
traukūdens Ūdens, kurā ir mazgāti trauki; ūdens trauku mazgāšanai.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sālu.
kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi.
nomazgas Ūdens, kurā mazgāti trauki, samazgas.
strūga Ūdens, lietus, plašāk - šķidruma šalts.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
akva Ūdens.
aqua Ūdens.
hydor Ūdens.
hydro- Ūdens.
odens Ūdens.
ūdenis Ūdens.
ūdesneņš Ūdens.
ūdesniņš Ūdens.
ūdinis Ūdens.
ūdins Ūdens.
aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens.
peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī.
bambulis Ūdensaugs, kas vasarā zied baltiem un dzelteniem ziediem.
gārle Ūdensaugs.
ūdenszāle Ūdensaugs.
ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām.
damijas Ūdensblusu apakškārtas sīki saldūdens vēžveidīgie.
ūdensšļukums Ūdensbruka.
kuģojamība Ūdensceļa piemērotība kuģošanai.
gātis Ūdensceļš niedrājā.
dīrīns Ūdenscirslis.
ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
hidropatija Ūdensdziedniecība.
hidroterapija Ūdensdziedniecība.
ūdensārstniecība Ūdensdziedniecība.
ūdensterapija Ūdensdziedniecība.
ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
ūdendzirnas Ūdensdzirnavas.
ūdendzirnavas Ūdensdzirnavas.
ūdensdzirnas Ūdensdzirnavas.
šice Ūdensdzirnavu slūžu aizvars.
ūdensādere Ūdensdzīsla.
spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
hydracarina Ūdensērces.
hydrachinellae Ūdensērces.
hydrachnellae Ūdensērces.
limnesia Ūdensērču grupas ģints.
megapus Ūdensērču grupas ģints.
piona Ūdensērču grupas ģints.
viona Ūdensērču grupas ģints.
brachypoda Ūdensērču ģints.
hydrobates Ūdensērču ģints.
asellidae Ūdensēzelīšu dzimta.
asellus Ūdensēzelīšu dzimtas ģints.
hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
Ariels Ūdensgars kabalas demonoloģijā.
batrachium Ūdensgundegas - gundegu dzimtas ģints.
eichhornia Ūdenshiacintes.
hygrohypnum Ūdenshipni.
fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē.
dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
regulētājūdenskrātuve Ūdenskrātuve noteces regulēšanai lejpus hidroelektrostacijām.
Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers.
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers.
Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis.
Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha.
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā).
Sarpfoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 21 m.
Vammafoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 31 m.
Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m.
Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m.
Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
ķērcis Ūdenskritums, krāces.
ķērksis Ūdenskritums, krāces.
ķērkslis Ūdenskritums, krāces.
dardaks Ūdenskritums.
gātis Ūdenskritums.
gāza Ūdenskritums.
gāžas Ūdenskritums.
ķērča Ūdenskritums.
krāces Ūdenskritums.
ūdensgāza Ūdenskritums.
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m).
baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu.
ūdenslape Ūdenslapis.
ūdenslapjaugi Ūdenslapji.
hydrophyllaceae Ūdenslapju dzimta.
nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus.
ūdenslīšana Ūdenslīdēja darbība ūdenī.
bubere Ūdenslilija.
dziļumnulle Ūdenslīmenis, uz kuru attiecina jūras dziļuma mērījumus un no kura skaita kartēs norādītos dziļumus.
hydrometridae Ūdensmērītāji.
gerridae Ūdensmērītāju dzimta.
gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints.
hydrophilidae Ūdensmīļu dzimta.
dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis".
hydrophilus Ūdensmīļu dzimtas ģints.
hydrous Ūdensmīļu dzimtas ģints.
ūdensmotobraucējs Ūdensmotosportists.
šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piemēram, telts celšanai, par apmetni.
garenšotte Ūdensnecaurlaidīga starpsiena peldlīdzekļa garenvirzienā.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem).
WT Ūdensnecaurlaidīgs (angļu "watertight").
hidronefroze Ūdensniere - šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem.
ūdenspārgāzne Ūdenspārgāze.
blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
ūdenspīpis Ūdenspīpe.
ūdeņplūdi Ūdensplūdi.
ūdensbumba Ūdenspolo.
vaterpolo Ūdenspolo.
waterpolo Ūdenspolo.
niri Ūdensputni, kas nirst, pīles.
ezerputns Ūdensputns, kas dzīvo ezerā.
nirulis Ūdensputns.
filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids.
iztece Ūdensrijēja kompleksa noslēgums, vieta, kur pazemes ūdenstece beidzas un avota veidā ūdens iztek atkal virszemē.
aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta.
laiksna Ūdensroze ("Nymphaea").
laiskanica Ūdensroze ("Nymphaea").
lēpas Ūdensroze ("Nymphaea").
ūdensrozes Ūdensroze ("Nymphaea").
ūdenslilija Ūdensroze (1).
plaiksna Ūdensroze; plaiksne.
ezarroze Ūdensroze.
ezerroze Ūdensroze.
nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints.
pleiksne Ūdensrozes lapa.
laiksnes Ūdensrozes.
nymphaeaceae Ūdensrožu dzimta.
nymphaeales Ūdensrožu dzimta.
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
hidropss Ūdenssērga, šķidruma (transsudāta) uzkrāšanās audos vai ķermeņa iekšējos dobumos.
planorbidae Ūdensspolīšu dzimta.
choanomphalus Ūdensspolīšu dzimtas ģints.
planorbis Ūdensspolīšu dzimtas ģints.
segmentina Ūdensspolīšu dzimtas ģints.
burāšana Ūdenssporta veids - braukšana ar jahtām.
vindsērfings Ūdenssporta veids - burāšana ar vējdēli.
tālburāšana Ūdenssporta veids - garo distanču burāšana (parasti jūrā).
akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
veiks Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis; veikbords.
veikbords Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis.
cinclidae Ūdensstrazdu dzimta.
cinclus Ūdensstrazdu dzimtas ģints.
ūdenspumpis Ūdenssūknis.
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks.
pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts.
Racupīte Ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Indzera ezerā, tek caur Buliņa ezeru.
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km.
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km.
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe.
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā.
Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km.
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe.
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe.
Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km.
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
Bebrīšupe Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, Auziņu ezera noteka uz Mazezeru.
Stante Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, ietek Lādes ezerā.
Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km.
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte.
Divkša Ūdenstece Ludzas novada Nirzas pagastā, savieno Leidiukšņa un Nirzas ezeru.
Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica.
Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija.
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5km.
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci.
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka.
Orbupe Ūdenstece Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā.
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā.
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā.
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km.
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča.
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte.
Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe.
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte.
Lemzere Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezera dienvidu galā.
Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā.
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā.
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā.
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā.
Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe.
Isla Ūdenstece Talsu novada Laidzes pagastā, ietek Laidzes ezera dienvidu galā.
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe.
Pīle Ūdenstece Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, Tauna notece uz Inesi.
Darvdedžgrāvis Ūdenstece Ventspils novada dienvidu daļā, ietek Baltijas jūrā.
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe.
Aungrāvis Ūdenstece Ventspils novada Piltenes pagastā, ietek Vecventā uz dienvidiem no Piltenes, garums - \~5 km.
Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā.
Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema.
Pelcene Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Lakšezerā; Palcenes grāvis.
Ostupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 6 km.
Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe.
Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā.
augšbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa augšpus aizsprosta.
lejasbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa lejpus aizsprosta.
bjefs Ūdensteces posms starp divām hidrotehniskajām būvēm (aizsprostiem, slūžām) vai abās būves pusēs.
pediastrum Ūdenstīkliņi.
hydrodictyaceae Ūdenstīkliņu dzimta.
euastropsis Ūdenstīkliņu dzimtas ģints.
hydrodictyon Ūdenstīkliņu dzimtas ģints.
sorastrum Ūdenstīkliņu dzimtas ģints.
ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss.
krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
ūdensmala Ūdenstilpes mala.
virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
termoabrāzija Ūdenstilpju krasta noārdīšanās ūdens un gaisa temperatūras maiņas un viļņu mehāniskā iedarbībā, mūžīgā sasaluma rajonos.
abrāzija Ūdenstilpju krastu noārdīšanās, ko rada viļņi un sanēšu plūsmas.
eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.
rallijs Ūdenstūrisma sacensību veids.
ūdensgušņas Ūdensusnes.
ūdenssūnas Ūdensusnes.
ūdensvabule Ūdensvabole.
virpuļi Ūdensvaboles.
dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana.
dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas.
siloahs Ūdensvads Jeruzalemē.
akvedukts Ūdensvads.
Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
myosoton Ūdensvirzas.
malachium Ūdensvirzu ģints "Myosoton" nosaukuma sinonīms.
ormaniņš Ūdensvistiņa; ceru vistiņa.
ūdensvista Ūdensvistiņa.
astaši Ūdenszābaki.
štogs Ūdenszābaks.
ērskis Ūdenszāle ("Glyceria").
paldzāle Ūdenszāle ("Glyceria").
saldzāle Ūdenszāle ("Glyceria").
ūdenszāles Ūdenszāle ("Glyceria").
glyceria Ūdenszāles.
ūdensdzinums Ūdenszars.
lemna Ūdensziedi.
lemnācejas Ūdensziedi.
ūdenslēcas Ūdensziedi.
lemnaceae Ūdensziedu dzimta.
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
filigrāns Ūdenszīme uz papīra; papīrs ar ūdenszīmi.
ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius").
dupuris Ūdensžurka.
ūdenspele Ūdensžurka.
ūdiņpele Ūdensžurka.
ūdinsžurka Ūdensžurka.
urvilka Ūdensžurka.
slāpuksnis Ūdeņaina augsne.
pļurza Ūdeņaina smilts zeme.
čulka Ūdeņaina tulzna; čulga.
čulga Ūdeņaina tulzna.
puzuris Ūdeņaina tulzna.
sutonis Ūdeņaina zeme.
žulga Ūdeņaina zeme.
plancka Ūdeņaina zupa.
gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu.
herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis).
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
glīzdas Ūdeņaini kartupeļi.
šļāgans Ūdeņains (par kartupeļiem).
šļacēns Ūdeņains (parasti par kartupeļiem).
šļagans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem).
šļegans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem).
glits Ūdeņains (vārīts kartupelis).
baunis Ūdeņains kartupelis.
gleze Ūdeņains kartupelis.
glats Ūdeņains, saglīzdējis, glets 2.
slapjuksnējs Ūdeņains, slapjš.
zlags Ūdeņains, žulgans.
glīgzds Ūdeņains.
ūdeļains Ūdeņains.
ūdenains Ūdeņains.
ūdeņojs Ūdeņains.
ūdeņots Ūdeņains.
ūdesnijs Ūdeņains.
ūdiņainis Ūdeņains.
ūdinains Ūdeņains.
ūdišņājs Ūdeņains.
upains Ūdeņains.
žļagans Ūdeņains.
mikrogonīdijas Ūdeņaugiem ķermenīši, kas pielīdzināmi sēklu ķermenīšiem un apaugļo citas šūniņas.
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
ūdenszeme Ūdeņnaina zeme.
hidrogens Ūdeņradis.
hydrogenium Ūdeņradis.
acetilācija Ūdeņraža aizvietošana ar acetilu organiskajos savienojumos.
metilēšana Ūdeņraža atoma aizstāšana ar metilgrupu.
dehidrogenizācija Ūdeņraža atomu atšķelšana no organiska savienojuma.
dehidrēšana Ūdeņraža atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.
dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu.
pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7.
skābums Ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumos.
H Ūdeņraža ķīmiskais simbols.
karoskābe Ūdeņraža peroksīds, kurā 1 ūdeņradis atvietots ar sulfogrupu; sulfomonopārskābe.
sulfomonopārskābe Ūdeņraža peroksīds, kurā 1 ūdeņradis atvietots ar sulfogrupu.
hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē.
hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē.
deitērijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli 2.
hizons Ūdeņraža trīsatomu molekula.
hidrīds Ūdeņraža un metāla savienojums.
sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst.
sateka Ūdeņu kopā saplūšanas vieta.
satekonis Ūdeņu kopā saplūšanas vieta.
satekons Ūdeņu kopā saplūšanas vieta.
ūdensmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica"), tautas medicīnā lapas lieto pret zarnu gāzēm.
kaķumētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
strumpmētaras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
ūdeņmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
ūdensmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upesmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upsmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upsmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
valkmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
venčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
vinčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
vīncems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
vīnčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
saprobitāte Ūdeņu piesārņotība ar organiskām vielām.
aerenhīma Ūdeņu un purvu augu irdenie audi, kuru šūnstarpās ir gaiss.
Pelvīks Ūdeņu un purvu dievs.
ūdrāda Ūdra āda (parasti kažokāda).
Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Iudrines ezers Ūdrenes ezers Tilžas pagastā.
Ūdriņi Ūdriņu ezers - Udrijas ezers Ezernieku pagastā.
glaudānieši Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudāni" iedzīvotāji.
glaudāniški Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudāni" iedzīvotāji.
glaudāniškieši Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudāni" iedzīvotāji.
lemešovkieši Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji.
Uodgāni Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
Valaiņi Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukuma variants.
Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski.
duporis Ūdrs.
ūderis Ūdrs.
ūdre Ūdrs.
ūdris Ūdrs.
ūdrups Ūdrs.
ūdrēns Ūdru mazulis.
Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka.
kakliņš Ūdu mazā aukliņa, kuras galā piesien āķus.
Odzienas strauts Ūdzeņa, Dubnas pieteka.
Odzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka.
Ūdzene Ūdzeņa, Dubnas pieteka.
Odziņa Ūdzins, Ičas pieteka.
Ugliņas Ugliņas ezers - Ūgliņs Aulejas pagastā.
Ogliņa ezers Ūgliņs, ezers Aulejas pagastā.
Ugļu ezers Ūgliņs, ezers Aulejas pagastā.
ujināt Ūjināt (1).
ūvināt Ūjināt (1).
ulināt Ūjināt, saukt.
ū-ināt Ūjināt.
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
paūjināt Ūjinot pasaukt (kādu).
pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sa-uināt Ūjinot sasaukt.
sa-ujināt Ūjinot sasaukt.
sa-uināties Ūjinot sasaukties.
sa-ujināties Ūjinot sasaukties.
saūjināties Ūjinot sazināties.
saūvināties Ūjinot, ūvinot sazināties.
ūkiņš Ūka, rīkles gals.
mēlīte Ūka.
ūvula Ūka.
uvulīts Ūkas iekaisums.
uvulektomija Ūkas izgriešana.
stafilotomija Ūkas nogriešana.
uvuloptoze Ūkas pagarinājums, atslābums, noslīdējums.
uvulotomija Ūkas pārgriešana (nogriešana).
stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne.
ūkne Ūkņa 1.
ūkņas Ūkšas.
ūkšot Ūkšēt.
ūkšķēt Ūkšināt.
ūka Ūkšis.
ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā.
Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
Flindersa Upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī.
Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
Kezelūzana Upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe.
Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā.
Rītupe Upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja.
Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe.
Sveila Upe Lielbritānijā ("Swale"), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km.
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē.
Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km.
Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka.
ūpot Ūpēt.
būsis Ūpis.
ūbiķis Ūpis.
ūps Ūpis.
upsis Ūpis.
ūpēns Ūpju mazulis.
Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.).
Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte.
ūsva Ūsa.
cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
ostainis Ūsainis, tāds, kam ir ūsas.
ūsainis Ūsains cilvēks.
ūsainis Ūsains dzīvnieks.
uncains Ūsains.
uncaiņš Ūsains.
ūsaiņš Ūsains.
ūstains Ūsains.
vuncains Ūsains.
monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints.
osas Ūsas.
ošķi Ūsas.
osteļi Ūsas.
osti Ūsas.
puņķubremze Ūsas.
uncas Ūsas.
unsas Ūsas.
unse Ūsas.
unste Ūsas.
unsti Ūsas.
usas Ūsas.
ūsi Ūsas.
ūšķi Ūsas.
ūstas Ūsas.
ūsti Ūsas.
vunckas Ūsas.
Ūsenis Ūsiņš (2).
Ūsinis Ūsiņš (2).
Ūsītis Ūsiņš (2).
usainis Ūsiņš.
Ūziņš Ūsiņš.
balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā.
Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
izūtrupēt Ūtrupē izpārdot.
okcions Ūtrupe.
torģelis Ūtrupe.
ūtraps Ūtrupe.
ūtrupis Ūtrupe.
ūtrups Ūtrupe.
izūtrupētājs Ūtrupes vadītājs.
ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs.
aizklaudzināt Ūtrupēt.
ūtrupot Ūtrupēt.
okcionārs Ūtrupnieks.
ūtrupētājs Ūtrupnieks.
ūzmants Ūzbante.
Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā.
ūdrandnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrande" iedzīvotāji.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
Latgale Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" daļa.
ūgrinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" iedzīvotāji.
stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem.
Ūdeni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeņi" nosaukums latgaliski.
Ūdičova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūtičova" nosaukuma variants.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ū.