gailēt
Lietojuma biežums :
gailēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
gailēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
1.1.Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
Saistītās nozīmeszvērot, kaist, kvēlot, liesmot, svilt, tvīkt.
1.2.Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) — par acīm, skatienu.
1.3.pārnestā nozīmē Izpausties (acīs, skatienā) — par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri