Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ni.

Atrasts vārdos (171):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Boraspati Ni Tano

Atrasts skaidrojumos (1474):

Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā
niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
Andri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Bambāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Bogomoli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Divkši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Hmeļņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Kabilovči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Kalaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Kornova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Līdeksna apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Lūrupi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Makleri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Marlina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Mežamatveji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Morteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Peroļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Raibakozi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Raipole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Romuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Rundaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Sjaksti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Skobuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Timuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Tratari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Varšava apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Vondi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Vurpuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā
Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā
Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā
Kušneri apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos
Auderasa apdzīvota vieta Nigērā (_Aouderas_), Agadesas reģionā
Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
Bagarva apdzīvota vieta Nigērā (_Bagaroua_), Tahua reģiona rietumos
Balejara apdzīvota vieta Nigērā, Tillaberi reģionā
Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju
Baga apdzīvota vieta Nigērijā (_Baga_), Borno štata ziemeļaustrumos
Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā
Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā
Avatele apdzīvota vieta Niue salā Klusajā okeānā (_Avatele_), Jaunzēlandes valdījumā
Tamakautona apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 140 iedzīvotāju (2006. g.)
Hakupu apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 230 iedzīvotāju (2001. g.)
Buohsa apdzīvota vieta Šveicē, Nidvaldenes kantonā, Fīrvaldšteterezera krastā
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
niedrezerieši Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Niedrezers" iedzīvotāji
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
Dauguļu ezers atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — 3,4 ha
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
pārraudzība RMON attālā pārraudzība (angļu "Remote MONitoring")
Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.)
bedi Badi - tauta Nigērijā
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji
baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
burumi Biromi - tauta Nigērijā
kibo Biromi - tauta Nigērijā
šošo Biromi - tauta Nigērijā
huvi Buri - tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%)
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
api Džukuni - tauta Nigērijā
kurorofi Džukuni - tauta Nigērijā
urapangi Džukuni - tauta Nigērijā
idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā
kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā
mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā
mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā
ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā
bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā
Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes
Enuga Enugu - pilsēta Nigērijā
niperieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Niperi" iedzīvotāji
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
Kušnera ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - <1 ha
Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers
Trataru ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — <1 ha
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
Guļānu ezers ezers Nirzas pagastā, platība — <1 ha
Nirītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš
Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers
Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere
naiki firmas _Nike_ apavi
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi
Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Tanats grieķu mitoloģijā - miega dieva Hipna dvīņubrālis un Nakts (Niktes) dēls, nāves personificējums
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis
Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā)
Gusava Gusau - pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
atbišeri Ibibiji - tauta Nigērijā
ogbo Ibo - tauta Nigērijā
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija
idžavi Idžo - tauta Nigērijā
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe
Idžebuode Iģebu Ode, pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode")
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi
adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā
Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.)
Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
Nipona Japānas nosaukums japāņu valodā ("Nippon")
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli
Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare
Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
Beninas līcis jūras līcis Āfrikā, Gvinejas līča ziemeļu daļā, Ganas, Togo, Beninas un Nigērijas piekrastē
Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
Avateles līcis jūras līcis Niue salas dienvidrietumos (_Avatele Bay_), Klusajā okeānā
Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā
Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
Abihils kalns Nigērijā (_Abi Hill_), Kogi štatā, augstums 681 m
Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
evadi Kambari - tauta Nigērijā
jauri Kambari - tauta Nigērijā
kambali Kambari - tauta Nigērijā
kamberavi Kambari - tauta Nigērijā
kamberi Kambari - tauta Nigērijā
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes
raibais kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespillo")
meža kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespilloides")
atiapi Katabi - tauta Nigērijā
džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados)
Kengzoška Kengzoška kalns - augstākā virsotne Nišapūras kalnos, Binaluda grēdā, Irānas ziemeļaustrumos, augstums - 3314 m
Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
Dienvidnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu kontrolētā daļa, 204000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts
kontras Kontrrevolucionāru grupējumi, kas ar ASV atbalstu 20. gs. 80. gados cīnījās pret sandīnistu valdību Nikaragvā
NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants
nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji
niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu
niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji
niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji
niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
kailā ligzdenīte ligzdenīšu ģints suga ("Nidularia denudata")
Nerza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" dažkārt lietots nosaukuma variants
Nierza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" nosaukuma variants
nivnikieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Nivniki" iedzīvotāji
bambānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Bambāni" iedzīvotāji
Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski
Diukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukuma variants
Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski
gāgarieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gāgari" iedzīvotāji
gorbunieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbuni" iedzīvotāji
Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums
Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants
Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski
Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski
Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski
līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji
Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski
Lielie Žureili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Žurili" nosaukuma variants
lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji
Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants
Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski
nirzānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Nirza" iedzīvotāji
Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski
Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji
Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants
raipolieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji
seiļānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
seilieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
sīlieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums
Seksti Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sjaksti" nosaukuma variants
Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski
Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski
Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski
Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Niriņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukuma variants
Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica")
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē
nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru
Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā
lielais mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava grandis")
pundura mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava hodgsoni")
jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti
nikaragvieši Nācija, Nikaragvas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā; ticīgie - gk. katoļi
Nigela Naidžela, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel")
NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo
nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva
puķutabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana") sugu grupa, dekoratīvi augi
tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus
nīrembergija Nakteņu dzimtas ģints ("Nierembergia")
naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo
kordoba Naudas vienība Nikaragvas Republikā, apritē kopš 1912. gada
Neiciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" bijušais nosaukums
Niciši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" nosaukuma variants
Niuzaļa Neizīdle, pilsēta Austrijā ("Niuzalj")
Batimalva neliela sala Andamanu jūras Nikobaru salu ziemeļu daļā, Indijas savienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salas
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
nozieds Nianse (krāsai)
pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma)
piegarša Nianse, nokrāsa
atēna Nianse, nokrāsa (krāsām)
tonis Nianse, sastāvdaļa (smaržai)
tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai)
niansēts Niansēm bagāts
krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu)
meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam
kulašiņa Nicīga iesauka sievietei
kulašķena Nicīga iesauka sievietei
krebis Nicīga iesauka vecam cilvēkam
kaivele Nicīga iesauka zirgam vai ķēvei
krīpšķis Nicīga palama nepatīkamam cilvēkam
atspenderis Nicīga palama vīrietim
ruša Nicīga uzruna
ruža Nicīga uzruna
bračkiņ Nicīga uzruna; vispārīgs izsauciens
nežģelēt Nicīgi apspriest, sīkumu dēļ nelabvēlīgi spriest, kritizēt
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko)
zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu
pundurpūslis Nicīgs apzīmējums cilvēkam
čačalas Nicīgs apzīmējums čigāniem
knaupis Nicīgs apzīmējums iedomīgam, lielīgam cilvēkam
kankarlaka Nicīgs apzīmējums kādai personai
kurza Nicīgs apzīmējums kādai personai
ļēpsna Nicīgs apzīmējums kādai personai - plukata
dalza Nicīgs apzīmējums kādam cilvēkam
krepucis Nicīgs apzīmējums kādam cilvēkam
čačenīce Nicīgs apzīmējums meitenei
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam
āslaka Nicīgs apzīmējums sievietei
čakažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei
čaučalīte Nicīgs apzīmējums sievietei
cucaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei
dūdaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei
karaža Nicīgs apzīmējums sievietei
ķikuzīte Nicīgs apzīmējums sievietei
kūlažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei
pampara Nicīgs apzīmējums sievietei
žākara Nicīgs apzīmējums sievietei
zapa Nicīgs apzīmējums sievietei
žākare Nicīgs apzīmējums sievietei; žākara
aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties
čečerītis Nicīgs apzīmējums vīrietim
kabene Nicīgs izteikums
ķursis Nicīgs kāda cilvēka apzīmējums
šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši
ķurza Nicīgs vīra apzīmējums
niecinošs Nicīgs, mazcienīgs
iemēklis Nicināms cilvēks
Tersīts Nicināms cilvēks
voška Nicināms cilvēks
kauka Nicināms katoļticīgo latviešu apzīmējums luterticīgiem latviešiem
lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem
stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam
kājminas Nicināms priekšmets
kājmiņas Nicināms priekšmets
kājmines Nicināms priekšmets
niceklis Nicināms stāvoklis
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām
ķipars Nicināms vārds sunim
gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks
rēčka Nicināms, nekārtīgs, ņerkšķīgs radījums
mepris Nicināšana, necienība
jancināt Nicināt, nievāt
niecīt Nicināt, nievāt
niekot Nicināt, nievāt
skādēt Nicināt, pelt
novārtēt Nicināt, uzskatīt par neizmantojamu
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
ūdele Nicinoša apiešanās, dīdīšana
nigers Nicinoša forma, ko lieto rasisti, uzrunājot nēģerus vai runājot par tiem (parasti ASV)
vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam
kroblaks Nicinoša iesauka mazam puikam
dūze Nicinoša iesauka sievietei
lužka Nicinoša palama sievietei
nurga Nicinoša palama sievietei
dago Nicinoša spāņu, itāliešu, portugāļu vai latīņamerikāņu iesauka, gk. ASV
nonicināt Nicinoši novērtēt (kāda, ko)
savīpsnāties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties
savīpsnoties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties
grīnis Nicinoši smejošais
zobatkarēm Nicinoši, necienīgi
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt
bīnīteris Nicinošs apzīmējums bagātam zemniekam
knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam
cimbole Nicinošs apzīmējums kādai personai
nedrēms Nicinošs apzīmējums kādai personai
kurķis Nicinošs apzīmējums kādam cilvēkam
ēriņģīte Nicinošs apzīmējums meitenei
pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi
ismi Nicinošs apzīmējums modernajiem filozofijas un mākslas veidiem
lūkplēsis Nicinošs apzīmējums personai
čunčelīte Nicinošs apzīmējums sievietei
ķikala Nicinošs apzīmējums sievietei
ķikalīte Nicinošs apzīmējums sievietei
pļoza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļorza
pļorza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļoza
vārna Nicinošs apzīmējums vecākai sievietei
vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums
bašķis Nicinošs nosaukums mazai meitenei
paki Nicinošs pakistāniešu apzīmējums (gk. angliski runājošā vidē)
krinkariņš Nicinošs personas apzīmējums
labermane Nicinošs sievietes apzīmējums
dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā
nitzschiaceae Ničiju dzimta
hantzschia Ničiju dzimtas ģints
nitzschia Ničiju dzimtas ģints
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
Nidvaldene Nidvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Štansa, platība - 276 kvadrātkilometri, 40600 iedzīvotāju (2009.)
niekums Niecība
fūtilitāte Niecība, iznīcība
niekulība Niecība, niecīgums
fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību
niparko Niecīga iemesla pēc; bez noteikta iemesla
čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis)
nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda)
trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2)
miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums
gnēze Niecīgs auglis
pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā
ģimba Niecīgs daudzums
šķipste Niecīgs daudzums
pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas
pingulis Niecīgs daudzums dzijas
piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse
parafora Niecīgs garīgs traucējums
oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā
šļakata Niecīgs šķidruma daudzums
mazs Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem)
pīšļi Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums
smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs
nedižens Niecīgs, mazs
ierobežots Niecīgs, mazs; arī pavājināts
fūtils Niecīgs, nenozīmīgs
necils Niecīgs, nenozīmīgs
nieks Niecīgs, nenozīmīgs
fiņķikļuška Niecīgs, sīks priekšmets
mikropletismogrāfija Niecīgu (locekļa) apjoma pārmaiņu reģistrācija
sīkumība Niecīgums, zemiskums
lētināt Niecināt, mazināt nozīmi
niecēt Niecināt; brāķēt; pelt
noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko); arī nopelt
pribambasi Nieciņi, aksesuāri (pie apģērba)
gnajiņš Nieciņš, piciņa, drusciņa
gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis
niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā
niedalājs Niedrājs
niedraiņa Niedrājs
ņiedraine Niedrājs
niedrāja Niedrājs
ņiedrājs Niedrājs
niedrava Niedrājs
ņiedriene Niedrājs
niedriens Niedrājs
niedrols Niedrājs
ņiedrols Niedrājs
nierūle Niedrājs
niedolis Niedrājs (1)
niedols Niedrājs (1)
niedraine Niedrājs (1)
Niedrāju ezers Niedrājs, ezers Launkalnes pagastā
calamus Niedras spalva, ar ko senatnē rakstīja uz papīrusa un pergamenta
drudzis Niedre
našlis Niedre
niedra Niedre
niedrene Niedre
niedris Niedre
niedule Niedre
nieduls Niedre
spīle Niedre
trusis Niedre, donis
plīns Niedrēm apaugusi vieta ezerā starp krastu un dziļāku ūdeni ezera vidū
niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze
niedulots Niedrēm pieaudzis
nieduļots Niedrēm pieaudzis
astri Niedres
phragmites Niedres
spīlas Niedres
Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
naša Niedres, kuras pavasarī izskalo no ezera
Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
odacantha Niedrskrējēji
niedaļa Niedru audze
niedola Niedru audze
svilsprāklītis Niedru stērstes nosaukums
svilspalvīte Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis
svilsprākle Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka
Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka
niedolāts Nieduļots
ķimere Nieka darbs
niekabis Niekabīlis
niekbīlis Niekabīlis
grābšķis Niekablis, nejēga
niekātava Niekacis
niekulis Niekaļa
noniekāt Niekāt un pabeigt niekāt
nacauce Niekātive - rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem
novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks
tukšīgs Niekgrabīgs, melīgs, muļķīgs
bašķis Nieki
māži Nieki
nīki Nieki
pekstiņi Nieki
ponckas Nieki
krošķi Nieki, blēņas
krava Nieki, grabažas
purpalas Nieki, grabažas
purpas Nieki, grabažas
spārgas Nieki, grabažas, atkritumi
mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības
niekkalbība Nieki, muļķības
nugae Nieki, muļķības, blēņas
grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas
nagaža Nieki, sīkumi, visādas sīkas paliekas
herņa Nieki; blēņas
galsis Niekkablis; pļāpa
kaceklis Niekkalbis
niekdarbis Niekkalbis
niekklabis Niekkalbis
piziķis Niekkalbis
niekotājs Niekkalbis, izniekotājs
niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa
kneijāt Niekojoties koku cirst
varaža Niekošanās
ķirķiņš Niekošanās, blēņošanās, dēka, raibs piedzīvojums
knikstiņš Niekotājs, tāds, kas ar niekiem grib gūt ievērību vai peļņu
knābāties Niekoties
krokšķoties Niekoties
mērķoties Niekoties
neikšķoties Niekoties
niekāties Niekoties
ošāties Niekoties
peņģelēt Niekoties
peņģelēties Niekoties
tenkāties Niekoties
žabelēties Niekoties
nagažāties Niekoties ar darbu, ar ēšanu
nagažoties Niekoties ar darbu, ar ēšanu
irgņāties Niekoties runājot
mošķot Niekoties, ālēties
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties
ķēmoties Niekoties, aušoties
žaburēties Niekoties, blēņoties; aušoties, draiskoties
žeburēties Niekoties, blēņoties; aušoties, draiskoties; žaburēties
šļemberēt Niekoties, izniekot
niekaļāties Niekoties, knibināties
kurmuļoties Niekoties, lēnām kustēties, ķepuroties
naskoties Niekoties, nekā prātīga nedarīt
māžoties Niekoties, pavirši strādāt
bambuļot Niekoties, tūļāties
mostīties Niekoties, tūļāties
pempelēt Niekoties, tūļāties; bambuļot
mušķīties Niekoties, velti darboties
knipelēties Niekoties; niekojoties kaut ko dauzīt
zabelēties Niekoties; žabelēties
grabšķis Nieks
nieklis Nieks
niekšķis Nieks
pekstiņš Nieks
čurmulis Nieks (runājot par dzīvu būtni)
krošķis Nieks, blēņas
narškis Nieks, kas traucē
glupaste Nieks, muļķība, aplamība
čiks Nieks, nenieka
kribeķis Niekulības, sasmalcinājumi
kribeklis Niekulības, sasmalcinājumi
izpenēt Niekus izrunāt (svešiem)
šolderēt Niekus runājot apkārt staigāt
nefrolīts Nierakmens
nefrolitotomija Nierakmens izņemšana, veicot nefrotomiju
ksantinolīts Nierakmens, kas sastāv no ksantīna
nefropielolitotomija Nierakmeņa izoperēšana no nieres bļodiņas, izdarot griezumu nieres audos
nefrolitiāze Nierakmeņu slimība
eikss Niere
īksis Niere
īksts Niere
inkste Niere
nephros Niere
nīre Niere
īstri Niere, nieres
īstrs Niere, nieres
īkste Niere; īksts
adrenāls Nierēm piegulošs
īkši Nieres
īkstis Nieres
īšķi Nieres
nieris Nieres
počkas Nieres
nefradenoma Nieres adenoma
perinefrīts Nieres apaudu un peritoneja iekaisums
renipunktūra Nieres apvalka pār-duršana, piem., materiāla iegūšanai citoloģiskai diagnozei
nefrorāģija Nieres asiņošana
nefrolīze Nieres atbrīvošana no saaugumiem
nefrosonogrāfija Nieres attēlu veidošana ar ultraskaņdiagnostikas metodi
nefromalācija Nieres audu atmiekšķēšanās
nefrolīze Nieres audu sabrukums nefrolizīna ietekmē
nefrorāfija Nieres audu sašūšana
nefroma Nieres audzējs
perinefrijs Nieres blakusaudi
pielotomija Nieres bļodiņas atvēršana
kalicektomija Nieres bļodiņas izgriešana, daļēja nefrektomija
kalikektomija Nieres bļodiņas izoperēšana, daļēja nefrektomija
pielektāzija Nieres bļodiņas paplašinājums
kalicektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās
kalikektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās
hemopielektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās asiņaina šķidruma uzkrāšanās dēļ
pielolitotomija Nieres bļodiņas pārgriešana, lai izņemtu akmeni vai akmeņus
pielofluoroskopija Nieres bļodiņas rentgenoskopija
pieloskopija Nieres bļodiņas rentgenoskopija
pielopātija Nieres bļodiņas slimība
ureterohidronefroze Nieres bļodiņas un urīnvadā daļas paplašināšanās urīna noplūšanas kavējuma dēļ
pieloureterektāzija Nieres bļodiņas un urīnvada paplašināšanās
pielogramma Nieres bļodiņas un urīnvada rentgenuzņēmums
pieloflebīts Nieres bļodiņas vēnu iekaisums
mionefropeksija Nieres fiksācija pie apkārtējiem muskuļiem
autonefrektomija Nieres funkcijas izslēgšanās urīnvada obliterācijas dēļ
litonefrotomija Nieres incīzija, lai izņemtu akmeņus
nefrektomija Nieres izņemšana (izgriešana)
nefrektāzija Nieres izplešanās, parasti rodas pēc pielektāzijas
glomerulīts Nieres kamoliņu iekaisums
nefrokapsulotomija Nieres kapsulas pārgriešana
nefroptoze Nieres noslīdējums, nieres novirzīšanās no parastās atrašanās vietas (visbiežāk uz leju)
pielonefroze Nieres parenhīmas deģeneratīva slimiba, ko izraisījusi nieres bļodiņas slimība
nefrotomija Nieres pārgriešana
renogrāfija Nieres rentgenizmeklēšana
nefrociroze Nieres sarukšana iekaisuma vai deģeneratīva procesa dēļ
nefropioze Nieres sastrutojums
nefrons Nieres strukturāls un funkcionāls pamatelements
paranefrīts Nieres tauku apvalka iekaisums
nefrosplenopeksija Nieres un liesas nostiprināšanas operācija
nefrokoloptoze Nieres un lokzarnas noslīdējums
nefrokolopeksija Nieres un lokzarnas nostiprināšana ar nieru un lokzarnas saiti
nefrocistīts Nieres un urīnpūšļa iekaisums
nefroureterektomija Nieres un urīnvada vai tā daļas izgriešana
heminefrektomija Nieres vienas puses izgriešana
nefroureterocistektomija Nieres, urīnvada un daļas urīnpūšļa izgriešana
urīnorgāni Nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls
nefrogrāfija Nieru apraksts
pielīts Nieru bļodiņu iekaisums
hidroureteronefroze Nieru bļodiņu un urīnvadu piepildīšanās ar urīnu urīnvada obstrukcijas dēļ
angiotonāze Nieru ferments, kas inaktivē angiotonīnu
hromatoskopija Nieru funkciju pārbaude, vērtējot urīna krāsu pēc krāsvielas ievadīšanas
nefrīts Nieru iekaisums, distrofiskas vai proliferatīvas pārmaiņas nieru parenhīmā, saistaudos vai asinsvadu sistēmā
pielonefrīts Nieru iekaisums, kas bieži sākas ar nieru bļodiņu iekaisumu
litonefrīts Nieru iekaisums, kas saistīts ar nierakmeņiem
glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos
oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
glomektomija Nieru kamoliņa izoperēšana, biežāk audzēja gadījumā
nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas
nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti
RTA Nieru kanāliņu acidoze (angļu "renal tubular acidosis")
nefrokolikas Nieru kolikas
nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā
nefralģija Nieru sāpes
nefropātija Nieru slimība
nefiroze Nieru slimība ar deģeneratlviem procesiem nieru kamoliņos un kanāliņos
nefrotuberkuloze Nieru slimība, ko izraisījusi "Mycobacterium tuberculosis"
hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā
autonefrotoksīns Nieru šūnām toksiska viela, kas izveidojusies paša organismā
fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem
nierveidīgs Nierveida
kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu
pipļuks Nievājams, necienāms cilvēks
činkurs Nievājoša iesauka cilvēkam
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis
žibņot Nievājoši izsmiet
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); nopelt
vīpšķināt Nievājoši saviebt seju
gvalzāt Nievājoši smieties, ņirgāties, izsmiet
zaimi Nievājoši vārdi, kas vērsti pret Dievu vai reliģiskas pielūgsmes objektu
gringo Nievājošs angliski runājošo apzīmējums Amerikā vietās, kur runā spāņu valodā
eč Nievājošs apsauciens bērnam
kalka Nievājošs apzīmējums cilvēkam ar garām kājām
kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls
čīkutiņš Nievājošs apzīmējums jaunākam puisim
kakars Nievājošs apzīmējums kādam cilvēkam
čalka Nievājošs apzīmējums meitenei
činkaliņa Nievājošs apzīmējums sievietei
strūga Nievājošs apzīmējums vecmeitai
ķauķis Nievājošs kāda priekšmeta apzīmējums, nicinošs galvas apzīmējums
šķembele Nievājošs meitenes apzīmējums
čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis"
čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis"
pusgove Nievājošs salīdzinājums sievietei
pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt
pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt
nievība Nievas
niecinājums Nievas, paļas
pulgojums Nievas, paļas
naivot Nievāt
suņķīt Nievāt
zāgāt Nievāt
šķaudīt Nievāt, arī ignorēt
paugāt Nievāt, izsmiet
švānīt Nievāt, pelt
pulgot Nievāt, pelt, aprunāt
pulga Nievātājs, aprunātājs
zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs
nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs; arī drūms, neapmierināts
kluga Nievīgs apzīmējums aitai, kas mēdz iet labībā
kluncis Nievīgs apzīmējums klibam, tizlam cilvēkam
karva Nievīgs apzīmējums sievietei
kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij
knidēt Nieze
kniesa Nieze
knieta Nieze
kņudas Nieze
kutulis Nieze
kutums Nieze
niešķis Nieze
naiza Nieze, kašķis
naizes Nieze, kašķis
naizis Nieze, kašķis
naizulis Nieze, kašķis
niezus Nieze, kašķis; naiza
niezēklis Nieze; kašķis
niezētājs Nieze; kašķis; niezēklis
niezums Niezekls
kņudzēt Niezēt
niezāt Niezēt
niezt Niezēt
nieztēt Niezēt
noniezēt Niezēt un pārstāt niezēt
kniestēt Niezēt, kniest
knist Niezēt, kņudēt
knūst Niezēt, kņudēt
kutēties Niezēt, kņudēt
knūt Niezēt, kņudēt, knūst
niezināties Niezēt, kutēt, kņudēt
kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt
nieza Niezošs izsitums
nostīt Niezot kasīties
nostīties Niezot kasīties
prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši
melnīte Nigella - viengadīga puķe gundegu dzimtā, zied bāli ziliem ziediem zaru galos jūlijā un augustā
nigella Nigellas
Damaskas nigella nigellu suga ("Nigella damascena"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Spānijas nigella nigellu suga ("Nigella hispanica")
austrumu nigella nigellu suga ("Nigella orientalis")
sējas nigella nigellu suga ("Nigella sativa"), ko retumis audzē kā garšaugu
NE Nigēra, valsts divburtu kods
Nigēras Republika Nigēra, valsts pilnais nosaukums ("République du Niger")
NER Nigēra, valsts trīsburtu kods
Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
NG Nigērija, valsts divburtu kods
Nigērijas Federatīvā Republika Nigērija, valsts pilnais nosaukums ("Federal Republic of Nigeria")
NGA Nigērija, valsts trīsburtu kods
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.)
nigērieši Nigērijas pamatiedzīvotāji
Bauči Nigērijas štats, platība - 45837 kvadrātkilometri, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.)
migliņš Nigliņš - neliela jūras zivs
miglis Nigliņš - neliela jūras zivs
nigla Nigliņš - neliela jūras zivs
svilpiņš Nigliņš ("Hyperoplus lanceolatus")
niglis Nigļi
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
Labsne Nigra, Abula pieteka
Labzna Nigra, Abula pieteka
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
nicandra Nikandras
spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu
NI Nikaragva, valsts divburtu kods
Nikaragvas Republika Nikaragva, valsts pilnais nosaukums ("República de Nicaragua")
NIC Nikaragva, valsts trīsburtu kods
NDS Nikaragvas demokrātiskie spēki
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
kordova Nikaragvas naudas vienība, vienāda ar 100 sentavo
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
knickerbocker Nikerbokeri
knikerboker Nikerbokeri
knikerbokeri Nikerbokeri
kniperbokeri Nikerbokeri
nikerbokers Nikerbokeri
Baltiņu purva dīķis Nikmaņu dīķis Sēlpils pagastā
karčavnīca Nikna govs
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis
grieztauka Nikna sieva
plēsauka Nikna sieva
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
džakāt Nikni sist (atkārtoti)
iūkšēt Nikni zviegt, niķīgi dusmās brēkt (par zirgu)
adirato Nikni, dusmīgi
rabbiosamente Nikni, dusmīgi
urzakoties Niknoties
nikms Nikns
dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem)
pikts Nikns (par dzīvniekiem)
ērka Nikns cilvēks
zmeja Nikns dzīvnieks
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte
plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks
sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
īdrs Nikns, īgns, ass
abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks
žultains Nikns, ļauns (par cilvēku)
ģiftīgs Nikns; dzēlīgs
spīvs Nikns; varmācīgs
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu
raptuss Niknuma lēkme
niknība Niknums
dusmas Niknums (dzīvniekiem)
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem)
blāgums Niknums, dusmas
ummas Niknums, dusmas, ļaunums
žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums
bļaurība Niknums; bet arī niknais, negantais
Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
nikols Nikola prizma
miklavs Nikolaja diena
Levkosia Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
Levkosija Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa")
Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants
NAD Nikotīnamīdadeīndinukleotīds (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide")
NADPH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāta reducētā forma (angļu "the reduced form of NADP")
NADP Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāts (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide phosphate")
NADH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda reducētā forma (angļu "the reduced form of nicotinamide adenine dinucleotide")
Nikuča Nikuce, Salacas pieteka
Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka
niķels Niķelis
permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā)
alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%)
monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%)
garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli
hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums
grīzulis Niķi
kniķi Niķi
tieponi Niķi, nelāga parašas
mīzalnīca Niķīga ķēve
mīzalnīce Niķīga ķēve
sverbelnīca Niķīga ķēve, kas vēcina asti
niķis Niķīga persona
svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene
amadīgs Niķīgs
apstājš Niķīgs
nikains Niķīgs
niķaiņš Niķīgs
niķāts Niķīgs
niķots Niķīgs
peķīgs Niķīgs
stiķīgs Niķīgs (par dzīvniekiem)
piestājīgs Niķīgs (par zirgu)
niķains Niķīgs (parasti par zirgu)
niķupolis Niķīgs bērns
peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns)
niķpolis Niķīgs cilvēks; arī aušīgs cilvēks
svempelis Niķīgs, iedomīgs, uzcirtīgs zēns
niks Niķis
grazis Niķis, niķi
dreņķēties Niķoties
nikāties Niķoties
niķāties Niķoties
rāties Niķoties
tieponēties Niķoties
tiepoties Niķoties
nosarāties Niķoties un pabeigt niķoties (parasti par bērnu)
pēļoties Niķoties, gražoties
peķēties Niķoties; tiepties
mekrs Niķu pilns
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
dārziņš Nimbs
mēnešdārzs Nimbs
gaismogs Nimbs; gaismojums; iekšējā gaisma
dugņa Nimfa
Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
mētromānija Nimfomānija
bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans
Niniera ezers Ninieris, ezers Priekuļu pagastā
Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.)
niobs Niobijs
nipa Nipas
nirga Nirējpīle
dūkuris Nirējs
žūkuris Nirējs, ūdenslīdējs
žūkurs Nirējs, ūdenslīdējs; žūkuris (2)
nirēja Nirējvabole ("Hydroporus")
hydroporus Nirējvaboles
zirgu nīrembergija nīrembergiju suga ("Nierembergia hippomanica")
nirka Niriens; lēciens ūdenī
Neriņu ezers Nirinu ezers Pildas pagastā
Niriņu ezers Nirinu ezers Pildas pagastā
Niriņš Nirinu ezers Pildas pagastā
Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā
nira Nirpīle
ņira Nirpīle
nire Nirpīle
nirējpīle Nirpīle
niris Nirpīle
raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis
raudaliņa Nirpīle, brūnkaklis
aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens
nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.)
daivings Niršana, zemūdens peldēšana
niert Nirt
nirēt Nirt
nirnīties Nirt
nirties Nirt (1)
ņurkot Nirt (vairākkārt)
tedēt Nirt, grimt
tiedēt Nirt, grimt; tedēt
maut Nirt, peldēt
Nersa Nirza
Nerzas ezers Nirzas ezers Ludzas novada Nirzas pagastā
Nirza Nirzas ezers Nirzas pagastā
Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants
kušnerieši Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji
Kušņeri Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" nosaukuma variants
Nesa Niša - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, tās nosaukums angļu valodā
arkosolijs Niša ar loka spriešļiem katakombās
orītis Niša krāsns mūrī, iere (1)
nišveidīgs Nišveida
Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums
nitella Nitellas
denitrācija Nitrātu ekstrakcija no augsnes
nitrotoluoli Nitrējot toluolu, atkarībā no apstākļiem iegūstamie izomēri
nitrācija Nitrēšana
šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai
nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai
nitritūrija Nitrītu klātiene urīnā
tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē
azobenzols Nitrobenzola redukcijas produkts; lieto organiskajā sintēzē
mirbaneļļa Nitrobenzols
nitrocelluloza Nitroceluloze
kollodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un ētera maisījumā
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā
NTG Nitroglicerīns (angļu "nitroglycerin")
denitrācija Nitrogrupas atņemšana kādam savienojumam
Savidža Niue, sala Klusajā okeānā
NU Niue, teritorijas divburtu kods
NIU Niue, teritorijas trīsburtu kods
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem
nolotēt Nivelēt ar loti
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā
nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis)
nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Nīgata Ņiigata, pilsēta Japānā ("Niigata")
Nīhama Ņiihama, pilsēta Japānā ("Niihama")
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
Ogbomoša Ogbomošo, pilsēta Nigērijā
OMR Omānas riāls; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - baiza
Ošogba Ošogbo, pilsēta Nigērijā
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.)
Piejūra pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem
Nimrods pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas
Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā
Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
Niagarafolsa pilsēta ASV ("Niagara Falls"), Ņujorkas štatā, Niagāras labajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolasvila pilsēta ASV ("Nicholasville"), Kentuki štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nailsa pilsēta ASV ("Niles"), Ilinoisas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nailsa pilsēta ASV ("Niles"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nailsa pilsēta ASV ("Niles"), Ohaio štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nipomo pilsēta ASV ("Nipomo"), Kalifornijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Niksa pilsēta ASV ("Nixa"), Misūri štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ninove pilsēta Beļģijā ("Ninove"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivporta pilsēta Beļģijā (fr. _Nieuport_, nl., vācu _Nieuwpoort_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivele pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nilopolisa pilsēta Brazīlijā ("Nilopolis"), Riodežaneiro piepilsēta, 102200 iedzīvotāju (2011. g.)
Niteroja pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nikopole pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Naidžela pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel"), Hautenas provincē, 38300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ife pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas
Nīma pilsēta Francijā ("Nimes"), Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 142200 iedzīvotāju (2010. g.)
Niora pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Ajosnikolaja pilsēta Grieķijā (_Άγιος Νικόλαος_, _Ágios Nikólaos_), Krētas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sigiri pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.)
Nina pilsēta Horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Nizāmābāda pilsēta Indijā (_Nizāmābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 311100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bengali pilsēta Indijā, Andamanu un Nikobaru Salās, Bengālijas līča un Andamanu jūras Nikobaru salu Tarāsāsas salā
Mosula pilsēta Irākas ziemeļos (angļu val. "Mosul"), osta Tigras krastā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Nišapūra pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Nishapur"), Rezāvi Horasānas ostānā, 239200 iedzīvotāju (2011. g.); Neišābūra
Nikelīno pilsēta Itālijā ("Nichelino"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolosi pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikozija pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikotera pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nišemi pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nica Monferrato pilsēta Itālijā (“Nizza Monferrato”), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjēve a Nievole pilsēta Itālijā ("Pieve a Nievole"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņiigata pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.)
Ņiihama pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.)
Nisinomija pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.)
Niagarafolsa pilsēta Kanādā ("Niagara Falls"), Ontārio provincē, Niagāras kreisajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 88100 iedzīvotāju (2016. g.)
Nipigona pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentkatarinsa pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.)
Atjena pilsēta Kiprā (_Athiénou_), Kipras Republikā, pie demarkācijas līnijas, uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Nikosijas
Lubomo pilsēta Kongo Republikā, Niari departamenta administratīvais centrs, 106300 iedzīvotāju (2005. g.)
Dolizi pilsēta Kongo Republikas dienvidrietumos ("Dolisie"), Niari departamentā, 83800 iedzīvotāju (2007. g.)
Gujuaņa pilsēta Ķīnā, Ninsjas Hueju autonomā reģiona dienvidu daļā
Ninbo pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju
Iņčuaņa pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Yinchuan"), Ninsjas Hueju autonomā reģiona administratīvais centrs, 535700 iedzīvotāju (2002. g.)
Ekepa pilsēta Libērijas ziemeļu daļā ("Yekepa"), Nimbas grāfistē, Nimbas kalna piekājē
Damfrīsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Nitas lejteces krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Solvejfērtā
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Gao pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta
Tombuktu pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mopti pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.)
Kulikoro pilsēta Mali Republikas dienvidrietumos ("Koulikoro"), osta Nigēras kreisajā krastā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rastovica pilsēta Melnkalnē, Nikšičas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Ozriniči pilsēta Melnkalnē, Nikšičas kopienā, 2000 iedzīvotāju (2003. g.)
Neimegena pilsēta Nīderlandē (_Nijmegen_), Gelderlandes provincē, 168800 iedzīvotāju (2014. g.)
Neiverdāle pilsēta Nīderlandē (_Nijverdal_), Overeiselas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvbeijerlande pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvbīnene pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Buinen"), Drentes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvlekerlande pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Lekkerland"), Dienvidholandes provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvlosdrehta pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvnamena pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Namen"), Zēlandes provincē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvdorpa pilsēta Nīderlandē ("Nieuwdorp"), Zēlandes provincē, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvegena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwegein"), Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvendeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīverkerka pie Eseles pilsēta Nīderlandē ("Nieuwerkerk aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvkopa pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkoop"), Dienvidholandes provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvkeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvleisena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwleusen"), Overeiselas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvporta pilsēta Nīderlandē ("Nieuwpoort"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvstate pilsēta Nīderlandē ("Nieuwstadt"), Limburgas provincē, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
Nigtevehta pilsēta Nīderlandē ("Nigtevecht"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Neikerka pilsēta Nīderlandē ("Nijkerk"), Gelderlandes provincē, 40600 iedzīvotāju (2014. g.)
Abala pilsēta Nigērā (_Abala_), Tillaberi reģionā, 75100 iedzīvotāju (2010. g.)
Abalaka pilsēta Nigērā (_Abalak_), Tahua reģionā, 33900 iedzīvotāju (2011. g.)
Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā
Ajoru pilsēta Nigērā (_Ayorou_), Tillaberi reģiona ziemeļrietumos
Anka pilsēta Nigērā (_Anka_), Zamfaras štatā
Arlita pilsēta Nigērā (_Arlit_), Agadesas reģionā, 69400 iedzīvotāju (2001. g.)
Badēra pilsēta Nigērā (_Badér_), Maradi reģiona ziemeļu daļā
Tahua pilsēta Nigērā ("Tahoua"), reģiona administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2001. g.)
Doso pilsēta Nigērā, Doso reģiona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2001. g.)
Tesava pilsēta Nigērā, Maradi reģionā, 31700 iedzīvotāju (2001. g.)
Birninkoni pilsēta Nigērā, Tahua reģionā, 44700 iedzīvotāju (2001. g.)
Zindera pilsēta Nigērā, Zinderas reģiona administratīvais centrs, 170600 iedzīvotāju (2001. g.)
Belbēdži pilsēta Nigērā, Zinderas reģiona rietumos
Bilma pilsēta Nigēras austrumos, Kavaras oāzes administratīvais centrs, \~2500 iedzīvotāju (2008. g.)
Maradi pilsēta Nigēras dienvidos ("Maradi"), reģiona administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2001. g.)
Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.)
Aba pilsēta Nigērijā (_Aba_), Abia štatā, 691400 iedzīvotāju (2005. g.)
Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.)
Adikpo pilsēta Nigērijā (_Adikpo_), Benue štata dienvidaustrumu daļā
Agaije pilsēta Nigērijā (_Agaie_), Nigēras štata dienvidaustrumos
Agbora pilsēta Nigērijā (_Agbor_), Deltas štata ziemeļu daļā
Agenebode pilsēta Nigērijā (_Agenebode_), Edo štata austrumos, Nigēras labajā krastā
Agvarra pilsēta Nigērijā (_Agwarra_), Nigēras štatā
Aģaokuta pilsēta Nigērijā (_Ajaokuta_), Kogi štatā, Nigēras upes labajā krastā
Akvanga pilsēta Nigērijā (_Akwanga_), Nasaravas štata ziemeļaustrumu daļā
Aliade pilsēta Nigērijā (_Aliade_), Benue štata vidusdaļā
Almadžiri pilsēta Nigērijā (_Almajiri_), Kano štatā
Ankpa pilsēta Nigērijā (_Ankpa_), Kogi štatā
Argungu pilsēta Nigērijā (_Argungu_), Kebi štata ziemeļaustrumu daļā
Arukvo pilsēta Nigērijā (_Arukwo_), Riversas štatā
Asaba pilsēta Nigērijā (_Asaba_), Deltas štata administratīvais centrs, 68700 iedzīvotāju (2005. g.)
Auči pilsēta Nigērijā (_Auchi_), Edo štata ziemeļu daļā
Auka pilsēta Nigērijā (_Awka_), Anambras štata administratīvais centrs, 144700 iedzīvotāju (2005. g.)
Azare pilsēta Nigērijā (_Azare_), Bauči štata ziemeļu daļā
Babana pilsēta Nigērijā (_Babana_), Nigēras štata rietumos
Babura pilsēta Nigērijā (_Babura_), Džigavas štata ziemeļos
Badagri pilsēta Nigērijā (_Badagri_), Lagosas štata dienvidos, Beninas līča krastā
Badžoga pilsēta Nigērijā (_Bajoga_), Gombes štata ziemeļaustrumu daļā
Bacari pilsēta Nigērijā (_Batsari_), Kacinas štata ziemeļrietumu daļā
Jola pilsēta Nigērijā (_Yola_), Adamavas štata administratīvais centrs, 75800 iedzīvotāju (2005. g.)
Birninkebi pilsēta Nigērijā ("Birnin Kebbi"), Kebi štata administratīvais centrs, 87300 iedzīvotāju (2005. g.)
Damaturu pilsēta Nigērijā ("Damaturu"), Jobes štata administratīvais centrs, 196100 iedzīvotāju (2005. g.)
Duce pilsēta Nigērijā ("Dutse"), Džigavas štata administratīvais centrs, 17700 iedzīvotāju (2005. g.)
Enugu pilsēta Nigērijā ("Enugu"), Enugu štata administratīvais centrs, 563600 iedzīvotāju (2005. g.)
Gombe pilsēta Nigērijā ("Gombe"), tāda paša nosaukuma štata administratīvais centrs, 226100 iedzīvotāju (2005. g.)
Jenagoa pilsēta Nigērijā ("Yenagoa"), Bajelsas štata administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
Ikeģa pilsēta Nigērijā ("Ikeja"), Lagosas štata administratīvais centrs, 313200 iedzīvotāju (2006. g.)
Isejina pilsēta Nigērijā ("Iseyin"), Ojo štatā, 236300 iedzīvotāju (2005. g.)
Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
Džosa pilsēta Nigērijā ("Jos"), Plato štata administratīvais centrs, 705400 iedzīvotāju (2005. g.)
Lafija pilsēta Nigērijā ("Lafia"), Nasaravas štata administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2005. g.)
Lokodža pilsēta Nigērijā ("Lokoja"), Kogi štata administratīvais centrs, 90000 iedzīvotāju (2005. g.)
Maiduguri pilsēta Nigērijā ("Maiduguri"), Borno štata administratīvais centrs, 521000 iedzīvotāju (2005. g.)
Makurdi pilsēta Nigērijā ("Makurdi"), Benue štata administratīvais centrs, 209400 iedzīvotāju (2005. g.)
Minna pilsēta Nigērijā ("Minna"), Nigēras štata administratīvais centrs, 261500 iedzīvotāju (2005. g.)
Overri pilsēta Nigērijā ("Owerri"), Imo štata administratīvais centrs, 165500 iedzīvotāju (2005. g.)
Porthārkorta pilsēta Nigērijā ("Port Harcourt"), Riversas štata administratīvais centrs, osta Nigēras deltā, 972300 iedzīvotāju (2005. g.)
Sokoto pilsēta Nigērijā ("Sokoto"), štata administratīvais centrs, 583000 iedzīvotāju (2005. g.)
Ujo pilsēta Nigērijā ("Uyo"), Akva Ibomas štata administratīvais centrs, 80700 iedzīvotāju (2005. g.)
Umuahija pilsēta Nigērijā ("Umuahia"), Abias štata administratīvais centrs, 203400 iedzīvotāju (2005. g.)
Zarija pilsēta Nigērijā ("Zaria"), Kadunas štatā, 846300 iedzīvotāju (2005. g.)
Suledža pilsēta Nigērijā, Abudžas piepilsēta, 217000 iedzīvotāju (2005. g.)
Anaku pilsēta Nigērijā, Anambras štatā
Adani pilsēta Nigērijā, Anambras štata ziemeļaustrumos
Alkaleri pilsēta Nigērijā, Bauči štata dienvidaustrumu daļā
Bama pilsēta Nigērijā, Borno štata austrumu daļā
Askira pilsēta Nigērijā, Borno štata dienvidu daļā
Abudu pilsēta Nigērijā, Edo štatā
Avgu pilsēta Nigērijā, Enugu štata dienvidos
Ako pilsēta Nigērijā, Gombes štata rietumu daļā
Ajangba pilsēta Nigērijā, Kogi štatā
Ahuģi pilsēta Nigērijā, Kogi štata ziemeļos
Okene pilsēta Nigērijā, Kogi štatā, 432300 iedzīvotāju (2005. g.)
Ikorodu pilsēta Nigērijā, Lagosas piepilsēta, 536000 iedzīvotāju (2005. g.)
Apapa pilsēta Nigērijā, Lagosas rūpnieciska piepilsēta, valsts galvenā osta, 217300 iedzīvotāju (2006. g.)
Agvara pilsēta Nigērijā, Nigēras štata ziemeļrietumu daļā
Aijetoro pilsēta Nigērijā, Ogunas štata rietumu daļā
Ovo pilsēta Nigērijā, Ondo štatā, 217300 iedzīvotāju (2005. g.)
Ahoada pilsēta Nigērijā, Riversas štatā
Asarara Kaura pilsēta Nigērijā, Sokoto štata dienvidrietumu daļā
Bauči pilsēta Nigērijā, štata administratīvais centrs, 285500 iedzīvotāju (2005. g.)
Ojo pilsēta Nigērijā, tāda paša nosaukuma štatā, 446000 iedzīvotāju (2005. g.)
Beli pilsēta Nigērijā, Tarabas štatā, Benue pietekas Tarabas kreisajā krastā
Kaduna pilsēta Nigērijas centrālajā daļā ("Kaduna"), štata administratīvais centrs, 1147200 iedzīvotāju (2006. g.)
Bonni pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Bonny"), Nigēras deltā, naftas izvedosta Biafras līča krastā
Kalabara pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Calabar"), Krosriveras štata administratīvais centrs, osta Krosas grīvlīča krastā, 429700 iedzīvotāju (2005. g.)
Ado Ekiti pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos, Ekiti štata administratīvais centrs, 424430 iedzīvotāju (2012. g.)
Oniča pilsēta Nigērijas dienvidos ("Onitsha"), Aukas štatā, upes osta Nigēras kreisajā krastā, 484200 iedzīvotāju (2005. g.)
Sapele pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.)
Varri pilsēta Nigērijas dienvidos ("Warri"), Deltas štatā, 502300 iedzīvotāju (2005. g.)
Benina pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta
Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.)
Akure pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Akurẹ"), Ondo štata administratīvais centrs, 330500 iedzīvotāju (2005. g.)
Ibadana pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta
Iģebu Ode pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode"), Ogunas štatā, 222700 iedzīvotāju (2007. g.)
Ila pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ila"), 62000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ileša pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ilesha"), Ošunas štatā, 305500 iedzīvotāji (2005. g.)
Ilorina pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ilorin"), Kvaras štata administratīvais centrs, 756000 iedzīvotāju (2005. g.)
Ivo pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Iwo"), Osunas štatā, 125600 iedzīvotāju (1991. g.)
Lagosa pilsēta Nigērijas Dienvidrietumos ("Lagos"), atrodas Beninas līča (Gvinejas līča daļa) salās un kontinenta piekrastē, 2. lielākā (aiz Kairas) Āfrikas pilsēta, 7938000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ondo pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ondo"), tāda paša nosaukuma štatā, 201900 iedzīvotāju (2005. g.)
Ošogbo pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Osogbo"), Osunas štata administratīvais centrs, 346900 iedzīvotāju (2005. g.)
Ede pilsēta Nigērijas dienvidrietumos, 142400 iedzīvotāju (1991. g.)
Ogbomošo pilsēta Nigērijas dienvidrietumos, Ojo štatā, 598600 iedzīvotāju (2005. g.)
Ikerre pilsēta Nigērijas dienvidrietumu daļā ("Ikerre"), Ekiti štatā, 147400 iedzīvotāju (2007. g.)
Šaki pilsēta Nigērijas rietumos ("Shaki"), Ojo štatā, 388200 iedzīvotāju (2006. g.)
Kacina pilsēta Nigērijas ziemeļos ("Katsina"), štata administratīvais centrs, 358400 iedzīvotāju (2005. g.); līdz XIX gs. - hausu Kacinas pilsētvalsts centrs
Kano pilsēta Nigērijas ziemeļos (angļu val. "Kano"), štata administratīvais centrs, 3739000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gusau pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos ("Gusau"), Zamfaras štata administratīvais centrs, 147400 iedzīvotāju (2010. g.)
Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā
Blūfīldsa pilsēta Nikaragvā ("Bluefields"), Dienvidatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2005. g.)
Granada pilsēta Nikaragvā ("Granada"), Nikaragvas ezera ziemeļrietumu krastā, departamenta administratīvais centrs, 79400 iedzīvotāju (2005. g.)
Leona pilsēta Nikaragvā ("Leon"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 139400 iedzīvotāju (2005. g.)
Matagalpa pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.)
Bilvi pilsēta Nikaragvā (miskitu val. "Bilwi", spāņu val. "Puerto Cabezas"), Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 39400 iedzīvotāju (2005. g.)
Huigalpa pilsēta Nikaragvā, Čontalesas departamenta administratīvais centrs, 42800 iedzīvotāju (2005. g.)
Masaja pilsēta Nikaragvā, departamenta administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2005. g.)
Sjudadsandino pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tipitapa pilsēta Nikaragvā, Masajas departamentā, 85900 iedzīvotāju (2005. g.)
Hinotega pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 41100 iedzīvotāju (2005. g.)
Esteli pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 90300 iedzīvotāju (2005. g.)
Činandega pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 95600 iedzīvotāju (2005. g.)
Alofi pilsēta Okeānijā (_Alofi_), Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.)
Rucjane-Nida pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
Niša pilsēta Serbijā (_Niš_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.)
Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.)
Svrļiga pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.)
Nitra pilsēta Slovākijā ("Nitra"), apgabala administratīvais centrs, 78400 iedzīvotāju (2012. g.)
Šurani pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
Štūrovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa
Zlate Moravce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2012. g.)
Šaļa pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2012. g.); Vāgšelja
Topoļčani pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 26600 iedzīvotāju (2012. g.)
Levice pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2012. g.)
Komārno pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34550 iedzīvotāju (2012. g.)
Tlmače pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 3740 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra
Željezovce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
Šahi pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hurbanovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
Kolārovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrāble pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 8840 iedzīvotāju (2012. g.)
Nivala pilsēta Somijā (_Nivala_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nihara pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Štansa pilsēta Šveicē (_Stans_), Nidvaldenes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nidava pilsēta Šveicē ("Nidau"), Bernes kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Niksara pilsēta Turcijā ("Niksar"), Tokatas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nizipa pilsēta Turcijā ("Nizip"), Gaziantepes ilā, 100500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Baštanka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2013. g.)
Sņihurivka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Očakiva pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 14630 iedzīvotāju (2013. g.)
Novijbuha pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 15530 iedzīvotāju (2013. g.)
Voznesenska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2013. g.)
Južnoukrajinska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 40550 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervomajska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 66670 iedzīvotāju (2013. g.)
Altdorfa pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.); Altdorfa pie Nirnbergas
Nīda pilsēta Vācijā (_Nidda_), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdatāle pilsēta Vācijā ("Niddatal"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderava pilsēta Vācijā ("Nidderau"), Hesenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdegene pilsēta Vācijā ("Nideggen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdenšteina pilsēta Vācijā ("Niedenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdere-Olma pilsēta Vācijā ("Nieder-Olm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderkāzele pilsēta Vācijā ("Niederkassel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdernhalle pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderštetene pilsēta Vācijā ("Niederstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderštotcingene pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīheima pilsēta Vācijā ("Nieheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīmegka pilsēta Vācijā ("Niemegk"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīršteina pilsēta Vācijā ("Nierstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīski pilsēta Vācijā ("Niesky"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nitenava pilsēta Vācijā ("Nittenau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Džosas plato plato Rietumāfrikā, Nigērijas centrālajā daļā (angļu val. "Jos Plateau"), izmēri \~180 x 320 km, augstums — 1000-1400 m, augstākā virsotne — 1735 m
nidermuizieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nidermuiža" iedzīvotāji
dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti
16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata")
tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru
Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas
Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants
Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums
nidinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" iedzīvotāji
Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski
Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos
Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā
Astipaleja sala Egejas jūras dienvidu daļā (_Astypálaia, Nisos_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijas teritorija
Niue sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu
Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija
Niasa sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m
Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
Salamina sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Morsa sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
sandinisti Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte ("Frente Sandinista de Liberation National") politiska kustība, kas 1979. g. gāza diktatūru Nikaragvā; izveidojās 1961. g., pie varas bija 1979.-1990. g.
SNAF Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte (Nikaragvā)
Adžīdžs sausgultne Irākā (_ʻAjīj, Wādī al_), Nīnavas (Ninīves) muhāfazas rietumu daļā
Azavaka sausgultne Mali un Nigērā (_Azouak, Vallée de l'_)
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
Ašeluma sausgultne Nigērā, Agadesas reģiona ziemeļaustrumos
bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts
kobo Sīknauda Nigērijas Federatīvajā Republikā, nairas simtdaļa
nigrēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Nigra" iedzīvotāji
Sokota Sokoto - pilsēta, štats un upe Nigērijā
divpunktu spīdulis spīduļu suga ("Nitidula bipunctata")
Spārna ezers Sporņa ezers Nirzas pagastā
Sporna Sporņa ezers Nirzas pagastā
Strīdus Strīdus ezers - Sporņa ezers Nirzas pagastā
Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis
Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes
ligzdenīte šīs dzimtas ģints ("Nidularia"), Latvijā konstatēta 1 suga
meža puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana sylvestris")
smaržīgā puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana suaveolens")
Sandera puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana x sanderae")
krūmveida nipa šīs ģints suga ("Nipa fruticans"), sastopama Indonēzijā, aug sāļainās, pārplūstošās augsnes okeāna piekrastē un veido mangrovju audzes
ligzdenīte šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
Mikucki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Nikucki" nosaukuma variants
Mikolajevka Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajevka" nosaukuma variants
Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m
Akva Iboma štats Nigērijā (_Akwa Ibom_), administratīvais centrs - Ujo, platība - 7081 km^2^, \~4805000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
Anambra štats Nigērijā (_Anambra_), administratīvais centrs - Auka, platība - 4844 kvadrātkilometri, 4182000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Adamava Štats Nigērijā ("Adamawa"), administratīvais centrs - Jola, platība - 36917 km^2^, 3168100 iedzīvotāju, atrodas valsts austrumu daļā
Borno Štats Nigērijā ("Borno"), administratīvais centrs - Maiduguri, platība - 70898 kvadrātkilometri, 4151200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
Krosrivera Štats Nigērijā ("Cross River"), administratīvais centrs - Kalabara, platība - 20156 kvadrātkilometri, 2889000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos
Delta Štats Nigērijā ("Delta"), administratīvais centrs - Asaba, platība - 17698 kvadrātkilometri, 4098400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Ekiti Štats Nigērijā ("Ekiti"), administratīvais centrs - Ado Ekiti, platība - 6353 kvadrātkilometri, 2384200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Enugu Štats Nigērijā ("Enugu"), administratīvais centrs - Enugu, platība - 7161 kvadrātkilometrs, 3257300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Gombe Štats Nigērijā ("Gombe"), administratīvais centrs - Gombe, platība - 18768 kvadrātkilometri, 2353900 iedzīvotāju (2006. g.)
Imo Štats Nigērijā ("Imo"), administratīvais centrs - Overri, platība - 5530 kvadrātkilometru, 3934900 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Jobe Štats Nigērijā ("Yobe"), administratīvais centrs - Damaturu, platība - 45502 kvadrātkilometri, 2321600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā
Džigava Štats Nigērijā ("Jigawa"), administratīvais centrs - Duce, platība - 23154 kvadrātkilometri, 4348600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
Kaduna Štats Nigērijā ("Kaduna"), platība - 46053 kvadrātkilometri, 6066600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
Kano Štats Nigērijā ("Kano"), platība - 20131 kvadrātkilometri, 9383700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kacina Štats Nigērijā ("Katsina"), administratīvais centrs - Kacina, platība - 24192 kvadrātkilometri, 5792600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
Kebi Štats Nigērijā ("Kebbi"), administratīvais centrs - Birninkebi, platība - 36800 kvadrātkilometru, 3238600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā
Kvara Štats Nigērijā ("Kwara"), administratīvais centrs - Ilorina, platība - 36825 kvadrātkilometri, 2371100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā
Lagosa Štats Nigērijā ("Lagos"), administratīvais centrs - Ikeģa, platība - 3475 kvadrātkilometri, 9013500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
Nasarava Štats Nigērijā ("Nassarawa"), administratīvais centrs - Lafija, platība - 27117 kvadrātkilometri, 1863300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
Nigēra Štats Nigērijā ("Niger"), administratīvais centrs - Minna, platība - 76363 kvadrātkilometri, 39502000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā
Oguna Štats Nigērijā ("Ogun"), administratīvais centrs - Abeokuta, platība - 16762 km^2^, 3728100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
Ojo Štats Nigērijā ("Oyo"), administratīvais centrs - Ibadana, platība - 28454 km^2^, 5591600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Ondo Štats Nigērijā ("Ondo"), administratīvais centrs - Akure, platība - 14606 km^2^, 3441000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Ošuna Štats Nigērijā ("Osun"), administratīvais centrs - Ošogbo, platība - 9251 km^2^, 3423500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Plato Štats Nigērijā ("Plateau"), administratīvais centrs - Džosa, platība - 30913 kvadrātkilometri, 3178700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
Riversa Štats Nigērijā ("Rivers"), administratīvais centrs - Porthārkorta, platība - 11077 kvadrātkilometri, 5185400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos
Sokoto Štats Nigērijā ("Sokoto"), platība - 25973 kvadrātkilometri, 3697000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā
Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
Benue štats Nigērijā, administratīvais centrs – Makurdi, platība – 34059 kvadrātkilometri, 4219200 iedzīvotāju (2006. g.)
Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu
Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls
puķu tabaka tabakas suga ("Nicotiana alata")
mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs
īstā tabaka tabakas suga ("Nicotiana tabacum"), viengadīgs lakstaugs, kura lapās ir alkaloīds nikotīns
perihromisks tāds, kurā Nisla ķermenīši ("corpuscula Nissl-i") izkaisīti pa visu citoplazmu (nervu šūna)
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
nikužnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Nikuži" iedzīvotāji
mosi tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši
gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
niasi tauta Indonēzijā, dzīvo Niasā u. c. nelielās salās Sumatras rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipras ģints iekārtas paliekas, seni animistiskie ticējumi un kulti
bamiliki tauta Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi
dendi tauta Mali, Nigērā, Burkinafaso, Nigērijā, runā songaju valodā, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu
džermi tauta Mali, Nigērā, Burkinafaso, Nigērijā, runā songaju valodā, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu
jorubi tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
katabi tauta Nigērijā, dzīvo gk. valsts ziemeļos, Kadunas augšteces apvidū, pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms); atiapi
džavari tauta Nigērijā, Kamerūnā, pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas
ekoji tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
tivi tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
čambi tauta Nigērijā, Kamerūnā; valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi
ibibiji tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
hausi tauta Nigērijā, Nigērā, Kamerūnā, Čadā, Ganā; runā hausu valodā, ticīgie - musulmaņi
idžo tauta Nigērijā, Nigēras deltas apvidū, valoda veido atsevišķu apakšgrupu pie mandu saimes Gvinejas grupas
džeravi tauta Nigērijā, pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas
kambari tauta Nigērijā, starp Kadunas un nigēras upi, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms
gbari tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
igbiri tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
nupi tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši animistiskos ticējumus un kultus
idži tauta Nigērijā; nedaudz dzīvo Kamerūnā; valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ibo tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
angasi tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem
ankvi tauta Nigērijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
suri tauta Nigērijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
kanuri tauta, dzīvo ap Čada ezeru, gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, arī Nigērā, Čadā un Kamerūnā, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
barbi tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
bandi tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā, Zairā, Sudānā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa bandu - kristieši
tubi tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms)
buri tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi
kambi tauta, dzīvo Kenijas dienvidos, gk. Galanas baseinā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; akambi
kongi tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas Z), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
mangi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
moberi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
dogoni tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti
songaji tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
džukuni tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
kotoki tauta, dzīvo Nigērijas austrumu daļā, Kamerūnas ziemeļos un Čadas rietumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu (Čadas) grupas, reliģija - islāms
biromi tauta, dzīvo Nigērijas vidienē, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši tradicionālos kultus
badi tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, Komadugujobes un Gongolas vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas; bedi
bati tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
bolevi tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
karekari tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
teri tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
busi tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi
lubi tauta, dzīvo Zairas dienvidu daļā, valoda (kiluba jeb čiluba) pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi; balubi
bembi tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi
bakongi tauta, kas dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas ziemeļos), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; kongo
semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes
munči Tivi - tauta Nigērijā
dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
Divkša Ūdenstece Ludzas novada Nirzas pagastā, savieno Leidiukšņa un Nirzas ezeru
Jarihs Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - mēness dievietes Nikalas laulībām un viņu dēla piedzimšanu
Žovtņevoje Ukrainas pilsētas Nikolajevas daļa, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, atrodas Dienvidbugas kreisajā krastā, pilsētas dienvidos
lemki Ukraiņu etnogrāfiska grupa Karpatos, starp Sanu un Popradu, kā arī uz rietumiem no Užas, daļa pārvietojušies uz Ļvivas, Ternopiles un Nikolajevas apgabalu
Benue upe Āfrikā, Nigēras kreisā krasta lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē
Alibori upe Beninas ziemeļu dalā (_Alibori_), Nigēras labā krasta pieteka
Nišava upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
Dņestra upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Bale upe Gvinejā un Mali, Nigēras augšteces labā krasta pieteka
Nipigona upe Kanādā ("Nipigon River"), iztek no Nipigona ezera, ietek Augšezerā, garums - \~50 km
Istalsna upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts
Anambra upe Nigērijā (_Anambra_), Kogi un Anambras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka
Avuna upe Nigērijā (_Awun_), Kvaras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Ojo štatā
Kaduna upe Nigērijā ("Kaduna"), Nigēras kreisā krasta pieteka
Sokoto upe Nigērijā ("Sokoto"), Nigēras kreisā krasta pieteka
Ankve upe Nigērijā, Benue labā krasta pieteka, lejtecē Nasaravas un Tarabas štata robežupe
Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni
Nigēra upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
Inhula upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā
Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
Kodima upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka
Niagāra upe Ziemeļamerikā (angļu val. "Niagara"), savieno Ēri un Ontārio ezeru, garums - 58 km, ASV un Kanādas robežupe
Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu
kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru
Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
Benina valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Mali valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā
Worslowo Vārslavāņu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā
marčelo Venēcijas dodža Nikolo Marčelo 15. gs. ieviestā monēta
Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra
bambari viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
diuli viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa")
Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā
Nausitojs viens no Odiseja un Nimfas Kalipso dēliem
Belenešti virsotne Moldovā, uz Nisporenu un Keleraši rajona robežas, augstums - 428 m
Bagzanes kalns virsotne Nigērā (_Bagzane, Monts_), Agadesas reģionā, Aira plato dienvidos, augstums - 2022 m
jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu"
adže Vispārējs nosaukums, kurā Nigērijas jorubu ciltis dēvēja "Lielās Mātes" - slepenas biedrības dalībnieces
Turkmenbašī Visu turkmēņu tēvs - šādi tiek dēvēts Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš no 1985. gada bija Turkmēnijas PSR kompartijas vadītājs un 1991.-2006. g. valsts prezidents
Varslavas ezers Vorslovu ezers Nirzas pagastā
Vārslavas ezers Vorslovu ezers Nirzas pagastā
Varslovas ezers Vorslovu ezers Nirzas pagastā
Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē
Moskītu krasts zemiene Karību jūras piekrastē (sp. val. "Costa de Mosquitos"), Hondurasā un Nikaragvā, garums - 600 km, platums - \~40 km
Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ni.