uzurķēt
uzurķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzurķēju | uzurķējam | uzurķēju | uzurķējām | uzurķēšu | uzurķēsim |
| 2. pers. | uzurķē | uzurķējat | uzurķēji | uzurķējāt | uzurķēsi | uzurķēsiet, uzurķēsit |
| 3. pers. | uzurķē | uzurķēja | uzurķēs | |||
Pavēles izteiksme: uzurķē (vsk. 2. pers.), uzurķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzurķējot (tag.), uzurķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzurķētu
Vajadzības izteiksme: jāuzurķē
1.Uzbikstīt.
2.Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
3.apvidvārds Vairākkārt saucot, aicinot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Kā gan jūs uzurķējāt tādu pažobeli?
- Taču vajadzētu saprast, ka dažā labā gadījumā man nācās ar šādiem līdzekļiem tīšuprāt slēpt pēdas, kaut ko atņemt vai pielikt pie patiesības, lai visi tie ļaudis, un starp tiem arī sabiedrībā pazīstami, kas šeit pieminēti un savas ikdienas lietas kārto vēl šobrīd, paliktu nezināmi, bet pārējais neiznāktu dienasgaismā pirms noilguma un līdz pat pēdējam saglabātos tas, ko sauc par dabisku vēlmi vienam kaut ko saputrot un otram ar veselīgu ziņkāri to atkal uzurķēt.
- Nav grūti iedomāties , ka reakcija atgādinātu uzurķētu siseņu pūzni
- Faili atrasti Direct Connect tīklā , tie bija brīvi pieejami lejupielādēšanai , nekādas paroles netika uzlaustas , kā arī netika uzurķēts kāds dators
- Ko tagad pilsētas galvas naktsmiera traucētāji uzurķējuši?