činkstēt
činkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | činkstu | činkstam | činkstēju | činkstējām | činkstēšu | činkstēsim |
2. pers. | činksti | činkstat | činkstēji | činkstējāt | činkstēsi | činkstēsiet, činkstēsit |
3. pers. | činkst | činkstēja | činkstēs |
Pavēles izteiksme: činksti (vsk. 2. pers.), činkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: činkstot (tag.), činkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: činkstētu
Vajadzības izteiksme: jāčinkst
1.Kaprīzi, paklusi raudāt.
2.sarunvaloda Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es aicinu beigt Latvijas sabiedrību činkstēt un šovakar iziet Latvijas ielās.
- Var šķist, ka es veltīgi klaigāju un činkstu par sīkumiem.
- Viņi esot apsprieduši bērna jeb " činkstoša, miniatūra briesmonīša" radīšanu.
- Istabā jāiet tikai tad, kad bērns patiešām raud, nevis činkst.
- Es tādās reizēs nolienu būdā un, pašā stūrī iespiedies, činkstu.