Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaujas.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra
- Biržu kauja
- Cēsu kaujas
- Durbes kauja
- Ērģemes kauja
- gaisa kauja
- Garozes kauja
- Grunvaldes kauja
- indīgā kaujas viela
- indīgās kaujas vielas
- izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus
- jūras kauja
- kauja pie Heistingsas
- kaujas (arī uguns) kristības
- kaujas darbība
- kaujas družīnas
- kaujas iekārta
- kaujas ierocis
- kaujas kā bads ar nāvi
- kaujas kārtība
- kaujas kristības
- kaujas lādiņš
- kaujas lauks
- kaujas rati
- kaujas zobs
- Lugažu kauja
- Moituras kauja
- Mores kaujas
- Mūrmuižas kauja
- radioaktīvās kaujas vielas
- Saules kauja
- Skrīveru-Lielvārdes kauja
- Smoļinas kauja
- Spilves kauja
- Stompaku kauja
- Šventojas kauja
- uguns (arī kaujas) kristības
- Valles kauja
- Vecpiebalgas kauja
- Ziemassvētku kaujas
Atrasts skaidrojumos (225):
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- bruņutehnika Ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
- fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
- amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi.
- iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
- gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
- Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
- degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
- armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
- banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- bloķēšana Kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku.
- CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
- difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
- tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
- kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- kaujas kārtība kaujas ierinda.
- aviācijas raķete kaujas ierocis gaisa un virszemes mērķu iznīcināšanai, kurā lādiņa nogādei līdz mērķim izmanto raķešdzinēju.
- cri de guerre kaujas sauciens, lozungs.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā).
- satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
- Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes.
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- espadrons Liels divpusīgi ass kaujas zobens.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- iztirzāšana Operācijas (kaujas), mācību, nodarbību, pārgājiena, lidojumu u. c. rezultātu analīze.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- lamatkuģis Par tirdzniecības kuģi nomaskēts kaujaskuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdeņu iznīcināšanai.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
- lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā.
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- kvadrirēma Romiešu kaujas kuģis, kam abās malās bija četras airu rindas.
- izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi.
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
- alebarda Seno vāciešu kaujas cirvis garā kātā.
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
- dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā.
- uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību.
- PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
- ķaulīgs Tāds, kas daudz dauzās, kaujas.
- pirmskaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kaujas.
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē.
- naktsuzbrukums Uzbrūkoša kaujas darbība naktī.
- nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju.
- aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei.
- Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai.
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
- izvēršana Vienību izvietošana kaujas pozīcijās, pārvietošana uz operāciju teritoriju un pārvietošana operācijas atbildības teritorijas iekšienē.
- tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi.
- satuvināšanās Viens no gaisa kaujas etapiem.
- dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
- pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
- zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaujas.