laulene
Lietojuma biežums :
laulene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laulene | laulenes |
| Ģen. | laulenes | lauleņu |
| Dat. | laulenei | laulenēm |
| Akuz. | lauleni | laulenes |
| Lok. | laulenē | laulenēs |
Sieva.
Saistītās nozīmeslaulātā draudzene, dzīves (arī mūža) draudzene.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
laulātā draudzene1 — Sieva.
dzīves (arī mūža) draudzene1 — Sieva.
sievene1 — Sieva (1).
vecene2 — Sieva (1).
sieva1 — Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
vecs10.1 — Laulātā sieva.
Hiponīmi
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Precētās māsas ar bērniem, krustmātes, tēvoči, brāļu laulenes.
- Neraža vienīgi manai laulenei, kura tagad nevarēs zvanīties un mani kontrolēt.
- — saviebjas Laimonis, īsti pat nesasveicinājies ar ērcīgo lauleni.
- Greizsirdīgā laulene nevarēja pārmest bildēm ko nepieklājīgu, bet tā taču tikai atlase.
- Citādi jau laulene nemeklētu piedzīvojumus pat tādās riskantās zonās kā vīra darba kolektīvs.