kost
kost 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kožu | kožam | kodu | kodām | kodīšu | kodīsim |
| 2. pers. | kod | kožat | kodi | kodāt | kodīsi | kodīsiet, kodīsit |
| 3. pers. | kož | koda | kodīs | |||
Pavēles izteiksme: kod (vsk. 2. pers.), kodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kožot (tag.), kodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kostu
Vajadzības izteiksme: jākož
1.transitīvs Ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā.
PiemēriTāpēc Sarmīte labi atcerējās šo ainu — kā topošā skolotāja Meijere stingri paplukušā halātā un matu ruļļiem matos stāvēja dārzā, aizrautīgi kožot milzīgu balto dzidro ābolu, gardajai sulai šķīstot viņai gar vaigiem un tekot gar slaiko kaklu, bet viņa tika iesmējās un atsperīgā solī pārlēca dažām dārzeņu dobēm, satverdama vēl vienu ābolu.
- Tāpēc Sarmīte labi atcerējās šo ainu — kā topošā skolotāja Meijere stingri paplukušā halātā un matu ruļļiem matos stāvēja dārzā, aizrautīgi kožot milzīgu balto dzidro ābolu, gardajai sulai šķīstot viņai gar vaigiem un tekot gar slaiko kaklu, bet viņa tika iesmējās un atsperīgā solī pārlēca dažām dārzeņu dobēm, satverdama vēl vienu ābolu.
- Pēc tam atkal iegrimst lasīšanā un aizmirsies kož maizi kumosu pēc kumosa.
Stabili vārdu savienojumiKost riekstu.
- Kost riekstu — šķelt rieksta čaulu ar zobiem
1.1.intransitīvs Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriKāds bija mēģinājis kost vienā no trim zelta āboliem, bet laikam jau zobi par švakiem un izkosts vien pamazs robs.
- Kāds bija mēģinājis kost vienā no trim zelta āboliem, bet laikam jau zobi par švakiem un izkosts vien pamazs robs.
- Kad augļi apsvētīti, visi līksmi kož tajos un drūzmējas ap baznīcām un ielās, mielodamies ar āboliem, plūmēm, medu un pienu.
- Kožu viņas atstātajos sklandraušos – skraukšķīgās, uzlocītās maliņās un gardajā burkānu pildījumā.
- Annabela domīgi kož ābolā.
- Čarlīne kāri kož kēksa šķēlē, kad atskan telefona zvans.
1.2.Smalcināt ar zobiem (barību).
1.3.intransitīvs Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
PiemēriSuns grib kost, bet ieskatās viņas acīs, neizsakāmu skumju pilnajās acīs, un, mulsi pavēcinādams asti, ļauj iet.
- Suns grib kost, bet ieskatās viņas acīs, neizsakāmu skumju pilnajās acīs, un, mulsi pavēcinādams asti, ļauj iet.
- Cik daudz tas atšķirtos no aitu pakļāvības ganu sunim, kurš kož viņām kājās, ja aitas nedara pa prātam?
- Heleri teica, ka viss viņu dārzs un māja, taču lai es neraizējoties, Duksis nevienam nekož, reizēm tikai mazliet iekampj.
- Lai tikai kaķi pamēģina kost trusīšus.
1.4.intransitīvs Cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā.
PiemēriGabriēla kož spilvenā, slāpējot vaidus, bet spilvens, nabags, šādos gadījumos ir tikai rupors.
- Gabriēla kož spilvenā, slāpējot vaidus, bet spilvens, nabags, šādos gadījumos ir tikai rupors.
- Toms redzēja, ka Greisa kož lūpā, cenšas nedrebēt, ļaujot zirgam apostīt pastieptās rokas.
1.5.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
PiemēriCietušajam ir kosta brūce labajā kājā.
- Cietušajam ir kosta brūce labajā kājā.
- Ja tā ir dzīvnieka kosta brūce, svarīgi pēc primārās brūces apdares tūlīt griezties pie neatliekamās medicīniskās palīdzības, lai pēc nepieciešamības saņemtu trakumsērgas profilaksi.
2.Dzelt (par kukaiņiem).
PiemēriCaur rūti istabā krīt zeltains laukums un izlīst pār dīvāna galu, zumēdamas to apsēž rudens mušas, kuras tik sāpīgi kož.
- Caur rūti istabā krīt zeltains laukums un izlīst pār dīvāna galu, zumēdamas to apsēž rudens mušas, kuras tik sāpīgi kož.
- Zirgs dīdās, dunduri kož kā nelabie.
- Bet, teiksim, bišu saime pati sevi aizsargā, bites kož, trani nekož.
3.pārnestā nozīmē Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
PiemēriBet mēs visi atceramies, ko bērnībā mācīja māte: nazis kož pirkstā.
- Bet mēs visi atceramies, ko bērnībā mācīja māte: nazis kož pirkstā.
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
PiemēriKā arvien bija parasts, Straumēnu vīri, izkapšu asmiņus aptinuši salmiem, ar grābekļiem, sekumiem un visu ēdamo, kopā ar saimnieku ieradās pļavā novakarē, lai rīta agrumā, kad izkaptis labāk kož, ķertos pie darba.
- Kā arvien bija parasts, Straumēnu vīri, izkapšu asmiņus aptinuši salmiem, ar grābekļiem, sekumiem un visu ēdamo, kopā ar saimnieku ieradās pļavā novakarē, lai rīta agrumā, kad izkaptis labāk kož, ķertos pie darba.
- Lielās šķēres ir asas tikai sākot no vidus, vidējās nekož ar pašiem galiem, bet mazās- tās jums diez vai vispār baaaaaaigi noderēs.
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
PiemēriŠķērmais šķidrums kož acīs un tek no deguna.
- Šķērmais šķidrums kož acīs un tek no deguna.
- Tikai nezinātājam šķiet, ka melnajā pirtī dūmi kož acīs.
- Griķu medus – no gaiši dzeltenas līdz pat tumši brūnas krāsas medus ar asu, pikantu garšu, kas nedaudz kož mēlē.
- Tur auga lielas un ļoti sulīgas avenes, un toreiz viņam pat prātā neienāca, ka no šīm ogām var izgatavot kristāldzidru un smaržīgu dzērienu, kas kož mēlē un patīkami reibina.
- Viņa reiba eleganti un stāstīja visādus nešpetnus atgadījumus no savas dzīves, lieliski atdarinot gan sieviešu, gan vīriešu balsis, un dārgais brendijs nemaz nekoda kaklā, kā biju iztēlojies.
- Nātres ir veselīgas, mazās devās mēlē nekož, un pesto ir jauns veids, kā tās patērēt papildus zupai, kas laikam ir jau ierasta lieta.
- Nāsīs kož deguma smaka — krāsnī vēl nesen dedzināti papīri.
5.1.Par salu, aukstumu.
5.2.Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
PiemēriJaunie bļaujot, ka lauku vilna kož, tāpēc cimdi un zeķes tapušas arī no smalkās merino dzijas.
- Jaunie bļaujot, ka lauku vilna kož, tāpēc cimdi un zeķes tapušas arī no smalkās merino dzijas.
- Mohēras pavedienu dēļ cepure mīksta, mīksta, un nekož.
- Tas apmēram kā domāt ka dzīve laukos ir skaista un ka gulēt pļavā ir romantiski, līdz brīdim kad tu guli, virsū lido mušas, dibenā lien skudras un zāle nejauki kož.
- Nobrienu kilometru pa sniegu un esmu pārkarsis, jērene kož pierē.
5.3.Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
PiemēriNodzēs lampu, lai gaisma nekož acīs.
- Nodzēs lampu, lai gaisma nekož acīs.
- Vismaz saule nekoda acīs.
6.pārnestā nozīmē, transitīvs Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) – piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
6.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
PiemēriCitreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!
- Citreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!
7.pārnestā nozīmē Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
PiemēriPazemojums par Jūdasu no mūsu pašu vidus kož daudz sāpīgāk nekā vāciešu ņirgāšanās.
- Pazemojums par Jūdasu no mūsu pašu vidus kož daudz sāpīgāk nekā vāciešu ņirgāšanās.
Stabili vārdu savienojumiPatiesība kož acīs; taisnība kož acīs.
- Patiesība kož acīs; taisnība kož acīs; patiesība acīs kož; taisnība acīs kož — saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
8.žargonisms Dzert alkoholiskus dzērienus.
PiemēriGodīgi sakot, reāli ir tā, ka arī cilvēki, kuri uzdodas par draugiem, labprātāk izvēlas kādu, kurš ir nevis gatavs strādāt, bet labi kož jautrā kompānijā.
- Godīgi sakot, reāli ir tā, ka arī cilvēki, kuri uzdodas par draugiem, labprātāk izvēlas kādu, kurš ir nevis gatavs strādāt, bet labi kož jautrā kompānijā.
- Abi strādā kopā apdarnieku darbus un kož arī vienmēr kopā.
9.žargonisms Apdzīt (par automašīnām).
Stabili vārdu savienojumiDurties sirdī; griezties sirdī; griezt sirdī; dzelties sirdī; dzelt sirdi; kost sirdī.
- Durties sirdī; griezties sirdī; griezt sirdī; dzelties sirdī; dzelt sirdi; kost sirdī; kosties sirdī idioma — izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- Kost (vai) mēlē — ļoti nožēlot izteikto
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) — ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu
- Kost kabatā; kost makā sarunvaloda — būt par dārgu, radīt lielus izdevumus
- Kost kaulā; ķerties kaulā; griezt kaulā; kost kaulos; ķerties kaulos; iekost kaulā; kosties kaulā frazeoloģisms — 1. Būt par grūtu, radīt nepatīkamu sajūtu, kaitēt2. Sāpināt; radīt nepatiku, skaudību
- Kost zobus — 1. Paciest ko nepatīkamu2. Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) sarunvaloda — saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi)
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri:šeit