uzurdīt
uzurdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzurdu | uzurdām | uzurdīju | uzurdījām | uzurdīšu | uzurdīsim |
| 2. pers. | uzurdi | uzurdāt | uzurdīji | uzurdījāt | uzurdīsi | uzurdīsiet, uzurdīsit |
| 3. pers. | uzurda | uzurdīja | uzurdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzurdi (vsk. 2. pers.), uzurdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzurdot (tag.), uzurdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzurdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzurda
1.Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es sevī uzurdu tādas īpašības, par kurām nav bijis ne jausmas.
- Lasīšana man īpaši palīdz uzurdīt pārdomas par dažādām tēmām, paplašināt redzesloku, nevis atmiņu.
- Kādus netikumus tie rosina un uzurda!
- Taču šīs tenkas uzurdīja nemieru grupiņās.
- Lai uzurdītu mūsu garu, pat tāds nav nepieciešams: to pārņem un uzbudina bezmiesīgi un bezpriekšmetiski sapņojumi.