mīslis
mīslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīslis | mīšļi |
| Ģen. | mīšļa | mīšļu |
| Dat. | mīslim | mīšļiem |
| Akuz. | mīsli | mīšļus |
| Lok. | mīslī | mīšļos |
Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāns.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man kā Maskačkas rajona čalim, vienīgais, kas padevās, bija kaušanās, kad vajadzēja izkauties ar vietējiem, lai pierādītu, ka nekāds mīslis jau nu neesmu.
- Mans naids mīsli pret tevīm nekad nebeigsies
- Mirtin, davai piesakies un pierādi, ka neesmi mīslis.
- Pats sevi buļbašs iecēla, ka tāds pēdējais mīslis slepeni un trīcot bailēs.
- Viens mīslis ar pareizo pasi pasūdzas otram ar pareizo pasi un rezultātā atlaiž 6 tūdaliņus.