uzurkņāt
uzurkņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzurkņāju | uzurkņājam | uzurkņāju | uzurkņājām | uzurkņāšu | uzurkņāsim |
| 2. pers. | uzurkņā | uzurkņājat | uzurkņāji | uzurkņājāt | uzurkņāsi | uzurkņāsiet, uzurkņāsit |
| 3. pers. | uzurkņā | uzurkņāja | uzurkņās | |||
Pavēles izteiksme: uzurkņā (vsk. 2. pers.), uzurkņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzurkņājot (tag.), uzurkņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzurkņātu
Vajadzības izteiksme: jāuzurkņā
1.sarunvaloda Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
2.apvidvārds Rakņājoties atrast, izkašņāt.
Avoti: LLVV, ME