četršķautņains
Lietojuma biežums :
četršķautņains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | četršķautņains | četršķautņaini |
Ģen. | četršķautņaina | četršķautņainu |
Dat. | četršķautņainam | četršķautņainiem |
Akuz. | četršķautņainu | četršķautņainus |
Lok. | četršķautņainā | četršķautņainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
četršķautņaina | četršķautņainas |
četršķautņainas | četršķautņainu |
četršķautņainai | četršķautņainām |
četršķautņainu | četršķautņainas |
četršķautņainā | četršķautņainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | četršķautņainais | četršķautņainie |
Ģen. | četršķautņainā | četršķautņaino |
Dat. | četršķautņainajam | četršķautņainajiem |
Akuz. | četršķautņaino | četršķautņainos |
Lok. | četršķautņainajā | četršķautņainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
četršķautņainā | četršķautņainās |
četršķautņainās | četršķautņaino |
četršķautņainajai | četršķautņainajām |
četršķautņaino | četršķautņainās |
četršķautņainajā | četršķautņainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- K. Baumanis grāmatā “ Teodors Zaļkalns” " Cūku" raksturo šādi: “ Uz masīvas četršķautņainas pamatnes novietota smagnēja, sēdoša cūka.
- Stumbrs 60—110 cm augsts, neasi četršķautņains, stāvs, parasti nav zarains, dobs, apakšējā daļā gandrīz kails, vidus un augšdaļa klāta ar vienkāršiem matiņiem un dzeļmatiņiem, kas sevišķi biezi klāj stumbru mezglu vietās.
- Skujas ir trīs vai četršķautņainas, asas, zilganzaļas līdz sudrabaini pelēkas.
- Tā stublājs ir stāvs, kails, zarojošs un četršķautņains.
- Stumbrs zarains, rievaini četršķautņains, parasti kāpelējošs, kails, mazliet sarmains.