Paplašinātā meklēšana

Meklējam Č.

Atrasts vārdos (497):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3240):

C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
Treuhi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Čornajas pagastā
Anci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Baļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bandari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Besovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bratova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Broliši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Buši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Dergilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Foļvarkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Golenti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Īvuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Karpuškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kazeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kazuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kisluhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Knutova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kolpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kovaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kupčinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Lipušķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mahoņina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mežāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mitri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Petuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Piskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Plīns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Putrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Račiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rečeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Silagoli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Šņitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Soboļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Sokorņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Tarkilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Tilīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Uškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Vaičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Zapāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Zīdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Žurīli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā
Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā
Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā
Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
Anakena apdzīvota vieta Čīlē (_Anakena_), Lieldienu salas ziemeļaustrumu daļā
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā
Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā
Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
Balihaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Čifenas prefektūras dienvidos
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
Orga Arguna - pilsēta Krievijā, Čečeijas Republikā
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Torre del Paine nacionālais parks atrodas Čīles dienvidos, izveidots 1959. g., platība - 2273 km^2^
Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām)
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā
Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
Balinova Balinovas ezers - Baļinovas ezers Čornajas pagastā
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji
Gulbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā
Guļbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā
Romanu ezers Baļinovas ezers Čornajas pagastā
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
Čodarāni Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Čodorāni" bijušais nosaukums
bohēmieši Bohēmijas iedzīvotāji Čehijā
Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
Lazauska ezers Bondaru ezers Čornajas pagastā
BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes")
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
čabas Čabatas
čabata Čabatas
čaba Čabēšana
dirbas Čabēšana
čibēt Čabēt, švīkstēt
aizčabēt Čabot attālināties
izčabinēt Čabot iziet (iznākt)
izčaukstināt Čabot iziet (iznākt)
čača Čāča 2 - stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens
čačus Čačis 1(2)
cākars Čačis 1(2)
TCD Čada, valsts trīsburtu kods
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
čadieši Čadas Republikas pamatiedzīvotāji
jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes
čadulis Čaduks
čagas Čaga
švagani Čagani, vaļīgi
čangas Čagas
drabiņas Čagas (no augļiem)
čangāt Čagāt
čagāt Čagināt
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
čaiba Čaibaļa
čaibiņš Čaibaļa
čaibstala Čaibaļa
čaibuļa Čaibaļa
čaibulis Čaibaļa
čaibstīgs Čaibīgs
čaibstulīgs Čaibīgs
čaibulīgs Čaibīgs
čaibāties Čaibīties
čokert Čakarēt, durstīt
čagans Čakārnis
čakatis Čakats
sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot
elukubrēt Čakli un rūpīgi izstrādāt
čekls Čakls
kriknausls Čakls
rīpelīgs Čakls
sakrs Čakls
šestoks Čakls skolēns
ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā)
darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks
rīcīgs Čakls, darbīgs, enerģisks, rosīgs
ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis
deržīgs Čakls, dūšīgs, neatlaidīgs
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs
audaļa Čakls, izveicīgs strādnieks
budīgs Čakls, rosīgs, darbīgs, uzcītīgs, centīgs, izveicīgs, lietpratīgs
rūķīgs Čakls, strādīgs
rūķisks Čakls, strādīgs
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs
nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks
ūmacīgs Čakls, uzcītīgs
čagans Čakls, veikls
ogatns Čakls, veikls (cilvēks)
drīzība Čaklums, žiglums
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
ciacona Čakona
čakstins Čakste
čaksts Čakste
čākstele Čākstere
lanius Čakstes
čakstēt Čakstināt (2)
izčakstināt Čakstinot pārmeklēt (sienu vai salmus)
čakstiņš Čakstīte
čakstīns Čakstīte
čakstītis Čakstīte
saxicola Čakstītes
laniidae Čakstu dzimta
corvinella Čakstu dzimtas ģints
pityriasis Čakstu dzimtas ģints
telophorus Čakstu dzimtas ģints
krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus")
čakstēns Čakstu mazulis, jauns putnēns
Gaigaļu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
čurksla Čala
irdza Čala
čalata Čala 1(1)
čalava Čala 1(1)
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
čalāt Čalot
čalavāt Čalot
čalavīt Čalot
čalavot Čalot
čalažāt Čalot
čalināt Čalot
čalīt Čalot
čaloties Čalot
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem
ķamala Čamala
čamrags Čamarags 1
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji
macaķ Čamdīt, aizskart
kraustīties Čamdīties, ķerstīties
tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā
maigi Čammas, zirnāji
čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies
čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt
Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija
čanguļi Čangaļi
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
čapāt Čāpāt
Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
apčāpot Čāpojot apiet apkārt
pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
iečāpāt Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nočāpot Čāpojot noiet
nočāpāt Čāpojot nokļūt
apčāpāt Čāpojot paiet zem kā
apčāpot Čāpojot paiet zem kā
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pačāpāt Čāpojot pavirzīties
pačāpot Čāpojot pavirzīties
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzčāpot Čāpojot uziet, uznākt
čāpāt Čāpot
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
atčāpāt Čāpot šurp
atčāpot Čāpot šurp
kudlāt Čāpot, lāčot
čamstināšana Čāpstināšana
čamstēt Čāpstināt
čamstināt Čāpstināt
čapstīt Čāpstināt
čāpstīt Čāpstināt
smakšināt Čāpstināt
smakšķināt Čāpstināt
žļadzināt Čāpstināt (ēdot)
žmīkstināt Čāpstināt (ēdot)
smiukšķināt Čāpstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli)
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu)
ņammāt Čapstināt, ņurdēt
šmukšināt Čāpstināt, šmakstināt
šmukšķināt Čāpstināt, šmakstināt
plūkšķināt Čāpstināt, šmakstināt ar lūpām
šļapstēt Čāpstināt, šmaukstināt
šļapstināt Čāpstināt, šmaukstināt
sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas
šmukstēt Čāpstināt; izmanto arī dažādu līdzīgu skaņu raksturošanai
izčakstināt Čapstinot apēst
nošņakāt Čāpstinot apēst
pļekšināt Čāpstinot ēst
nošļapstināt Čāpstinot nostrēbt
nočapstināt Čapstinot noteikt, pateikt
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt
ķāpstēt Čāpstīt, čāpstināt
čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem
čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi
aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna
čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma
čuružiņa Čaraža 1
čārbene Čārba
Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
čarka Čarka zeme - gēste
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā
Rihters Čārlzs Fransis Rihters - amerikāņu seismologs (1900.-1985. g.)
čarpata Čarpatas zeme - neauglīga smilts zeme
adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus
centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā
čerterpartija Čarterpartija
čarteris Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
šarpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
šarterpartija Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
šarters Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
šerpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums
čarterēt Čartēt - nomāt kuģi vai kuģa telpu
čartists Čartisma piekritējs, Anglijā 19. gs. pirmajā pusē
čami Časkas
čaškas Časkas - labības atsijas
časnakas Časkas - labības atsijas
časnāki Časkas - labības atsijas
časa Časkas (1)
čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
Ajosepiktija Čatalkeja, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
čatni Čatnijs
čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čaviks Čau-čau šķirnes suns
čauče Čauča
čaučere Čauča
čaucis Čauče
cēļi Čaugani
čaganība Čauganība
čagans Čaugans
čāgans Čaugans
čaugs Čaugans
čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs
caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs
cildins Čaugans (piemēram, par maizi)
puknis Čaugans, purvains
čaudrans Čaugans; irdens
čaganums Čauganums
Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā
ķirkstēt Čaukstēt
žveukstēt Čaukstēt
čaugstēt Čaukstēt, čabēt
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet
svīkstēt Čaukstēt, čakstēt
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt
uzčaukstināt Čaukstinot kādu pamodināt
piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt
vīkšas Čaukstoņa, čaboņa
šuršoņa Čaukstoņa, šalkoņa, švīkstoņa
čaukstains Čaukstošs
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
aizčaukstēt Čaukstot attālināties
cābot Čaukstot iet
apčabināt Čaukstot, čabot appilināt
čaksturis Čauksturis
čaksturs Čauksturis
apvalks Čaula
cauls Čaula
čavala Čaula
ķaula Čaula
ķauls Čaula
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem)
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas
patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula
koza Čaula, āda (dzīvniekam)
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
čamala Čaula, čaumala
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību
skura Čaula; arī āda
krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
testacea Čaulamēbas
testaceji Čaulamēbas
trinema Čaulamēbu kārtas ģints
nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela")
conchifera Čaulgliemji
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās
čaumula Čaumala
ķaumala Čaumala
čaula Čaumala (olai)
čuma Čaumala, apvalks
kozalas Čaumalas, mizas
bokstas Čaumalas, sēnalas
ķaumalāt Čaumalot, lobīties
čavarot Čavarīt
čečens Čečeni
čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs
Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka
Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka
Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka
Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema
čēka Čēga
čechi Čehi
češkas Čehijā ražoti apavi
CZ Čehija, valsts divburtu kods
CZE Čehija, valsts trīsburtu kods
CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers
Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.)
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
čechoslovaki Čehoslovaki
čehoslovāki Čehoslovākijas (1918-1993) pamatiedzīvotāji - čehi un slovāki
ČTK Čehoslovakijas informācijas aģentūra (čehu "Československa tiskova kancelar")
ČSR Čehoslovakijas Republika
ČSSR Čehoslovakijas Sociālistiskā Republika
čamara Čehu divrindu svārki
austroslāvisms Čehu liberāļu programma Hābsburgu Austrijas impērijas pārveidošanai federatīvā valstī
Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā)
omladina Čehu strādnieku un studentu slepena organizācija 19. gs beigās ar nacionālu un pa daļai radikāli sociālistisku raksturu
reidova Čehu tautas deja, līdzīga polkai
reidovaks Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova)
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku
kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
šeks Čeks - rakstisks rīkojums naudas pārskaitīšanai
orderčeks Čeks, kas izdots kā orderpapīrs
ķēkstēt Čēkstēt, čīkstēt
Salema Čelama, pilsēta Indijā
Selama Čelama, pilsēta Indijā
violončellists Čellists
čello Čells
violončells Čells
violončels Čells
Čļ Čeļabinska (sporta informācijā)
čembalo Čembalo (kārtojuma nosaukumā un bibliogrāfiskajās piezīmēs)
čemiķis Čemodāns
čumidāns Čemodāns
čumidants Čemodāns
majdans Čemodāns
ugoļņiks Čemodāns
ugols Čemodāns
čumadāns Čemodāns; soma
čumudāns Čemodāns; soma
čempis Čempionāts
čampiņš Čempions
čempiņš Čempions
čempis Čempions
čempijs Čempions - uzvarētājs sacīkstēs
čemains Čemurains
čemarains Čemurains
čemuraini Čemurains
čengurains Čemurains
ķeķains Čemurains
čengains Čemurains; ķekarains
grifola Čemurene
grifola Čemurenes
epermeniidae Čemurkožu dzimta
epermenia Čemurkožu dzimtas ģints
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
guntene Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
krustiņš Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
ķeverains Čemurots, zarains
lyophyllum Čemurpūkaines
čamurs Čemurs
čangurs Čemurs
čema Čemurs
cemurs Čemurs
čengurs Čemurs
cenkurs Čemurs
čenkurs Čemurs
čems Čemurs (2)
čumurs Čemurs (2)
čems Čemurs (3)
čokurs Čemurs (3)
čumurs Čemurs (3)
čenčere Čemurs, egles čiekurs
čebrs Čemurs, krūmājs
čimurs Čemurs, kušķis
krencele Čemurs, ķekars
krencelis Čemurs, ķekars
čemukslis Čemurs, mudžeklis
ķenurs Čemurs, pušķis no ziediem
čenga Čemurs; ķekars
ķenors Čemurs; pušķis no ziediem
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
čemurveidīgs Čemurveida
ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
cemurziedis Čemurziedis
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks
umbeliferae Čemurzieži
apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta
ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon")
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
opopanaks Čemurziežu dzimtas dienvidu augs
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
bifora Čemurziežu dzimtas ģints
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās
merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem
čenčeris Čenčere 3
Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
centesimo Čentezimo
čentezims Čentezimo
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
šeri-brendi Čeri-brendi - ķiršu liķieris
šeri-brendijs Čeri-brendi - ķiršu liķieris
šerri-brendi Čeri-brendi - ķiršu liķieris
šerri-brendijs Čeri-brendi - ķiršu liķieris
Batalpašinska Čerkeska - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1939. g.
čērkstis Čērksnis
čirkata Čērkstele 2
čirkstala Čērkstele 2
čirkstele Čērkstele 2
čarkstēt Čerkstēt (1)
čarkstēt Čerkstēt (2)
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt
nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2)
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2)
krekšēt Čerkstošā balsī runāt (ko)
krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko)
krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko)
čarkstoņa Čērkstošas, metāliskas skaņas
žerkstēt Čerkstoši čīkstēt
iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Belmontu ezers Čerņava - ezers Demenes pagastā
Melnezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Černavu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Černovu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Drisvjatas ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
Černovici Čerņivci - pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
čerra Čers
červeļaini Červeļains
Ingumeņa Červjeņa - pilsētas Baltkrievijā nosaukums līdz 1924. g.
červoņecs Červoncs
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
Bamptona rifi Česterfīlda salu austrumu daļa, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas teritorija
četrkārt Četrām kārtām, četrkārtīgi
četrapus Četrarpus
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes
četreniski Četrās daļās
tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
četrkrāsains Četrās krāsās
četrreiz Četras reizes
četrkārtīgs Četras reizes lielāks
četrkāršs Četras reizes lielāks; četrkārtīgs (1)
četrās Četratā
četrieši Četratā
četros Četratā
četrtā Četratā
četrbalsu Četrbalsīgs
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos
tetramorfs Četrdaļīgs simbols vai amulets, figūra ar četrām sejām un četriem vai sešiem spārniem, kas simbolizē četrus ķerubus, kā arī četrus evaņģēlistus
četradesmit Četrdesmit
četrudesmit Četrdesmit
četrdesmits Četrdesmit gadu (cilvēkam)
četrdesmits Četrdesmitais
četrudesmitais Četrdesmitais
četrudesmits Četrdesmitais
četrāds Četrejāds
četrai Četri
cetri Četri
ķetri Četri
quatre Četri
quattro Četri
quattuor Četri
tetr- Četri
tetra- Četri
puspiekta Četri ar pusi, 4,5
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei
pusbaits Četri biti, kas aizņem baita kreiso vai labo pusi
tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības
tetramastija Četri krūts dziedzeri, attīstības anomālija
kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā
pokers Četri vārti (ko viens futbolists, retāk hokejists, guvis vienā spēlē)
četrēji Četri, arī četri dažādi
čeiris Četrinieks (atzīme skolā)
čeķorka Četrinieks (atzīme skolā)
čēris Četrinieks (atzīme skolā)
četiri Četrinieks (atzīme skolā)
četjorka Četrinieks (atzīme skolā)
četrītis Četrinieks (atzīme skolā)
četvergs Četrinieks (atzīme skolā)
četvjora Četrinieks (atzīme skolā)
četvjorka Četrinieks (atzīme skolā)
četvorka Četrinieks (atzīme skolā)
čičņiks Četrinieks (atzīme skolā)
čiekurs Četrinieks (atzīme skolā)
cīķis Četrinieks (atzīme skolā)
čiķis Četrinieks (atzīme skolā)
čiks Četrinieks (atzīme skolā)
čīlis Četrinieks (atzīme skolā)
čitaks Četrinieks (atzīme skolā)
čitvjorka Četrinieks (atzīme skolā)
čitvjorkins Četrinieks (atzīme skolā)
čitvorka Četrinieks (atzīme skolā)
čoris Četrinieks (atzīme skolā)
čors Četrinieks (atzīme skolā)
čotka Četrinieks (atzīme skolā)
čovoks Četrinieks (atzīme skolā)
čučela Četrinieks (atzīme skolā)
čulis Četrinieks (atzīme skolā)
čūlis Četrinieks (atzīme skolā)
čūris Četrinieks (atzīme skolā)
čurķis Četrinieks (atzīme skolā)
fierciks Četrinieks (atzīme skolā)
fir Četrinieks (atzīme skolā)
fīreris Četrinieks (atzīme skolā)
for Četrinieks (atzīme skolā)
franis Četrinieks (atzīme skolā)
ķeblis Četrinieks (atzīme skolā)
ķieģelis Četrinieks (atzīme skolā)
krēsliņš Četrinieks (atzīme skolā)
stuļķis Četrinieks (atzīme skolā)
četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6)
čuriski Četriski iet, gulēt
čūriski Četriski iet, gulēt; tupus, ar galvu tuvu ceļiem
četrrāpu Četriski, četrrāpus
četrītis Četrīši
četrenīši Četrīši (četri bērni)
četrīši Četrītis
četverka Četrjūgs
four-in-hand Četrjūgs
kvadrupedi Četrkājaini kustoņi
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
tetrapodili Četrkājērces
eriophyes Četrkājērču kohortas ģints
oxypleurites Četrkājērču kohortas ģints
phyllocoptes Četrkājērču kohortas ģints
tetrapoda Četrkāji
četrkājainis Četrkājis
kvadroatskaņotājs Četrkanālu ierakstu atskaņotājs
kvadrofonija Četrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana
četrukanču Četrkanšu (par miežiem)
četrukanšu Četrkanšu (par miežiem)
protviņa Četrkantaina skārda cepešpanna
liestiņš Četrkantīga pleca uzšuve kreklam
četrakantīgs Četrkantīgs
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
bruss Četrkantīgs sviesta gabals
četreniski Četrkārtīgi
četriniski Četrkārtīgi
četrkrāsu Četrkrāsains
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlemesis Četrlemešu arkls
četrmotorīgs Četrmotoru
četrapadsmit Četrpadsmit
četrupadsmit Četrpadsmit
četrpadsmits Četrpadsmitais
četrupadsmitais Četrpadsmitais
četrupadsmits Četrpadsmitais
tetrametrs Četrpēdu vārsma
četrrāpiski Četrrāpu
četriski Četrrāpus
krupiski Četrrāpus
četreniski Četrrāpus, rāpus
četriniski Četrrāpus, rāpus
četrkārt Četrreiz
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
četrrinda Četrrinde
kvarta Četrrindu pants
kvadricikls Četrriteņu mehānisks transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru
kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
tetrapteri Četrspārņi
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai
taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine
nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas
ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai
četrustūrainis Četrstūrains
četršķautains Četrstūrains (1)
četrstūrveida Četrstūrains (1)
četrstūrveida Četrstūrains (2)
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē
abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā
baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis)
četrkantains Četrstūrains, četršķautņains
četrkantaiņš Četrstūrains, četršķautņains
četrkantīgs Četrstūrains, četršķautņains
četstūris Četrstūris
tetragons Četrstūris
trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris)
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas
tetragonāls Četrstūru
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (1); četrstūrains (1)
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (2); četrstūrains (2)
karē Četrstūrveida grupa
šķautnis Četrstūrveida zāģmateriāls
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
četršķautņains Četršķautņu
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība
četrotne Četru cilvēku kopa
tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts
tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā
pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
puspetits Četru punktu bieznes apzīmējums; šādas bieznes burtus sauc par dimanta burtiem
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums
tetrasters Četru zvaigžņu figūra, mitozes anomālija
četrgade Četrus gadus ilgs laika posms
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu
ferocianogēns Četrvietīgs radikālis, kurā dzelzij ir divas valences
četrzarains Četrzaru
grebis Četrzaru dakšas
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām
regulis Četrzaru rīks, ar ko rijā pie vētīšanas kulsmu cilā
peons Četrzilbīga pēda
četrzilbju Četrzilbīgs
antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums
četrzirgu Četrzirgu zeme - zemes platība, ko var apstrādāt ar četriem zirgiem
tetraphis Četrzobes
tetraphidaceae Četrzobju dzimta
četržuburains Četržuburu
četverte Četvertes
Čamdo Čhamdo - pilsēta Ķīnā
čaba Čība
čapkas Čības
pīdžas Čības
švīpas Čības
tapkas Čības
čība Čības (1)
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu
šļopances Čības, rītakurpes
šļopanci Čības, rītakurpes
šļobenes Čības; iešļūcenes
šļopenes Čības; iešļūcenes
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru
Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites
Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu
Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs
Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas
Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs
čukuks Čibuks
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
čīčakšis Čīčakstiņš
čičerons Čičerone
čiebuļot Čiebaļāt
čiebulīgs Čiebīgs
čiepstīgs Čiebīgs
ciekurains Čiekurains
čiekurots Čiekurains
ciekurzains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem
ciekuržains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem
cirkuči Čiekuri
Čiecis Čiekurkalna tirgus (Rīgā)
Čikuriļņiks Čiekurkalna tirgus (Rīgā)
Schreyenbush Čiekurkalns
Čieris Čiekurkalns (Rīgā)
Čierītis Čiekurkalns (Rīgā)
Šreienbuša Čiekurkalns, apkaime Rīgā
ciekausis Čiekurs
ciekauzis Čiekurs
ciekozis Čiekurs
ciekuris Čiekurs
ciekurs Čiekurs
ciekursnis Čiekurs
ciekurzis Čiekurs
čiekurzis Čiekurs
ciekurznis Čiekurs
ciekuzis Čiekurs
cirkuzis Čiekurs
ķiekuris Čiekurs
ķiekurzis Čiekurs
čiekurveidīgs Čiekurveida
pinealoma Čiekurveida dziedzera audzējs
hiperpineālisms Čiekurveida dziedzera hiperfunkcija
pineālektomija Čiekurveida dziedzera izgriešana
hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija
epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība
pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība
apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas
pineāls Čiekurveida-
cisticola Čiepstējķauķi
cibināt Čiepstēt
ciebt Čiepstēt
ciepstēt Čiepstēt
ciept Čiepstēt
čiept Čiepstēt
čikstēt Čiepstēt
cikstēt Čiepstēt
cipstēt Čiepstēt
čīpstēt Čiepstēt
čiukstēt Čiepstēt
ķiepstēt Čiepstēt
ķilpt Čiepstēt
cipt Čiepstēt (par jaunu cāli)
čiebt Čiepstēt, čīkstēt, pinkšķēt
čilkstēt Čiepstēt, čivināt
čiepiens Čiepstiens
ciepsts Čiepstiens
čiepsts Čiepstiens
čipstiens Čiepstiens
vidžiens Čiepstiens
čiebene Čiepstoša balss
atčiept Čiepstot atsaukties
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust
nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem)
sačiepstēt Čiepstot sasaukt
zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt
aizčīgāt Čīgājot attālināties
danda Čigāna pātaga
dandala Čigāna pātaga
dandele Čigāna pātaga
džendžala Čigāna pātaga
griņdža Čigāna pātaga
kanka Čigāna pātaga
kauka Čigāna pātaga
miseklis Čigāna pātaga
mātenīte Čigāna sieva
rozites Čigānenes
čigalēns Čigānēns
čigiņi Čigāni
čigīši Čigāni
roma Čigāni
romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks"
čigainene Čigāniete
čigāne Čigāniete
čigānīca Čigāniete
čigānīce Čigāniete
čigāniece Čigāniete
čiganka Čigāniete
čava Čigāns
cigainis Čigāns
čigainis Čigāns
čigānis Čigāns
cigāns Čigāns
čigans Čigāns
cigaunis Čigāns
džaurs Čigāns
džindžalnieks Čigāns
ķigāns Čigāns
kopčonij Čigāns
kopčonijs Čigāns
mora Čigāns
sigāns Čigāns
tātelis Čigāns
vārilla Čigāns
zigāns Čigāns
ciganskaja Čigānu
ciganskij Čigānu
čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā
čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība
džandala Čigānu pātaga
džandželīte Čigānu pātaga
džīgāt Čīgāt
čīkāt Čīgāt (vijoli)
cīpāt Čīgāt (vijoli)
ģīgāt Čīgāt 1(1)
čīgāt Čīgot
cīpināt Čīkāt (vijoli)
Riočiko Čiko, upe Argentīnā
biuas Čīkstēšana, raudas
biuvas Čīkstēšana, raudas
cīkstēt Čīkstēt
dverkstēt Čīkstēt
ķīkstēt Čīkstēt
ņārkšēt Čīkstēt
nīkšēties Čīkstēt
nīšķēt Čīkstēt
žverkstēt Čīkstēt (1)
žvērkstēt Čīkstēt (1)
žverkstēt Čīkstēt (2)
gvarkstēt Čīkstēt (par zābakiem)
tipēt Čīkstēt čīkst
ņeišķēt Čīkstēt stūru savienojumos
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
ņaukstēt Čīkstēt, krakšķēt
gverkstēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt
gvergzdēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt; gverkstēt
verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt
šņargzdēt Čīkstēt, vaidēt
čīksts Čīkstiens
čīkstoles Čīkstīgas šūpoles
čīkstolis Čīkstīgas šūpoles
ķīkstināt Čīkstināt
švīkstināt Čīkstināt
vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
ķikstīt Čikstīt
ķikste Čīkstoņa
ņārkšis Čīkstoņa
šņīkoņa Čīkstoņa
žņīkstoņa Čīkstoņa
čīkste Čīkstoša kurpe
vargans Čīkstoša mūzika
čīksts Čīkstošs koks
čīksteklis Čīkstošs priekšmets
čīkoņa Čīkstošs troksnis
aizčīkstēt Čīkstot attālināties
iečīkstināt Čīkstot iebraukt
ieskrabēt Čīkstot ienākt
uzčīkstēt Čīkstot uzkļūt
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt
uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt
čīkstenis Čīkstulis
pīkstulis Čīkstulis
žverga Čīkstulis
čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
CL Čīle, valsts divburtu kods
CHL Čīle, valsts trīsburtu kods
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Phytotoma rara Čīles griezējputns
krokotā naktene Čīles naktene
CLP Čīles peso; Čīles Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
čīlieši Čīles Republikas pamatiedzīvotāji
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
Fragaria chiloensis Čīles zemene
Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma
Džamame Čiliba - pilsēta Somālijā, tās senāks nosaukums
Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā
zimba Čimpa
Čandra Činābas upes nosaukums tās augštecē
Trimaba Činābas upes nosaukums tās lejtecē
činaunieks Činavnieks
čīkstēt Činkstēt (1)
pīkstēt Činkstēt (1)
čīkstēt Činkstēt (2)
pīkstēt Činkstēt (2)
kņerkt Činkstēt, dīkt
perpēt Činkstēt, dīkt (par bērnu)
nīkšēt Činkstēt, ņerkstēt, dīkt
didelēt Činkstēt, raudāt
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
izgurkšēt Činkstoši, gārdzoši izteikt
cinquecento Činkvečento
činkvečentisti Činkvečento laikmeta mākslinieki
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
čipendels Čipendeils - 18. gs. mēbeļu stils
chippendales Čipendeils (1)
chippendales Čipendeils (2)
čipsnis Čipirksnis, šķipsna
anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints
gofrētais Čipši
Čeribona Čirebona - pilsēta Indonēzijā
kudls Čirkains, sprogains
čirkināt Čirkatām slaukt (govi)
čirkstans Čirkstains
miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā
cizināt Čirkstēt
knarkstēt Čirkstēt
snirkšēt Čirkstēt
snirkt Čirkstēt
svirpstēt Čirkstēt
zviegt Čirkstēt
džirkstēt Čirkstēt (1)
čirkstināt Čirkstēt (2)
čirpstēt Čirkstēt (2)
čirpstināt Čirkstēt (2)
čīgāt Čirkstēt (par circeni)
čirkšināt Čirkstēt 1
čirkšēt Čirkstēt 1(2)
šņirkāt Čirkstēt, čirkstināt
šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt
žņirgt Čirkstēt, gurkstēt
džīgot Čirkstēt, gurkstēt, šalkt
zvirpstēt Čirkstēt, kā dažs putnēns
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt
kņadzināt Čirkstēt, zobus griezt
snirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs)
sņirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs)
kņirkstināt Čirkstinātt
džirkstoņa Čirkstoņa (1)
pačirkstināt Čirkstoši rakstīt (ar spalvu)
cirpstēt Čirpstēt
cirpstināt Čirpstēt
cirpt Čirpstēt
ko Čitralieši - tauta Pakistānā
čiukšēt Čiukstēt, čiepstēt
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika
čiras Čivināšana
čirkstis Čivināšana
twitter Čivināšana (putna)
čirināt Čivināt
čivarēt Čivināt
čīvināt Čivināt
čivinēt Čivināt
čivuļot Čivināt
pīpināt Čivināt
svirpstēt Čivināt
tankšēt Čivināt
vidzināt Čivināt
viķelēt Čivināt
viķināt Čivināt
vižināt Čivināt
vursulēt Čivināt
živināt Čivināt
zvirpstināt Čivināt (kā zvirbulis)
čičināt Čivināt, čalot
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem)
žvidzināt Čivināt, kliegt
zvidzināt Čivināt, kliegt
dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem)
iečivināt Čivinot ievirzīt skaņu (kur)
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sačivināties Čivinot sazināties
čivulis Čivulītis
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
choisia Čoisijas
čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus
čokstirē Čokurā
kuzā Čokurā
čumurs Čokurā (1)
čumuroties Čokuroties
čungurēties Čokuroties
taurēties Čokuroties, saritināties
čunkurs Čokurs
ķenkuris Čokurs
čomeris Čoma
čomerēties Čomīties
Ligustrum tshonoskii Čonoska ligustrs
Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā
čops Čopīgs
Černaja Čornaja - apdzīvota vieta un pagasts Rēzeknes novadā
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
Černija Čornaja, Maltas pieteka
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants
Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski
sprukstieši Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji
Šņitnīki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants
Šņitņiki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants
Melnais ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
Černoja ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
Zaleskoje ezers Čornojes ezers Brigu pagastā
Černoja ezers Čornojes ezers Brigu pagastā
Akmečita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā
Akmenčita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosuakums Krimas tatāru valodā
Velna ezers Čortoks, ezers Grāveru pagastā
chosenia Čozēnijas
Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā
kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu)
izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam)
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls
čubmaiss Čubu maiss
čūbele Čubule - tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai
čučargs Čučarags
čūča Čūčele, sivēns; čūčis
čučāt Čučēt
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
čuldīt Čudīt, skubināt
Čudu Čudu ezers - Peipuss
čigans Čuguns
čiguns Čuguns
čugans Čuguns
Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā
čuilīt Čuinīt
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu
Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
čūkšļains Čūkslains
čūsklains Čūkslains
čūskliena Čūkslājs
čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta
čuksts Čūkslis
čuksnāt Čuksnīt
čūlaga Čūksta
čūkstule Čūkstele
čūkstulis Čūkstele
čukstiski Čuksteniski
čokstēt Čukstēt
čūkšēt Čukstēt
čukstīt Čukstēt
čužināt Čukstēt
šukstēt Čukstēt
cūkstēt Čūkstēt
čūpēt Čūkstēt
špūkstēt Čūkstēt
nosūlāt Čūkstēt (cepjoties)
čunkstēt Čūkstēt (par slapju kurināmo)
iežužināt Čukstēt ausī
aizčukstēties Čukstēt pavisam īsu mirkli
švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt
duzot Čukstēt, klusu runāt
čuksturēties Čukstēties
žužināties Čukstēties
pačuksteniski Čukstoši, čukstus
musināt Čukstoši, klusi runāt, murmināt
sussurrando Čukstoši; šalcoši; sanoši
susurrando Čukstoši; šalcoši; sanoši
atčukstēt Čukstot atbildēt
izčūkstēt Čūkstot iztvaikot
piečukstēt Čukstot piebilst, papildināt
uzčukstēt Čukstot uzmodināt
čuksteniski Čukstot, čukstus runājot
čuksla Čuksts, sačukstēšanās
aizčukstēt Čukstus aizslīdēt
nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt
nočekstēt Čukstus pabeigt (runu)
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī)
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni)
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt
šukstināt Čukstus sarunāties
sačukstēties Čukstus sazināties
čukurot Čukurēt 1
Kilikijas zemiene Čukurova
čakurs Čukurs
čokurs Čukurs
ķukurs Čukurs
šņukurs Čukurs
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem venerisku slimību gadījumos
milzons Čūla, audzējs
padēlis Čūla, augonis
apvērte Čūla, augonis, apasiņojums
ektrimma Čūla, kas radusies no berzes
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai
helkoplastika Čūlas radīta defekta operatīva segšana
PUD Čūlas slimība (angļu "peptic ulcer disease")
aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem
fagedēnikas Čūlas, kas iet arvien plašumā un nepadodas dziedēšanai
šūlāt Čūlāt
Čulima Čulimas tatāri - čulimi
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
eksulcerācija Čūlošana
ulcerācija Čūlošana; čūlas veidošanās
čūlāt Čūlot (1)
čūlāt Čūlot (2)
izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot
keratohelkoze Čūlu veidošanās radzenē
Izsušu ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā
Čumalas ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā
čubēt Čumēt
čumāt Čumēt
muržēt Čumēt, mudžēt
ņidrēt Čumēt, mudžēt
cīkot Čumēt, mudžēt, ņudzēt
knudzēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt
mudzināties Čumēt, mudžēt, ņudzēt
ņurgāt Čumēt, mudžēt, ņudzēt
ņurkšķēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt
midzēt Čumēt, ņudzēt
čumuris Čumurs
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
Basjana Čuncjina - pilsēta Ķīnā
Juičena Čuncjina, pilsēta Ķīnā
čunčurs Čunčulis
čenčerēt Čunčurēt
čopa Čupa
krimpa Čupa
kupiņa Čupa
kupiņš Čupa
boga Čupa, bars
čapana Čupa, kaudze
čups Čupa, kaudze
vārksnis Čupa, kaudze
gumza Čupa, kušķis
čupurs Čupra
čiepa Čuprs
čupre Čuprs
cimene Čuprs (dzīvniekam: sunim, kaķim)
cecums Čuprs, skausts
čupa Čuprs, skausts
čegana Čuprs, skausts; čega
čegauna Čuprs, skausts; čega
čegums Čuprs, skausts; čega
čeguna Čuprs, skausts; čega
čegus Čuprs, skausts; čega
čega Čuprs, zirgaste, skausts
cegums Čuprs; tā stāda daļa, no kuras aug lapas
čupstināt Čūpstināt
skūpstīt Čūpstīt
aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā)
apčurāt Čurājot apslapināt; apurinēt
nočurāt Čurājot noslapināt
tulas Čuras (bērnu val.)
žļāgt Čurāt
žļākt Čurāt
žļārgt Čurāt (ar lielu strūklu)
brūvēt Čurāt (bērnu runā)
pelcēt Čurāt (bērnu valodā)
šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži)
šļūžāt Čurāt gultā
žūra Čurātāja
mīzeklis Čurātājs
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka
čurkstalas Čurkstas
čūra Čurkste
čurkstes Čurkste
baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica")
baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica")
čure Čurkste, bezdelīga
delichon Čurkstes
riparia Čurkstes
čurēt Čurkstēt
surkstēt Čurkstēt (1)
čurkšēt Čurkstēt (2)
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem)
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu)
šmurkstēt Čurkstēt, čaukstēt
izčurēt Čurkstot izcept
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt
čagainis Čūska
čusiņš Čūska
čūšiņš Čūska
čusis Čūska
cūška Čūska
čūška Čūska
čūslis Čūska
čuslis Čūska
čušnaks Čūska
čušņaks Čūska
čusnis Čūska
čustiņš Čūska
čuža Čūska
čūželis Čūska
čūziņš Čūska
čūžiņš Čūska
čužis Čūska
garainis Čūska
garaste Čūska
goza Čūska
kākāns Čūska
kuļukūška Čūska
ķūska Čūska
lūce Čūska
paugaine Čūska
paugons Čūska
pise Čūska
slursiķis Čūska
šņagata Čūska
tuorps Čūska
varčaka Čūska
žebekste Čūska
zmeja Čūska
zmejs Čūska
zutene Čūska
luncaks Čūska (arī par cilvēku)
sīvzarnis Čūska (mīklās)
sīvzobis Čūska (mīklās)
garais Čūska (tabu vārds)
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī
Ser Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs
Serpens Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs
paugainis Čūska; paugaine
čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku
šūbri Čūskas
valks Čūskas āda, kas nomesta
stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas
līkaža Čūskas iesauka
pygopodidae Čūskķirzakas
ophioglossaceae Čūskmēlīšu dzimta
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ophioglossopsida Čūskmēlīšu klase
ophioglossales Čūskmēlīšu rinda
ophioglossum Čūskmēlītes
Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia")
paris Čūskogas
vienodzes Čūskogas
miegogas Čūskogas (1)
miegogas Čūskogas (2)
ophidia Čūsku apakškārta
serpentes Čūsku apakškārtas "Ophidia" nosaukuma sinonīms
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai
natrix Čūsku dzimtas ģints
ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela
ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
čūslājs Čūskulājs
čūškalēns Čūskulēns
čūskveidīgs Čūskveida
čūslenis Čūsliens
čuslijs Čuslis 2
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
čužņas Čužas 1
pentaphylloides Čužas 1
čužuļi Čuži 1
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija
ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji
Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija
Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā
Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers
Beikera ezers ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Česterfīlda līcis to savieno ar Hudzona līci
Rinģis ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers
Čebarkuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Hohšila ezers ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, caurtek Čhuma
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.)
Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe
kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši
kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
Havličkūva Broda Havličkūvbroda, pilsēta Čehijā
Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā
Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
čhatīsgarhu valoda hindi valodas dialekts, kurā runā gk. Čhatīsgarhas štatā
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
Hradeca Krālove Hradeckrālove, pilsēta Čehijā
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
araukanieši Indiāņu cilts Čīlē
mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu
aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa
kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ismeru ezers Ismeru-Žagatu ezers Čornajas pagastā
Žagatu ezers Ismeru-Žagatu ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā
čerņavskieši Istras pagasta apdzīvotās vietas "Čerņavski" iedzīvotāji
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
Jindrihūva Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā
Jindržihov Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā
Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m
Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Bailādila kalna virsotne Indijā, Čhatīsgarhas štatā, augstums - 1240 m
Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m
Šumava kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas
Baudo kalniene kalniene Kolumbijā, Čoko departamenta ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne -1810 m (Buejs)
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
Lisa kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi
Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
Bastari kalnu grēda Indijā, Čhatīsgarhas un Mahārāštras štatā, augstums - līdz 938 m
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
Bardimas grēda kalnu grēda Krievijā, Sverdlovskas dienvidrietumos un Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra
Baltie Karpati kalnu grēda uz Čehijas un Slovākijas robežas, daļa no Karpatiem, augstākā virsotne - 970 m
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m
Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš
Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Baso kalnu virsotne Čadā, Ennedi plato, augstums - 1450 m
Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā
beriberi Kanuri - tauta, dzīvo ap Čada ezeru
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums
Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados)
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
Ačača koraļļu sala Mikronēzijā, Čūkas štatā
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.)
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija
Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants
Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants
čornojieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čornoje" iedzīvotāji
čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi")
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā)
čibucieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Čibuki" iedzīvotāji
Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu
Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.)
Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas
LČB Latvijas Čigānu biedrība
Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu
Čiužuļi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukuma variants
Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu
Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas
Losandželosa Losanhelesa - pilsēta Čīlē
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji
čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji
Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji
Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums
Pertnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Pirtnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Čakšu ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants
biķernieki Mērenais spārns husītu kustībā 15. gs. 1. p. Čehijā
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20. gs. divdesmitajiem gadiem)
imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju
NIC Nacionālais informācijas centrs (Čīlē)
Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
Peresa Rosalesa nacionālais parks nacionālais parks Čīlē, Longitudiālās ielejas dienvidu galā, platība - 1352 kvadrātkilometri, dibināts 1926. g.
Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
čilijs Nātrija (Čīles) salpetris
čilis Nātrija (Čīles) salpetris
eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo
krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā
Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
Bepondi neliela sala Klusajā okeānā, iepretim Jaungvinejas salas Čenderavasihas līcim, Indonēzijas teritorija
Baljestasas salas nelielu salu grupa Klusā okeāna Dienvidamerikas piekrastē, Čīles Ikas reģiona teritorija
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu
Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
Odra Odera, upes nosaukums Čehijā un Polijā
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise
Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē
Osorna Osorno, pilsēta Čīlē
Morāvijas Ostrava Ostrava, pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1949. g.
Basaseačikas ūdenskritums otrs augstākais ūdenskritums Meksikā, atrodas Meksikas ziemeļrietumos, Čivavas štatā, augstums - 246 m
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.)
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
Vidusčehijas augstiene pauguraina augstiene Čehu masīva vidienē, Čehijā, garums — \~120 km, augstums — līdz 723 m
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
čeka pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK)
Azūma periodiski izsīkstoša ūdenstece Čadā (_Azoum, Bahr_), Vadaji un Salamatas reģionā
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā)
Batopilasa pilsāta Meksikā, Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
Bafvasende pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwasende_), Kongo labā krasta pietekas Lindi krastā
Rosona pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Resistensija pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.)
Anapolisa pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā
Džolieta pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.)
Baltimora pilsēta ASV, Mērilendas štatā, osta Česapīka līča krastā, 622800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bāndarbana pilsēta Bangladešā, Čitagongas apgabalā
Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Červenbrjaga pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiprovci pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.)
Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ade pilsēta Čadā (_Addé_), Vadaji reģiona austrumos, Sudānas pierobežā
Adre pilsēta Čadā (_Adré_), Vadaji reģiona austrumos pie Sudānas robežas
Amdama pilsēta Čadā (_Am Dam_), Vadaji reģiona rietumos
Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs
Ati pilsēta Čadā (_Ati_), Batas reģiona administratīvais centrs
Pala pilsēta Čadā, 31300 iedzīvotāju (2000. g.)
Kelo pilsēta Čadā, 36600 iedzīvotāju (2000. g.)
Benoja pilsēta Čadā, Rietumlogones reģiona austrumu daļā
Bebidžija pilsēta Čadā, Rietumlogones reģiona ziemeļaustrumos
Abeše pilsēta Čadas austrumos (_Abéché_), Vadaji reģiona administratīvais centrs, 77400 iedzīvotāju (2010. g.)
Mundu pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.)
Sarha pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.)
Bora pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.)
Heba pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.)
Homutova pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.)
Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.)
Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.)
Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Dienvidčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.)
Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
Frīdekmīsteka pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.)
Hodonīna pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.)
Jihlava pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.)
Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
Olomouca pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.)
Pardubice pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.)
Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
Austerlica pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku
Plzeņa pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.)
Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.)
Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.)
Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.)
Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.)
Prahatice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.)
Mirotice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.)
Sedlice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
Husineca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.)
Strmilova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.)
Bavorova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Mirovice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.)
Jistebnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.)
Jindržihūvhradeca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca
Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.)
Strakonice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
Hīnova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.)
Rūdolfova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Slavonice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
Viššī-Broda pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
Netolice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.)
Pīseka pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.)
Voline pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.)
Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
Tabora pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.)
Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
Zliva pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.)
Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
Volari pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.)
Velešīna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.)
Borovani pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.)
Lišova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
Protivīna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.)
Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.)
Behine pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.)
Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.)
Blatna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.)
Vodnani pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaplice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.)
Sobesļava pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.)
Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.)
Deštna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.)
Dačice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.)
Vimperka pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršebona pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.)
Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.)
Milevsko pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.)
Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.)
Kuržima pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
Jevišovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.)
Kijova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.)
Olešnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
Blansko pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.)
Viškova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržeclava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.)
Ždānice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
Kunštāta pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.)
Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Podivīna pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Miroslava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
Znojmo pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
Rajhrada pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.)
Valtice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
Rājeca-Jestršebi pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
Židlohovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.)
Lanžhota pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
Zbīšova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.)
Bzeneca pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.)
Vracova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.)
Adamova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
Oslavani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
Pohorželice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
Modržice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.)
Rousīnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.)
Strāžnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.)
Rosice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.)
Hustopeče pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
Ivančice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
Dubņani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
Bučovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
Letovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.)
Šlapanice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
Mikulova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
Tišnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.)
Boskovice pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.)
Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.)
Pilnīkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
Jaromērša pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrhlabi pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
Železnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.)
Jičīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
Nasavrki pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
Libaņa pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
Nāhoda pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.)
Borohrādeka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
Kopidlno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.)
Nehanice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.)
Solnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.)
Sobotka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.)
Mezimešti pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
Smiršice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
Trutnova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.)
Opočno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
Žaclērža pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.)
Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostinne pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
Vamberka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.)
Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūpice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.)
Starkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.)
Hronova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobruška pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.)
Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
Broumova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.)
Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.)
Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.)
Horšice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
Miletīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
Abertami pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
Aša pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.)
Hodova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Ostrova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hroznetīna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Olovi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
Skalna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.)
Plesna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hranice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.)
Sokolova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.)
Lubi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Žlutice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržezova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.)
Loketa pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Tepla pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.)
Jāhimova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.)
Rotava pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
Toužima pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.)
Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.)
Habartova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Hiše pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršebuza pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.)
Krasno pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.)
Nejdeka pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.)
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Kraslice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.)
Osečna pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.)
Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.)
Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.)
Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.)
Turnova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.)
Harrahova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.)
Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.)
Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.)
Duba pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
Žandova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.)
Ralsko pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
Hejnice pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.)
Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
Zākupi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.)
Raspenava pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.)
Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.)
Desna pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
Smržovka pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.)
Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
Cvikova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.)
Doksi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
Jilemnice pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrastava pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.)
Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
Mimoņa pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.)
Tanvalda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.)
Frīdlanta pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
Semili pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.)
Ostrava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.)
Studēnka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.)
Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlučīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
Bruntāla pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohumīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.)
Kopršivnice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.)
Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Krnova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.)
Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.)
Orlova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.)
Janova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.)
Štramberka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržidlična pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršineca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.)
Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
Brušperka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Paskova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Klimkovice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Jablunkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
Opava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.)
Karvina pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.)
Fulneka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.)
Vītkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
Šenova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.)
Kravarže pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.)
Vratimova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.)
Petršvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.)
Rihvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
Odri pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
Bīloveca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.)
Havīržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.)
Rīmaržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršībora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.)
Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
Uničova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.)
Jesenīka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.)
Potštāta pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūsova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.)
Žulova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.)
Šternberka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.)
Vidnava pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.)
Zābržeha pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.)
Hranice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.)
Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.)
Štīti pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
Plumlova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
Tovačova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
Šumperka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.)
Konice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
Javornīka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.)
Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
Loštice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hanušovice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
Prostejova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršerova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kojetīna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.)
Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
Mohelnice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.)
Litovela pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlinsko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lanškrouna pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.)
Litomišla pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.)
Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistre pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
Seča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
Svitavi pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrohūvtīneca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
Proseča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrudima pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.)
Dašice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
Luže pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.)
Jevīčko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Hvaletice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrasta pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršemošnice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.)
Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
Sezemice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.)
Slatiņani pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
Krālīki pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
Heržmanūvmesteca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Skuteča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.)
Žamberka pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
Letohrada pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
Holice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hoceņa pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
Polička pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršelouča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hartmanice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1060 iedzīvotāju (2012. g.)
Domažlice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11100 iedzīvotāju (2012. g.)
Mečīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1120 iedzīvotāju (2012. g.)
Sušice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11270 iedzīvotāju (2012. g.)
Manētīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2012. g.)
Černošīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.)
Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.)
Tahova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostouņa pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
Všerubi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
Kasejovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
Strāžova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
Kožlani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
Rokicani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Mīto pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2012. g.)
Kladrubi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1530 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršimda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1540 iedzīvotāju (2012. g.)
Pobēžovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1660 iedzīvotāju (2012. g.)
Planice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
Švihova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
Radnice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.)
Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
Mirošova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Klatovi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 22370 iedzīvotāju (2012. g.)
Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.)
Rejštejna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 250 iedzīvotāju (2012. g.)
Zbiroha pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2540 iedzīvotāju (2012. g.)
Plasi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrādeka pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaznējova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3110 iedzīvotāju (2012. g.)
Staņkova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2012. g.)
Kralovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2012. g.)
Stoda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
Nepomuka pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3810 iedzīvotāju (2012. g.)
Blovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūteri pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 450 iedzīvotāju (2012. g.)
Rabi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 470 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršemošna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Holīšova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.)
Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.)
Nīrsko pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kdiņe pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5210 iedzīvotāju (2012. g.)
Plana pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5520 iedzīvotāju (2012. g.)
Horaždžovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobržani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
Nīržani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7120 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršeštice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2012. g.)
Stršibro pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.)
Bezdružice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 910 iedzīvotāju (2012. g.)
Libereca pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.)
Plezņa pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.)
Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.)
Zlīna pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.)
Hradeckrālove pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
Verneržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.)
Rumburka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.)
Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
Hržibska pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
Krupka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.)
Hoštka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
Varnsdorfa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.)
Bīlina pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.)
Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršebenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
Kadaņa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.)
Louni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrouteka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
Žateca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.)
Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
Hroba pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.)
Jirkova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.)
Mikulašovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Kriri pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Habaršovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
Litvīnova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūštēka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.)
Koštaņi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Terezīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
Trmice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
Vejprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
Libohovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
Loma pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
Vīsluni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.)
Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Jiržikova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlumeca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.)
Meziborži pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.)
Oseka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Dečīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.)
Teplice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.)
Postoloprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.)
Jilove pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.)
Libočani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.)
Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
Ledvice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.)
Šluknova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.)
Podboržani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
Maštova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.)
Dubi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.)
Štēti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.)
Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.)
Duhcova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
Lovosice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.)
Blšani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.)
Litomeržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.)
Milovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.)
Časlava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.)
Libēhova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.)
Čelakovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.)
Vlašima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.)
Podebradi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.)
Ršicani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.)
Nimburka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.)
Mšeno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.)
Slani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.)
Roždalovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.)
Neratovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.)
Rakovnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostomice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
Benešova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
Pišeli pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.)
Jesenice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
Kouršima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
Zāsmuki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
Veltrusi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.)
Berouna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.)
Smečno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
Meļnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.)
Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.)
Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.)
Žebrāka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.)
Neveklova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
Klecani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.)
Sedleca-Prčice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
Velvari pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.)
Libušīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
Buštehrada pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.)
Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.)
Rševnice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnihovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.)
Sadska pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršībrama pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobrovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobršichovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržeznice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.)
Sāzava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistršice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.)
Unhošta pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.)
Zdice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.)
Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
Pečki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
Votice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Rudna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosmonosi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.)
Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
Stohova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūvali pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.)
Černošice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
Horšovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.)
Kladno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.)
Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.)
Sedlčani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostivice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.)
Roztoki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobržiša pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.)
Kolīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.)
Hoteborža pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.)
Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
Humpoleca pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
Habri pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
Svratka pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
Pelhržimova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrotovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
Černovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
Havličkūvbroda pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.)
Počatki pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.)
Žirovnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Brtnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršebīča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršibislava pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Jemnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
Pacova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Polna pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.)
Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
Telča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršešta pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.)
Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.)
Holešova pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.)
Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.)
Otrokovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.)
Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.)
Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.)
Karolinka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
Vsetīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kelča pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.)
Kromeržīža pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.)
Koričani pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Morkovice-Slīžani pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Slušovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
Frištāka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.)
Hluka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
Bojkovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.)
Vizovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
Hropiņe pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Luhačovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
Kunovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
Zubrži pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Brumova-Bilnice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.)
Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
Slavičīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
Hulīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
Napajedla pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.)
Mosta pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
Ajkina pilsēta Čīlē (_Ayquina_), Antofagastas reģiona ziemeļaustrumu daļā
Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
Andakoljo pilsēta Čīlē (_Andacollo_), Kokimbo reģionā
Angola pilsēta Čīlē (_Angol_), Araukānijas reģiona ziemeļos
Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta
Čiljana pilsēta Čīlē ("Chillan"), Biobio reģionā, 148000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kokimbo pilsēta Čīlē ("Coquimbo"), tāda paša nosaukuma reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 148300 iedzīvotāju (2002. g.)
Ikike pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.)
Laserena pilsēta Čīlē ("La Serena"), Kokimbo reģiona administratīvais centrs, atrodas Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, 147800 iedzīvotāju (2002. g.)
Osorno pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.)
Puentealto pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.)
Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
Rankagva pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.)
Sanbernardo pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.)
Talkavano pilsēta Čīlē ("Talcahuano"), Biobio reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 249000 iedzīvotāju (2002. g.)
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas
Balmaseda pilsēta Čīlē, Aisenas reģiona austrumu pierobežā
Temuko pilsēta Čīlē, Araukānijas reģiona administratīvais centrs, 232500 iedzīvotāju (2002. g.)
Konsepsjona pilsēta Čīlē, Biobio reģiona administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2002. g.)
Valdivija pilsēta Čīlē, Losriosas reģiona administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2002. g.)
Kopjapo pilsēta Čīlē, pie Panamerikas autoceļa, Atakamas reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2012. g.)
Kurika pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Curico"), Maules reģionā, 137000 iedzīvotāju (2012. g.)
Linaresa pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Linares"), Longitudiālajā ielejā, 107300 iedzīvotāju (2015. g.)
Losanhelesa pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lota pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Lota"), osta Klusā okeāna krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.)
Valparaiso pilsēta Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, galvenā Čīles osta, 287000 iedzīvotāju (2007. g.)
Talka pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.)
Puntaarenasa pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa
Tokopilja pilsēta Čīles ziemeļos ("Tocopilla"), osta Klusā okeāna krastā, 24200 iedzīvotāju (2012. g.)
Čine pilsēta Dienvidkorejā ("Chinhae", "Jinhae-gu"), osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 172000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čhundžu pilsēta Dienvidkorejas vidienē ("Chyngju"), Čhunčhonpukto provincē, Sobeksana grēdas ziemeļrietumu nogāzē, 211400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tedžona pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Riobamba pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.)
Džidžiga pilsēta Etiopejā ("Jigjiga"), Somāli kilila administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2007. g.); Čigčiga
Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā
Bontoka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko augšteces krastos
Tabuka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko upes krastos
Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
Čabara pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakoveca pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čazma pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahivara pilsēta Indijā (_Ahiwara_), Čhatīsgarhas štatā
Ambāgarha Čauki pilsēta Indijā (_Ambāgarh Chauki_), Čhatīsgarhas štatā
Ambikāpura pilsēta Indijā (_Ambikāpur_), Čhatīsgarhas štata ziemeļu daļā
Aranga pilsēta Indijā (_Arang_), Čhatīsgarhas štatā
Bagbahara pilsēta Indijā (_Bagbahara_), Čhatīsgarhas štatā
Baikunthpura pilsēta Indijā, Čatīsgarhas štata ziemeļu daļā
Baloda pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Bemetāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Bilāspura pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Čirmiri pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Dalli pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Dhamtari pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Kondagona pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Korba pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Baloda Bāzāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Rājgarha pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Raipura pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štata administratīvais centrs, 1010000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kondagaona pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štata dienvidu daļā
Bhilāī pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, 625700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhātāpāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta
Kjelanga pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štata ziemeļos, Čenābas augšteces krastā
Bālugaona pilsēta Indijā, Orisas štatā, Čilikas ezera ziemeļrietumu piekrastē
Kota pilsēta Indijā, Rādžastānas štatā, Čambalas krastos, 695900 iedzīvotāju (2001. g.)
Durga pilsēta Indijas vidienē, Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.)
Ardala pilsēta Irānā (_Ardal_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Bābā Heidara pilsēta Irānā (_Bābā Heydar_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Bena pilsēta Irānā, Čahārmahālas un Bahtijārī ostāna ziemeļu daļā
Berra pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezēna pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezenatiko pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Forli pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.)
Forlimpopoli pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Meldola pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Modiljāna pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Predapio pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarsīna pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjo di Romanja pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces dienvidrietumu daļā
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Džetisaja pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs
Tokmoka pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.)
Karabalta pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.)
Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā
Kibdo pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.)
Basoko pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provincē
Kisangani pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.)
Banalija pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļu daļā
Bauta pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provinces ziemeļrietumos
Befale pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provinces ziemeļrietumu daļā
Asana pilsēta Korejas Republikā (_Asan_), Čhunčhonnamdo provincē
Masana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.)
Josu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Yosu"), Čollanamdo provincē, osta Korejas šauruma krastā, 295400 iedzīvotāju (2007. g.)
Čedžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.)
Čhonana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonnamdo provincē, 532000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čhodžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonpukto provinces administratīvais centrs, 623900 iedzīvotāju (2007. g.)
Sunčhona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, 270400 iedzīvotāju (2007. g.)
Mokpho pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 243300 iedzīvotāju (2007. g.)
Iksana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provincē, 313600 iedzīvotāju (2007. g.)
Čondžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kangje pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.)
Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Orenburga pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova
Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Gudermesa pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šali pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
Urusmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
Groznija pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Karabaša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Satka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņazepetrovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurjuzaņa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kopeiska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.)
Miasa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasļi pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Katavivanovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kusa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bakala pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Jemanželinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Trjohgornija pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Korkina pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kištima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
Magņitogorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sņežinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozjorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čebarkuļa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Zlatousta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.)
Plasta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartali pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjkatava pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Troicka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miņjara pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijufaļeja pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņeuraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnouraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Biļibina pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Peveka pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilibina pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Kanaša pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariinskijposada pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Civiļska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Čeboksari pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šumerļa pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumu daļā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozlovka pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļaustrumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novočeboksarska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jadrina pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerkeska pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska
Teberda pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē (1280-1420 m vjl.), 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjdžeguta pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
Karačajevska pilsēta Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Zujevka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovočepecka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nazarova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogotola pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.)
Beļinska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara
Pervouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.)
Glazova pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.)
Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tunliana pilsēta Ķīnā (_Tongliang_; _Bachuan_), Čuncjinas provincē
Hečuaņa pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.)
Beibei pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Cjaņdzjana pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Cjidzjana pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Fulina pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Usji pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Vaņdžou pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē, 574000 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjušaņa pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provinces dienvidu daļā
Fendzje pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provinces ziemeļaustrumos
Baoguolao pilsēta Ķīnā, Liaoninas provinces Čaojanas prefektūras ziemeļaustrumu daļā
Jaaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pāksē pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.)
Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
Hanaroa pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī
Arrjaga pilsēta Meksikā (_Arriaga_), Čjapasas provinces dienvidrietumos
Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā
Baborigame pilsēta Meksikā (_Baborigame_), Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
Bačiniva pilsēta Meksikā (_Bachíniva_), Čivavas pavalstī
Palenke pilsēta Meksikā ("Palenque"), Čjapasas štatā, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
Baljesa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalstī
Benitohuaresa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalsts ziemeļu daļā
Benemerito de las Amerikasa pilsēta Meksikā, Čjapasas štata austrumos pie Lakantunas un Salinasas satekas, kur izveidojas Usumasinta
Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Moena pilsēta Mikronēzijā, Čūkas štata administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2000. g.)
Hakha pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Čoibalsana pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā
Huigalpa pilsēta Nikaragvā, Čontalesas departamenta administratīvais centrs, 42800 iedzīvotāju (2005. g.)
Bahobokete pilsēta Panamā, Čiriki provinces ziemeļu daļā
Davida pilsēta Panamas Republikā, Čiriki provinces administratīvais centrs, 77100 iedzīvotāju (2000. g.)
Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Cešina pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1155. g.
Mjerkurjačuka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda
Čačaka pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čičevaca pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čuprija pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
Črnomeļa pilsēta Slovēnijā ("Črnomelj"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čiliba pilsēta Somālijā, Čubas lejteces labajā krastā, \~125000 iedzīvotāju
Bārrdēre pilsēta Somālijas rietumu daļā, Čubas upes krastos
Bānpakona pilsēta Taizemē, Čhačhonsau provincē
Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
Bānbina pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē
Phataja pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.)
Sīrāčhā pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.)
Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē
Ajvacika pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Aladža pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Atkaradžalara pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Biga pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozdžāda pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Dodurga pilsēta Turcijā ("Dodurga"), Čorumas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Edžeabata pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Eldivana pilsēta Turcijā ("Eldivan"), Čankiri ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezine pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelibolu pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Japrakli pilsēta Turcijā ("Yaprakli"), Čankiri ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilgaza pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Iskilipa pilsēta Turcijā ("Iskilip"), Čorumas ilā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kargi pilsēta Turcijā ("Kargi"), Čorumas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizilirmaka pilsēta Turcijā ("Kizilirmak"), Čankiri ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Korguna pilsēta Turcijā ("Korgun"), Čankiri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lapseki pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Orta pilsēta Turcijā ("Orta"), Čankiri ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Osmandžika pilsēta Turcijā ("Osmancik"), Čorumas ilā, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sungurlu pilsēta Turcijā ("Sungurlu"), Čorumas ilā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajramiča pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čana pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gekčeada pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kuršunlu pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šabanezi pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajramerena pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 690 iedzīvotāju (2013. g.)
Čerkeša pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lačina pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortakeja pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugurludāga pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oguzlara pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Medžitezi pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajata pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hazara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā
Tirkmenabata pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja
Špola pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hristiņivka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjanka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.)
Taļne pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Žaškiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.)
Vatutine pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvenihorodka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.)
Korsuņa-Ševčenkivska pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolotonoša pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.)
Smila pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.)
Umaņa pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.)
Monastirišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaņiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.)
Čihirina pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahmača pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Borzna pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bobrovica pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ičņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.)
Mena pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
Korjukivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
Novhoroda-Siverska pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nosivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.)
Baturina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostera pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņižina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.)
Semeņivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
Priluki pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.)
Novodņistrovska pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
Storožineca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.)
Herca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.)
Vižnica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Novoselica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.)
Zastavna pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokirjani pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaškivci pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hotina pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.)
Kicmaņa pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.)
Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
Radiviļiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska
Kišteleka pilsēta Ungārijā ("Kistelek"), Čongrādas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Segeda pilsēta Ungārijā ("Szeged"), Čongrādas meģes administratīvais centrs, 161900 iedzīvotāju (2014. g.)
Senteša pilsēta Ungārijā ("Szentes"), Čongrādas meģē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čanādpalota pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Morahaloma pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mindsenta pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šandorfalva pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mako pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hodmezēvāšārheja pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gazalkenta pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bektemira pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
Obervīzentāle pilsēta Vācijā ("Oberwiesenthal"), Saksijas federālās zemes dienvidos, pie Čehijas robežas, 2230 iedzīvotāju (2013. g.)
primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehijā un Slovākijā)
Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.)
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
Pilzene Plzeņa, pilsēta Čehijā
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
Bamingi-Bangorana prefektūra Centrālāfrikas Republikā, administrtīvais centrs - Ndele, robežojas ar Vakagas, Augškoto, Vakas un Nana-Grebizi prefektūru, kā arā ar Čadas Republiku
vaučers Privatizācijas sertifikāts dažās valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.)
Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
Hunaņa province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimniecību, daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi
Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons
Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa
Atapī province Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, robežojas ar Čampāsakas un Sēkonas provinci, kā arī ar Vjetnamu un Kambodžu
Austrumu province province Zambijā (_Eastern Province_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Čipata
Magellanaesa Puntaarenasa, pilsēta Čīles dienvidos, tās nosaukums 1927.-1938. g.
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru
Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu
Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts
Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule
Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km
čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji
Anči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants
Aņči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants
Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski
baltinieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
baļinovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" iedzīvotāji
Balinova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" nosaukuma variants
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums
borisieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Borisi" iedzīvotāji
bratovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bratova" iedzīvotāji
Buļāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bulāni" nosaukuma variants
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants
čornajieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" iedzīvotāji
Čornā Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants
Dūkstigals Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants
Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji
foļvarkieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji
foļvarkovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji
Goļanti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Golenti" nosaukuma variants
īvuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" iedzīvotāji
Īvuškas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukuma variants
Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski
Kaļnejie Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukuma variants
Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski
kolpakieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" iedzīvotāji
Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants
Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski
Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski
Laduši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants
lipuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
Lipuški Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipušķi" nosaukuma variants
Loči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants
Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants
Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski
Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants
Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski
mitrānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mitri" iedzīvotāji
Asinovka Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums
Pirmie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukuma variants
Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski
punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
rāznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rāzna" iedzīvotāji
Rečiņa Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants
Rečiņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants
Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski
rēznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzna" iedzīvotāji
Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji
Soboļova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļeva" nosaukuma variants
Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski
spruktānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji
šņitņikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitņiki" iedzīvotāji
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums
tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
uškānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Uškāni" iedzīvotāji
Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski
Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski
žagatieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žagati" iedzīvotāji
Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants
Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
žogotieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" iedzīvotāji
Žureilas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants
Žureili Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants
Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski
Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski
Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski
černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji
čacieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski
čaksieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants
Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants
Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski
Černiki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Čerņiki" nosaukuma variants
čaksieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji
Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora
červonicieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji
červonikieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji
čaunānieši Riebiņu novada Sīļukana pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji
čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji
čaunānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji
čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji
Čiekurs Rīgas pilsētas apkaime _Čiekurkalns_
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
čiekurkalnieši Rīgas pilsētas daļas "Čiekurkalns" iedzīvotāji
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
Čirvoļnīki Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Čirvolnieki" nosaukuma variants
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā
Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija
Sanambrosija sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
Sanfeliksa sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,6 kvadrātkilometri
Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
Ananenimona sala Mikronēzijā (_Anangenimon_), Čūkas štata austrumos
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Auri salas salu grupa Klusā okeāna Čenderavasihas līcī (_Auri, Kepulaun_), Indonēzijā, Rietumpapua provincē
Santadea Santadeo, šļūdonis Čīlē
sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības
Fortaršamba Sarha - pilsēta Čadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas
Aršeji sausgultne Čadā (_Archeī, Ouadi_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumos, Ennedi plato dienvidrietumu malā
Bao sausgultne Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā
Čakmarija savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā
semītu-hamītu Semītu-hamītu valodas - valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts)
boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
Insterburga sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
Balasaguna senpilsētas drupas Kirgizstānā, Čiju ielejā starp Biškeku un Isikula ezeru, 2014. g. iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā
Baranka del Kobre sešu atšķirīgu kanjonu grupa Rietumu Sjerramadres kalnos, Čivavas štata dienvidrietumu daļā Meksikas ziemeļrietumos, aizņem 65000 km^2^ teritoriju
Bata sezonāli izsīkstoš upe Čadā, Vadaji un Bata reģionā, lietus periodā ietek Fitri ezerā
Bata de Lairi sezonāli izžūstoša ūdenstece Čadā, Šari labā krasta pieteka
hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
Červoņiki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Čirvinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Čirvoļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā
Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
Falknova Sokolova - pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Atakama solončaks Čīlē (_Atacama, Salar de_), Antofagastas reģionā
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
Jizeras kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā un Polijā ("Jizerske hory"), garums — \~40 km, augstums līdz 1127 m, sastāv no 4 grēdām
Lužicas kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā, garums — 120 km, augstākā virsotne — Ješteda kalns — 1012 m
Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā)
Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā
Čabatrava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Čabatrova" nosaukuma variants
hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās
Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē
Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru
Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors
Rietumvirdžīnija Štats ASV ("West Wirgina"), administratīvais centrs - Čārlstona, platība - 62755, 1850300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu
Bohēmijas mežs Šumava - kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā)
čikatilisks tāds, kas nogalina sievietes; pēc sērijslepkavas Čikatilo uzvārda
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
panģenēze tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins)
nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie
bongo tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
kreiši tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
sari tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms
ho tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums
hausi tauta Nigērijā, Nigērā, Kamerūnā, Čadā, Ganā; runā hausu valodā, ticīgie - musulmaņi
baškīri tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
kanuri tauta, dzīvo ap Čada ezeru, gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, arī Nigērā, Čadā un Kamerūnā, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
tubi tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms)
masi tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
mabi tauta, dzīvo Čadā, arī kaimiņrajonos Sudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
mubi tauta, dzīvo Čadā, Batas un Salamatas augšteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas (lielākā daļa runā arābu vcalodā), reliģija - islāms
tami tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
buri tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
numuji tauta, dzīvo Kamerūnā. Čadā un Centrālāfrikas Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
dago tauta, dzīvo Kordofanas dienvidrietumos un Darfuras plato (Sudānā un Čadā), valoda pieder pie Austrumsudānas grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
abāzi tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mangi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
moberi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
kotoki tauta, dzīvo Nigērijas austrumu daļā, Kamerūnas ziemeļos un Čadas rietumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu (Čadas) grupas, reliģija - islāms
bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
karačaji tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi
čavini tauta, kas no 9.-2. gs. p. m. ē. dzīvoja Dienvidamerikā un bija viena no Andu kultūras nesējām ar reliģisko centru Čavinā
čukči tauta, Krievijas Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji
čuvaši tauta, Krievijas Čuvašijas Republikas pamatiedzīvotāji
sudānieši tauta, Sudānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Čadā; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
dari tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
marbi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
museji tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
muzgi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
sigili tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums
Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m)
Bango ūdenskrātuve ūdenskrātuve Indijā, Čhatīsgarhas štatā, uzpludināta uz Hasdo upes
Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
Angosturas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Angostura, Presa la_), Čjapasas štatā
Ratnieku ūdenskrātuve ūdenskrātuve Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība — 2,5 ha
Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe
besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Polijā un Čehoslovākijā (no 1993. g. - Polijā, Čehijā un Slovākijā)
Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia)
Unuk-el-Haia Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Čūskas sirds)
Čūskas sirds Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Unuk-el-Haia)
Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
Čiko upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka
Nabesna upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu
Potomaka upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī
Saskvehana upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina
Tanana upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
Džeimsa upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci
Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
Šari upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu
Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
Bailli upe Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
Jizera upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km
Laba upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece
Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
Orlice upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka
Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
Dije upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km
Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
Svratka upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km
Bečva upe Čehijā, Morāvas kreisā krasta pieteka
Uslava upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka
Uhlava upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km
Mže upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km
Radbuza upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km
Odera upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī
Svitava upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka
Jihlava upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km
Otava upe Čehijā, Vltavas kreisā krasta pieteka, garums - 138 km
Lužnice upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km
Sāzava upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km
Loa upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā
Paskva upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā
Laha upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka
Biobio upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas
Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
Čināba upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā
Džheluma upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā
Rāvi upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti
Banāsa upe Indijā, Čhatisgarhas un Madhja Pradēšas štatā, Sonas labā krasta pieteka
Maha upe Indijā, Čhatīsgarhas un Odišas štatā, ietek Bengālijas līcī
Damodara upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā
Bandžāra upe Indijā, Madhja Pradēšas štatā, izteka un augštece Čhatisgarhas štatā
Banāsa upe Indijā, Rādžastānas štata austrumos, Čambalas kreisā krasta pieteka
Bāzofta upe Irānā, Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā, Kārūnas labā krasta pieteka
Dubonta upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos)
Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
Atrato upe Kolumbijā (_Atrato, Rio_), Čoko un Antjokijas departamentā
Ruki upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km)
Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā
Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
Menza upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka
Belaja upe Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, Obas pietekas Čarišas kreisā krasta pieteka
Baškausa upe Krievijā, Altaja Republikā, Čulišmanas kreisā krasta pieteka
Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
Molbo upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka
Toko upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka
Aksaja upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka
Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
Miasa upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
Belaja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Anadiras kreisā krasta pieteka
Oloičana upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
Oloja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Boļšojciviļa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka
Belijijusa upe Krievijā, Hakasijas Republikā, satekot ar Čornijilusu izveido Obas labā krasta pieteku Čulimu
Žuja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
Urupa upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Malijzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Teberda upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
Kimču upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Mutoraja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Tičani upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
Molongda upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka
Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
Koiva upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
Usvja upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
Bakčara upe Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā, Čajas kreisā satekupe
Parabeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai
Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
Urāla upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā
Veļikaja upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī
Gjuļgeričaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu
Sunža upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
Tasejeva upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km)
Rutka upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē
Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst
Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
Bailundzjana upe Ķīnā, Gaņsu, Sičuaņas un Čuncjinas provincē, Jandzi kreisā krasta pietekka
Urunga upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā
Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
Končosa upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina
Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
Lerma upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km
Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
Pilica upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei
Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe
Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka
Bakira upe Turcijā, Barisas un Izmiras ilā, ietek Egejas jūras Čandarli līcī
Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Udaja upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka
Ostera upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka
Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
Čeremoša upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka
Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
Čirčika upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai
Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
Šprē upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
Ohrže upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē
Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas
Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju
Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
mapudungu valoda, kurā runā mapučo cilts indiāņi, gk. Čīlē, \~400000 runātāju
semītu-hamītu valodas valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
Valparaisa Valparaiso, pilsēta Čīlē
Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā
Syla Čeirāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Čeirāni" nosaukums latgaliski
Salandzeja Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" daļa
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
Baghelkhanda vēsturisks novads Indijā (_Baghelkhand_), tagadējo Utarpradēšas, Madhja Pradēšas un Čatisgarhas štatu saskares apkārtnē
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā
Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā
Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m
Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
Čavinas kultūra viena no Andu kultūrām Dienvidamerikā, kuras reliģiskais centrs bija Čavina, iespējams, ka šī kultūra bija olmeku kultūras atzarojums
Rietumkordiljeri viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m
saragulaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
sarambaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
sarangami viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai
Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
černovieši Viļakas novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" iedzīvotāji
Viņa del Mara Vinja del Mara, pilsēta Čīlē
Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m
Akatenango virsotne Gvatemalā (_Acatenango_), uz Čimaltenango un Sakatepekesas departamenta robežas, augstums 3976 m
Belaja virsotne Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1348 m
Ačitags virsotne Ķīnā (_Aqitag_), Tjanšana kalnu Čeltaga grēdā, augstums 1524 m
Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju
Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
araukana Vistu šķirne ar raksturīgiem spalvu kušķiem uz galvas, kas atgādina ausis, dēj debeszilas olas; izcelsme no Čīles
Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija)
Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai
Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m
Takana Vulkāniska virsotne Kordiljeros, Meksikas dienvidaustrumos, 4092 m vjl., Čjapasas Sjerramadres un Centrālamerikas Vulkāniskās grēdas saskare
Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs
Baru vulkāns Panamas rietumos, Čiriki provinces ziemeļrietumu daļā, augstums - 3475 m
Čivčiši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" nosaukuma variants
kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums
Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs
Aisikeips zemesrags ASV (_Icy Cape_), Aļaskas ziemeļrietumos, Čukču jūras ziemeļaustrumos
Baljenas rags zemesrags Čīlē, Antofagastas reģiona dienvidu daļas krasta izvirzījums Klusajā okeānā
Baskunjana rags zemesrags Čīlē, Atakamas reģiona dienvidos, Klusā okeāna krastā
Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags
Anadiras zemiene zemiene Anadiras līča piekrastē (_Anadyrskaja nizm ennost’_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
čivčieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčieši" iedzīvotāji
čivčiši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčiši" iedzīvotāji
Gotvaldova Zlīna - pilsētas Čehijā nosaukums 1949.-1989. g.
Černamordi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Černomordi" nosaukuma variants
Cirnava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants
Cirnova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Č.