klumburot
klumburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klumburoju | klumburojam | klumburoju | klumburojām | klumburošu | klumburosim |
| 2. pers. | klumburo | klumburojat | klumburoji | klumburojāt | klumburosi | klumburosiet, klumburosit |
| 3. pers. | klumburo | klumburoja | klumburos | |||
Pavēles izteiksme: klumburo (vsk. 2. pers.), klumburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klumburojot (tag.), klumburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klumburotu
Vajadzības izteiksme: jāklumburo
Neveiklā, grīļīgā gaitā iet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ludmila, Velta roku rokā ar Sarmīti, kura knapi klumburoja pāri ciņiem.
- Sev priekšā viņš neredzēja ne acī durams, tādēļ klumburoja izstieptām rokām kā aklais.
- – Es steigšus piecēlos un klumburoju uz durvīm, bet smārds man viļņoja līdzi.
- Viņš smagu sirdi saguma sēdeklī, ļaunodamies uz meiteni un acīm sekodams klumburojošajam sunim.
- Cieši aiz viņa, ieķēries Ambaiņa ādas pusmēteļa apkaklē un mīdams uz papēžiem, klumburoja viņa ceļabiedrs.