ūpēns
ūpēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūpēns | ūpēni |
| Ģen. | ūpēna | ūpēnu |
| Dat. | ūpēnam | ūpēniem |
| Akuz. | ūpēnu | ūpēnus |
| Lok. | ūpēnā | ūpēnos |
Ūpju mazulis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču no ligzdas gandrīz izkritušais ūpēns gandrīz vai sabiedēja mājvietā palikušo biedru.
- Tā nu 17. jūnija vakarpusē viens no ūpēniem novērots, čāpojot pa ligzdas apmali pie koka.
- Taču iecerētais nevedas tik labi, un ūpēns gluži vai izslīd no ligzdas, lai arī sparīgi cenšas vicināt spārnus.
- Latvijas Dabas fonda nodrošinātajā tiešraidē vērojams, kā ūpēni, kas nu jau ir krietni paaugušies un lēnām gūst šiem putniem raksturīgās krāsas, vingrina spārnus un mācās lidot.
- Zooloģiskajā dārzā ir bijis akls ūpēns , kurš lieliski ķēris žurciņas