Paplašinātā meklēšana

Meklējam Č.

Atrasts vārdos (503):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3121):

C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m.
Treuhi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Čornajas pagastā.
Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Anci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Baļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bandari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Besovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bratova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Broliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Buši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Dergilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Foļvarkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Golenti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Īvuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kaipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Karpuškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kazeiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kazuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kisluhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Knutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kolpaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kovaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kupčinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Lipušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mahoņina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mežāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mitri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Petuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Piskuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Plīns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Putrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Račiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rečeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Silagoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Šņitniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Soboļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Sokorņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tarkilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tilīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Uškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Vaičuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Zīdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Žurīli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
Ratnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā.
Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā.
Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā.
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā.
Djegogarsija Apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā.
Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā.
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos.
Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā.
Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā.
Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā.
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā.
Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā.
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā.
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā.
Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike.
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas.
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
Balakleja Apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri.
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija.
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums.
Torre del Paine nacionālais parks atrodas Čīles dienvidos, izveidots 1959. g., platība - 2273 km^2^.
Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā, Klusā okeāna piekrastē (spāņu "Desierto de Atacama"), sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km.
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m).
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m).
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus.
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā.
Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m.
Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m.
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m.
Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m.
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
Balinova Balinovas ezers - Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji.
Gulbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
Guļbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
Romanu ezers Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
Čodarāni Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Čodorāni" bijušais nosaukums.
bohēmieši Bohēmijas iedzīvotāji Čehijā.
Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Lazauska ezers Bondaru ezers Čornajas pagastā.
BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes").
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji.
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti.
Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m.
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
čabas Čabatas.
čabata Čabatas.
čaba Čabēšana.
dirbas Čabēšana.
čibēt Čabēt, švīkstēt.
aizčabēt Čabot attālināties.
izčabināt Čabot iziet (iznākt).
izčabinēt Čabot iziet (iznākt).
izčaukstināt Čabot iziet (iznākt).
čača Čāča 2 - stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens.
čačus Čačis 1(2).
cākars Čačis 1(2).
TCD Čada, valsts trīsburtu kods.
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čada Čadas Republika — valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
čadieši Čadas Republikas pamatiedzīvotāji.
jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
čadulis Čaduks.
čagas Čaga.
švagani Čagani, vaļīgi.
drabiņas Čagas (no augļiem).
čangas Čagas.
čangāt Čagāt.
čagāt Čagināt.
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka.
čaiba Čaibaļa.
čaibiņš Čaibaļa.
čaibstala Čaibaļa.
čaibuļa Čaibaļa.
čaibulis Čaibaļa.
čaibstīgs Čaibīgs.
čaibstulīgs Čaibīgs.
čaibulīgs Čaibīgs.
čaibāties Čaibīties.
čokert Čakarēt, durstīt.
čagans Čakārnis.
čakatis Čakats.
sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
elukubrēt Čakli un rūpīgi izstrādāt.
šestoks Čakls skolēns.
ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks.
rīcīgs Čakls, darbīgs, enerģisks, rosīgs.
ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
deržīgs Čakls, dūšīgs, neatlaidīgs.
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
audaļa Čakls, izveicīgs strādnieks.
budīgs Čakls, rosīgs, darbīgs, uzcītīgs, centīgs, izveicīgs, lietpratīgs.
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
rūķīgs Čakls, strādīgs.
rūķisks Čakls, strādīgs.
nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks.
ūmacīgs Čakls, uzcītīgs.
ogatns Čakls, veikls (cilvēks).
čagans Čakls, veikls.
čekls Čakls.
kriknausls Čakls.
rīpelīgs Čakls.
sakrs Čakls.
drīzība Čaklums, žiglums.
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.).
ciacona Čakona.
čakstins Čakste.
čaksts Čakste.
čākstele Čākstere.
lanius Čakstes.
čakstēt Čakstināt (2).
izčakstināt Čakstinot pārmeklēt (sienu vai salmus).
čakstiņš Čakstīte.
čakstīns Čakstīte.
čakstītis Čakstīte.
saxicola Čakstītes.
laniidae Čakstu dzimta.
krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus").
corvinella Čakstu dzimtas ģints.
pityriasis Čakstu dzimtas ģints.
telophorus Čakstu dzimtas ģints.
čakstēns Čakstu mazulis, jauns putnēns.
Gaigalu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Gaigaļu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
čalata Čala 1(1).
čalava Čala 1(1).
čurksla Čala.
irdza Čala.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
čalāt Čalot.
čalavāt Čalot.
čalavīt Čalot.
čalavot Čalot.
čalažāt Čalot.
čalināt Čalot.
čalīt Čalot.
čaloties Čalot.
ķamala Čamala.
čamrags Čamarags 1.
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
macaķ Čamdīt, aizskart.
kraustīties Čamdīties, ķerstīties.
tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā.
maigi Čammas, zirnāji.
čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies.
čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt.
Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija.
čanguļi Čangaļi.
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni.
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
čapāt Čāpāt.
Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
apčāpot Čāpojot apiet apkārt.
pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
iečāpāt Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nočāpot Čāpojot noiet.
nočāpāt Čāpojot nokļūt.
apčāpāt Čāpojot paiet zem kā.
apčāpot Čāpojot paiet zem kā.
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzčāpot Čāpojot uziet, uznākt.
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atčāpāt Čāpot šurp.
atčāpot Čāpot šurp.
kudlāt Čāpot, lāčot.
čāpāt Čāpot.
čamstināšana Čāpstināšana.
smiukšķināt Čāpstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli).
žļadzināt Čāpstināt (ēdot).
žmīkstināt Čāpstināt (ēdot).
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
ņammāt Čapstināt, ņurdēt.
plūkšķināt Čāpstināt, šmakstināt ar lūpām.
šmukšināt Čāpstināt, šmakstināt.
šmukšķināt Čāpstināt, šmakstināt.
sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas.
šļapstēt Čāpstināt, šmaukstināt.
šļapstināt Čāpstināt, šmaukstināt.
šmukstēt Čāpstināt; izmanto arī dažādu līdzīgu skaņu raksturošanai.
čamstēt Čāpstināt.
čamstināt Čāpstināt.
čapstīt Čāpstināt.
čāpstīt Čāpstināt.
smakšināt Čāpstināt.
smakšķināt Čāpstināt.
šmūkšķināt Čāpstināt.
izčakstināt Čapstinot apēst.
nošņakāt Čāpstinot apēst.
pļekšināt Čāpstinot ēst.
nošļapstināt Čāpstinot nostrēbt.
nočapstināt Čapstinot noteikt, pateikt.
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
ķāpstēt Čāpstīt, čāpstināt.
čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi.
čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem.
aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna.
čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma.
čuružiņa Čaraža 1.
čārbene Čārba.
Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
čarka Čarka zeme - gēste.
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā.
Rihters Čārlzs Fransis Rihters - amerikāņu seismologs (1900.-1985. g.).
čarpata Čarpatas zeme - neauglīga smilts zeme.
adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus.
centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
čarteris Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
šarpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
šarterpartija Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
šarters Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
šerpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
čerterpartija Čarterpartija.
čarterēt Čartēt - nomāt kuģi vai kuģa telpu.
čartists Čartisma piekritējs, Anglijā 19. gs. pirmajā pusē.
čaškas Časkas - labības atsijas.
časnakas Časkas - labības atsijas.
časnāki Časkas - labības atsijas.
časa Časkas (1).
čami Časkas.
čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
Ajosepiktija Čatalkeja, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
čatni Čatnijs.
čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čaviks Čau-čau šķirnes suns.
čauče Čauča.
čaučere Čauča.
čaucis Čauče.
cēļi Čaugani.
čaganība Čauganība.
čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
cildins Čaugans (piemēram, par maizi).
puknis Čaugans, purvains.
čaudrans Čaugans; irdens.
čagans Čaugans.
čāgans Čaugans.
čaugs Čaugans.
čaganums Čauganums.
Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā.
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
čaugstēt Čaukstēt, čabēt.
svīkstēt Čaukstēt, čakstēt.
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt.
ķirkstēt Čaukstēt.
žveukstēt Čaukstēt.
uzčaukstināt Čaukstinot kādu pamodināt.
piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt.
vīkšas Čaukstoņa, čaboņa.
šursoņa Čaukstoņa, šalkoņa, švīkstoņa.
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis.
čaukstains Čaukstošs.
aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
cābot Čaukstot iet.
apčabināt Čaukstot, čabot appilināt.
čaksturis Čauksturis.
čaksturs Čauksturis.
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
koza Čaula, āda (dzīvniekam).
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
čamala Čaula, čaumala.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
skura Čaula; arī āda.
apvalks Čaula.
cauls Čaula.
čavala Čaula.
ķaula Čaula.
ķauls Čaula.
krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži.
testacea Čaulamēbas.
testaceji Čaulamēbas.
nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela").
trinema Čaulamēbu kārtas ģints.
conchifera Čaulgliemji.
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās.
čaula Čaumala (olai).
čuma Čaumala, apvalks.
čaumula Čaumala.
ķaumala Čaumala.
kozalas Čaumalas, mizas.
bokstas Čaumalas, sēnalas.
ķaumalāt Čaumalot, lobīties.
čavarot Čavarīt.
čečens Čečeni.
čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā.
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka.
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
čēka Čēga.
čechi Čehi.
češkas Čehijā ražoti apavi.
CZ Čehija, valsts divburtu kods.
CZE Čehija, valsts trīsburtu kods.
CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers.
Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.).
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika.
čechoslovaki Čehoslovaki.
čehoslovāki Čehoslovākijas (1918-1993) pamatiedzīvotāji - čehi un slovāki.
ČTK Čehoslovakijas informācijas aģentūra (čehu "Československa tiskova kancelar").
ČSR Čehoslovakijas Republika.
ČSSR Čehoslovakijas Sociālistiskā Republika.
čamara Čehu divrindu svārki.
austroslāvisms Čehu liberāļu programma Hābsburgu Austrijas impērijas pārveidošanai federatīvā valstī.
Čehijas-Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m.
jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
omladina Čehu strādnieku un studentu slepena organizācija 19. gs beigās ar nacionālu un pa daļai radikāli sociālistisku raksturu.
reidovaks Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova).
reidova Čehu tautas deja, līdzīga polkai.
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm.
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā.
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
šeks Čeks - rakstisks rīkojums naudas pārskaitīšanai.
orderčeks Čeks, kas izdots kā orderpapīrs.
ķēkstēt Čēkstēt, čīkstēt.
Salema Čelama, pilsēta Indijā.
Selama Čelama, pilsēta Indijā.
violončellists Čellists.
čello Čells.
violončells Čells.
violončels Čells.
Čļ Čeļabinska (sporta informācijā).
čembalo Čembalo (kārtojuma nosaukumā un bibliogrāfiskajās piezīmēs).
čumadāns Čemodāns; soma.
čumudāns Čemodāns; soma.
čemiķis Čemodāns.
čumidāns Čemodāns.
čumidants Čemodāns.
majdans Čemodāns.
ugoļņiks Čemodāns.
ugols Čemodāns.
čempis Čempionāts.
čempijs Čempions - uzvarētājs sacīkstēs.
čampiņš Čempions.
čempiņš Čempions.
čempis Čempions.
čengains Čemurains; ķekarains.
čemains Čemurains.
čemarains Čemurains.
čemuraini Čemurains.
čengurains Čemurains.
ķeķains Čemurains.
grifola Čemurene.
grifola Čemurenes.
epermeniidae Čemurkožu dzimta.
epermenia Čemurkožu dzimtas ģints.
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis.
guntene Čemurneļķe ("Dianthus barbatus").
krustiņš Čemurneļķe ("Dianthus barbatus").
ķeverains Čemurots, zarains.
lyophyllum Čemurpūkaines.
čems Čemurs (2).
čumurs Čemurs (2).
čems Čemurs (3).
čokurs Čemurs (3).
čumurs Čemurs (3).
čenčere Čemurs, egles čiekurs.
čebrs Čemurs, krūmājs.
čimurs Čemurs, kušķis.
krencele Čemurs, ķekars.
krencelis Čemurs, ķekars.
čemukslis Čemurs, mudžeklis.
ķenurs Čemurs, pušķis no ziediem.
čenga Čemurs; ķekars.
ķenors Čemurs; pušķis no ziediem.
čamurs Čemurs.
čangurs Čemurs.
čema Čemurs.
cemurs Čemurs.
čengurs Čemurs.
cenkurs Čemurs.
čenkurs Čemurs.
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
čemurveidīgs Čemurveida.
ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints.
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
cemurziedis Čemurziedis.
apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta.
umbeliferae Čemurzieži.
ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon").
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
opopanaks Čemurziežu dzimtas dienvidu augs.
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām.
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga.
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
bifora Čemurziežu dzimtas ģints.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem.
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem.
čenčeris Čenčere 3.
Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
centesimo Čentezimo.
čentezims Čentezimo.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
šeri-brendi Čeri-brendi - ķiršu liķieris.
šeri-brendijs Čeri-brendi - ķiršu liķieris.
šerri-brendi Čeri-brendi - ķiršu liķieris.
šerri-brendijs Čeri-brendi - ķiršu liķieris.
Batalpašinska Čerkeska - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1939. g.
čērkstis Čērksnis.
čirkata Čērkstele 2.
čirkstala Čērkstele 2.
čirkstele Čērkstele 2.
čarkstēt Čerkstēt (1).
čarkstēt Čerkstēt (2).
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
krekšēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
čarkstoņa Čērkstošas, metāliskas skaņas.
žerkstēt Čerkstoši čīkstēt.
iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties.
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
Čarņavu ezers Černavu ezers Līdumnieku pagastā.
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Melnezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Belmontu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Černavu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Černovu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Drisvjatas ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā.
Černovici Čerņivci - pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
čerra Čers.
červeļaini Červeļains.
Ingumeņa Červjeņa - pilsētas Baltkrievijā nosaukums līdz 1924. g.
červoņecs Červoncs.
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
čestra-siers Česters - siera šķirne.
četrkārt Četrām kārtām, četrkārtīgi.
četrapus Četrarpus.
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes.
četreniski Četrās daļās.
tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā.
četrkrāsains Četrās krāsās.
četrkāršs Četras reizes lielāks; četrkārtīgs (1).
četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
četrreiz Četras reizes.
četrās Četratā.
četrieši Četratā.
četros Četratā.
četrtā Četratā.
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
četrbalsu Četrbalsīgs.
tetramorfs Četrdaļīgs simbols vai amulets, figūra ar četrām sejām un četriem vai sešiem spārniem, kas simbolizē četrus ķerubus, kā arī četrus evaņģēlistus.
četrdesmits Četrdesmit gadu (cilvēkam).
četradesmit Četrdesmit.
četrudesmit Četrdesmit.
četrdesmits Četrdesmitais.
četrudesmitais Četrdesmitais.
četrudesmits Četrdesmitais.
četrāds Četrejāds.
puspiekta Četri ar pusi, 4,5.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
pusbaits Četri biti, kas aizņem baita kreiso vai labo pusi.
tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības.
tetramastija Četri krūts dziedzeri, attīstības anomālija.
kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā.
pokers Četri vārti (ko viens futbolists, retāk hokejists, guvis vienā spēlē).
četrēji Četri, arī četri dažādi.
četrai Četri.
cetri Četri.
ķetri Četri.
quatre Četri.
quattro Četri.
quattuor Četri.
tetr- Četri.
tetra- Četri.
čeiris Četrinieks (atzīme skolā).
čeķorka Četrinieks (atzīme skolā).
čēris Četrinieks (atzīme skolā).
četiri Četrinieks (atzīme skolā).
četjorka Četrinieks (atzīme skolā).
četrītis Četrinieks (atzīme skolā).
četvergs Četrinieks (atzīme skolā).
četvjora Četrinieks (atzīme skolā).
četvjorka Četrinieks (atzīme skolā).
četvorka Četrinieks (atzīme skolā).
čičņiks Četrinieks (atzīme skolā).
čiekurs Četrinieks (atzīme skolā).
cīķis Četrinieks (atzīme skolā).
čiķis Četrinieks (atzīme skolā).
čiks Četrinieks (atzīme skolā).
čīlis Četrinieks (atzīme skolā).
čitaks Četrinieks (atzīme skolā).
čitvjorka Četrinieks (atzīme skolā).
čitvjorkins Četrinieks (atzīme skolā).
čitvorka Četrinieks (atzīme skolā).
čoris Četrinieks (atzīme skolā).
čors Četrinieks (atzīme skolā).
čotka Četrinieks (atzīme skolā).
čovoks Četrinieks (atzīme skolā).
čučela Četrinieks (atzīme skolā).
čulis Četrinieks (atzīme skolā).
čūlis Četrinieks (atzīme skolā).
čūris Četrinieks (atzīme skolā).
čurķis Četrinieks (atzīme skolā).
fierciks Četrinieks (atzīme skolā).
fir Četrinieks (atzīme skolā).
fīreris Četrinieks (atzīme skolā).
for Četrinieks (atzīme skolā).
franis Četrinieks (atzīme skolā).
ķeblis Četrinieks (atzīme skolā).
ķieģelis Četrinieks (atzīme skolā).
krēsliņš Četrinieks (atzīme skolā).
stuļķis Četrinieks (atzīme skolā).
četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6).
čūriski Četriski iet, gulēt; tupus, ar galvu tuvu ceļiem.
čuriski Četriski iet, gulēt.
četrrāpu Četriski, četrrāpus.
četrenīši Četrīši (četri bērni).
četrītis Četrīši.
četrīši Četrītis.
četverka Četrjūgs.
four-in-hand Četrjūgs.
kvadrupedi Četrkājaini kustoņi.
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
tetrapodili Četrkājērces.
eriophyes Četrkājērču kohortas ģints.
oxypleurites Četrkājērču kohortas ģints.
phyllocoptes Četrkājērču kohortas ģints.
tetrapoda Četrkāji.
četrkājainis Četrkājis.
kvadroatskaņotājs Četrkanālu ierakstu atskaņotājs.
kvadrofonija Četrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
četrukanču Četrkanšu (par miežiem).
četrukanšu Četrkanšu (par miežiem).
protviņa Četrkantaina skārda cepešpanna.
liestiņš Četrkantīga pleca uzšuve kreklam.
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski.
bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
četrakantīgs Četrkantīgs.
četreniski Četrkārtīgi.
četriniski Četrkārtīgi.
četrkrāsu Četrkrāsains.
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia").
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
četrlemesis Četrlemešu arkls.
četrmotorīgs Četrmotoru.
četrapadsmit Četrpadsmit.
četrupadsmit Četrpadsmit.
četrpadsmits Četrpadsmitais.
četrupadsmitais Četrpadsmitais.
četrupadsmits Četrpadsmitais.
tetrametrs Četrpēdu vārsma.
četrrāpiski Četrrāpu.
četreniski Četrrāpus, rāpus.
četriniski Četrrāpus, rāpus.
četriski Četrrāpus.
krupiski Četrrāpus.
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
četrkārt Četrreiz.
četrrinda Četrrinde.
kvarta Četrrindu pants.
kvadricikls Četrriteņu mehānisks transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru.
kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
tetrapteri Četrspārņi.
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši.
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai.
četršķautains Četrstūrains (1).
četrstūrveida Četrstūrains (1).
četrstūrveida Četrstūrains (2).
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē.
abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā.
baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas.
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
četrkantains Četrstūrains, četršķautņains.
četrkantaiņš Četrstūrains, četršķautņains.
četrkantīgs Četrstūrains, četršķautņains.
četrustūrainis Četrstūrains.
trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris).
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
četstūris Četrstūris.
tetragons Četrstūris.
tetragonāls Četrstūru.
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (1); četrstūrains (1).
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (2); četrstūrains (2).
karē Četrstūrveida grupa.
šķautnis Četrstūrveida zāģmateriāls.
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
četršķautņains Četršķautņu.
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība.
četrotne Četru cilvēku kopa.
tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts.
tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā.
pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
puspetits Četru punktu bieznes apzīmējums; šādas bieznes burtus sauc par dimanta burtiem.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
tetrasters Četru zvaigžņu figūra, mitozes anomālija.
četrgade Četrus gadus ilgs laika posms.
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
ferocianogēns Četrvietīgs radikālis, kurā dzelzij ir divas valences.
grebis Četrzaru dakšas.
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām.
regulis Četrzaru rīks, ar ko rijā pie vētīšanas kulsmu cilā.
četrzarains Četrzaru.
peons Četrzilbīga pēda.
četrzilbju Četrzilbīgs.
antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām.
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
četrzirgu Četrzirgu zeme - zemes platība, ko var apstrādāt ar četriem zirgiem.
tetraphis Četrzobes.
tetraphidaceae Četrzobju dzimta.
četržuburains Četržuburu.
četverte Četvertes.
Čamdo Čhamdo - pilsēta Ķīnā.
čaba Čība.
čība Čības (1).
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
šļopances Čības, rītakurpes.
šļopanci Čības, rītakurpes.
šļobenes Čības; iešļūcenes.
šļopenes Čības; iešļūcenes.
čapkas Čības.
pīdžas Čības.
švīpas Čības.
tapkas Čības.
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites.
Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
čukuks Čibuks.
čīčakšis Čīčakstiņš.
čičerons Čičerone.
čiebuļot Čiebaļāt.
čiebulīgs Čiebīgs.
čiepstīgs Čiebīgs.
ciekurzains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
ciekuržains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
ciekurains Čiekurains.
čiekurots Čiekurains.
cirkuči Čiekuri.
Čiecis Čiekurkalna tirgus (Rīgā).
Čikuriļņiks Čiekurkalna tirgus (Rīgā).
Čieris Čiekurkalns (Rīgā).
Čierītis Čiekurkalns (Rīgā).
Šreienbuša Čiekurkalns, apkaime Rīgā.
Schreyenbush Čiekurkalns.
ciekausis Čiekurs.
ciekauzis Čiekurs.
ciekozis Čiekurs.
ciekuris Čiekurs.
čiekuris Čiekurs.
ciekurs Čiekurs.
ciekursnis Čiekurs.
ciekurzis Čiekurs.
čiekurzis Čiekurs.
ciekurznis Čiekurs.
ciekuzis Čiekurs.
cirkuzis Čiekurs.
ķiekuris Čiekurs.
ķiekurzis Čiekurs.
pinealoma Čiekurveida dziedzera audzējs.
hiperpineālisms Čiekurveida dziedzera hiperfunkcija.
pineālektomija Čiekurveida dziedzera izgriešana.
hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija.
epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
pineāls Čiekurveida-.
čiekurveidīgs Čiekurveida.
cisticola Čiepstējķauķi.
cipt Čiepstēt (par jaunu cāli).
čiebt Čiepstēt, čīkstēt, pinkšķēt.
čilkstēt Čiepstēt, čivināt.
cibināt Čiepstēt.
ciebt Čiepstēt.
ciepstēt Čiepstēt.
ciept Čiepstēt.
čiept Čiepstēt.
čikstēt Čiepstēt.
cikstēt Čiepstēt.
cipstēt Čiepstēt.
čīpstēt Čiepstēt.
čiukstēt Čiepstēt.
ķiepstēt Čiepstēt.
ķilpt Čiepstēt.
čiepiens Čiepstiens.
ciepsts Čiepstiens.
čiepsts Čiepstiens.
čipstiens Čiepstiens.
vidžiens Čiepstiens.
čiebene Čiepstoša balss.
atčiept Čiepstot atsaukties.
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem).
sačiepstēt Čiepstot sasaukt.
zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt.
aizčīgāt Čīgājot attālināties.
danda Čigāna pātaga.
dandala Čigāna pātaga.
dandele Čigāna pātaga.
džendžala Čigāna pātaga.
griņdža Čigāna pātaga.
kanka Čigāna pātaga.
kauka Čigāna pātaga.
miseklis Čigāna pātaga.
mātenīte Čigāna sieva.
rozites Čigānenes.
čigalēns Čigānēns.
romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
čigiņi Čigāni.
čigīši Čigāni.
roma Čigāni.
čigainene Čigāniete.
čigāne Čigāniete.
čigānīca Čigāniete.
čigānīce Čigāniete.
čigāniece Čigāniete.
čiganka Čigāniete.
čava Čigāns.
cigainis Čigāns.
čigainis Čigāns.
čigānis Čigāns.
cigāns Čigāns.
čigans Čigāns.
cigaunis Čigāns.
džaurs Čigāns.
džindžalnieks Čigāns.
ķigāns Čigāns.
kopčonij Čigāns.
kopčonijs Čigāns.
mora Čigāns.
sigāns Čigāns.
tātelis Čigāns.
vārilla Čigāns.
zigāns Čigāns.
čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns.
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība.
džandala Čigānu pātaga.
džandželīte Čigānu pātaga.
ciganskaja Čigānu.
ciganskij Čigānu.
čīkāt Čīgāt (vijoli).
cīpāt Čīgāt (vijoli).
ģīgāt Čīgāt 1(1).
džīgāt Čīgāt.
čīgāt Čīgot.
cīpināt Čīkāt (vijoli).
Riočiko Čiko, upe Argentīnā.
biuas Čīkstēšana, raudas.
biuvas Čīkstēšana, raudas.
žverkstēt Čīkstēt (1).
žvērkstēt Čīkstēt (1).
žverkstēt Čīkstēt (2).
gvarkstēt Čīkstēt (par zābakiem).
tipēt Čīkstēt čīkst.
ņeišķēt Čīkstēt stūru savienojumos.
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
ņaukstēt Čīkstēt, krakšķēt.
gvergzdēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt; gverkstēt.
gverkstēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt.
verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt.
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
šņargzdēt Čīkstēt, vaidēt.
cīkstēt Čīkstēt.
dverkstēt Čīkstēt.
ķīkstēt Čīkstēt.
ņārkšēt Čīkstēt.
nīkšēties Čīkstēt.
nīšķēt Čīkstēt.
čīksts Čīkstiens.
čīkstoles Čīkstīgas šūpoles.
čīkstolis Čīkstīgas šūpoles.
ķīkstināt Čīkstināt.
švīkstināt Čīkstināt.
vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
ķikstīt Čikstīt.
ķikste Čīkstoņa.
ņārkšis Čīkstoņa.
šņīkoņa Čīkstoņa.
žņīkstoņa Čīkstoņa.
čīkste Čīkstoša kurpe.
vargans Čīkstoša mūzika.
čīksts Čīkstošs koks.
čīksteklis Čīkstošs priekšmets.
čīkoņa Čīkstošs troksnis.
aizčīkstēt Čīkstot attālināties.
iečīkstināt Čīkstot iebraukt.
ieskrabēt Čīkstot ienākt.
uzčīkstēt Čīkstot uzkļūt.
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt.
čīkstenis Čīkstulis.
pīkstulis Čīkstulis.
žverga Čīkstulis.
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
CL Čīle, valsts divburtu kods.
CHL Čīle, valsts trīsburtu kods.
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Phytotoma rara Čīles griezējputns.
krokotā naktene Čīles naktene.
CLP Čīles peso; Čīles Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
čīlieši Čīles Republikas pamatiedzīvotāji.
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
Fragaria chiloensis Čīles zemene.
Džamame Čiliba - pilsēta Somālijā, tās senāks nosaukums.
Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā.
zimba Čimpa.
Čandra Činābas upes nosaukums tās augštecē.
Trimaba Činābas upes nosaukums tās lejtecē.
činaunieks Činavnieks.
čīkstēt Činkstēt (1).
pīkstēt Činkstēt (1).
čīkstēt Činkstēt (2).
pīkstēt Činkstēt (2).
perpēt Činkstēt, dīkt (par bērnu).
kņerkt Činkstēt, dīkt.
nīkšēt Činkstēt, ņerkstēt, dīkt.
didelēt Činkstēt, raudāt.
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
izgurkšēt Činkstoši, gārdzoši izteikt.
činkvečentisti Činkvečento laikmeta mākslinieki.
cinquecento Činkvečento.
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos.
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
Čiongšona grēda Čionsona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā.
čipendels Čipendeils - 18. gs. mēbeļu stils.
chippendales Čipendeils (1).
chippendales Čipendeils (2).
čipsnis Čipirksnis, šķipsna.
anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints.
gofrētais Čipši.
Čeribona Čirebona - pilsēta Indonēzijā.
kudls Čirkains, sprogains.
čirkināt Čirkatām slaukt (govi).
čirkstans Čirkstains.
miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā.
džirkstēt Čirkstēt (1).
čirkstināt Čirkstēt (2).
čirpstēt Čirkstēt (2).
čirpstināt Čirkstēt (2).
žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
čīgāt Čirkstēt (par circeni).
čirkšināt Čirkstēt 1.
čirkšēt Čirkstēt 1(2).
šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt.
šņirkāt Čirkstēt, čirkstināt.
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt.
džīgot Čirkstēt, gurkstēt, šalkt.
žņirgt Čirkstēt, gurkstēt.
zvirpstēt Čirkstēt, kā dažs putnēns.
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt.
kņadzināt Čirkstēt, zobus griezt.
snirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs).
sņirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs).
cizināt Čirkstēt.
knarkstēt Čirkstēt.
snirkšēt Čirkstēt.
snirkt Čirkstēt.
svirpstēt Čirkstēt.
zviegt Čirkstēt.
kņirkstināt Čirkstinātt.
džirkstoņa Čirkstoņa (1).
pačirkstināt Čirkstoši rakstīt (ar spalvu).
cirpstēt Čirpstēt.
cirpstināt Čirpstēt.
cirpt Čirpstēt.
ko Čitralieši - tauta Pakistānā.
čiukšēt Čiukstēt, čiepstēt.
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
twitter Čivināšana (putna).
čiras Čivināšana.
čirkstis Čivināšana.
zvirpstināt Čivināt (kā zvirbulis).
čičināt Čivināt, čalot.
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
žvidzināt Čivināt, kliegt.
zvidzināt Čivināt, kliegt.
dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot.
čirināt Čivināt.
čivarēt Čivināt.
čīvināt Čivināt.
čivinēt Čivināt.
čivuļot Čivināt.
pīpināt Čivināt.
svirpstēt Čivināt.
tankšēt Čivināt.
vidzināt Čivināt.
viķelēt Čivināt.
viķināt Čivināt.
vižināt Čivināt.
vursulēt Čivināt.
živināt Čivināt.
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
iečivināt Čivinot ievirzīt skaņu (kur).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sačivināties Čivinot sazināties.
čivulis Čivulītis.
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas.
Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
choisia Čoisijas.
čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus.
čumurs Čokurā (1).
čokstirē Čokurā.
kuzā Čokurā.
taurēties Čokuroties, saritināties.
čumuroties Čokuroties.
čungurēties Čokuroties.
čunkurs Čokurs.
ķenkuris Čokurs.
čomeris Čoma.
čomerēties Čomīties.
Ligustrum tshonoskii Čonoska ligustrs.
Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā.
čops Čopīgs.
Černaja Čornaja - apdzīvota vieta un pagasts Rēzeknes novadā.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
Černija Čornaja, Maltas pieteka.
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants.
Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
sprukstieši Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
Šņitnīki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants.
Šņitņiki Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitniki" nosaukuma variants.
Melnais ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā.
Černoja ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā.
Zaleskoje ezers Čornojes ezers Brigu pagastā.
Černoja ezers Čornojes ezers Brigu pagastā.
Akmečita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā.
Akmenčita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosuakums Krimas tatāru valodā.
Velna ezers Čortoks, ezers Grāveru pagastā.
chosenia Čozēnijas.
Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā.
kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu).
izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt.
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
čubmaiss Čubu maiss.
čūbele Čubule - tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai.
čučargs Čučarags.
čūča Čūčele, sivēns; čūčis.
čučāt Čučēt.
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Čudarēnu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
Čudoranu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
čuldīt Čudīt, skubināt.
Čudu Čudu ezers - Peipuss.
čigans Čuguns.
čiguns Čuguns.
čugans Čuguns.
Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā.
čuilīt Čuinīt.
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira.
čūkšļains Čūkslains.
čūsklains Čūkslains.
čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
čūskliena Čūkslājs.
čuksts Čūkslis.
čuksnāt Čuksnīt.
čūlaga Čūksta.
čūkstule Čūkstele.
čūkstulis Čūkstele.
čukstiski Čuksteniski.
nosūlāt Čūkstēt (cepjoties).
čunkstēt Čūkstēt (par slapju kurināmo).
iežužināt Čukstēt ausī.
aizčukstēties Čukstēt pavisam īsu mirkli.
švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
duzot Čukstēt, klusu runāt.
čokstēt Čukstēt.
čūkšēt Čukstēt.
čukstīt Čukstēt.
čužināt Čukstēt.
šukstēt Čukstēt.
cūkstēt Čūkstēt.
čūpēt Čūkstēt.
špūkstēt Čūkstēt.
čuksturēties Čukstēties.
žužināties Čukstēties.
pačuksteniski Čukstoši, čukstus.
musināt Čukstoši, klusi runāt, murmināt.
sussurrando Čukstoši; šalcoši; sanoši.
susurrando Čukstoši; šalcoši; sanoši.
atčukstēt Čukstot atbildēt.
izčūkstēt Čūkstot iztvaikot.
piečukstēt Čukstot piebilst, papildināt.
uzčukstēt Čukstot uzmodināt.
čuksteniski Čukstot, čukstus runājot.
čuksla Čuksts, sačukstēšanās.
aizčukstēt Čukstus aizslīdēt.
nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
nočekstēt Čukstus pabeigt (runu).
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
šukstināt Čukstus sarunāties.
sačukstēties Čukstus sazināties.
čukurot Čukurēt 1.
Kilikijas zemiene Čukurova.
čakurs Čukurs.
čokurs Čukurs.
ķukurs Čukurs.
šņukurs Čukurs.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem venerisku slimību gadījumos.
milzons Čūla, audzējs.
apvērte Čūla, augonis, apasiņojums.
padēlis Čūla, augonis.
ektrimma Čūla, kas radusies no berzes.
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai.
helkoplastika Čūlas radīta defekta operatīva segšana.
PUD Čūlas slimība (angļu "peptic ulcer disease").
aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem.
fagedēnikas Čūlas, kas iet arvien plašumā un nepadodas dziedēšanai.
šūlāt Čūlāt.
Čulima Čulimas tatāri - čulimi.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
ulcerācija Čūlošana; čūlas veidošanās.
eksulcerācija Čūlošana.
čūlāt Čūlot (1).
čūlāt Čūlot (2).
izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot.
keratohelkoze Čūlu veidošanās radzenē.
Izsušu ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā.
Čumalas ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā.
Čumalu ezers Čumals, ezers Lībagu pagstā.
cīkot Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
knudzēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
mudzināties Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
ņurgāt Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
ņurkšķēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
muržēt Čumēt, mudžēt.
ņidrēt Čumēt, mudžēt.
midzēt Čumēt, ņudzēt.
čubēt Čumēt.
čumāt Čumēt.
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā.
čumuris Čumurs.
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
Basjana Čuncjina - pilsēta Ķīnā.
Juičena Čuncjina, pilsēta Ķīnā.
čunčurs Čunčulis.
čenčerēt Čunčurēt.
boga Čupa, bars.
čapana Čupa, kaudze.
čups Čupa, kaudze.
vārksnis Čupa, kaudze.
gumza Čupa, kušķis.
čopa Čupa.
krimpa Čupa.
kupiņa Čupa.
kupiņš Čupa.
čupurs Čupra.
cimene Čuprs (dzīvniekam: sunim, kaķim).
čegana Čuprs, skausts; čega.
čegauna Čuprs, skausts; čega.
čegums Čuprs, skausts; čega.
čeguna Čuprs, skausts; čega.
čegus Čuprs, skausts; čega.
cecums Čuprs, skausts.
čupa Čuprs, skausts.
čega Čuprs, zirgaste, skausts.
cegums Čuprs; tā stāda daļa, no kuras aug lapas.
čiepa Čuprs.
čupre Čuprs.
čupstināt Čūpstināt.
skūpstīt Čūpstīt.
aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
apčurāt Čurājot apslapināt; apurinēt.
nočurāt Čurājot noslapināt.
tulas Čuras (bērnu val.).
žļārgt Čurāt (ar lielu strūklu).
brūvēt Čurāt (bērnu runā).
pelcēt Čurāt (bērnu valodā).
šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži).
šļūžāt Čurāt gultā.
žļāgt Čurāt.
žļākt Čurāt.
žūra Čurātāja.
mīzeklis Čurātājs.
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka.
čurkstalas Čurkstas.
baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica").
baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica").
čure Čurkste, bezdelīga.
čūra Čurkste.
čurkstes Čurkste.
delichon Čurkstes.
riparia Čurkstes.
surkstēt Čurkstēt (1).
čurkšēt Čurkstēt (2).
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem).
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu).
šmurkstēt Čurkstēt, čaukstēt.
čurēt Čurkstēt.
izčurēt Čurkstot izcept.
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
luncaks Čūska (arī par cilvēku).
sīvzarnis Čūska (mīklās).
sīvzobis Čūska (mīklās).
garais Čūska (tabu vārds).
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
Ser Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs.
Serpens Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs.
paugainis Čūska; paugaine.
čagainis Čūska.
čusiņš Čūska.
čūšiņš Čūska.
čusis Čūska.
cūška Čūska.
čūška Čūska.
čūslis Čūska.
čuslis Čūska.
čušnaks Čūska.
čušņaks Čūska.
čusnis Čūska.
čustiņš Čūska.
čuža Čūska.
čūželis Čūska.
čūziņš Čūska.
čūžiņš Čūska.
čužis Čūska.
garainis Čūska.
garaste Čūska.
goza Čūska.
kākāns Čūska.
kuļukūška Čūska.
ķūska Čūska.
lūce Čūska.
paugaine Čūska.
paugons Čūska.
pise Čūska.
slursiķis Čūska.
šņagata Čūska.
tuorps Čūska.
varčaka Čūska.
žebekste Čūska.
zmeja Čūska.
zmejs Čūska.
zutene Čūska.
čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
valks Čūskas āda, kas nomesta.
stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas.
līkaža Čūskas iesauka.
čūskulēns Čuskas mazulis.
šūbri Čūskas.
pygopodidae Čūskķirzakas.
ophioglossaceae Čūskmēlīšu dzimta.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ophioglossopsida Čūskmēlīšu klase.
ophioglossales Čūskmēlīšu rinda.
ophioglossum Čūskmēlītes.
Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs.
Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs.
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7.
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia").
miegogas Čūskogas (1).
miegogas Čūskogas (2).
paris Čūskogas.
vienodzes Čūskogas.
ophidia Čūsku apakškārta.
serpentes Čūsku apakškārtas "Ophidia" nosaukuma sinonīms.
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
natrix Čūsku dzimtas ģints.
ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela.
ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
čūslājs Čūskulājs.
čūškalēns Čūskulēns.
čūskveidīgs Čūskveida.
čūslenis Čūsliens.
čuslijs Čuslis 2.
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.).
čužņas Čužas 1.
pentaphylloides Čužas 1.
čužuļi Čuži 1.
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms.
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums.
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants.
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts.
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle.
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji.
Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija.
Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā.
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m.
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā.
Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Cebišku ezers; Cebišķu ezers; Čabišķu ezers; Ķerubiņu ezers.
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru.
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers.
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā.
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
Rinģis Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers.
Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers.
Buenosairess Ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers.
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha; Čudarēnu ezers; Čudoranu ezers; Čudorānu ezers.
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers.
Čumals Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers.
Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri.
Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori.
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši.
kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi.
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
Havličkūva Broda Havličkūvbroda, pilsēta Čehijā.
Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā.
Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums.
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
čhatīsgarhu valoda hindi valodas dialekts, kurā runā gk. Čhatīsgarhas štatā.
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
Hradeca Krālove Hradeckrālove, pilsēta Čehijā.
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu.
araukanieši Indiāņu cilts Čīlē.
mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē).
araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa.
kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ismeru ezers Ismeru-Žagatu ezers Čornajas pagastā.
Žagatu ezers Ismeru-Žagatu ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
čerņavskieši Istras pagasta apdzīvotās vietas "Čerņavski" iedzīvotāji.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Janske Lāzne Janske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji.
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
Jindrihūva Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā.
Jindržihov Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā.
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m.
Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m.
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā.
Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m.
Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā.
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
Krkonoše Kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka).
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m.
Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m.
Šumava Kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas.
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m.
Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m.
Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m.
Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži.
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju.
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga).
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos.
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m.
Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis.
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja.
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš.
Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas.
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m.
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
beriberi Kanuri - tauta, dzīvo ap Čada ezeru.
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.).
Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā.
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m).
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m.
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados).
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze.
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
Ačača koraļļu sala Mikronēzijā, Čūkas štatā.
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija.
Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants.
Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants.
čornojieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čornoje" iedzīvotāji.
čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji.
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi").
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas.
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
čibucieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Čibuki" iedzīvotāji.
Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu.
Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
LČB Latvijas Čigānu biedrība.
Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants.
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā.
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
Čiužuļi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukuma variants.
Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski.
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene.
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā.
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
Ļankives ezers Ljankives ezers Čīlē.
Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas.
Losandželosa Losanhelesa - pilsēta Čīlē.
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji.
čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji.
Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants.
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji.
Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants.
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums.
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
Pertnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Pirtnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Čakšu ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski.
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants.
biķernieki Mērenais spārns husītu kustībā 15. gs. 1. p. Čehijā.
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20. gs. divdesmitajiem gadiem).
imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju.
NIC Nacionālais informācijas centrs (Čīlē).
Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos.
Peresa Rosalesa nacionālais parks nacionālais parks Čīlē, Longitudiālās ielejas dienvidu galā, platība - 1352 kvadrātkilometri, dibināts 1926. g.
Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā.
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā, Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
čilijs Nātrija (Čīles) salpetris.
čilis Nātrija (Čīles) salpetris.
eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo.
krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā.
Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Odra Odera, upes nosaukums Čehijā un Polijā.
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē.
Osorna Osorno, pilsēta Čīlē.
Morāvijas Ostrava Ostrava, pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1949. g.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu.
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas.
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja.
Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu.
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.).
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m.
Vidusčehijas augstiene pauguraina augstiene Čehu masīva vidienē, Čehijā, garums — \~120 km, augstums — līdz 723 m.
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.).
čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
Rosona Pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Resistensija Pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.).
Anapolisa Pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā.
Baltimora Pilsēta ASV ("Baltimore"), Mērilendas štatā, osta Česapīka līča krastā, 622800 iedzīvotāju (2014. g.).
Džolieta Pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.).
Čapļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čitluka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čepelare Pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Červenbrjaga Pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čiprovci Pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.).
Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ade pilsēta Čadā (_Addé_), Vadaji reģiona austrumos, Sudānas pierobežā.
Adre pilsēta Čadā (_Adré_), Vadaji reģiona austrumos pie Sudānas robežas.
Amdama pilsēta Čadā (_Am Dam_), Vadaji reģiona rietumos.
Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs.
Pala Pilsēta Čadā, 31300 iedzīvotāju (2000. g.).
Kelo Pilsēta Čadā, 36600 iedzīvotāju (2000. g.).
Abeše pilsēta Čadas austrumos (_Abéché_), Vadaji reģiona administratīvais centrs, 77400 iedzīvotāju (2010. g.).
Mundu Pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.).
Sarha Pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.).
Bora Pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.).
Heba Pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.).
Homutova Pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.).
Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.).
Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.).
Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.).
Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Vidusčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.).
Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.).
Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.).
Frīdekmīsteka Pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.).
Hodonīna Pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.).
Jihlava Pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.).
Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.).
Olomouca Pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.).
Pardubice Pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.).
Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.).
Austerlica Pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku.
Plzeņa Pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.).
Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.).
Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.).
Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.).
Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.).
Prahatice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.).
Mirotice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.).
Sedlice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
Husineca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
Strmilova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.).
Bavorova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Mirovice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.).
Jistebnice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.).
Jindržihūvhradeca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca.
Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.).
Strakonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
Hīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.).
Rūdolfova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Slavonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
Viššī-Broda Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
Netolice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.).
Piseka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.).
Voline Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.).
Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
Tabora Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.).
Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
Zliva Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.).
Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
Volari Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.).
Velešīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.).
Borovani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.).
Lišova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
Protivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.).
Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
Behine Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.).
Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.).
Blatna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.).
Vodnani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.).
Kaplice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.).
Sobesļava Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.).
Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.).
Deštna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.).
Dačice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.).
Vimperka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršebona Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.).
Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.).
Milevsko Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.).
Brno Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.).
Kuržima Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
Jevišovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.).
Kijova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.).
Olešnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
Blansko Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.).
Viškova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržeclava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždānice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
Kunštāta Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.).
Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Podivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Miroslava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
Znojmo Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
Rajhrada Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.).
Valtice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
Rājeca-Jestršebi Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
Židlohovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.).
Lanžhota Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
Zbīšova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.).
Bzeneca Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.).
Vracova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.).
Adamova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
Oslavani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
Pohorželice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
Modržice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.).
Rousīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.).
Strāžnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.).
Rosice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.).
Hustopeče Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.).
Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
Ivančice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
Dubņani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
Bučovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
Letovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.).
Šlapanice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
Mikulova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
Tišnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.).
Boskovice Pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.).
Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.).
Pilnīkova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
Jaromērša Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.).
Vrhlabi Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.).
Železnice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.).
Jičīna Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
Nasavrki Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
Libaņa Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
Nāhoda Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.).
Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
Borohrādeka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
Kopidlno Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.).
Nehanice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.).
Solnice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.).
Sobotka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.).
Mezimešti Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
Smiršice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
Trutnova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.).
Opočno Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
Žaclērža Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.).
Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.).
Hostinne Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
Vamberka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.).
Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūpice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.).
Starkova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
Hronova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobruška Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.).
Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
Broumova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.).
Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.).
Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.).
Horšice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
Miletīna Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
Abertami Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
Aša Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.).
Hodova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Ostrova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hroznetīna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Olovi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
Skalna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.).
Plesna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hranice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.).
Sokolova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.).
Lubi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Žlutice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržezova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.).
Loketa Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Tepla Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.).
Jāhimova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.).
Rotava Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
Toužima Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.).
Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.).
Habartova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Hiše Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršebuza Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.).
Krasno Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.).
Nejdeka Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.).
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
Kraslice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.).
Osečna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.).
Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.).
Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.).
Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.).
Turnova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.).
Harrahova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.).
Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
Duba Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
Žandova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.).
Ralsko Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
Hejnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.).
Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
Zākupi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.).
Raspenava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.).
Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.).
Desna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
Smržovka Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.).
Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
Cvikova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.).
Doksi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
Jilemnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrastava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
Mimoņa Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.).
Tanvalda Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
Frīdlanta Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
Semili Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.).
Ostrava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.).
Studēnka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.).
Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.).
Hlučīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
Bruntāla Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohumīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.).
Kopršivnice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.).
Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
Krnova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.).
Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.).
Orlova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.).
Janova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.).
Štramberka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržidlična Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršineca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.).
Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
Brušperka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Paskova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
Klimkovice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.).
Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
Jablunkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
Opava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.).
Karvina Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.).
Fulneka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.).
Vītkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
Šenova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.).
Kravarže Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.).
Vratimova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.).
Petršvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.).
Rihvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
Odri Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
Bīloveca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.).
Havīržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rīmaržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršībora Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.).
Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
Uničova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
Jesenīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.).
Potštāta Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūsova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
Žulova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.).
Šternberka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.).
Vidnava Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
Zābržeha Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
Hranice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.).
Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.).
Štīti Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
Plumlova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
Tovačova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
Šumperka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.).
Konice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
Javornīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.).
Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
Loštice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.).
Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hanušovice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Prostejova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršerova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kojetīna Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.).
Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
Mohelnice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.).
Litovela Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.).
Hlinsko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
Lanškrouna Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.).
Litomišla Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.).
Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistre Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
Seča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
Svitavi Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrohūvtīneca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
Proseča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrudima Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.).
Dašice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
Luže Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.).
Jevīčko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Hvaletice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrasta Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršemošnice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.).
Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.).
Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
Sezemice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.).
Slatiņani Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
Krālīki Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
Heržmanūvmesteca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Skuteča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.).
Žamberka Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
Letohrada Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
Holice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
Hoceņa Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
Polička Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršelouča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hartmanice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1060 iedzīvotāju (2012. g.).
Domažlice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11100 iedzīvotāju (2012. g.).
Mečīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1120 iedzīvotāju (2012. g.).
Sušice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11270 iedzīvotāju (2012. g.).
Manētīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2012. g.).
Černošīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
Tahova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
Hostouņa Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
Všerubi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
Kasejovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
Strāžova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
Kožlani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
Rokicani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Mīto Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2012. g.).
Kladrubi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1530 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršimda Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1540 iedzīvotāju (2012. g.).
Pobēžovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1660 iedzīvotāju (2012. g.).
Planice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
Švihova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
Radnice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.).
Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
Mirošova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
Klatovi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 22370 iedzīvotāju (2012. g.).
Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.).
Rejštejna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 250 iedzīvotāju (2012. g.).
Zbiroha Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2540 iedzīvotāju (2012. g.).
Plasi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrādeka Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
Kaznējova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3110 iedzīvotāju (2012. g.).
Staņkova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2012. g.).
Kralovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2012. g.).
Stoda Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
Nepomuka Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3810 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
Blovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūteri Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 450 iedzīvotāju (2012. g.).
Rabi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 470 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršemošna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Holīšova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.).
Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
Nīrsko Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kdiņe Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5210 iedzīvotāju (2012. g.).
Plana Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5520 iedzīvotāju (2012. g.).
Horaždžovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobržani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
Nīržani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7120 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršeštice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2012. g.).
Stršibro Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.).
Bezdružice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 910 iedzīvotāju (2012. g.).
Libereca Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.).
Plezņa Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.).
Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
Zlīna Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.).
Hradeckrālove Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
Verneržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.).
Rumburka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.).
Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
Hržibska Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
Krupka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.).
Hoštka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
Varnsdorfa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.).
Bīlina Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.).
Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršebenice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
Kadaņa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.).
Louni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
Vrouteka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
Žateca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.).
Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
Hroba Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.).
Jirkova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.).
Mikulašovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
Kriri Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Habaršovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
Litvīnova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūštēka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.).
Koštaņi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Terezīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
Trmice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
Vejprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
Libohovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
Loma Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
Vīsluni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.).
Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
Jiržikova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hlumeca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.).
Meziborži Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.).
Oseka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Dečīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.).
Teplice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.).
Postoloprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.).
Jilove Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.).
Libočani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.).
Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
Ledvice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.).
Šluknova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.).
Podboržani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
Maštova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.).
Dubi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.).
Štēti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.).
Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.).
Duhcova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
Lovosice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.).
Blšani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.).
Litomeržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.).
Milovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.).
Časlava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.).
Libēhova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.).
Čelakovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.).
Vlašima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.).
Podebradi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.).
Ršicani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.).
Nimburka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.).
Mšeno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.).
Slani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.).
Roždalovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.).
Neratovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.).
Rakovnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.).
Hostomice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
Benešova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
Pišeli Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.).
Jesenice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
Kouršima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
Zāsmuki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
Veltrusi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.).
Berouna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.).
Smečno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
Meļnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.).
Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.).
Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.).
Žebrāka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.).
Neveklova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
Klecani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.).
Sedleca-Prčice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
Velvari Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.).
Libušīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
Buštehrada Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.).
Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.).
Rševnice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.).
Mnihovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.).
Sadska Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršībrama Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobrovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobršichovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržeznice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.).
Sāzava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistršice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.).
Unhošta Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.).
Zdice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.).
Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
Pečki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
Votice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
Rudna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosmonosi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.).
Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.).
Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
Stohova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūvali Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.).
Černošice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
Horšovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.).
Kladno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.).
Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.).
Sedlčani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.).
Hostivice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.).
Roztoki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.).
Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobržiša Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
Kolīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.).
Hoteborža Pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.).
Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
Humpoleca Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
Habri Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
Svratka Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
Pelhržimova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrotovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
Černovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
Havličkūvbroda Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.).
Počatki Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.).
Žirovnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Brtnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršebīča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršibislava Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
Jemnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pacova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Polna Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.).
Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
Telča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršešta Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.).
Holešova Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.).
Otrokovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.).
Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.).
Karolinka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Vsetīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.).
Kelča Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.).
Kromeržīža Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.).
Koričani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Morkovice-Slīžani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Slušovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
Frištāka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.).
Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
Hluka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
Bojkovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.).
Vizovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Hropiņe Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Luhačovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
Kunovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
Zubrži Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Brumova-Bilnice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.).
Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Slavičīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Hulīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
Napajedla Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.).
Mosta Pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos.
Ajkina pilsēta Čīlē (_Ayquina_), Antofagastas reģiona ziemeļaustrumu daļā.
Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju.
Andakoljo pilsēta Čīlē (_Andacollo_), Kokimbo reģionā.
Angola pilsēta Čīlē (_Angol_), Araukānijas reģiona ziemeļos.
Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta.
Čiljana Pilsēta Čīlē ("Chillan"), Biobio reģionā, 148000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kokimbo Pilsēta Čīlē ("Coquimbo"), tāda paša nosaukuma reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 148300 iedzīvotāju (2002. g.).
Ikike Pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.).
Laserena Pilsēta Čīlē ("La Serena"), Kokimbo reģiona administratīvais centrs, atrodas Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, 147800 iedzīvotāju (2002. g.).
Osorno Pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.).
Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
Puertomonta Pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.).
Rankagva Pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanbernardo Pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.).
Talkavano Pilsēta Čīlē ("Talcahuano"), Biobio reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 249000 iedzīvotāju (2002. g.).
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.).
Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas.
Temuko Pilsēta Čīlē, Araukānijas reģiona administratīvais centrs, 232500 iedzīvotāju (2002. g.).
Konsepsjona Pilsēta Čīlē, Biobio reģiona administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2002. g.).
Valdivija Pilsēta Čīlē, Losriosas reģiona administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2002. g.).
Kopjapo Pilsēta Čīlē, pie Panamerikas autoceļa, Atakamas reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2012. g.).
Kurika Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Curico"), Maules reģionā, 137000 iedzīvotāju (2012. g.).
Linaresa Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Linares"), Longitudiālajā ielejā, 107300 iedzīvotāju (2015. g.).
Losanhelesa Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.).
Lota Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Lota"), osta Klusā okeāna krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.).
Valparaiso Pilsēta Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, galvenā Čīles osta, 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
Talka Pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.).
Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
Tokopilja Pilsēta Čīles ziemeļos ("Tocopilla"), osta Klusā okeāna krastā, 24200 iedzīvotāju (2012. g.).
Čine Pilsēta Dienvidkorejā ("Chinhae", "Jinhae-gu"), osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 172000 iedzīvotāju (2010. g.).
Čhundžu Pilsēta Dienvidkorejas vidienē ("Chyngju"), Čhunčhonpukto provincē, Sobeksana grēdas ziemeļrietumu nogāzē, 211400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tedžona Pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Riobamba Pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.).
Džidžiga Pilsēta Etiopejā ("Jigjiga"), Somāli kilila administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2007. g.); Čigčiga.
Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā.
Calendžiha Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.).
Čabara Pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
Čakoveca Pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.).
Čazma Pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ahivara pilsēta Indijā (_Ahiwara_), Čhatīsgarhas štatā.
Ambāgarha Čauki pilsēta Indijā (_Ambāgarh Chauki_), Čhatīsgarhas štatā.
Ambikāpura pilsēta Indijā (_Ambikāpur_), Čhatīsgarhas štata ziemeļu daļā.
Aranga pilsēta Indijā (_Arang_), Čhatīsgarhas štatā.
Bhilāī Pilsēta Indijā ("Bhilai"), Čhatīsgarhas štatā, 625700 iedzīvotāju (2011. g.).
Raipura Pilsēta Indijā ("Raipur"), Čhatīsgarhas štata administratīvais centrs, 875000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bhātāpāra Pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta.
Kota Pilsēta Indijā, Rādžastānas štatā, Čambalas krastos, 695900 iedzīvotāju (2001. g.).
Durga Pilsēta Indijas vidienē ("Durg"), Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.).
Ardala pilsēta Irānā (_Ardal_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā.
Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Asīze pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti
Džetisaja Pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs.
Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
Karabalta Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.).
Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā.
Kibdo Pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.).
Kisangani Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.).
Masana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.).
Josu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Yosu"), Čollanamdo provincē, osta Korejas šauruma krastā, 295400 iedzīvotāju (2007. g.).
Čedžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.).
Čhonana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonnamdo provincē, 532000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čhodžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonpukto provinces administratīvais centrs, 623900 iedzīvotāju (2007. g.).
Sunčhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, 270400 iedzīvotāju (2007. g.).
Mokpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 243300 iedzīvotāju (2007. g.).
Iksana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provincē, 313600 iedzīvotāju (2007. g.).
Čondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.).
Kangje Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.).
Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Orenburga Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova.
Arguna Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Gudermesa Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šali Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
Urusmartana Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta.
Groznija Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.).
Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Karabaša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Satka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jurjuzaņa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kopeiska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.).
Miasa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasļi Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Katavivanovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kusa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Jemanželinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
Trjohgornija Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Korkina Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kištima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.).
Magņitogorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sņežinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ozjorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kartali Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ustjkatava Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
Miņjara Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhņijufaļeja Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhņeuraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Južnouraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
Biļibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Peveka Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Kanaša Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mariinskijposada Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Civiļska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Čeboksari Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.).
Šumerļa Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumu daļā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kozlovka Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļaustrumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Novočeboksarska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jadrina Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
Teberda Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē (1280-1420 m vjl.), 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ustjdžeguta Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
Karačajevska Pilsēta Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zujevka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
Beļinska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara.
Pervouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
Glazova Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.).
Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bahčisaraja Pilsēta Krimas pussalā, Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hečuaņa Pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.).
Jaaņa Pilsēta Ķīnā ("Ya'an"), Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vaņdžou Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē, 574000 iedzīvotāju (2002. g.).
Usji Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē.
Pāksē Pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.).
Čestera Pilsēta Lielbritānijā ("Chester"), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanaroa Pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.).
Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī.
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī.
Palenke Pilsēta Meksikā ("Palenque"), Čjapasas štatā, 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tustlagutjerresa Pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.).
Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Moena Pilsēta Mikronēzijā, Čūkas štata administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2000. g.).
Hakha Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
Čoibalsana Pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā.
Huigalpa Pilsēta Nikaragvā, Čontalesas departamenta administratīvais centrs, 42800 iedzīvotāju (2005. g.).
Davida Pilsēta Panamas Republikā, Čiriki provinces administratīvais centrs, 77100 iedzīvotāju (2000. g.).
Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Cešina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1155. g.
Mjerkurjačuka Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda.
Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
Čičevaca Pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
Čuprija Pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
Črnomeļa Pilsēta Slovēnijā ("Črnomelj"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Čiliba Pilsēta Somālijā, Čubas lejteces labajā krastā, \~125000 iedzīvotāju.
Phataja Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.).
Sīrāčhā Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.).
Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē.
Ajvacika Pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Aladža Pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Atkaradžalara Pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Biga Pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozdžāda Pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dodurga Pilsēta Turcijā ("Dodurga"), Čorumas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Edžeabata Pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Eldivana Pilsēta Turcijā ("Eldivan"), Čankiri ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezine Pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelibolu Pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
Japrakli Pilsēta Turcijā ("Yaprakli"), Čankiri ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilgaza Pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Iskilipa Pilsēta Turcijā ("Iskilip"), Čorumas ilā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kargi Pilsēta Turcijā ("Kargi"), Čorumas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kizilirmaka Pilsēta Turcijā ("Kizilirmak"), Čankiri ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Korguna Pilsēta Turcijā ("Korgun"), Čankiri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lapseki Pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Orta Pilsēta Turcijā ("Orta"), Čankiri ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Osmandžika Pilsēta Turcijā ("Osmancik"), Čorumas ilā, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sungurlu Pilsēta Turcijā ("Sungurlu"), Čorumas ilā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajata Pilsēta Turcijā (Bayat"), Čorumas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajramiča Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čana Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gekčeada Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kuršunlu Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šabanezi Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajramerena Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 690 iedzīvotāju (2013. g.).
Čerkeša Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lačina Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ortakeja Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ugurludāga Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Oguzlara Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Medžitezi Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hazara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā.
Tirkmenabata Pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja.
Špola Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hristiņivka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.).
Kamjanka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.).
Taļne Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Žaškiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.).
Horodišče Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.).
Vatutine Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.).
Zvenihorodka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.).
Korsuņa-Ševčenkivska Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.).
Zolotonoša Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.).
Smila Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.).
Umaņa Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.).
Monastirišče Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaņiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.).
Čihirina Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahmača Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
Borzna Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bobrovica Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ičņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.).
Mena Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.).
Horodņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.).
Korjukivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
Novhoroda-Siverska Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nosivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.).
Baturina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostera Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.).
Ņižina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.).
Semeņivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.).
Ščorsa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska.
Priluki Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.).
Novodņistrovska Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.).
Storožineca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.).
Herca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.).
Vižnica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Novoselica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.).
Zastavna Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.).
Sokirjani Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaškivci Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hotina Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.).
Kicmaņa Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.).
Pripjata Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
Kišteleka Pilsēta Ungārijā ("Kistelek"), Čongrādas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Segeda Pilsēta Ungārijā ("Szeged"), Čongrādas meģes administratīvais centrs, 161900 iedzīvotāju (2014. g.).
Senteša Pilsēta Ungārijā ("Szentes"), Čongrādas meģē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
Čanādpalota Pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Morahaloma Pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mindsenta Pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šandorfalva Pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mako Pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hodmezēvāšārheja Pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gazalkenta Pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.).
Bektemira Pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
Obervīzentāle Pilsēta Vācijā ("Oberwiesenthal"), Saksijas federālās zemes dienvidos, pie Čehijas robežas, 2230 iedzīvotāju (2013. g.).
primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehijā un Slovākijā).
Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.).
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
Pilzene Plzeņa, pilsēta Čehijā.
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns).
vaučers Privatizācijas sertifikāts dažās valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
Hunaņa Province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimn., daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi.
Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons.
Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa.
Magellanaesa Puntaarenasa, pilsēta Čīles dienvidos, tās nosaukums 1927.-1938. g.
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru.
Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis.
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m).
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori.
Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu.
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu.
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts.
Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule.
Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km.
čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji.
Anči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants.
Aņči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants.
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji.
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants.
Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
baltinieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
baļinovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" iedzīvotāji.
Balinova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" nosaukuma variants.
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums.
borisieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Borisi" iedzīvotāji.
bratovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bratova" iedzīvotāji.
Buļāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bulāni" nosaukuma variants.
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants.
čornajieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" iedzīvotāji.
Čornā Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants.
Dūkstigals Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants.
Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski.
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji.
foļvarkieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji.
foļvarkovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji.
Goļanti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Golenti" nosaukuma variants.
īvuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" iedzīvotāji.
Īvuškas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukuma variants.
Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski.
Kaļnejie Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukuma variants.
Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski.
kolpakieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" iedzīvotāji.
Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants.
Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski.
Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski.
Laduši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants.
lipuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
Lipuški Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipušķi" nosaukuma variants.
Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
Loči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants.
Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants.
Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski.
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants.
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants.
Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski.
mitrānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mitri" iedzīvotāji.
Asinovka Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants.
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums.
Otrie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukuma variants.
Otrie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums.
Pirmie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukuma variants.
Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji.
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants.
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji.
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
rāznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rāzna" iedzīvotāji.
Rečiņa Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants.
Rečiņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants.
Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski.
rēznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzna" iedzīvotāji.
Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski.
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji.
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji.
Soboļova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļeva" nosaukuma variants.
Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski.
spruktānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
šņitņikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitņiki" iedzīvotāji.
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums.
tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji.
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji.
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants.
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji.
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants.
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
uškānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Uškāni" iedzīvotāji.
Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski.
žagatieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žagati" iedzīvotāji.
Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants.
Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
žogotieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" iedzīvotāji.
Žureilas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants.
Žureili Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants.
Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski.
Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski.
Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski.
černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji.
čacieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums.
čaksieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji.
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants.
Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants.
Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski.
Černiki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Čerņiki" nosaukuma variants.
čaksieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji.
Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski.
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji.
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants.
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
červonicieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji.
červonikieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji.
čaunānieši Riebiņu novada Sīļukana pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji.
čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
čaunānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji.
čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
Čiekurs Rīgas pilsētas apkaime _Čiekurkalns_.
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi.
čiekurkalnieši Rīgas pilsētas daļas "Čiekurkalns" iedzīvotāji.
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
Čirvoļnīki Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Čirvolnieki" nosaukuma variants.
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības.
Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā.
Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m.
Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi.
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija.
Sanambrosija Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
Sanfeliksa Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,6 kvadrātkilometri.
Nevisa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna.
Ananenimona sala Mikronēzijā (_Anangenimon_), Čūkas štata austrumos.
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m.
Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju.
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
Santadea Santadeo, šļūdonis Čīlē.
sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības.
Fortaršamba Sarha - pilsēta Čadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Čakmarija Savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā.
semītu-hamītu Semītu-hamītu valodas - valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
Insterburga Sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku.
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
Červoņiki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Čirvinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Čirvoļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā.
Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā.
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
Falknova Sokolova - pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā.
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
Jizeras kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā un Polijā ("Jizerske hory"), garums — \~40 km, augstums līdz 1127 m, sastāv no 4 grēdām.
Lužicas kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā, garums — 120 km, augstākā virsotne — Ješteda kalns — 1012 m.
Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā).
Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā.
Čabatrava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Čabatrova" nosaukuma variants.
hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km.
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km.
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās.
Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē.
Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru.
Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors.
Rietumvirdžīnija Štats ASV ("West Wirgina"), administratīvais centrs - Čārlstona, platība - 62755, 1850300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu.
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi.
Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu.
Bohēmijas mežs Šumava - kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā.
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
čikatilisks Tāds, kas nogalina sievietes; pēc sērijslepkavas Čikatilo uzvārda.
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
panģenēze Tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins).
nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
bongo Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
kreiši Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
sari Tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms.
ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
hausi Tauta Nigērijā, Nigērā, Kamerūnā, Čadā, Ganā; runā hausu valodā, ticīgie - musulmaņi.
baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kanuri Tauta, dzīvo ap Čada ezeru, gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, arī Nigērā, Čadā un Kamerūnā, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
tubi Tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms).
masi Tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
mabi Tauta, dzīvo Čadā, arī kaimiņrajonos Sudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
mubi Tauta, dzīvo Čadā, Batas un Salamatas augšteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas (lielākā daļa runā arābu vcalodā), reliģija - islāms.
tami Tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
zagavi Tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
buri Tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi.
nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
numuji Tauta, dzīvo Kamerūnā. Čadā un Centrālāfrikas Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
dago Tauta, dzīvo Kordofanas dienvidrietumos un Darfuras plato (Sudānā un Čadā), valoda pieder pie Austrumsudānas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
abāzi Tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mangi Tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
moberi Tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
kotoki Tauta, dzīvo Nigērijas austrumu daļā, Kamerūnas ziemeļos un Čadas rietumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu (Čadas) grupas, reliģija - islāms.
bagirmi Tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
karačaji Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi.
čavini Tauta, kas no 9.-2. gs. p. m. ē. dzīvoja Dienvidamerikā un bija viena no Andu kultūras nesējām ar reliģisko centru Čavinā.
čukči Tauta, Krievijas Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
čuvaši Tauta, Krievijas Čuvašijas Republikas pamatiedzīvotāji.
sudānieši Tauta, Sudānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Čadā; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
dari Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
marbi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
museji Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
muzgi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
sigili Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis).
pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums.
Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā.
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals.
Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m.
Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem.
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu "le Shuttle" no Čeritonas uz Kalē.
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes.
Angosturas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Angostura, Presa la_), Čjapasas štatā.
Ratnieku ūdenskrātuve ūdenskrātuve Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība — 2,5 ha.
Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe.
besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem.
Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Polijā un Čehoslovākijā (no 1993. g. - Polijā, Čehijā un Slovākijā).
Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia).
Unuk-el-Haia Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Čūskas sirds).
Čūskas sirds Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Unuk-el-Haia)
Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
Vama Upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka.
Čiko Upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka.
Nabesna Upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu.
Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
Tanana Upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos.
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai.
Džeimsa Upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci.
Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
Šari Upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu.
Auka Upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā, šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Bečva Upe Čehijā ("Bečva"), Morāvas kreisā krasta pieteka.
Jizera Upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km.
Laba Upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece.
Morāva Upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni.
Orlice Upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka.
Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
Dije Upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km.
Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru.
Svratka Upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km.
Uhlava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km.
Uslava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka.
Mže Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km.
Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
Odera Upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī.
Svitava Upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka.
Jihlava Upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km.
Otava Upe Čehijā, Vltavas kreisā krasta pieteka, garums - 138 km.
Lužnice Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km.
Sāzava Upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km.
Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
Paskva Upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā.
Laha Upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka.
Biobio Upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas.
Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
Damodara Upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā.
Baka Upe Kanādas ziemeļos ("Back River"), garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī.
Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā.
Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā.
Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata.
Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
Menza Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka.
Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
Molbo Upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka.
Toko Upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka.
Aksaja Upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka.
Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
Žuja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē.
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe.
Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe.
Boļšojzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Malijzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Teberda Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
Kimču Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Mutoraja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Tičani Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka.
Koiva Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
Usvja Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
Veļikaja Upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī.
Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā.
Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
Končosa Upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka.
Grihalva Upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu.
Lerma Upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km.
Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina.
Lakantuna Upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka.
Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe.
Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka.
Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
Udaja Upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka.
Ostera Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka.
Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
Supija Upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
Tisa Upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai.
Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles.
Ohrže Upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē.
Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers.
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju.
Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha.
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
mapudungu valoda, kurā runā mapučo cilts indiāņi, gk. Čīlē, \~400000 runātāju.
semītu-hamītu valodas valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
Valparaisa Valparaiso, pilsēta Čīlē.
Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns.
Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
Syla Čeirāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Čeirāni" nosaukums latgaliski.
Salandzeja Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" daļa.
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā.
Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m.
Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m.
Čavinas kultūra viena no Andu kultūrām Dienvidamerikā, kuras reliģiskais centrs bija Čavina, iespējams, ka šī kultūra bija olmeku kultūras atzarojums.
Rietumkordiljeri Viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m.
saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai.
Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos.
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji.
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji.
černovieši Viļakas novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" iedzīvotāji.
Viņa del Mara Vinja del Mara, pilsēta Čīlē.
Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m.
Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m.
Akatenango virsotne Gvatemalā (_Acatenango_), uz Čimaltenango un Sakatepekesas departamenta robežas, augstums 3976 m.
Ačitags virsotne Ķīnā (_Aqitag_), Tjanšana kalnu Čeltaga grēdā, augstums 1524 m.
Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju.
Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m.
araukana Vistu šķirne ar raksturīgiem spalvu kušķiem uz galvas, kas atgādina ausis, dēj debeszilas olas; izcelsme no Čīles.
Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija).
Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai.
Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m.
Takana Vulkāniska virsotne Kordiljeros, Meksikas dienvidaustrumos, 4092 m vjl., Čjapasas Sjerramadres un Centrālamerikas Vulkāniskās grēdas saskare.
Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs.
Čivčiši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" nosaukuma variants.
kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums.
Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs.
Aisikeips zemesrags ASV (_Icy Cape_), Aļaskas ziemeļrietumos, Čukču jūras ziemeļaustrumos.
Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags.
Anadiras zemiene zemiene Anadiras līča piekrastē (_Anadyrskaja nizm ennost’_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums.
Čionsona grēda zemu un vidēji augstu kalnu sistēma Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums - 1300 km, augstums - līdz 2711 m; Čiongšona grēda.
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
čivčieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčieši" iedzīvotāji.
čivčiši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčiši" iedzīvotāji.
Gotvaldova Zlīna - pilsētas Čehijā nosaukums 1949.-1989. g.
Černamordi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Černomordi" nosaukuma variants.
Cirnava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants.
Cirnova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Č.