pincītis
pincītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pincītis | pincīši |
Ģen. | pincīša | pincīšu |
Dat. | pincītim | pincīšiem |
Akuz. | pincīti | pincīšus |
Lok. | pincītī | pincīšos |
Vīrieša dzimumloceklis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmā fotogrāfija - ar pincīti!
- Piemēram, ļauties vēlmei " mērīties ar pincīšiem" vai nokārtot kaut kādus, visbiežāk himēriskus, rēķinus.
- Interesanti, ka mūsdienās pacanam ir pozitīva pieskaņa, lai gan tā izcelsme, visticamāk, ir visnotaļ zema – vai nu no ukraiņu пацюк ( sivēns), vai vispār no jidiša поцен ( mazs) – vīrieša dzimumloceklis, pincītis.
- Tur termins ‘pussy’ tika pārtulkots, kā ‘pincītis’.
- Vējā pendelējas sažuvis protoplazmas gabaliņš , ko nodēvējam par pincīti