apvelt
apvelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apveļu | apveļam | apvēlu | apvēlām | apvelšu | apvelsim |
| 2. pers. | apvel | apveļat | apvēli | apvēlāt | apvelsi | apvelsiet, apvelsit |
| 3. pers. | apveļ | apvēla | apvels | |||
Pavēles izteiksme: apvel (vsk. 2. pers.), apveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apveļot (tag.), apvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apveltu
Vajadzības izteiksme: jāapveļ
1.Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi; velšus pārvietot (uz sāniem).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Velt apkārt.
1.2.Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
2.lieto: pareti Apvārtīt, apviļāt.
3.Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
3.1.Veļot, viļājot izveidot (apaļu, arī gludu).
4.apvidvārds Pavelt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Akmeņu apvelšana — akmeņtārtiņš apveļ akmeņus, lai atrastu noslēpušos bezmugurkaulniekus.
- Šīs laivas ir diezgan smagas, reizēm tika apveltas uz sāna pagriezienos.
- Barības meklēšanas laikā mangusts sakašņā zemi un apveļ zarus un mazus akmentiņus.
- Tu apvel viņu uz muguras, nē, tu nevari…
- Runā, ka dažus no tiem pa laikam apveļot uz muti.