uzurpēt
uzurpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzurpēju | uzurpējam | uzurpēju | uzurpējām | uzurpēšu | uzurpēsim |
| 2. pers. | uzurpē | uzurpējat | uzurpēji | uzurpējāt | uzurpēsi | uzurpēsiet, uzurpēsit |
| 3. pers. | uzurpē | uzurpēja | uzurpēs | |||
Pavēles izteiksme: uzurpē (vsk. 2. pers.), uzurpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzurpējot (tag.), uzurpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzurpētu
Vajadzības izteiksme: jāuzurpē
Prettiesiski sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču — žurnālisti nav te neko ne uzurpējuši, ne okupējuši.
- Autora valoda lasot citstarp uzurpē mūsu pašu valodu, ieņem tās vietu.
- Kas uzurpē valdnieku varu un pēc cik ilga laika?
- Ar kaimiņu, kurš uzurpē savu varu, cīnīties ir grūti visos laikos.
- Šādai sistēmai vajadzēja novērst iespēju, ka varu uzurpē kāda viena partija vai klans.