uzurbties
uzurbties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzurbjos | uzurbjamies | uzurbos | uzurbāmies | uzurbšos | uzurbsimies |
| 2. pers. | uzurbies | uzurbjaties | uzurbies | uzurbāties | uzurbsies | uzurbsieties, uzurbsities |
| 3. pers. | uzurbjas | uzurbās | uzurbsies | |||
Pavēles izteiksme: uzurbies (vsk. 2. pers.), uzurbieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzurbjoties (tag.), uzurbšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzurbtos
Vajadzības izteiksme: jāuzurbjas
Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liekas drīzāk uzurbos medijošam īpatnim un dabūju.
- Acīmredzot bijām uzurbušies uz medijušā asaru bara.
- Tāpēc arī mormišku dancinātājiem pirms iebarošanas ieteiktu pārbaudīt, vai neesat uzurbies uz kāda zemūdens krūma zara.
- Un ne jau tāpēc, ka nemācēja vai nevarēja, bet gan tāpēc, ka nebija tā veiksmīte uzurbties kādam biezākam raudiņu baram.
- Tāpat būvnieki negaidīti uzurbušies gruntsūdenim, kas tagad piepilda būvbedri.