uzurbt
uzurbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzurbju | uzurbjam | uzurbu | uzurbām | uzurbšu | uzurbsim |
| 2. pers. | uzurb | uzurbjat | uzurbi | uzurbāt | uzurbsi | uzurbsiet, uzurbsit |
| 3. pers. | uzurbj | uzurba | uzurbs | |||
Pavēles izteiksme: uzurb (vsk. 2. pers.), uzurbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzurbjot (tag.), uzurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzurbtu
Vajadzības izteiksme: jāuzurbj
Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eksprezidente ar ironiju minēja, ka labs risinājums būtu, piemēram, uzurbt naftu kaut kur Kurzemē un tad teikt, ka mums ir vairāk ienākumu budžetā, nekā mēs cerējām, vai arī iekasēt vairāk nodokļus.
- Uz dēlīša izurbtā cauruma novieto monētu un uzurb tai cauru.
- Ja gadās uzurbt pie ledus piesalušiem mēsliem , paeju no tās vietas tālāk
- uz ūsiņu uzurbt atrast
- Ja ne kāda uzurbta gāzes kamera, tad zemesčūska vai nāvessods.