Paplašinātā meklēšana
Meklējam ņur.
Atrasts vārdos (216):
- ņur:1
- ņura:1
- ņurr:1
- ņurāt:1
- ņurda:1
- ņurda:2
- ņurga:1
- ņurgt:3
- ņurgt:1
- ņurgt:2
- ņurgt:4
- ņurīt:1
- ņurka:1
- ņurkt:1
- ņurra:1
- šņurt:1
- ņurcīt:1
- ņurdēt:1
- ņurdus:1
- ņurdza:1
- ņurgāt:1
- ņurgāt:2
- ņurgus:1
- ņurkāt:1
- ņurkot:1
- ņurkšt:1
- ņurķēt:1
- ņurķis:1
- ņurlas:1
- ņurlīt:1
- ņurmas:1
- ņurņas:1
- ņuroņa:1
- ņurrāt:1
- ņurrēt:1
- ņurzīt:1
- paņuru:1
- šņurga:1
- šņurgt:1
- šņurka:1
- šņurka:3
- šņurka:2
- šņurks:1
- šņurkt:1
- žņurga:1
- žņurīt:1
- ņurcava:1
- ņurdība:1
- ņurdīgs:1
- ņurdoņa:1
- ņurdzēt:1
- ņurdzis:1
- ņurdzīt:1
- ņurināt:1
- ņurītis:1
- ņurkste:1
- ņurkšēt:1
- ņurkšis:1
- ņurņiks:1
- ņuršķēt:1
- ņuršķis:1
- ņurulis:1
- apņurīt:1
- ieņurīt:1
- izņurgt:1
- izņurīt:1
- izņurkt:1
- noņurgt:1
- noņuris:1
- noņurīt:1
- saņurīt:1
- sašņurt:1
- šņurcīt:1
- šņurcka:1
- šņurgas:1
- šņurgāt:1
- šņurkas:1
- šņurkāt:1
- viņurīt:1
- žņurcīt:1
- žņurgāt:1
- žņurkāt:1
- ņurdēkls:1
- ņurdiens:1
- ņurdulis:1
- ņurdzums:1
- ņurīties:1
- ņurkstēt:1
- ņurkstis:1
- ņurkšķēt:1
- ņurmalas:1
- aizņurīt:1
- apņurcīt:1
- apņurgāt:1
- apņurkāt:1
- apšņurkt:1
- atņurdēt:1
- ieņurcīt:1
- ieņurkot:1
- izņurcīt:1
- izņurdēt:1
- izņurkāt:1
- noņurcīt:1
- noņurdēt:1
- noņurkot:1
- noņurlīt:1
- noņurmis:1
- nošņurkt:1
- nožņurīt:1
- paņurcīt:1
- paņurdēt:1
- paņurkāt:1
- saņurcīt:1
- saņurgāt:1
- saņurkāt:1
- sašņurkt:1
- šņurauka:1
- šņurcīgs:1
- šņurduks:1
- šņurguļi:1
- uzņurdēt:1
- viņureiz:1
- žņurdzīt:1
- žņurguls:1
- ņurcīties:1
- ņurdeklis:1
- ņurdētājs:1
- ņurkāties:1
- ņurkstīgs:1
- ņurrāties:1
- aizņurcīt:1
- apņurdzīt:1
- apšņurcis:1
- apšņurkāt:1
- atņurkšēt:1
- izņurdzīt:1
- Nabiņurga:1
- noņurdzēt:1
- noņurdzīt:1
- noņurkšēt:1
- nošņurcis:1
- nošņurgāt:1
- nošņurkāt:1
- nožņurcīt:1
- nožņurkāt:1
- paņurdzīt:1
- pieņurgāt:1
- pieņurkāt:1
- saņurdzīt:1
- sašņurcis:1
- sašņurgāt:1
- sašņurkāt:1
- šņurdauks:1
- šņurgains:1
- šņurgalas:1
- šņurgstīt:1
- šņurgulas:1
- šņurgulēt:1
- šņurgulis:1
- šņurkstēt:1
- šņurkstīt:1
- šņurkulis:1
- uzņurdzīt:1
- viņurudin:1
- vītņurbis:1
- žņurgulis:1
- ņurdzeklis:1
- ņurināties:1
- apžņurdzīt:1
- atņurkstēt:1
- izņurīties:1
- izžņurdzīt:1
- Kickiņurga:1
- Ķickiņurga:1
- noņurkstēt:1
- noņurkšķēt:1
- nožņurdzīt:1
- pažņurdzit:1
- piešņurgāt:1
- skaņurinda:1
- šņurgāties:1
- šņurgulens:1
- šņurkāties:1
- žņurgāties:1
- apņurgāties:1
- ieņurcīties:1
- ieņurdēties:1
- ieņurrāties:1
- izņurdēties:1
- noņurcīties:1
- noņurdēties:1
- nošņurgalēt:1
- paņurcīties:1
- saņurcāties:1
- saņurcīties:1
- skaņuraksts:1
- šņurckāties:1
- šņurguļains:1
- aizņurdēties:1
- bruņurupucis:1
- ieņurkšēties:1
- izņurkšēties:1
- izšņurgāties:1
- nošņurgāties:1
- nošņurkāties:1
- pašņurgāties:1
- pussaņurcīts:1
- saņurdzīties:1
- šņurgulēties:1
- ieņurkstēties:1
- ieņurkšķēties:1
- jūrbruņurupuči:1
- milžbruņurupuči:1
- mīkstbruņurupuči:1
- purvbruņurupucis:1
- bruņurupučgrafika:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (229):
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
- apņurdzīt Apņurcīt
- apmurcīt Apņurcīt (2)
- apmurdzīt Apņurcīt (2)
- iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu
- čerepaha Bruņurupucis
- rāpucis Bruņurupucis
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
- chelonia Bruņurupuči
- testudinata Bruņurupuči
- testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta
- testudinidae Bruņurupuču jeb sauszemes bruņurupuču dzimta
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
- Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā
- sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
- muršķīt Burzīt, ņurcīt
- gremžāt būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt
- ņammāt Čapstināt, ņurdēt
- tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā
- virsskaņu rinda dabiskā skaņurinda
- pussaņurcīts Daļēji, pa pusei saņurcīts
- heksakords Diatoniska sešpakāpju skaņurinda
- urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot)
- narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt
- pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete
- purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete
- Emys orbicularis Eiropas purvbruņurupucis
- Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis
- ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
- ietuncīt Iebāzt, iespaidīt; ieņurcīt; ietūcīt
- ieņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust
- aizņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties
- ieņurkstēties iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust
- ieņurkšēties iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust
- ieņurkšķēties iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust
- ieņurrāties iesākt ņurrāt un tūlīt apklust
- murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt
- dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs
- izmurdzīties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
- izmurdzulēties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
- izņurdēties ilgāku laiku, daudz ņurdēt
- izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
- ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
- ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras
- tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm
- tonis Intervāls starp divām skaņām skaņurindā - 2 pustoņi
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu
- ņurdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1)
- pamurkšķēt īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt
- nopurpuļāt īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt
- noņurdēt īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt
- noņurkšēt īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt
- noņurkšķēt īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
- izmurzāt Izņurcīt
- izmurdzīt Izņurcīt, izspaidīt
- izmurdzulēt Izņurcīt, izspaidīt
- karete jūras bruņurupuču suga _Caretta caretta_
- jūrrupuči Jūrbruņurupuči
- trijnadži kāda bruņurupuču dzimta
- ņurkste kāds, kas neskaidri runā, caur degunu ņurkst; ņurkšķis (4)
- urkstiņš kāds, kas ņurd, rūc
- ņurīties kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi
- Ķickiņurga Kickiņurga, ūdenstece Slacgrīvas pagastā
- knīkstēt Klusām ņurdēt
- sašņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt
- karete knābjainais jūras bruņurupucis - jūras bruņurupuču suga siltās jūrās, ko medī ragvielas dēļ; draud iznīcība
- rupucis Krupis; arī bruņurupucis
- varšķis Kvekšķis (suns); tāds, kas rūc, ņurd
- ņur lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu
- ņurr lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06)
- ieņurcīt mazliet, arī vietumis saņurcīt
- trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums
- hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi)
- mikot Mīcīt, spaidīt, ņurcīt
- mikāt Mīcīt, spaidīt, ņurcīt, grūstīt
- testudo Milžbruņurupuči
- žņurcīt Mocīt spaidot, ņurcīt
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
- ņurda Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet
- ņurdēkls Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet
- murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis
- puntuļot Murmināt pie sevis, ņurdēt
- porkāties Murmināt pretī, ņurdot iebilst
- dundināt Murmināt, ņurdēt, dūkt
- Bazarutu nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas Iņanbanes provincē, ap Bazarutu arhipelāgu, izveidots 1971. gadā, jūrasgovju un jūras bruņurupuču aizsardzībai, tajā ietilpst 6 salas, no kurām lielākā ir Bazarutu
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties
- nurrāt Neapmierināti ņurdēt
- ņurkste Neapmierināts rūcējs, īgņa; ņuršķis (3)
- paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt
- paņurdēt neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni)
- ietūcīties nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties
- ietuncīties nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties
- sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās)
- izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties
- sačammāt Nevērīgi, nekārtīgi ko darot, saburzīt, saņurcīt, saspaidīt u. tml.
- iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās)
- apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot)
- nočīpstināt Noņurcīt
- noņurkot Noņurcīt
- noņurdzīt Noņurcīt (2)
- nožulināt Noņurcīt (2)
- noknukšēt Noņurdēt
- noknukšēties Noņurdēt
- noknukšķēt Noņurdēt
- noknukšķēties Noņurdēt
- noņurdēties Noņurdēt (2)
- nomuļļāt Noņurdēt bārdā
- novirt Noņurdēt bārdā
- noņerīt Noņurīt
- noņurkstēt Noņurkšķēt (1)
- noņurkstēt Noņurkšķēt (2)
- nošņurgalēt Nošņurgāt
- nošņergļoties Nošņurgāties
- nošņurkāties Nošņurkt
- šļobene Novalkāta, arī saņurcīta cepure
- svurkšt ņurdēt, rūkt
- ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis
- ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne
- ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis
- ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2)
- paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā)
- paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt
- tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika
- pamučīt Paņurcīt
- pažņurdzit Paņurcīt
- paņorcīt Paņurcīt; paburzīt
- paņorcīties Paņurcīties; paburzīties
- pamurdīties Paņurdzīt
- plastromantija Pareģošana pēc ugunī karsētas bruņurupuča bruņas saplaisājuma zīmējumiem
- pamurdzelēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
- pamurdzulēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
- pārpūšana pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus
- purkāties Pie sevis ņurdēt, murmināt
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība
- tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu)
- emydidae Purvbruņurupuči - bruņurupuču kārtas dzimta
- emys Purvbruņurupuču dzimtas ģints
- Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis")
- varkšēt radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
- izņurdēt radīt ņurdošas neskaidras skaņas
- aizsvurkšt radīt ņurdošu skaņu
- ņorkšēt radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt
- ņeukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem)
- ņaukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt
- reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga
- purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga
- vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt
- žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt
- ieņurcīties refl. --> ieņurcīt (1); tikt ieņurcītam
- theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam
- purcenēt Rūkt, neapmierināti ņurdēt
- rūkstēt Rūkt, ņurdēt
- murzāt Saburzīt, ņurcīt
- samikot Saburzīt, saņurcīt
- satuncīt Saburzīt; saņurcīt
- sakumbāts Saburzīts, saņurcīts
- saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt
- sagumzēt sagumzīt, saņurcīt
- rūcoņa Saīgusi, ņurdīga persona
- samikāt Sakutināt, saņurcīt
- ņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt
- saņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt
- saņorcīt Saņurcīt
- saņurkāt Saņurcīt
- gramūklis saņurcīts lakats
- izņukāt Saņurdzīt
- iemikāt Saņurdzīt; sadot ar dūrēm
- samurcīt Saspaidīt, saņurcīt
- saņucīt Saspaidīt, saņurcīt
- plūrēt Savelt, ņurcīt, izplūkāt, sadriskāt
- mikāties Savstarpēji ņurcīt draiskojoties (parasti par bērniem)
- gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis
- Testudo gigantea Seišeļu milžbruņurupucis jeb gigantiskais bruņurupucis
- hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas
- neumas Sens skaņuraksta veids, mūsdienu nošu raksta priekštecis
- heptahords Septiņu pakāpju skaņurinda (septimas apjomā)
- heksahords Sešu pakāpju skaņurinda (sekstas apjomā)
- šņurcka Skaislis; tāds, kas šņurgājas
- starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir
- pamatskaņa skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatpakāpe
- pamatpakāpe skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatskaņa (2)
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos
- oktāva Skaņurindas intervāls, kas ietver divpadsmit pustoņus
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā
- izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt
- kamāšana Spaidīšana, ņurdzīšana
- ņucīt Spaidīt, ņurcīt
- mikt Spaidīt, ņurcīt, burzīt
- pičīt Spaidīt, ņurcīt; bāzt
- ņurdoņa Suns, kurš bieži ņurd
- šņurckāties Šņurgāties (2)
- šņurgulens Šņurguļains
- šnurkt Šņurkt
- ņurdīgs tāds, kas bieži ņurd (1)
- žulnieks tāds, kas ņurkst, dzer, uzmācas, neiet projām
- varkšis tāds, kas rūc, ņurd
- puntulis tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd
- ņurdeklis tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties
- ņuršķis tas, kas ņurkšķ
- milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas
- tuncīt vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
- murdzulēties vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi)
- vītņot veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi)
- Testudo graeca Vidusjūras bruņurupucis
- urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt
- ņurdiens vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2)
- vantināt Viļāt, ņurdzīt
- vantināties Viļāt, ņurdzīt
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem)
- šļurka Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst
- šļurkata Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst
ņur citās vārdnīcās:
MEV