uzrūgt
uzrūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrūgstu | uzrūgstam | uzrūgu | uzrūgām | uzrūgšu | uzrūgsim |
| 2. pers. | uzrūgsti | uzrūgstat | uzrūgi | uzrūgāt | uzrūgsi | uzrūgsiet, uzrūgsit |
| 3. pers. | uzrūgst | uzrūga | uzrūgs | |||
Pavēles izteiksme: uzrūgsti (vsk. 2. pers.), uzrūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrūgstot (tag.), uzrūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrūgtu
Vajadzības izteiksme: jāuzrūgst
1.Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
2.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc divām stundām uzrūgušo mīklu atkārtoti samīca un ļauj vēlreiz uzrūgt.
- Kad mīkla uzrūgusi, to vēlreiz izmīca un vēlreiz liek uzrūgt.
- Uzrūgušo mīklu liek uz miltiem izbārstīta galda un izplacina taisnstūra formā.
- Liek uz plāts, apsedz ar dvieli un ļauj atkal uzrūgt.
- Formu piepilda līdz pusei, lai mīklai ir, kur uzrūgt.