Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļauns.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (97):
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos
- ļaundaris Burvis, pūšļotājs (ļauns).
- cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- pusļauns Daļēji, pa pusei ļauns.
- bešķis Dusmīgs, ļauns cilvēks.
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks
- zvērots Dusmīgs, ļauns, nežēlīgs.
- buzīgs Dusmīgs, ļauns, saskaities.
- ņirts Dusmīgs, ļauns.
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs.
- sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
- Eirinoms Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons pazemes valstībā, briesmonis, kas aprija nomirušo miesas.
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
- Simurgs Irāņu mitoloģijā - gudrs putns pareģotājs, kas mēdza būt gan labs, gan ļauns.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians.
- pirdals Kāds, kurš ātri kļūst dusmīgs, ļauns.
- kājas nenokritīs kājām nekas ļauns nenotiks
- stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks.
- ļaune Kaut kas ļauns.
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
- pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās
- ehidna ļauns, dzēlīgs, viltīgs cilvēks
- čūsku vecis ļauns, viltīgs vīrietis
- velna pilns ļauns, viltīgs, gudrs, pārgalvīgs, uz visādiem jokiem spējīgs
- bļaurs Ļoti ļauns, briesmīgs, slikts.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- machinācija Mahinācija - apmānīšana, ļauns nodoms.
- piktīgs Mazliet ļauns, dusmīgs.
- pabļaurs Mēreni dusmīgs, ļauns.
- nelabs Murgains, ļauns (par sapņiem).
- rokas nenokritīs ne rokām, ne pašam nekas ļauns nenotiks
- gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.)
- pa galvu neviens nesitīs (kādam) nekas ļauns nedraudēs
- jods neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu
- jupis neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu
- nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
- negodns Nekrietns, ļauns.
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
- kvība Nelādzīgs, ļauns cilvēks.
- nestunda Nelaimīgs, ļauns brīdis, laikposms.
- ērceklis Nelaipns, ļauns cilvēks, kas nicina citus.
- dubļains Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- Zoils Netaisnīgs, ļauns kritiķis, ķengātājs.
- nereize Nevēlams, ļauns brīdis; arī nelaime, negadījums.
- bargs Nežēlīgs, ļauns.
- žultains Nikns, ļauns (par cilvēku).
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars).
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
- ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu
- velns nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kā draudīga
- vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga
- iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns
- nāk par ļaunu (arī sliktu) saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams
- Dievs palīdz! saka, lai tam, kurš nošķaudījies, nenotiktu kas ļauns
- paļauns Samērā, arī mazliet ļauns.
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas
- elements Slikts, ļauns cilvēks.
- vells Slikts, ļauns cilvēks.
- vellsātans Slikts, ļauns cilvēks.
- slims Slikts, ļauns, nelabs.
- sunisks slikts; ļauns
- Ajata Somugru mitoloģijā - sieviešu kārtas ļauns gars.
- par ļaunu tā, ka ir, rodas kas ļauns, nevēlams
- raganīgs Tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns.
- ļaunpriecīgs Tāds, kam kas ļauns izraisa prieku.
- neļaunīgs Tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs.
- neļauns Tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs.
- ļaunvēlīgs Tāds, kas vēlas, lai kādam notiek kas ļauns; tāds, kura attieksme pret citiem ir ļaunprātīga.
- neaptumšots Tāds, ko neietekmē nekas nepatīkams, drūms, ļauns.
- ņirdzīgs Tāds, kurā izpaužas ļauns izsmiekls.
- indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums; naidīgs, nežēlīgi ļauns.
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns.
- Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums.
- Ubirs Tjurku tautu (Irānas dienvidi un ziemeļaustrumi) mitoloģijā - ļauns, asinskārs dēmons.
- dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam.
- Samiēls Vispārim ļauns gars.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paskvinade Zobgalīga runa; vairāk asprātīgs, nekā ļauns joks.
ļauns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV