Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
uzurkņāt
uzurkņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
2.apvidvārds Rakņājoties atrast, izkašņāt.
Avoti: LLVV, ME