uzupurēties
uzupurēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzupurējos | uzupurējamies | uzupurējos | uzupurējāmies | uzupurēšos | uzupurēsimies |
| 2. pers. | uzupurējies | uzupurējaties | uzupurējies | uzupurējāties | uzupurēsies | uzupurēsieties, uzupurēsities |
| 3. pers. | uzupurējas | uzupurējās | uzupurēsies | |||
Pavēles izteiksme: uzupurējies (vsk. 2. pers.), uzupurējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzupurējoties (tag.), uzupurēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzupurētos
Vajadzības izteiksme: jāuzupurējas
Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eklēram šķita, ka tas ir pietiekams iemesls, lai uzupurētos.
- Daudzi nav gatavi uzupurēties un tik daudz strādāt," skaidro Brauns.
- Kārlis ir par daudz labs, par daudz uzupurējas.
- Spēja piedot, uzupurēties, bet tajā pat laikā neatstāt arī pašai sevi novārtā.
- Viņa nespēja paciest, ka cilvēki viņu sauc par uzupurējušos prostitūtu," raksta Švāns.