stribulis
stribulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stribulis | stribuļi |
Ģen. | stribuļa | stribuļu |
Dat. | stribulim | stribuļiem |
Akuz. | stribuli | stribuļus |
Lok. | stribulī | stribuļos |
1.Dzēriens teļiem.
3.Vējagrābslis; kāds, kas visu grib sastrēbt kā putru.
Avoti: EH, Sin