bībis
bībis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bībis | bībji |
Ģen. | bībja | bībju |
Dat. | bībim | bībjiem |
Akuz. | bībi | bībjus |
Lok. | bībī | bībjos |
1.Vīrieša dzimumorgāns.
2.Neveikls, apjucis cilvēks.
3.Bērnu bubulis.
4.Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 556 133 4 Stāv kā bībis
- Galvenais bībis šajā stāstā ir lavris, kur atradis opja saglabātus hlamus un grib uzvārīties.
- Diža blusa, duramais, kumeliņš, rīkste, vāle, cīrulītis, balziens, bimbīts, bībis, bībelītis, buzis, centerboris, diņķis, ķeķe, mikulis, peipulītis, pimpis, pimpelīte, pipele, purgalītis, rīks, rungalītis, stīga-stēga, stegris, sterga, stundinieks, zutis, bullis, gailis, krauklis, zvirbulis, sīpols, ozola zars, burkāns, egles zars, atslēga, lupatiņa, pistole, adata.