Paplašinātā meklēšana

Meklējam īši.

Atrasts vārdos (423):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (580):

pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
aizcibāt aiziet lēniem, maziem solīšiem
aizbumburēt aiziet maziem solīšiem
aizņirpāt aiziet maziem solīšiem
aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizcapāt aiziet; aiziet prom maziem solīšiem
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
apīža Apīši
nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši)
iekleidot Apšūt (logu un durvju malas) ar dēlīšiem
apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
aptipāt Aptipināt, apskriet sīkiem solīšiem apkārt
separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
grains Apzīmējums zirnīšiem, kā arī graudiņiem
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
acekņains ar aceknīšiem izausts
raģēt ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
diksnāt ar sīkiem solīšiem šurp un turp skraidīt
vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
hematocitūrija Asins ķermenīši urīnā
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši
asinsķermenis Asinsķermenīši
theclinae Astainīši
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
aizmidrīt ātri aizskriet maziem solīšiem
ņirbņirbu ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot
sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši
aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem
dženga attīstoša galda spēle - klucīši, no kuriem tiek būvēts tornis
mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem
Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots
piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem
kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot
leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem
naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji
Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants
briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants
bārainīši Bārenīši
gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
biķerītis Biķerīši
apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki
matīšnieki Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Matīši" iedzīvotāji
vacīši Cālīši
pentaspasts Celšanas mašīna ar 5 trīšiem
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints
ceplītis Ceplīši (1)
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā
enterobioze cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši
fiksatijs cilvēks ar metāla zobu kronīšiem vai zobu protēzēm
pašnāvnieks cilvēks, kas tīši sevi nonāvē
kātaiņi Cimdi ar gariem valnīšiem
kātaini cimdi cimdi ar pagarinātiem valnīšiem
rūtaiņi cimdi ar rūtainiem rakstiem; galdainīši; rūtainīši
rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši
corydalis Cīrulīši
cīruļzāles Cīrulīši (2)
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
četrītis Četrīši
četrenīši Četrīši (četri bērni)
echium Daglīši
dambītis Dambīši (1)
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
deuteroplasma dažādi ķermenīši šūniņā, kas uzlūkojami par rezerves vielām vai atdalījumiem
gliters dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši)
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme
rinomikoze Deguna gļotādas sēnīšinfekcija
nasua Degunlācīši jeb koati
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
dvīnītis Dvīnīši
norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
folikuli Dziedzeru pūslīši
sitta Dzilnīši
vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
epitēlķermenīši Epitēlijķermenīši
numulācija Eritrocītu sakopojums līdzīgi monētu rullīšiem
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants
ežgalvaiņi Ežgalvīši
fibropsammoma Fibroma, kurā ir psammomas ķermenīši
aerēmija Gaisa vai gāzes pūslīši asinīs; Kesona slimība
vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā
jaunlopa gaļa gaļa, ko iegūst no 3 mēnešus līdz 2 gadus veciem bullīšiem, kastrētiem bullīšiem un līdz 3 gadus vecām telēm vai pirmpienēm
dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums
sunīšnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
pomfolihēmija Gāzes pūslīši asinīs
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni koka dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda
škindeli gropēti koka dēlīši jumta segumam
kravkoks Grozāma sija ar trīšiem un vinčai uztinamu trosi
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
ritgultnis Gultnis ar lodītēm vai rullīšiem
ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
dirbuļot Iet maziem, sīkiem solīšiem
dipāt Iet sīkiem solīšiem
līpināties Iet sīkiem solīšiem
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
sitāra Indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem; sītara
konstituents Indiferenta sastāvdaļa, kas medikamentam piešķir formu (mikstūra, ziede, zirnīši, tabletes u. c.)
nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi
torteloni Itāliešu ēdiens - makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu
tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
pērles Izcilnīši uz briežu buļļa un stirnu āža ragiem, kuru lielums, izvietojums un forma ir viens no rādītājiem medību trofeju vērtēšanā
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
fliktenoze Izsitumi, kam raksturīgi pūslīši
citvarsēklas Izžāvēti neizplaukušu cērmju vērmeles ziedu kurvīši, ko lieto par prettārpu līdzekli askaridozes ārstēšanā
erigeron Jānīši
suniņi Jānīši
auniņi Jānīši ("Erigeron")
auniņš Jānīši ("Erigeron")
divredze Jānīši ("Erigeron")
laimespuķes Jānīši ("Erigeron")
laimīte Jānīši ("Erigeron")
laimpuķe Jānīši ("Erigeron")
pūcīši Jānīši ("Erigeron")
spilga Jānīši ("Erigeron")
sūrenes Jānīši ("Erigeron")
tillerijas Jānīši ("Erigeron")
zaķaļipa Jānīši ("Erigeron")
zaķļipa Jānīši ("Erigeron")
zaķļipiņas Jānīši ("Erigeron")
antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji
Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
jurītis Jurīši
gaisa jaucējs kāds, kas tīši rada sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmē notiekošo
Kališi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalīši" nosaukuma variants
stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi
raphidioptera Kamielīši
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
salokāmā starpsiena karkasa konstrukcijā pa vadulām uz metāla vai cita materiāla rullīšiem pārbīdāma siena telpu īslaicīgai paplašināšanai vai sadalīšanai
paduška Kārstuves daļa - ādas pamatne, kurā iestiprināti smalku stiepļu āķīši
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
autosuģestija kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā
irmkluči Klucīši laivai, kuros turas duļļi
sprīdīši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīdīši" iedzīvotāji
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi
lampjoni Krāsaini lukturīši apuguņošanai, kurus nes kārts galā
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē
kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji
Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants
Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski
Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski
ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši" iedzīvotāji
regulus Krāšņgalvīši
trice Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem
incīšnieki Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Incīši" iedzīvotāji
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
sunīšnieki Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji
enicmus Krokainīši
helophorus Krunkainīši
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja
Kursiten Kursīši
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā
ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām
džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts
phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši
ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem
lithosiinae Ķērpjlācīši
leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints
stūrīšnieki Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši
apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām
leitītis Leitīši (1)
Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski
aizmirzt lēnām aiziet sīkiem solīšiem
apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt
kuģēt Lēnām, maziem solīšiem staigāt
mirzt Lēnēm iet sīkiem solīšiem
atklabināt lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu)
čapināt lēni, sīkiem solīšiem iet
stūrīšnieki Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Kliņģerīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Klingerīši" nosaukuma variants
codex Likumu grāmata; Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja grāmatu no vairākiem vaskotiem dēlīšiem; vēlāk papirusa un pergamenta grāmatas
līcīšnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji
kuli Linsēklu pelavas; izkulti linu kūlīši
glaumes Linu airene ("Loliumremontum"), arī linu rudzīši
gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā
zoarces Lucīši
bobīšānieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants
Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants
rudzišāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji
cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus
marketes Mazi dēlīši marketrijas darbiem
vistiņi mazi garkula kūlīši, ar kuriem iesāk jumt salmu jumtus
aitīna Mazi, balti mākonīši
alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu
vermokss Medikaments, ko izmanto kā prettārpu līdzekli, pret cērmēm un spalīšiem, arī pret matgalvjiem
mebendazols Medikaments, ko lieto pret cērmēm un spalīšiem
naftamons Medikaments, ko lieto pret cērmēm un spalīšiem
talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju
Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants
Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski
klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
jurīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" iedzīvotāji
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu
virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem
nodarīties Netīši izveidoties
iedoties Netīši kļūt devīgam, iedot vairāk
nenovilši Netīši, negribot
apsnausties Netīši, neviļus iesnausties
netīšums Netīši; arī nejauši
netīšus Netīši; arī nejauši
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai
nevīži Neviļus, netīši
nevīžu Neviļus, netīši
nevīžus Neviļus, netīši
šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši
prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši
ķiba no dēlīšiem vai lubām gatavots ragavu kurvis
fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši
tarteletes no irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem
asinskaraša no svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas
ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses
novērotāja vai eksperimentētāja gaidu efekts novērotāja gaidas netīši ietekmē pētījuma dalībniekus un rezultātu interpretācijas, kas apstiprina eksperimentētāja gaidas
gaidu efekts novērotāja vai novērojamā gaidas, kas netīši ietekmē eksperimenta rezultātus
vilnīši Ņirbu vilnīši - sīki, stāvi vilnīši, kas parādās, iestājoties vieglam vējiņam
ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
gailīšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
Baloži Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Bērzpils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Gaismas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
porzana Ormanīši
bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši)
uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
vinda Palīgierīce kāpšanai (bišu) kokā, virves ar āķi un trīšiem
šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
apburbēt pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem
sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši
berzes pašpielicējs pašpielicējs, kurā lokšņu materiāls tiek atdalīts no rīses un padots tālāk uz iespiedmašīnu vai locīšanas iekārtu ar rotējošiem gumijotiem veltnīšiem, nevis piesūcekņiem
peplis Pelcīši
pūcene Persiklapainie pulkstenīši
veltņošana pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
cornichons Piparu gurķīši
pirtkurīši pirtskurīši (rudmieses, sarkanigas sēnes)
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm
pladiņas Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas
pladiņi Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas
herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
Jūrgeiši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Jūrgieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants
Kazeiši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazīši" nosaukuma variants
gailīšnieki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
dzenīšnieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dzenīši" iedzīvotāji
orišāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Orīši" iedzīvotāji
Orneiši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukuma variants
Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants
Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Iudreiši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivdrīši" nosaukuma variants
cynomys Prērijsunīši
aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai
miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos
puķuzirņi Puķuzirnīši
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints
bovista Pūpēdīši - pūpēžu dzimtas ģints
vezikulas Pūslīši (sēklas, plaušu)
folikuli Pūslīši, kuros veidojas olšūnas
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
rapistrum Rācenīši
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
stūrīšnieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
endoneirolīze Rētaudu izgriešana, kuri atrodas nerva stumbrā starp atsevišķiem šķiedru kūlīšiem
Janeiši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Janīši" nosaukuma variants
Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums
tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji
Akmenīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Akminīši" nosaukuma variants
ezergailīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" iedzīvotāji
Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants
šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji
Akminīši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīši" nosaukuma variants
Cepleiši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
Uorenīši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Orenīši" nosaukums latgaliski
Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski
gailīši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
ķulkot Rikšot sīkiem solīšiem
vārde Rindā sakrauti linu kūlīši
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem
rullīšu gultņi ritgultņi, kuros rites kermeņi ir cilindriski tērauda rullīši
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas
rudzu bāliņi rudzu kūlīši
Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants
matu ruļļi rullīši, uz kuriem uztin matus, lai tie kļūtu cirtaini
sazīļot sākt pildīties vai pārklāties ar burbulīšiem
kanīsieši Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Kanīši" iedzīvotāji
kanīšnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Kanīši" iedzīvotāji
frīzers Saldējuma ražošanas iekārta saldējuma masas sasaldēšanai un piesātināšanai ar sīki disperģētiem gaisa pūslīšiem
kursīšnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem
maukli Salmu kūlīši jumta izveidei
corticaria Sarainīši
zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā
haimocīti Sarkanie asinsķermenīši
eritrocīti sarkanie asinsķermenīši - cilvēka un dzīvnieku asins formelementi
sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem
zobaiņi Sārtie zibulīši
odontites Sārtžibulīši
saulrietītes Saulrietīši
čū savienojumā "čū! ču!" lieto kā uzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem
ču savienojumā "čū! ču!" lieto kāuzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem
joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem
limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem
epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži
arani Senajā Indijā - dēlīši, kurus berzējot ieguva uguni
vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā
hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam
Mellēni Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Krolīši" otrs nosaukums
kaķīšnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
dadadži Sīki dadži, dadzīši
fliteri Sīki, spīguļojoši dekoratīvi nieciņi (piemēram, mazi aplīši), ko izmanto tērpa izrotāšanai un citām vajadzībām
atdipāt Sīkiem solīšiem atnākt
iedipīt Sīkiem solīšiem ieiet
ķuļķināt Sīkiem solīšiem lēnām rikšot
čulčināt Sīkiem solīšiem lēnām rikšot, čunčināt
kuļķenēt Sīkiem solīšiem lēnām rikšot, čunčināt
suksināt sīkiem solīšiem rikšot
corticarina Sīksarainīši
Kaireiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Kairiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Uorneiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukums latgaliski
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis
sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem
melanaimija Slimība, kad asinīs baltie asinsķermenīši satur melnu pigmentu
bresme Slimība, kas izpaužas kā pūslīši uz sejas vai citām ķermeņa daļām
sniegzvaniņi Sniegpulkstenīši
smailastes Spalīši
spicastes Spalīši
pekainis Specializētas ecēšas, ar maziem lemesīšiem katra zara galā, izsēto miežu iestrādei zemē
sprīdītis Sprīdīši
Kalna Mičuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukuma variants
Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski
kartupeļu stādāmā mašina stādāmā mašīna, kas sastāv no rāmja ar riteņiem, sēklas bumbuļu tvertnēm, stādāmajiem aparātiem, lemesīšiem un pārvadiem; rindstarpu platums 60 vai 70 cm, darba ātrums 4–9 km/h
gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā
bumburēt Staigāt maziem solīšiem
lycopodiella Staipeknīši
fliktenuloze stāvoklis, kam raksturīgi sīki pūslīši uz radzenes vai konjunktīvas
aizdirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem
aizņirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem
stūrītis Stūrīši
spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās
cūneši Sunīši
sunītis Sunīši
bidens Sunīši - kurvjziežu dzimtas ģints
ļogaiņi Sunīši ("Bidens")
ļogainis Sunīši ("Bidens")
salkas Sunīši (rotaļa)
Kairiši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Dzelzs vārti Svētavots Cēsīs pie pansionāta "Cīrulīši"
lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
šnibji Šnibīši
calidris Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm)
limicola Šņibīši (viena no 2 šņibīšu ģintīm)
leukoblasti Šūnas, no kurām ceļas baltie asinsķermenīši
eritroblasti Šūnas, no kurām veidojas sarkanie asinsķermenīši
cietās zāļformas tabletes, kapletes, drāžejas, oblātas, kapsulas un zirnīši
kliģaiņš tāds (audums), kura rakstu veido (dažāda lieluma) kāsīši
antieritrocitārs tāds, kam darbojas pret sarkanajiem asinsķermenīšiem, piemēram, antivielas
papulovezikulozs tāds, kam ir papūlas un pūslīši
vezikulozs tāds, kam ir pūslīši vai kas sastāv no pūslīšiem
ekstrakorpuskulārs tāds, kas atrodas ārpus asinsķermenīšiem
paratireoidāls tāds, kas attiecas uz epitēlijķermenīšiem
paratireotropisks tāds, kas elektīvi iedarbojas uz epitēlijķermenīšiem
spangains tāds, kas ir pārklāts ar pūslīšiem
ektoglobulārs tāds, kas izveidojies vai atrodas ārpus asinsķermenīšiem
vezikulopapuiārs tāds, kas sastāv no pūslīšiem un papulām
vezikulopapulārs tāds, kas sastāv no pūslīšiem un papulām
vezikulopustulārs tāds, kas sastāv no pūslīšiem un pustulām
pūšļains tāds, kurā ir gaisa, gāzes pūslīši
perihromisks tāds, kurā Nisla ķermenīši ("corpuscula Nissl-i") izkaisīti pa visu citoplazmu (nervu šūna)
putas tāds, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras
kārlīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji
kārļmuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji
kronīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kronīši" iedzīvotāji
Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
gailīšnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
rudzīšnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji
ķīvīšnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīvīši" iedzīvotāji
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
ņirba tas, kas staigā sīkiem solīšiem vai ātri kustas
zāļkode tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas
sviļņkode tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
pundurpūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu
ķērpjlācītis tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu
pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem
klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši
ceplīši Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" iedzīvotāji
brahibāzija Tipināšana; sirmgalvju gaita sīkiem solīšiem sakarā ar ekstrapiramidālās sistēmas funkcijas traucējumiem
dopināt Tipināt, iet sīkiem solīšiem
lencēt Tipināt, iet vai lekt sīkiem solīšiem
ļencēt Tipināt, iet vai lekt sīkiem solīšiem
spotom Tīši
tīšum Tīši
tīšuprāt Tīši
jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo
jaukt ūdeni tīši radīt sajukumu, neskaidrību
duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu
uzmaš Tīši, ar nodomu
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
turritis Tornīši
tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu
jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin")
trīņi Trīnīši
trinīši Trīnīši
trīnītis Trīnīši
trīsnīši Trīnīši
ķīšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji
ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
mikrogonīdijas Ūdeņaugiem ķermenīši, kas pielīdzināmi sēklu ķermenīšiem un apaugļo citas šūniņas
Uorneiši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukums latgaliski
Lielie Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukuma variants
Lelī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukums latgaliski
Mozī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kūrsīši" nosaukums latgaliski
kares uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem
bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni
Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums
Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski
eistēle Vadaudu gredzens, kas sastāv no atsevišķiem vadu kūlīšiem
rites vadotnes vadotnes, kurās starp kustīgajām virsmām atrodas rotācijas ķermeņi - lodītes un veltnīši; strādā rites berzes režīmā
palagzdenes Vairāki augi, kas parasti sastopami zem lazdām (vizbulīši, pipariņi)
virtins Vārīti mīklas plācenīši
kursieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji
Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums
zaķīšāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" iedzīvotāji
Zaciši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants
Zatiši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants
dvaragopura Vārti ar tornīšiem
kaudzīsieši Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kaudzīši" iedzīvotāji
kaudzīšnieki Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kaudzīši" iedzīvotāji
dakšinagņi Vēdiskajā rituālā viena no trijām obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma dienviddaļā; visuma trejādībā tā atbilst zemei, bet uguns izcelsmes trejādībā - arani, dēlīšiem, kurus berzējot ieguva uguni
nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kurš sastāv no šķiedru kūlīšiem un kura funkcija ir saistīt centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi
Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
citozīms viela, kas atbrīvojas no asinsķermenīšiem un, savienojoties ar serozīmu, veido trombīnu
putas viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras
saknīte viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem
piecītis viens no piecīšiem
vilnītis Vilnīši
Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
stūrīšnieki Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
heterakidoze Vistu un ūdensputnu helmintoze, ko ierosina spalīši
Kozuleiši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kazulīši" nosaukuma variants
dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm
ptinus Zaglīši
bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā
lycaena Zeltainīši
lycaenidae Zilenīši
zilbārdīši Zilgalvīši
zilgālīši Zilgalvīši
euphrasia Žibulīši
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži

īši citās vārdnīcās:

MEV

īši