klemete
klemete kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klemete | klemetes |
| Ģen. | klemetes | klemešu |
| Dat. | klemetei | klemetēm |
| Akuz. | klemeti | klemetes |
| Lok. | klemetē | klemetēs |
klemete kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klemete | klemetes |
| Ģen. | klemetes | klemešu |
| Dat. | klemetem | klemetēm |
| Akuz. | klemeti | klemetes |
| Lok. | klemetē | klemetēs |
1.Veca, nederīga lieta.
2.Vecs zirgs.
3.Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
4.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Slinks cilvēks.
Avoti: SiV, ViV