apveltīt
apveltīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apveltīju | apveltījam | apveltīju | apveltījām | apveltīšu | apveltīsim |
| 2. pers. | apveltī | apveltījat | apveltīji | apveltījāt | apveltīsi | apveltīsiet, apveltīsit |
| 3. pers. | apveltī | apveltīja | apveltīs | |||
Pavēles izteiksme: apveltī (vsk. 2. pers.), apveltījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apveltījot (tag.), apveltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apveltītu
Vajadzības izteiksme: jāapveltī
apveltīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apveltu | apveltām | apveltīju | apveltījām | apveltīšu | apveltīsim |
| 2. pers. | apvelti | apveltāt | apveltīji | apveltījāt | apveltīsi | apveltīsiet, apveltīsit |
| 3. pers. | apvelta | apveltīja | apveltīs | |||
Pavēles izteiksme: apvelti (vsk. 2. pers.), apveltiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apveltot (tag.), apveltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apveltītu
Vajadzības izteiksme: jāapvelta
1.Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
2.Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
3.Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
Avoti: LLVV, LV06
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķīnieši zaķi uzskata par dzīvnieku, kurš apveltīts ar mūžības dvesmu.
- Kaufmanis ir apveltīts ar lielisku metienu no distances un labu caurgājienu.
- Viņa ir vispusīga un jūtīga intelektuāle, apveltīta ar spēcīgu loģiku.
- Nekas nav tādas burvības apveltīts un tik mīļš kā gulētiešanas laiks.
- Lēdija Dī patiešām bija sieviete, kas apveltīta ar izcilu skaistumu.