plūznis
plūznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plūznis | plūžņi |
Ģen. | plūžņa | plūžņu |
Dat. | plūznim | plūžņiem |
Akuz. | plūzni | plūžņus |
Lok. | plūznī | plūžņos |
1.Izmircis cilvēks.
2.Tas, kas staigā apkārt nekārtīgi apģērbts.
Avoti: SiV