dūša1
dūša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūša | dūšas |
| Ģen. | dūšas | dūšu |
| Dat. | dūšai | dūšām |
| Akuz. | dūšu | dūšas |
| Lok. | dūšā | dūšās |
1.Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
Stabili vārdu savienojumiNezaudēt dūšu; nenolaist dūšu.
- Nezaudēt dūšu; nenolaist dūšu sarunvaloda — nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
1.1.lieto: pareti Izturība, vīrišķība.
2.Garastāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiIr (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu.
- Ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu frazeoloģisms — ir (rodas) noteikts garastāvoklis
3.Fiziskā pašsajūta.
Stabili vārdu savienojumiIr (arī kļūst, metas) ap dūšu. Ir plāna dūša.
- Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu frazeoloģisms — ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta
- Ir plāna dūša idioma — saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu
- Pliekana (arī šķebīga) dūša sarunvaloda, frazēma — nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
- Slikta dūša; nelaba dūša sarunvaloda, kolokācija — nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta
4.Fiziskais spēks, darba spars.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds). (Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi). (Būt) jautrā prātā.
- (Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) — saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika
- (Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) idioma — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku
- (Būt) jautrā prātā; (būt) jautrā dūšā sarunvaloda — būt iereibušam
- (Ne)iet pie dūšas idioma — (ne)garšot
- Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā sarunvaloda — būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam
- Dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) idioma — saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
- Dūša kā miets sarunvaloda, frazēma — 1. Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku2. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība
- Dūša netur frazeoloģisms — kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā)
- Dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) sarunvaloda — saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
- Dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos sarunvaloda — saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība
- Dūšu slīcināt idioma — dzert (alkoholiskus dzērienus)
- Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu sarunvaloda, frazeoloģisms — iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) sarunvaloda — saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku
- Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) sarunvaloda, idioma — rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu
- Piesiet dūšu; piesiet dvēseli sarunvaloda, idioma — labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
- Saņemt dūšu sarunvaloda, frazeoloģisms — rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu; iedrošināties
- Tukšā dūšā sarunvaloda, idioma — 1. Neēdis2. Neiereibis, skaidrā prātā
- Turēt dūšu sarunvaloda, idioma — būt drošam, pašpaļāvīgam
- Viņam (ir) pilna dūša — saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas
- Viņam ir liela dūša pareti — saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tīši kratīju roku, lai redz, ka man dūša papēžos.
- Laikam jau čekistam apskrējās dūša, un viņš sāka skaidri runāt.
- Izmeklējumi notika pacientiem tukšā dūšā ( neēst vismaz 8 h).
- Turklāt Kristīnei Lindenblatei šajās vakariņās jau otro reizi palika slikta dūša.
- Lai aizgaiņātu slikto dūšu, var lietot aukstus dzērienus, ingveru.