žvingulis1
žvingulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žvingulis | žvinguļi |
| Ģen. | žvinguļa | žvinguļu |
| Dat. | žvingulim | žvinguļiem |
| Akuz. | žvinguli | žvinguļus |
| Lok. | žvingulī | žvinguļos |
1.Alkohola izraisīts reibums.
3.apvidvārds Apreibis cilvēks.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , kurs pats šovmenis gandrīz visu laiku ir krietnā žvingulī.
- Oral kaef ir tad, kad no opija pīpošanas galvā rihtīgs žvingulis.
- Mihals gan rādās ļoti smaidīgs un enerģijas pārpilns, nepavisam ne žvingulī.
- vīrs ar vienu roku, bet katru dienu žvingulī.
- Nu un tādā vieglā žvingulī aizvalsējām līdz mūsu kāzām.