tētiņš
tētiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tētiņš | tētiņi |
Ģen. | tētiņa | tētiņu |
Dat. | tētiņam | tētiņiem |
Akuz. | tētiņu | tētiņus |
Lok. | tētiņā | tētiņos |
2.Brāļu draudzes sludinātājs.
3.apvidvārds Pavecāks puisis, vīrietis.
Stabili vārdu savienojumi(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt!
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! sarunvaloda, kolokācija — lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju
- Cara tētiņš kolokācija — Krievijas cars
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad ir idealizēts, ka pie cara tētiņa bija laba dzīve.
- Tas bija tētiņš, kuru meklēja un kura vārds bija publicēts.
- — Tētiņam var, bet dēlam, tā sakot, neparko?
- Tiem ne cara tētiņš, ne anarķisti nekaitēs, pasauli pārdzīvos.
- “Tētiņš neteica, kāpēc tieši ceturtdiena ir zivju diena?”