zīst
Lietojuma biežums :
zīst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
Stabili vārdu savienojumiZīst māti.
1.1.intransitīvs Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
1.2.sarunvaloda Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
Stabili vārdu savienojumiZīst (arī sūkt) no pirksta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri