knauķis1
knauķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knauķis | knauķi |
| Ģen. | knauķa | knauķu |
| Dat. | knauķim | knauķiem |
| Akuz. | knauķi | knauķus |
| Lok. | knauķī | knauķos |
Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
Avoti: LLVV, LE, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai " Knīpām un Knauķiem"
- Knīpu un Knauķu" fenomenu raksturo vairākas paliekošas tradīcijas un principi.
- Kāds tādam desmit gadu vecam knauķim varētu būt pamats mani neieredzēt?
- Biedrības " Knīpām un Knauķiem" sabiedriskā labuma darbības veidi:
- Darbība norisinās pasaku pilsētā, kurā dzīvo knīpas un knauķi.