ieļubīt
ieļubīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieļubīju | ieļubījam | ieļubīju | ieļubījām | ieļubīšu | ieļubīsim |
| 2. pers. | ieļubī | ieļubījat | ieļubīji | ieļubījāt | ieļubīsi | ieļubīsiet, ieļubīsit |
| 3. pers. | ieļubī | ieļubīja | ieļubīs | |||
Pavēles izteiksme: ieļubī (vsk. 2. pers.), ieļubījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieļubījot (tag.), ieļubīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieļubītu
Vajadzības izteiksme: jāieļubī
Iemīlēt.
Saistītās nozīmesiemīlēt, noļubīt, uzmīlēt, uzmīļot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iemīlēt1 — Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
noļubīt1 — Iemīlēt.
uzmīlēt1 — Iemīlēt.
uzmīļot1 — Iemīlēt.
aizmielot1 — Iemīlēt.
Hiperonīmi
ieslēgt sirdī1 — Iemīlēt; arī neaizmirst.
Saistīts ar
nolūkot1.2 — Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
noskatīt2 — Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
Avoti: KiV