laulene
laulene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laulene | laulenes |
| Ģen. | laulenes | lauleņu |
| Dat. | laulenei | laulenēm |
| Akuz. | lauleni | laulenes |
| Lok. | laulenē | laulenēs |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Precētās māsas ar bērniem, krustmātes, tēvoči, brāļu laulenes.
- Neraža vienīgi manai laulenei, kura tagad nevarēs zvanīties un mani kontrolēt.
- — saviebjas Laimonis, īsti pat nesasveicinājies ar ērcīgo lauleni.
- Greizsirdīgā laulene nevarēja pārmest bildēm ko nepieklājīgu, bet tā taču tikai atlase.
- Citādi jau laulene nemeklētu piedzīvojumus pat tādās riskantās zonās kā vīra darba kolektīvs.