klumpačot
klumpačot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klumpačoju | klumpačojam | klumpačoju | klumpačojām | klumpačošu | klumpačosim |
| 2. pers. | klumpačo | klumpačojat | klumpačoji | klumpačojāt | klumpačosi | klumpačosiet, klumpačosit |
| 3. pers. | klumpačo | klumpačoja | klumpačos | |||
Pavēles izteiksme: klumpačo (vsk. 2. pers.), klumpačojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klumpačojot (tag.), klumpačošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klumpačotu
Vajadzības izteiksme: jāklumpačo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tur nokļūtu, man nākas klumpačot cauri uzraktajam priekšpagalmam uz blakus ēku.
- Ieraugu netālu autobusa pieturu, klumpačoju turp.
- Klumpačo pa iemācāmās valodas ciņiem trīs dienas.
- Vispirms Sarmīte vēl klumpačoja pa pusei tupus, bet pēdējos metrus — ardievu, kleita!
- Vilki klumpačo pāris soļu no ragavām.